"Esam gandarīti, ka pēc piecu gadu mēģinājumiem beidzot ir izcelta "airBaltic" darbinieku sāpe, kuru uzņēmuma valde un padome negrib dzirdēt. Piecu gadu laikā izmēģinājām visu – gan sociālo dialogu ar Darba inspekcijas piedalīšanos, gan kolektīvos strīdus virzījām uz tiesu, bet tiesu prakse mums Latvijā ir tāda, ka arodbiedrības neko nevar izdarīt. Tālāk laikam jāstrādā ar Tieslietu ministriju, kāpēc tas ir tā. Streiks nav pašmērķis, mērķis ir izteikt sāpi," sarunā ar "Neatkarīgo" atzina Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.
Jau ziņojām, ka TV3 raidījums "900 sekundes" vēstīja par "airBaltic" darbinieku neapmierinātību un uzsāktajiem tiesu procesiem pret darba devēju. Šobrīd Latvijas tiesās ir apmēram astoņas lietas, kurās darbinieki sūdzas par "airBaltic". Pārkāpumi saistīti ar tiesībām uz atvaļinājumu, bet mazo bērnu vecāki meklē taisnību, jo iebilst pret strādāšanu naktīs. Darbiniekiem netiek nodrošināti likumā paredzētie atvaļinājumi, tāpat piloti un stjuarti sistemātiski tiek aicināti uz darbu viņu brīvdienās, kā arī izīrēto lidmašīnu apkalpes, kas faktiski strādā "Lufthansa", tiek nodarbinātas par algu, kas tiek maksāta Latvijā un ir daudz mazāka par minētajā kompānijā pieņemto darba samaksu.
D. Kavasa "Neatkarīgajai" noliedza izskanējušo informāciju par uzteikumiem un "airBaltic" darbinieku atlaišanu bez brīdināšanas. "Tas ir absurds. Man ir grūti iedomāties, kas ir palaidis šo pīli," viņa piebilda, absurdu skaidrojot ar to, ka tad no uzņēmuma puses būtu jābūt kolektīvās atlaišanas procedūrai, bet uzņēmuma attīstības plāni un stratēģija paredz izaugsmi, un līdz ar to jābūt vēl vairāk darbiniekiem.
Savukārt visi citi iepriekš minētie darba tiesību pārkāpumi, pēc D. Kavasas sacītā, atbilst patiesībai. Par izīrēto lidmašīnu apkalpēm, kas faktiski strādā "Lufthansa" un tiek nodarbinātas par algu, kas tiek maksāta Latvijā un ir daudz mazāka par minētajā kompānijā pieņemto darba samaksu, viņa sacīja, ka "tā ir divu gadu procedūra Šveicē, Cīrihes kantonā, izskatāmajā administratīvajā procesā". Cīrihes kantona administrācija vērtē, vai tā ir darbinieku nosūtīšana vai darbinieku iznomāšana, kas Šveicē ir aizliegta. Tur tiek piemērots arī īpašs kalkulators, kas paredz, ka, ņemot vērā to, cik gadi ir nostrādāti, stjuartu algai ir vēl vairāk jāpieaug.
Par panākumu arodbiedrības vadītāja uzskata, ka kopš 2022. gada decembra visi "airBaltic" piloti kļuvuši par uzņēmuma darbiniekiem. Līdz tam viņu darba attiecības bija noformētas pēc cita principa un piloti saņēma algu un dividendes, līdz ar to viņu atalgojums bija piecas līdz septiņas reizes mazāks.
"Ja "airBaltic" reģistrētu filiāli Vācijā, kur minimālā alga ir nedaudz zem 1400 eiro, tad salīdzinājumā - mūsu stjuarta sākuma alga ir tikai 1200 eiro. Ja uzņēmumu reģistrētu Vācijā, tad pilotiem algu vispār nevarētu samaksāt..." secināja D. Kavasa.
Arodbiedrības vadītāja pastāstīja, ka uzņēmuma vadītājs Martins Gauss piekopj praksi netikties ar uzņēmuma darbiniekiem, jo likums neparedzot valdei tikties ar darbiniekiem. Lai gan stjuarti un piloti ir 48% no uzņēmuma darbinieku skaita, valdei tas neesot stratēģisks jautājums. "Ja tas nav labas uzņēmējdarbības pārvaldības un prakses jautājums, mēs ejam citus ceļus," arodbiedrības rīcību skaidroja D. Kavasa.
Decembrī bijusi darbinieku aptauja, kurā uzdots jautājums par līguma ultimātu pilotiem un stjuartiem. Lai saņemtu 50-100 eiro algas pielikumu, viņiem būtu jāatsakās no vairākām koplīguma normām. Un, ja gribat labāku grafiku, atsevišķi koplīguma punkti uz jums neattieksies. Aptauja parādījusi, ka līdz pat 90% arodbiedrības biedru neplāno ko tādu parakstīt. Savukārt vecākiem, kuriem ir mazi bērni, tiek draudēts - ja jūs izvēlēsieties nestrādāt naktīs, uzliksim piespiedu dīkstāvi.
Pēc D. Kavasas sacītā, iespējamā streika ideja radusies darbinieku aptaujas laikā, kad uz jautājumu, vai būtu gatavi streikam, lielākā daļa darbinieku atbildēja ar "jā", bet tas nenozīmē, ka ir uzsākta kāda procedūra. Tāpat no darbinieku puses ir iespējami citi soļi - kompensācijas pieprasīšana, prasību iesniegšana tiesā. Katrā ziņā gala lēmums tiks pieņemts arodbiedrības biedru kopsapulcē, kas varētu notikt martā. 21. janvārī darbinieku pārstāvjiem izdevies tikties ar M. Gausu, un uzņēmuma vadībai izteikts piedāvājums līdz 28. februārim vienoties par nosacījumiem.
Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācijas valdes priekšsēdētāja Aušra Straume atbildē "Neatkarīgajai" norāda, ka Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA) nav Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācijas (LAAF) sastāvā, tāpēc izteikties viņu vārdā noteikti nevar.
"Ja LAA un tās biedri konstatējuši, ka ir sasniegta kāda kritiska robeža un ir pienācis laiks streikam, tad es to neņemšos apšaubīt. Varu tikai norādīt, ka nevienā arodbiedrībā (Latvijas Civilās aviācijas pilotu arodbiedrība (LCAPA) un Latvijas Aviācijas darbinieku arodbiedrība (LADA)), kurās es pārstāvu to biedrus un kuri ir "airBaltic darbinieki, šobrīd nav ieplānots rīkot vai piedalīties streikā," savā atbildē raksta A. Straume.
Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka ir vairāki risināmi problēmjautājumi, pie kuriem tiek strādāts. Daži no tiem ir veiksmīgi atrisināti, ar citiem sokas grūtāk, bet A. Straume neuzskata, ka būtu sasniegta kāda kritiska robeža un būtu jālemj par darbinieku streiku.
"Manā skatījumā situācijas uzlabošanai būtu nepieciešams vairāk caurskatāmības, savlaicīgas informācijas sniegšanas, kā arī uzņēmuma augstākās vadības interese vai iespēja vairāk iesaistīties pastāvošu problēmjautājumu risināšanā.
Uzskatu, ka nav pareizi visu slodzi uzlikt tikai uz vidējā līmeņa menedžmenta pleciem. Tas arī būtiski palēnina procesu virzību, kā arī rada nevajadzīgus pārpratumus. Komunikācija un konsultēšanās ar arodbiedrību pārstāvjiem notiek, bet dažreiz tas ir novēloti, tāpēc konsultāciju lietderīgums ir niecīgs. Tas, protams, rada neapmierinātību darbinieku un arodbiedrību pārstāvju vidū.
Ir svarīgi būt ne tikai uzklausītiem, bet arī sadzirdētiem. Uzskatu, ka saprātīgi kompromisi ir iespējami, izņemot tādas jomas kā lidojumu drošums un cilvēktiesību ievērošana. Šīs ir tās divas kritiskās jomas, kur vilcināties pareizo lēmumu pieņemšanā nedrīkst," atzīst A. Straume.
