Vai virzāmies uz to, ka turpmāk pasauli valdīs trīs lielvalstis, vai varam teikt, ka ierastajai pasaules kārtībai pienācis gals, “Neatkarīgās” saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu, Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komitejas locekli Rihardu Kolu (NA).
Izskatās, sākusies pasaules pārdalīšana: amerikāņi paņems ne tikai Venecuēlu, bet ir gatavi pievākt arī Grenlandi, un kas tur ko nesagrābt arī Kanādu? Krieviju interesē Baltija un Ziemeļvalstis, Ķīnai arī savas intereses Dienvidaustrumāzijā un tā tālāk.
Lielvaru cīņas ir nepārtrauktas. Bet intensitāte ir palielinājusies. ASV tikko pateica, ka Venecuēla ir “mūsu pagalms” - tās ir amerikāņu ekskluzīvās intereses, un viņi dominēs šajā reģiona. Tas neaprobežojas tikai ar Venecuēlu vien, skatieni tiek vērsti uz Kubas režīmu un Kolumbiju. Un Grenlande ir ļoti sensitīvs punkts, jo tā ir Dānijas teritorija.
Tas viss saistīts ar Ķīnas pieaugošo lomu pasaulē. Trampa administrācija to ir pozicionējusi no Pentagona puses, to esam redzējuši tā retorikā pērnā gada sākumā, sakot, ka Eiropai pašai vairāk jādara aizsardzības jomā, jo ASV vairs nevēlas būt lielais brālis šajā jomā, jo fokuss būs vērsts uz Klusā okeāna reģionu. Tas viss saistās gan ar tirdzniecības, gan ar drošības jautājumiem. Tas, kurš kontrolē jūras, kontrolē pasauli. Un Ķīna to dara. Tas izsauc lielas svārstības tirdzniecības tīklos.
Ķīna pēdējos 15-20 gadus ir dominējusi globālajos dienvidos - gan Āfrikā, gan Latīņamerikā. Tirdzniecības partneris numur viens visām Latīņamerikas valstīm ir Ķīna. Eiropa ir otrajā vietā, ASV - trešajā. Amerikai tas nu galīgi nepatīk. Tur klāt nāk tiešās investīcijas, miljardos mērāmi aizdevumi, un Ķīna to izmanto, precīzi ievērojot starptautiskās tiesības. Bet tas rada atkarības: valstis tiks ietekmētas ar kādiem politiskiem lēmumiem.
Un ko par to saka ES? Mēs esam pa vidu - blakus plānprātīgiem austrumu kaimiņiem un kūtrai Eiropas Savienībai.
Eiropa jau arī nevar būt runcis Leopolds, sak, draudzēsimies ar visiem. Mēs visur sludinām savas Rietumu pasaules vērtības, bet kā tad, izmantojot demokrātiskās vērtības, var sakaut diktatorus? Tas, ko īstenoja ASV pret Maduro, ir starptautisko tiesību pārkāpums, bet to leģitimizēt vai ne, tas ir diskusijas jautājums. Bet diktatoriem ir uzspļaut starptautiskajām tiesībām.
Trampam arī ir uzspļaut uz šīm tiesībām?
Lielvaras īsteno savu politiku tā, kā uzskata par pareizu. Bet patlaban ASV nav vienīgais lielais pasaules hegemons. Ir Ķīna, kas uzaudzējusi lielus muskuļus. Tai ir noziedzīgi sadarbības partneri, piemēram, Krievija. Tāpat arī Venecuēla.
Vai nav tā, ka Trampam tāda Eiropas Savienība ir, es atvainojos, pie elkoņa?
ES ir viens no galvenajiem ASV tirdzniecības partneriem. Un, konfrontējoties ar Ķīnu, Amerikai ir nepieciešams ES atbalsts. Sabiedrotie ir vajadzīgi. Protams, ne viss, kas nāk no Trampa puses, ir jāņem par pilnu, bet bez ievērības to atstāt nevar. Fokusējamies uz būtisko: ASV ir mūsu stratēģiskais partneris ne tikai ES, bet arī Latvijai tajā skaitā. Pirms kāda laika pūta vēji, ka tūdaļ no Baltijas tiks atvilkti ASV spēki, bet tas nav noticis. Un Eiropas, tostarp Latvijas, aizsardzības spējas tiek stiprinātas.
Atzīstamies, pēdējos divdesmit gadus esam gājuši tādā kā pusmiegā, taču pēdējā laikā ES aizsardzības jomā kļūst arvien pašpietiekamāka.
Cik ticams ir apgalvojums, ka ES vairs neiepirks naftas produktus no Krievijas?
Tas viss ir procesā. Gada nogalē tika pieņemts regulējums, ka, sākot ar 2027. gada janvāri - daudzām valstīm vienoties nav viegli - tas tiks pārtraukts. Jau šā gada pirmajā pusē EP un Padomē tiks izveidots regulējums par naftas, naftas produktu un kodolmateriālu pilnīgu izskaušanu no tirdzniecības ar Krieviju. Protams, Krievija liks lietā visus instrumentus, arī “ēnu floti”, lai šos aizliegumus apietu. Tiks izmantotas trešās valstis kā starpnieki.
“Ēnu flote” sastāv tikai no Krievijas kuģiem?
Kuģi ir krievu, bet reģistrēti trešajās valstīs. Arī vienā otrā ES valstī… Kuģu apjoms ir milzīgs, Krievija šo politiku mērķtiecīgi īsteno. Ieguldījumi ir miljardu miljardos. Starp citu, arī Latvijas ostās ar bunkurēšanu darbojas šādi “ēnu kuģi”, kas apkalpo Krievijas kompānijas. Tas jau ir jautājums par morāles un ētikas principiem.
Kādi gan tur principi… Latvija ļoti aktīvi tirgojas ar Krieviju. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ES iepērk naftu par 216 miljardiem eiro gadā. Nav slikts papildinājums Krievijas agresijai?
Par nožēlu tas jāatzīst. Bilance ir ļoti neglaimojoša Latvijai.
Bet kāpēc to beidzot nevar apturēt?
Centieni ir bijuši. Saeimā ir sniegti priekšlikumi, taču valdības partiju kopums atteicās liegt tirdzniecību ar Krieviju, sak, nav jēgas mums vieniem pašiem to darīt, to visu izmantos Lietuva un Igaunija. Tas tāds tipisks “Jaunās vienotības” rokraksts, arī “progresīvie” tur stabulē kopā ar viņiem. Par laimi, daži lēmumi tomēr ir pieņemti, piemēram, atteikšanās no Otavas konvencijas. Tomēr ir pietiekami daudz jautājumu, kas uz priekšu virzās ļoti lēni, jo, raugi, jāvienojas visām ES valstīm, un tas notiek ārkārtīgi lēni. Bet laiks šobrīd nav sabiedrotais ne mums, ne Eiropas Savienībai. Daudz kas bija jāizdara jau pirms diviem vai pat trim gadiem, lai mēs samazinātu atkarību no Krievijas un būvētu mūsu drošību.
