Vienu būtisku notikumu Kluiņa kungs "aizmirsis" pieminēt. Varbūt A.Čaka "Mūžības skartie" vajadzētu vēlreiz izlasīt, tad dzejot ne tikai par Daugavu, bet Orlu-Kromu apvidū notikušo. Vēsturnieks G.Apals skaidro pamatīgāk -
"Parīzes miera konferencē [18.01.1919. - 21.01.1920.) lielvalstis neatzina Baltijas valstu neatkarību.
Antante turējās pie uzskata, ka par Krievijas nomales tautu statusu jālemj Krievijas Satversmes sapulcei.
Latvijas pirmā lielā diplomātiskā akcija beidzās ar neveiksmi.
Alternatīvie risinājumi vairāk bija militāri nekā politiski - meklēt īslaicīgus sabiedrotos savas teritorijas atkarošanai no lieliniekiem, pēc tam būvēt sadarbību starp reģiona valstīm apstākļos, kad starptautiskas atzīšanas joprojām nebija.
Baltijas valstis izvēlējās slēgt separātus miera līgumus ar Padomju Krievijas agresīvo un totalitāro režīmu, izstājoties no cīņas pret komunistiem." Gints Apals: Sākot no nulles (atvertaparvaldiba_lv)
“Mēs ne brīdi nedrīkstam aizmirst, ka lielvalstis īsteno vienīgi savu interešu politiku.” J.Čakste.
Latvijas valsts politiskā un militārā vadība rīkojās saprātīgi arī 1939.g., jo nevēlējās pieļaut Polijas 1920.g. kļūdu. Nekāds "brīnums" nenotika 1939.g. septembrī, kad Anglija un Francija pieteica karu Vācijai. Sabruka Polijas valsts divu nedēļu laikā.
Un nebūs vairs nekāda "brīnuma" un ilga karošana pēc taktisko kodolierošu izmantošanas Eiropā.
Komentāri: Ja vajadzēs, tad Latvija karos kopā ar Poliju
Vienu būtisku notikumu Kluiņa kungs "aizmirsis" pieminēt. Varbūt A.Čaka "Mūžības skartie" vajadzētu vēlreiz izlasīt, tad dzejot ne tikai par Daugavu, bet Orlu-Kromu apvidū notikušo. Vēsturnieks G.Apals skaidro pamatīgāk -
"Parīzes miera konferencē [18.01.1919. - 21.01.1920.) lielvalstis neatzina Baltijas valstu neatkarību.
Antante turējās pie uzskata, ka par Krievijas nomales tautu statusu jālemj Krievijas Satversmes sapulcei.
Latvijas pirmā lielā diplomātiskā akcija beidzās ar neveiksmi.
Alternatīvie risinājumi vairāk bija militāri nekā politiski - meklēt īslaicīgus sabiedrotos savas teritorijas atkarošanai no lieliniekiem, pēc tam būvēt sadarbību starp reģiona valstīm apstākļos, kad starptautiskas atzīšanas joprojām nebija.
Baltijas valstis izvēlējās slēgt separātus miera līgumus ar Padomju Krievijas agresīvo un totalitāro režīmu, izstājoties no cīņas pret komunistiem." Gints Apals: Sākot no nulles (atvertaparvaldiba_lv)
“Mēs ne brīdi nedrīkstam aizmirst, ka lielvalstis īsteno vienīgi savu interešu politiku.” J.Čakste.
Latvijas valsts politiskā un militārā vadība rīkojās saprātīgi arī 1939.g., jo nevēlējās pieļaut Polijas 1920.g. kļūdu. Nekāds "brīnums" nenotika 1939.g. septembrī, kad Anglija un Francija pieteica karu Vācijai. Sabruka Polijas valsts divu nedēļu laikā.
Un nebūs vairs nekāda "brīnuma" un ilga karošana pēc taktisko kodolierošu izmantošanas Eiropā.
Viss uz labu, galvenais, ka Krievijas Federācija sagrūs! Ar Poliju Latvijai ir jādraudzējas.
Komentēt