Klaipēdas rajona tiesa Lietuvā notiesājusi lauksaimnieci, kuras bullis nāvējoši ievainoja vīrieti. Saskaņā ar tiesas spriedumu, sieviete notiesāta par nolaidību un likumā noteikto īpašo drošības noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ cita persona zaudējusi dzīvību, raksta kaimiņvalsts interneta medijs "respublika.lt".
Tiesa sievietei piesprieda četru gadu cietumsodu, kura izpilde tika atlikta uz diviem gadiem, uzliekot viņai par pienākumu soda atlikšanas laikā nedoties ārpus savas dzīvesvietas bez notiesāto uzraugošās iestādes atļaujas.
Tiesas spriedums arī noteica, ka daļēji apmierināmas četru cietušo civilprasības par summu 53 tūkstoši eiro, kā arī kompensācija par morālo kaitējumu un 2740 eiro kompensācija par materiālo kaitējumu.
Apsūdzības pret zemnieci tika iesniegtas pēc tam, kad 2023. gada 16. novembrī ap pulksten vieniem dienā saimnieces lolotais bullis Klaipēdas novadā izbēga no ganībām, kas atdalītas ar elektrisko ganu, un aizskrēja uz tuvējo saimniecību. Tur bullis sastapa tās saimnieku un uzbruka viņam. Saimnieks no gūtajiem ievainojamiem nomira ātrās palīdzības mašīnā ceļā uz slimnīcu. Tiesa atzina, ka zemnieces vaina inkriminētajā noziegumā ir pierādīta.
Apsūdzētā tiesā apgalvoja, ka neesot vainīga, ar lauksaimniecību nodarbojoties vairāk nekā 40 gadu un ir pienācīgi nodrošinājusi liellopu nožogojumu. Viņa teica, ka nezina, kurš sabojāja elektrisko ganu. Pēc viņas sacītā, pati saimniecība sievietei nepieder, viņai pieder tikai zeme. Pēc apsūdzētās teiktā, viņas mājlopi - desmit teles un bullis - ganījušies ganībās aplokā, jo tos nevarēja turēt piesietus.
Tiesa atzina, ka apsūdzētajai, kura bija dzīvnieku turētāja, bija pienākums nodrošināt, lai viņas turētie dzīvnieki nenokļūtu ārpus saimniecības teritorijas un neradītu draudus cilvēku dzīvībai.
Kā norādīts tiesas spriedumā, šajā lietā vērā ņemts fakts, ka 2023. gada 8. augustā, t.i., trīs mēnešus pirms attiecīgā incidenta, apsūdzētā tika administratīvi sodīta par to, ka nav nodrošinājusi, ka viņai piederošās govis nepamet teritoriju. Govju brīvsoļa rezultātā tika bojāts svešs īpašums.
"Tiesa konstatēja, ka objektīvi tieši atbildētājas rīcība, proti, likuma par dzīvnieku labturību un aizsardzību un noteikumu par dzīvnieku turēšanu pašvaldību teritorijās neievērošana, bija cietušā kaimiņu zemnieka nāves cēlonis, un tādējādi ir juridiski konstatējama cēloņa un seku sakarība starp nodarījumu un sekām, un šīs sekas bija regulāras darbības rezultāts," teikts tiesas spriedumā.
Piespriežot sodu, tiesa ņēmusi vērā faktu, ka apsūdzētā noziedzīgu nodarījumu izdarījusi aiz neuzmanības, iepriekš nav bijusi tiesāta, nebija atzinusi savu vainu, bija administratīvi sodīta par līdzīgu pārkāpumu un bija nodarbojusies ar lauksaimniecību. Tiesa arī vērtēja, vai nepastāv vainu mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi. Tiesas spriedumu gan vēl var pārsūdzēt Klaipēdas apgabaltiesā.
To, ka mājdzīvnieku dēļ itin viegli var nonāk cietumā, apliecina arī Latvijas likumdošanas stingrība. Turklāt cietumā iespējams nonākt personai, kura cietsirdīgi izturējusies pret dzīvnieku vai arī ja personas turētais dzīvnieks kādai citai personai nodarījis smagus miesas bojājumus, kuru dēļ iestājušās smagas sekas vai pat nāve.
Pirms desmit gadiem plašu rezonansi sabiedrībā raisīja suņu kodumi. Gada laikā slimnīcās bija nonākuši vairāk nekā tūkstotis bērnu suņu kodumu dēļ, turklāt ar dažāda smaguma sekām.
Ja suņa uzbrukumā cietušajam nodarīti miesiski bojājumi, dzīvnieka īpašniekam, turētājam vai citai personai, kura ir atbildīga par dzīvnieka uzbrukumu, jārēķinās ar pamatīgām nepatikšanām. Ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas rezultātā dzīvnieks cietušajam nodarījis viegla vai vidēja smaguma miesas bojājumus, saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 pantu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas rezultātā dzīvnieks cietušajam nodarījis smagus miesas bojājumus vai uzbrukums izraisījis cilvēka nāvi, saimnieku soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Jārēķinās, ka cietusī puse pret dzīvnieka īpašnieku vienlaikus var celt arī civilprasību par mantiska zaudējuma, personiska kaitējuma un morāla kaitējuma atlīdzināšanu.
