Ja Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) konkursos un projektos Barikāžu muzejs nesaņems finansējumu, muzejs izbeigsies? “Nezinu,” pēc dažu mirkļu klusēšanas atbild Barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais. Finansiālā nedrošība ienākusi vēl trīs krātuvēs – Imanta Ziedoņa, Žaņa Lipkes un Mākslinieku savienības muzejā. Tas ir jaunā finansēšanas modeļa dēļ, ko ieviesusi Kultūras ministrija (KM), paredzot ministrijas izvēlētu privāto, valsts akreditēto muzeju finansēšanu nodot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) rokās.
Imanta Ziedoņa muzeja pārstāvji vērsušies Kultūras ministrijā ar atklāt vēstuli, kurā citastarp teikts: “Kultūras ministrija bez iepriekšēja paziņojuma nākusi klajā ar negaidītu lēmumu - selektīvi izslēgt Ziedoņa muzeju un vēl trīs privātos valsts akreditētos muzejus no ikgadējā valsts finansējuma aprites. Kultūras ministrijas piedāvājums - visu šo muzeju kopīgo budžetu nodot VKKF rīcībā ar atļauju rīkot projektu konkursu, kura rezultātā (lasīt - veiksmīgi uzrakstīta projekta gadījumā) muzeji katru gadu tiks pie pamatdarbību nosedzoša finansējuma. Tas nozīmē tikai vienu - regulāru cīņu starp muzejiem, kas atņems resursus ne tikai jaunradei un attīstībai, bet arī viens otram.”
Būtībā šī situācija nozīmē, ka muzejiem - un visticamāk, ne tikai nosauktajiem vien - nāksies mesties bezcerīgi asiņainā cīņā par eksistenci, jo VKKF izvēle - kam naudu piešķirt, kam nepiešķirt - ir gluži personiska, proti, nav zināms, kas patiks vai nepatiks VKKF lēmējiem.
Privātajiem muzejiem valsts piešķirtā nauda līdz šim bija paredzēta algu, īres un komunālo maksājumu segšanai, savukārt projektus, kas tika rakstīti arī pirms augšminētā Kultūras ministrijas lēmuma atņemt finansējumu, fonds nekad nefinansēja simtprocentīgi. Lielākoties finansējums tika atteikts ar piebildi “nav aktuāli”. Bet tas savukārt nozīmē, ka naudas nav un nebūs muzeju pamatfunkcijām, attīstībai, pat ne fondu saglabāšanai. Tas ir nāvējošs šāviens uz muzejiem, kurus pierasts dēvēt par privātajiem, kaut gan tie ir visas sabiedrības īpašums.
Īpaši dramatisks izvērtās pirmais šāviens - pret Žaņa Lipkes muzeju. Kultūras ministrija pamanījās “attaisnot” savu (dažu?) partijas biedru antisemītiskos uzskatus, kā pirmo uz likvidācijas takas noliekot ebreju glābēja Žaņa Lipkes muzeju. Un tad nolika nākamos: Ziedoņa, Barikāžu un Mākslinieku savienības muzeju. Acīmredzot latviešu kultūra un vēsture ir pārāk nacionālistiski lielumi, tāpēc tie “jāsamazina”. Brīdi vēlāk kultūras ministre Agnese Lāce, acīmredzot sapratusi politisko un cilvēcisko kļūdu, gan uzsvēra, ka sadarbība starp Žaņa Lipkes memoriālo muzeju un KM turpināsies arī nākotnē, jo muzejs esot ilggadējs KM partneris, īpaši skaidrojot vēsturiskos notikumus un piedaloties sabiedrības izglītošanas un saliedētību veicinošos pasākumos.
Ja kaut kādu apstākļu dēļ Lipkes muzejs finansējumu nesaņems, diez vai tas varēs eksistēt tikai ar ziedotāju un sponsoru atbalstu. Muzeja direktore Lolita Tomsone Latvijas Radio raidījumā atbildēja, ka tas nav iespējams, jo ziedojumu apjoms nav tik liels un ar to nevarētu samaksāt nedz algas, nedz uzturēt muzeju un tā krājumus.
Barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais pastāstīja, ka, tiekoties ar Kultūras ministrijas pārstāvi, Zaļajam tika paziņots, ka jāsamazina budžets par 1,7 miljoniem eiro, tāpēc vajag “saīsināt” to ailīti, kas attiecas uz privātajiem muzejiem. Toties tika apsolīts, ka, vienojoties ar VKKF, tam “piestiprināšot” Barikāžu muzeju, kam vajadzēs piedalīties konkursos, lai dabūtu finansējumu.
Bet arī tas finansējums, kas nāk no VKKF, ir valsts finansējums. Turklāt Muzeju likuma 13. pantā ir teikts, ka “valsts piešķir budžeta līdzekļus Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanai, saglabāšanai un restaurēšanai”. Vai Kultūras ministrija šajā gadījumā ievēros likumu? Faktiski ir vienalga, no kurienes nāk nauda Barikāžu muzeja saglabāšanai un attīstībai, jo avots ir viens - valsts. Zaļais vēl piebilst, ka ir nepieciešams atsevišķs likums par Barikāžu muzeju, jo tam ir citādāks statuss, salīdzinot ar pārējiem muzejiem.
Memoriālo muzeju apvienības (MMA) vadītāja Rita Meinerte, aplūkojot situāciju ar privātajiem muzejiem, kuriem atņem finansējumu, atgādina, ka MMA atrodas Kultūras ministrijas pakļautībā, līdz ar to izmaiņas finansējuma sistēmā šo apvienību neskar. “Līdz šim nebija pamatojuma, kāpēc kādam privātajam muzejam tiek dots valsts finansējums, kādam - netiek dots,” teic Meinerte. Kāpēc tika izvēlēti tieši šie četri muzeji, Meinerte nezina skaidrojumu.
Taču viņa atzīst, ka tā nav taisnīga sistēma - kādam muzejam dot finansējumu, kādam nedot. “Finansējuma nepietiek, un arī mēs piedalāmies konkursos,” saka Meinerte, “bet mēs savstarpēji esam arī konkurenti. Taču tā ir visās lietās. Ja būtu viens muzejs, viena avīze - konkurences nebūtu.”
Bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), atbildot uz jautājumu par četru privāto muzeju atstāšanu bez līdzekļiem, atbild: “Es to nevaru neskatīt kontekstā ar LTV raidījumu “1 pret 1”, kur piedalījās ministre Lāce. Man ir liels gandarījums, ka, nenosaucot mani vārdā, ministre lepojas ar manis padarīto. Piemēram, ar to, ko iesāku, risinot dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma problēmas. Prieks, ka viņa apņēmusies turpināt akustiskās koncertzāles būvniecības jautājumus, kā dēļ man ir sirmi mati. Prieks arī par to labo ziņu, ka VKKF palielinās finansējumu, bet tā bija mana lielā uzvara, veidojot 2022. gada budžetu.”
Puntulis atgādina, ka toreiz viņš visus brīdināja: budžeta pieaugums būs drusku plānāks, bet tā ir kompromisa cena, lai VKKF finansējumu piesaistītu konkrētiem akcīzes nodokļa procentiem. “Ja es to nebūtu izsitis cauri, tad ministre šodien nevarētu lielīties, ka vienīgā joma, kur finansējums pieaug, ir VKKF. Bet šis pieaugums nav paredzēts tam, lai lāpītu Kultūras ministrijas budžeta caurumus! Tā nedrīkst darīt. It īpaši, ja runājam par tik nozīmīgiem muzejiem, kuriem taisās atņemt finansējumu. Finansējums ir jāatrod - bez VKKF finansējuma. Muzejiem nauda jāatrod ministrijā,” teic Puntulis.
Uzdevām jautājumus Kultūras ministrijai. Tie bija šādi.
Kultūras ministres atbildes saņēmām tajā pašā dienā.
1. Kultūras ministrijas ieskatā nepieciešami vienlīdzīgi, taisnīgi un caurskatāmi nosacījumi valsts budžeta finansējuma saņemšanai, kas attiektos uz visiem akreditētajiem privātajiem muzejiem Latvijā - šobrīd tie ir kopskaitā 10 muzeji. Šādus nosacījumus iespējams īstenot, atbalstu administrējot Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) programmas veidā un par finansējuma piešķiršanu tāpat kā citās kultūras nozarēs lemjot profesionālu ekspertu komisijai pēc iepriekš nodefinētiem projektu vērtēšanas kritērijiem. Tādēļ Kultūras ministrija ir aicinājusi VKKF padomi lemt par programmas paplašināšanu profesionālo nevaldības organizāciju atbalstam kultūras mantojuma nozarē, nosakot, ka tajā tiek paredzēts papildu finansējums darbam ar Nacionālo muzeju krājumu un projektus var pieteikt arī akreditētie privātie muzeji.
VKKF Padome stratēģiskajā sēdē ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu par programmas paplašināšanu un par papildu finansējuma pārdalīšanu minētajam mērķim. Šobrīd tiek precizēts nolikums šim konkursam, kurā varēs pieteikties arī akreditētie privātie muzeji.
Arī KM konsultatīvajā institūcijā - Latvijas Muzeju padomē - ir diskutēts jautājums par akreditēto privāto muzeju finansēšanu no valsts budžeta.
Padome ir aicinājusi KM izvērtēt līdzšinējo privāto akreditēto muzeju finansēšanas modeli, kā arī izstrādāt objektīvus kritērijus un vienotu kārtību, kādā privāti akreditētie muzeji var uz vienlīdzīgiem principiem pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu. Tādējādi, ņemot vērā arī Latvijas Muzeju padomes viedokli, KM vēlas izmainīt līdzšinējo situāciju, kad vēsturisku politisku lēmumu rezultātā finansējums valsts budžeta veidošanas procesā iepriekšējos gados piešķirts tikai atsevišķiem, kopskaitā 4, privātajiem akreditētajiem muzejiem.
P.S. Jūsu jautājumā ir minēts Vācieša muzejs. Tas ir valsts muzejs, Memoriālo Muzeju apvienības (MMA) struktūrvienība. MMA ir KM padotības iestāde.
2. Kultūras ministrija nelemj par privātu muzeju dibināšanu, darbību vai darbības izbeigšanu. Tā saskaņā ar Muzeju likumu ir šo muzeju īpašnieku kompetence. Privātie muzeji ir privāto tiesību juridisko personu vai fizisko personu dibinātas institūcijas vai šo institūciju struktūrvienības, tostarp komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumi, kuras īsteno šajā likumā noteiktās muzeja pamatfunkcijas. Akreditētos muzejus dibina, reorganizē un likvidē tā dibinātājs.
3. Valsts muzeji ir dažādu valsts institūciju padotībā. KM padotībā esošajos muzejos valsts finansējums ir ar minimālu pieaugošu tendenci, ņemot vērā inflāciju un līdz ar to arī muzeja uzturēšanas izmaksu palielināšanos. Lai muzeji varētu nodrošināt visu izmaksu segšanu, tie palielina pašu ieņēmumu plānu, līdz ar to pārskata savus maksas pakalpojumu cenrāžus, tajā skaitā nākas palielināt ieejas biļešu cenas.
Tāpat arī vairākus gadus KM ir panākusi pieaugumu mantojuma institūciju, tajā skaitā muzeju, darbinieku atalgojumam, taču valsts dotācija ne vienmēr sedz visas pamatvajadzības, kas ir aktuālas muzejiem. Jāņem vērā, ka daudzi muzeji darbojas ēkās, kas ir kultūras pieminekļi, un tas nozīmē, ka ēku remonts jāveic, ievērojot īpašus nosacījumus un nereti nepieciešama restaurācija.
Šobrīd no KM muzejiem viskritiskākā infrastruktūra ir Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, atsevišķos Memoriālo muzeju apvienības muzejos.
Valsts muzejiem, tāpat kā ikvienam muzejam, ir sarežģīti iegūt finansējumu jaunu pamatekspozīciju izveidei, jo tas nekad pilnā apjomā netiek iekļauts bāzes finansējumā, tāpēc muzeji, tai skaitā valsts muzeji, piesaista dažādu fondu finansējumu, īstenojot projektus. Esmu runājusi arī ar Finanšu ministriju un citiem koalīcijas partneriem par to, ka ir jāveido elastīgāka muzeju cenrāžu politika, nosakot, ka muzejiem cenrāžu izmaiņas nav jāskaņo ar MK, ļaujot pašiem muzejiem proaktīvi veikt izmaiņas muzeju biļešu cenu politikā.
4. Līdzekļu ekonomija izveidojusies, jo Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM) uz Rīgas pils rekonstrukcijas laiku tika piešķirts papildu finansējums pagaidu telpu nomai Brīvības bulvārī 32, taču tagad darbi pabeigti, muzejs atgriezies savā pastāvīgajā mājvietā Rīgas pilī, un telpas Brīvības bulvārī 32 vairs nav jānomā. Kultūras ministrijas budžetā tika paredzēts finansējums telpu Brīvības bulvārī 32 pagaidu nomas maksas un papildu maksājumu izdevumu segšanai VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020.-2025. gadā katru gadu 170 549 eiro. 2023. gadā VNĪ, veicot nomas maksu pārrēķinu, noteica šo izdevumu apmēru 156 494 eiro gadā. Lai segtu nomas izdevumus par telpām Brīvības bulvārī, LNVM šim gadam tika piešķirti 156 494 eiro, no šīs summas septiņu mēnešu laikā nomas izdevumu segšanai izlietoti 91 162,33 eiro. Līdz ar to ietaupītā summa par telpu nomu 2024. gadā ir 65 331 eiro, kas attiecīgi ar MK lēmumu tagad tiek novirzīti LNVM komunālo maksājumu segšanai par telpām Pils laukumā 3.
Ņemot vērā, ka 2025. gadā LNVM vairs nenomās pagaidu telpas Brīvības bulvārī 32, Rīgā, sākotnēji šim mērķim paredzēto finansējumu 156 494 eiro paredzēts novirzīt Mākslu izglītības centra “Nacionālā mākslas vidusskola” struktūrvienības “Rīgas Doma kora skola” pagaidu telpu nomas maksai. Šāda nepieciešamība ir tādēļ, ka nākamgad plānots uzsākt pārbūvi Rīgas Doma kora skolas ēkā Meža ielā 15, tādēļ mācību process uz remonta laiku būs jāpārceļ uz citām telpām - Rīgas Tehniskās universitātes ēkām Meža ielā 1 un Kronvalda bulvārī 1.
Vērtējot muzejus, iespējams, derētu padomāt par to, kas ir taisnīgi un kas - ne. “Nav taisnīgi, ka valstij nav skaidrības par visiem Latvijas lielajiem cilvēkiem, kuru muzeji būtu nepieciešami sabiedrībai. Nav taisnīgi, ka nav šī tik būtiskā nacionālā satura, kas veido tautas pašapziņu, kas ir iekšējās aizsardzības jautājums, kuru tagad dāsni finansē,” savā blogā raksta bijusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
“Nav taisnīgi, ka organizācijai, kura stāv un krīt par Ziedoni un Purvīti, finansējumu atņem, bet citiem 10 muzejiem (Memoriālo muzeju apvienība) atstāj. Nav taisnīgi, ka nav vienādu noteikumu starp šiem pēc būtības līdzīgajiem muzejiem,” viņa turpina, “nav taisnīgi, ka gadiem nav panākts saprotams mehānisms, lai finansētu kultūru no nodokļu maksātāju naudas godīgos konkursos (VKKF). Nav taisnīgi, ka miljonu miljonus izkaisa abos “balticos”, bet skaita centus kultūrā. Nav taisnīgas lielās algas kapitālsabiedrībās un ļoti mazās algas muzejos.”
Lai ietaupītu naudu, kas tik nepieciešama muzejiem, varbūt derētu padomāt arī par to, ka vērts “saīsināt” ministriju štatu sarakstu, kur referents referenta galā, par konsultantiem, padomniekiem un vietniekiem nemaz nerunājot. Nez, ko viņi visi tur dara? Pārkārto mapītes? Varbūt kultūra patīk tik ļoti, ka nevar no tās tikt vaļā? Iespējams, kultūras groziņā pats galvenais ir, piemēram, festivāls “Lampa” un migrantu kulturālā integrācija, kas patiesībā tik tuva esošajai Kultūras ministrijai?
Bet groziņā ir arī nauda. Pirmie, kuru naudu “pārdalīs”, būs muzeji. Bet šajā procesā nav nekā personīga, tikai bizness. Privātajiem muzejiem naudu vajag noņemt, un valsts muzejiem pēc tam arī, iespējams, atņems. Vajag noņemt visiem, kas nav “koalīcijas” ģimenē. Pēc tam pārpalikušo naudiņu godīgi izdalīs pilnīgi godīgos konkursos, kurus rīkos VKKF. Un muzeji, izskatās, ir tikai sākums: pārdalīšana ir sākusies.
