Baltais nams paziņojis par plāniem aizliegt eksportēt mākslīgā intelekta mikroshēmas uz Baltijas valstīm, radot šoku mūsu politiskajām elitēm. Ja kāds automātiski paraustīs plecus un teiks: “Ko tad no tā Trampa var gaidīt!”, viņš kļūdīsies: šo dunci mugurā Baltijas politiskajai šķirai iedūrusi aizejošā Baidena administrācija.
Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas paudušas sašutumu par ASV lēmumu pastiprināt mākslīgā intelekta mikroshēmu eksporta nosacījumus, tādu eksportu atļaujot tikai uz 18 tuvākajām ASV sabiedrotajām, kuru vidū Baltijas valstu nav. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien steigšus paziņoja: “Esam ASV uzticams draugs, kas vēlas stiprināt savu drošību, bet vēlas arī tehnoloģiskas inovācijas, un šajā ziņā ASV atbalsts mums ir ārkārtīgi svarīgs! [..] Ļoti ceru, ka šie lēmumi nav galīgi un ka šie lēmumi mainīsies mums par labu.”
Arī Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals par kļūmi nosauca ASV centienus sadalīt Eiropu divās daļās attiecībā uz pieeju mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Viņš solīja, ka par šo jautājumu saziņa ar ASV turpināsies. “Kāds no ASV administrācijas nolēma sadalīt Eiropu divās daļās, un NATO valstis ar lielāko [procentuāli no sava IKP] ieguldījumu aizsardzībā, piemēram, Polija, Igaunija, Latvija un Lietuva, visas ir otrajā sarakstā. Tas noteikti nav ne saprātīgi, ne pieņemami no Eiropas perspektīvas, un mēs noteikti informēsim ASV gan pa ārvalstu kanāliem, gan pa ekonomiskajiem kanāliem,” ceturtdien žurnālistiem sacīja Igaunijas premjers. “Igaunijai, tāpat kā visam reģionam šeit, un arī Polijai, piemēram, ir ļoti labas attiecības ar ASV, arī drošības jautājumos un drošības informācijas apmaiņā, [tāpēc] šāds dalījums ir nevietā un kļūmīgs.” Vēlāk Igaunija šādu ASV aizliegumu eksportēt uz Baltiju mikroshēmas, kas nepieciešamas mākslīgā intelekta attīstībai, nosauca par “pilnīgi nepamatotu, nepārdomātu un kaitīgu ne tikai valstīm, kas ir tā dēvētajā otrajā kategorijā, bet arī pašām Savienotajām Valstīm”.
Latvija klusēja visu ceturtdienu, kamēr igauņi un lietuvieši centās skaidrot situāciju, kura no malas izskatās labākajā gadījumā pēc sitiena ar grīdas lupatu tieši sejā, bet sliktākajā — pēc dūriena mugurā Baltijas IT sektoram un zinātniskajām izstrādēm, tajā skaitā aizsardzības vajadzībām. Vairāki Latvijā izstrādāti dronu paveidi lido aiz ienaidnieka līnijām ar mākslīgā intelekta palīdzību, ja ienaidnieks traucē drona radiosakarus ar operatoru savā pusē. Vienubrīd varēja padomāt, ka Latvija izvēlējusies gudri paklusēt, risinot nelaimīgo jautājumu ar diskrētu tiešo kontaktu palīdzību, tomēr piektdien Latvijas Ārlietu ministrija izplatīja ļoti lakonisku paziņojumu, kuru šeit varam nocitēt pilnībā:
“Latvija, Igaunija un Lietuva izsaka bažas par ASV administrācijas lēmumu uz dažām valstīm neattiecināt ASV mākslīgā intelekta (MI) augsto tehnoloģiju atbildīgas izplatīšanas tiesiskā regulējuma 740. panta 5. pielikuma a) punktu. Šāds lēmums rada risku mākslīgi šķelt ES vienoto tirgu un likt šķēršļus mūsu nacionālo MI ekosistēmu attīstībai. Esam gatavi kopīgi strādāt ar Eiropas Komisiju un ASV administrāciju, lai risinātu šo jautājumu.”
No klusēšanas visas ceturtdienas garumā un tikai piektdien sagatavotā neizteiksmīgā un nekādā paziņojuma var secināt, ka Latvijas valdība, uzzinot par ASV lēmumu, drīzāk bijusi tādā nesaprašanā, ka nevis prātīgi paklusējusi, bet tiešām nav sapratusi, ko teikt un kā reaģēt. Lieta tāda, ka šo triecienu Eiropas partneriem raidījis nevis Donalds Tramps, bet gan aizejošā Džo Baidena un Kamalas Harisas administrācija.
Amerikā dzīvojošie latvieši vēsturiski bijuši pamatā Republikāņu partijas piekritēji, jo šī partija tradicionāli ieturēja niknāku nostāju pret Padomju Savienību. Tā kā atjaunotajai Latvijas Republikai deviņdesmitajos nācās sastrādāties ar Bila Klintona administrāciju, turklāt repatriējušies Amerikas latvieši lielākoties bija liberāļi, kas savus uzskatus par ASV politiku īpaši neslēpa, tad Latvijas simpātiju svars nosliecās Demokrātiskās partijas virzienā. Pārliecību par demokrātu pareizību stiprināja republikāņa Džordža V. Buša lēmums atbildēt uz 11. septembra terora aktiem, iebrūkot nepareizajās valstīs — divreiz. Turpretī Baraks Obama izpelnījās neviltotas simpātijas no sabiedrībām daudzās citās valstīs, arī Latvijā, kas pastiprināja mūsu politiskās elites ārpolitisko orientāciju uz ASV Demokrātisko partiju. Attiecīgi tā nemainījās Donalda Trampa pirmās prezidentūras četros gados — varētu teikt, ka palika pat stiprāka, un attieksmi cementēja Džo Baidena uzvara 2020. gadā.
Tagad aizejošā Džo Baidena un Kamalas Harisas administrācija Baltajā namā ir parādījusi, ko viņiem ir vērta šāda Latvijas centrisko un liberālo partiju partnerība: absolūti neko. Latvijas nekritisko atbalstu Demokrātiskās partijas kandidātiem, prezidentiem un administrāciju amatpersonām tie “novērtējuši”, ieliekot mūsu valsti to neuzticamo valstu sarakstā, uz kurām nedrīkstot eksportēt pašlaik īpaši aktuālās mikroshēmas, kas nepieciešama mākslīgā intelekta izstrādē.
Latvijai kopumā šis bijis zibens spēriens no skaidrām debesīm, ko prognozēt nespēja neviens. Ne mūsu politiskie spēki, kuri orientējas uz sadarbību ar ASV Demokrātisko partiju (ar to domājot “Jauno vienotību” un dažādas tās blakusformas, kā arī “Progresīvos” un citus mazākus spēkus), ne dažādi pētnieki vai politikas apskatnieki (tajā skaitā tādi, kas mācījušies vai stažējušies Amerikā), pat ne interneta kaktu darboņi un dažādas regulārās “bada dzeguzes” neparedzēja tik ļaunu Baidena administrācijas atvadu gājienu, ieliekot savu nekritisko atbalstītāju Latviju melnajā eksporta sarakstā.
Tā Latvijas politiskās elites daļa, kas ir pie varas, daudzus gadu desmitus nekritiski orientējās uz ASV Demokrātisko partiju un centās ar to veidot ilgtermiņa attiecības, vienlaikus automātiski uzskatot, ka no tā Latvijai būšot labāk, un “pārdodot” šo sadarbību Latvijas vēlētājiem kā daļu no sava ārpolitikas kursa. Tagad realitātē izrādās, ka Demokrātiskā partija un Baidena administrācija šādu “partnerību” vispār nav pamanījusi.
