Situācija Kijivā ir briesmīga. To intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Okupantu nemitīgajiem uzbrukumiem ar raķetēm un droniem pievienojusies pēdējo gadu bargākā ziema. Ja neveicas frontē, tad jāiznīcina civilie neaizsargātie objekti – Krievija ir nolēmusi sagraut Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
Kā cilvēki tiek galā ar svelošo salu, ar elektrības un ūdens trūkumu?
Šis ir viens no grūtākajiem posmiem kopš kara sākuma. Kara ceturtā gada izskaņā šī ir visbargākā ziema. Pēdējās desmit dienas naktīs ir ap mīnus 15 grādiem, piepilsētās pat līdz mīnus 20 grādiem. Pa dienu temperatūra ir līdz mīnus 12-15 grādiem. Laika prognoze turpmākajām desmit dienām ir līdzīga.
Krievu raķešu un dronu uzbrukumos ir smagi cietušas divas Ukrainas lielākās spēkstacijas - TEC5 un TEC6. Tās vairs neražo elektrību, divreiz samazināta siltuma ražošana. Kijivā izsludināta enerģētiskā krīze. Ukrainas centrālā, austrumu un ziemeļu daļa dzīvo ar ierobežotu elektrības padevi - es runāju par lielajām pilsētām, kurām ir visgrūtāk. Ir vietas, kurās diennaktī pat 16 stundas nav elektrības. Trešdaļa Kijivas dzīvo ar lieliem ierobežojumiem. Daudzviet nav ūdens padeves.
Un tomēr pilsēta dzīvo, funkcionē, transports iet, tomēr vairākās pilsētās - Bučā, Irpiņā un citur - elektrības ir ļoti maz. Veikali ir vaļā, tomēr piemērojas elektrības padevei. Skolas daļēji pārgājušas uz attālināto apmācību. Prioritāte ir slimnīcām un bērnu iestādēm. Daudzās valsts iestādēs temperatūra ir līdz plus 13 grādiem. Tādā režīmā dzīvo arī ļoti daudzi Kijivas iedzīvotāji. Visskarbāk ir lielpilsētās, kur nav iespējams izmantot krāsniņas.
Vai ir gadījumi, kad cilvēki pamet dzīvokļus un dodas kaut kur uz lauku apvidiem?
Kijivas mērs Kličko pirms dažām dienām aicināja: ja kādam ir iespēja pārziemot vasarnīcās, pie radiem vai draugiem, tad šī iespēja jāizmanto. Mūsu vēstniecībā ir daži līgumdarbinieki, kuri stāsta, kā izpaužas solidaritāte: ja ir siltuma ģeneratori un iespēja uzņemt pa nakti kaimiņus, tad viņi tiek aicināto darīt. Dažās vēstniecībās tiem darbiniekiem, kuriem dzīvokļos nav apkures un elektrības, ļauj izmantot vēstniecības telpas nakšņošanai. Tāds spelgonis ir bīstams cilvēka dzīvībai.
Un veikali? Tur taču ir kases aparāti, kam nepieciešama elektrība.
Ir veikali, kas dod priekšroku skaidrās naudas norēķiniem, ir veikali, kas piedāvā “slīdošos” darba laikus - atkarībā no elektrības padeves. “Piemērojas” arī komandantstunda: agrāk bija stingras drošības prasības - no pusnakts līdz pieciem no rīta nedrīkstēja atrasties uz ielas. Tagad normatīvi tiek pārskatīti, lai visiem dienestiem palīdzētu strādāt visu diennakti.
Ir taču daudz sirmgalvju, kuri nevar par sevi parūpēties.
Milzīga problēma ir augstceltnēs. Pie mums 12 līdz 16 stāvu ēkas tiek uzskatītas par augstceltnēm, bet Kijivā ir 24 un pat 30 stāvu ēkas. Lifts nedarbojas, un tā ir liela problēma gan sirmgalvjiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan tiem, kuriem pieder suņi un kaķi.
Pārtikas piegādes šādos gadījumos ir ļoti sarežģītas, ar to aktīvi strādā pašvaldības. Ir izveidoti noturības centri, kuros skolēni un studenti palīdz sirmgalvjiem atnest pārtiku. Pārtikas daudzums Kijivā ir pietiekams.
Protams, kavē vilcieni. Arī mūsu Saeimas delegācija ieradās trīs stundas vēlāk. Tagad tāds jaunums: ar droniem tiek uzbrukts arī dzelzceļa līnijām, vilcienu infrastruktūrai.
No sirds novēlu briesmīgas beigas tiem, kuri realizē šos noziegumus.
Dieva sodībai jānāk, ir jābūt tribunāla sodam, tas ir genocīds, noziegums pret cilvēci. Apzināti, mērķtiecīgi uzbrukumi ar raķetēm pa civilajiem objektiem, pat spēkstacijām… Es pat nezinu, ar ko to visu var salīdzināt. Varbūt ar nacistiskās Vācijas aplenkumu Ļeņingradai.
Vācu nacisti varētu pamācīties no Krievijas noziedzniekiem.
Tas, ko dara Krievija, ir 21. gadsimta lielākais noziegums Eiropā. Ir trīs svarīgas lietas. Esmu pateicīgs katram Latvijas iedzīvotājam, kurš palīdz Ukrainai - ieroči, enerģētika un atbalsts ukraiņu bērniem. Svarīgi ir bērni, kuri jāreabilitē psiholoģiski. Krievi redz, ka viņiem nesanāk uzvarēt ukraiņus frontē, tāpēc viņi ķērušies pie enerģētikas, un nākamās nedēļas būs ļoti kritiskas. Kamēr gaisa temperatūra nesasniegs 0, plus piecus grādus, tikmēr būs ļoti grūti remontēt enerģētikas aparatūru. Tāpat kā ir Eiropas Ramštaina, tāpat ir vajadzīga enerģētikas Ramštaina.
Vai var just, ka Eiropa iesaistītos šīs situācijas risināšanā?
Labi vismaz, ka pieņemts lēmums par 90 miljardiem eiro: Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena trešdien iepazīstinājusi ar Eiropas Savienības plānu nākamo divu gadu laikā atbalstīt Ukrainu ar 90 miljardiem eiro, paredzot 60 miljardus eiro militārajam atbalstam. Ir jāizlemj, ko darīt ar Krieviju šajā krīzē.
Kādi ir varianti?
Militārais risinājums - tas ir viens, otrs - viss, kas saistīts ar sankcijām, cīņa ar “ēnu floti”. Pēdējo nedēļu laikā vairāki “ēnu flotes” kuģi ir aizturēti. Nedrīkst domāt, ka tam visam nav nozīmes. Ukraiņi apgalvo, ka daļa no sankcijām nav efektīvas. Krievija izmanto spraugas, maina kuģu karogus un kompāniju nosaukumus.
Un kā jums pašiem - vēstniecības darbiniekiem? Auksti?
Dažas dienas jau esam pavadījuši plus 14 grādu temperatūrā, bija gadījumi, kad izbeidzās ūdens apgāde. Pilsētas elektrība pazūd uz vairākām stundām un vairākas reizes diennaktī, izmantojam ģeneratorus. Latvija ir daudz devusi ģeneratorus, to rezerves daļas. Viss ir vajadzīgs gan mikrolīmenī, gan industriālā līmenī. Padoties aizliegts! Un ukraiņi netaisās padoties.
