Eiropas Komisija gatavo plānu ES pievienošanās mehānisma maiņai ar mērķi paātrināt Ukrainas pievienošanos blokam, ziņo “Financial Times”. Ukrainas rītdiena Eiropas Savienības kontekstā šobrīd kustina daudzu analītiķu un, protams, arī politiķu prātus.
Briseles plāns
Ukrainai piedāvāta iespēja dalībai ES “atvieglotā kārtā” un bez balsstiesībām svarīgos lēmumos. Eiropas Komisijā apspriestais “vienkāršotas ES paplašināšanās" sistēmas ieviešanas plāns, lai gan visai provizorisks, dalībvalstu vidū jau radījis “manāmu satraukumu”. Briselē top priekšlikumi vēl kopš Aukstā kara izmantotās pievienošanās ES sistēmas maiņai, aizstājot to ar pretrunīgi vērtēto divu līmeņu iestāšanās modeli, ziņo laikraksts “Financial Times”.
Prasība par Ukrainas pievienošanos ES 2027. gadā iekļauta Vašingtonas un Kijivas saskaņotajā 20 punktu miera plāna projektā. Miera līguma ietvaros tas vienkāršotu un paātrinātu Ukrainas dalību ES, lai Zelenskis piekristu atdot Krievijai okupētās Ukrainas teritorijas un varētu izbeigt karu.
Par ES kandidātvalsti Ukraina kļuva pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī, un atbilstoši pašreizējai kārtībai valstij būtu nepieciešamas reformas vismaz desmit gadu garumā, lai izpildītu stingros pievienošanās kritērijus Eiropas Savienībai. Daudzi ES dalībvalstu un kandidātvalstu diplomāti uztraucas, ka Eiropas Komisijas plāns varētu negatīvi ietekmēt bloka turpmāko stabilitāti, samazināt dalības vērtību un izraisīt šķelšanos kandidātvalstu vidū.
Putina un Trampa slazds Ukrainai?
Eiropas Komisija uzskata, ka Volodimirs Zelenskis piekritīs atdot Krievijai teritorijas tikai tad, ja Kijiva kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tādā gadījumā viņš varēs pasniegt dalību Eiropas blokā kā politisku uzvaru. “Šīs ir Putina un Trampa izliktas lamatas, un mēs tajās iekrītam,” Briseles plānu komentēja kāds “Financial Times” uzrunāts augsta ranga ES diplomāts. Septiņas no aptaujātām amatpersonām laikrakstam apliecināja, ka vairākas dalībvalstis par šo plānu “paudušas nopietnas bažas”. Provizoriskajā plānā paredzēts atcelt 1993. gadā saskaņotos pievienošanās noteikumus ES ar prasību par kandidātvalstu atbilstību milzīgajam dalības kritēriju skaitam. Tas ļautu Ukrainai pievienoties ES ar ierobežotām pilnvarām. Piemēram, Kijivai sākotnēji nebūtu balsstiesību līderu samitos un ministru sanāksmēs, norādīja laikraksta citētās amatpersonas. Paredzams, ka Ukraina arī saņemtu pakāpenisku piekļuvi bloka vienotajam tirgum, lauksaimniecības subsīdijām un finansējumam.
Jaunie noteikumi ierobežotu arī jauno dalībvalstu veto tiesības, precizē “Politico”. Konkrēti, tās nevarēs bloķēt sankcijas un lēmumus, kuriem pašlaik nepieciešama katras ES valsts piekrišana. Plānu paredzēts iesniegt februārī vai martā, “Politico” pastāstīja ES komisāre paplašināšanās jautājumos Marta Kosa. To sagatavos Eiropas Komisija, pēc tam plāns tiks iesniegts dalībvalstu vadītājiem un apspriests Eiropadomes samitos. Kāds augsta ranga ES diplomāts FT sacīja, ka pievienošanās noteikumiem jābūt elastīgākiem: “Ārkārtas laiki prasa ārkārtas pasākumus... Mēs paplašināšanos neapdraudam. Mēs paplašinām pašu paplašināšanās jēdzienu.”
Pastāv domstarpības: daļēja iestāšanās ES nav iespējama
Tomēr ES diplomāti, kuri piedalās neformālās diskusijās ar Eiropas Komisiju, jaunās koncepcijas sakarā pauduši klaju neapmierinātību. Daži uztraucas, ka tas negatīvi ietekmēs bloka vienotību, saniknos citas kandidātvalstis un mazinās to ambīcijas. Trīs aptaujātie FT avoti norādīja, ka Melnkalne un Albānija, kas ir vistuvāk dalībai ES, varētu uzskatīt, ka tām tiek piemēroti atšķirīgi iestāšanās nosacījumi. Var rasties jautājums, vai šāda vienkāršota pievienošanās kārtība tiks piedāvāta arī citām kandidātvalstīm, kuras aizvadītajos gados iestāšanās kritēriju izpildē uz priekšu nav pavirzījušās, piemēram, Bosnijai un Turcijai.
Kandidātvalstu viedokļi par pievienošanās iespēju bez pilnām balsstiesībām ir atšķirīgi, ziņo “Politico”. Daži politiķi plānu atbalstīja: Albānijas premjerministrs Edi Rama ideju novērtēja kā labu un sacīja, ka viņa valsts nevēlas apstrīdēt ES dibinātājvalstu lēmumus: “Galu galā, svarīgus lēmumus pieņem pieaugušie ģimenes locekļi.” Arī bijusī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili žurnālistiem atgādināja, ka šādu risinājumu ES pārstāvjiem piedāvājusi jau sen.
Kāda Moldovas amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma, laikrakstam sacīja, ka kandidātvalstīm jāsaglabā skaidrs galvenais mērķis un “jātiecas uz pilnvērtīgu dalību ES”. Savukārt Melnkalnes prezidents Jakovs Milatovičs “Politico” pauda viedokli, ka pārskatīt noteikumus Melnkalnes uzņemšanai ES nav nekādas vajadzības.
“Politico” 2025. gada oktobrī rakstīja par ES ideju ierobežot jauno dalībvalstu balsstiesības, atgādina izdevums “Agentstvo”. Tobrīd, atbilstoši publikācijā sniegtai informācijai, priekšlikums bija apspriešanas sākumposmā, mērķis bija atgriezties pie bloka paplašināšanās, ko bloķēja Ungārija. Novembrī, atbildot uz “Euronews” jautājumu par iespēju pievienoties ES ar ierobežotām balsstiesībām, Volodimirs Zelenskis sacīja, ka dalībai blokā jābūt pilnvērtīgai: “Manuprāt, nav iespējams būt par ES dalībvalsti daļēji.”
Brisele atvērs politisko risku Pandoras lādi
“ES ir atkal ir nonākusi starp diviem dzirnakmeņiem,” komentēja Mudžtaba Rahmans, politisko risku izpētes uzņēmuma “Eurasia Group” rīkotājdirektors. “Eiropai nav citas izvēles kā vien paātrināt Ukrainas pievienošanos ES, taču tas pavērs politisko un stratēģisko risku Pandoras lādi, kamēr Briselē to neviens līdz galam neizprot.” Ungārija apturējusi Ukrainas virzību dalībai ES, bloķējot dalībvalstu vienbalsīgus lēmumus katrai no 35 pievienošanās tā dēvētajām sarunu nodaļām. ES un Ukrainas amatpersonu arguments - ja ASV miera plānu parakstīs, Trampa sabiedrotā Ungārija būs spiesta piekāpties. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sasaistīja Ukrainas pievienošanos ES ar mierizlīguma sarunām un paziņoja: “Pievienošanās ir gan galvenā Ukrainas drošības garantija, gan izšķirošs turpmākās izaugsmes un labklājības virzītājspēks.”
Tomēr, pēc četru “Financial Times” iztaujāto ES diplomātu teiktā, “ir liela ES dalībvalstu grupa”, kas Ukrainu vēlas atbalstīt, bet divu līmeņu dalības sistēmai dedzīgi pretojas. Nedrīkst aizvietot kandidātvalstu sasniegumos un nopelnos balstītu sistēmu ar jaunu, kas paredz fiksētu iestāšanās beigu datumu, komentēja viens no diplomātiem. “Ja mēģināsiet to dalībvalstīm uzspiest, tās nekad nepiekritīs,” sacīja kāda cita ES amatpersona, brīdinot, ka tas izraisīs “postošu Briseles un dalībvalstu šķelšanos”.
Nav arī skaidrs, kā tas ietekmēs Eiropas Ekonomikas zonas valstis, piemēram, Norvēģiju, kas ir vienotā tirgus dalībniece bez balsstiesībām, vai citas, kas nav ES dalībvalstis - bloka partneres, piemēram, Apvienoto Karalisti. “Ar ko tādu jūs izvirzāt milzīgus, sarežģītus jautājumus... Tam var būt daudz neprognozējamu seku,” uzskata cits iztaujātais augsta ranga ES diplomāts.
Ukrainas sabiedrotie vaino Zelenski un gatavi samierināties ar Kremļa prasībām
“Rietumvalstu līderi arvien biežāk sākuši runāt par kompromisu ar Maskavu, vainojot Ukrainas prezidentu Zelenski konflikta novilcināšanā. Šķiet, ka šī ir jauna koordinēta tendence ar mērķi piespiest Ukrainu pieņemt piedāvātos miera plāna nosacījumus. Trampa paziņojumi, ka “Putins ir gatavs darījumam”, bet Zelenskis nav, un Vācijas kanclera Frīdriha Merca aicinājums kompromisam ar “Eiropas lielāko kaimiņu” ir vienas ķēdes posmi,” komentē “Telegram” kanāls “Кремлёвский мамковед”.
Tie signalizē par galveno mierizlīguma sarunu dalībnieku nostājas pārskatīšanu. Lielākais saspīlējums pašlaik vērojams nevis Vašingtonas un Maskavas, bet Vašingtonas/Berlīnes un Kijivas sarunās. Vašingtona un Berlīne acīmredzot secinājušas, ka Ukrainas uzvara kaujas laukā ir maz ticama un konflikta turpinājums rada arvien lielākus riskus sabiedrotajiem. Tāpēc pirms mierizlīguma parakstīšanas “tiek gatavots sabiedriskais viedoklis”, jo Kijivas sākotnēji deklarētajiem mērķiem tas neatbilst. Vienlaikus Kremlis izmanto iespēju un “sludina pretimnākšanu”. Piemēram, Putins apgalvoja, ka Krievija ir gatava atjaunot nepieciešamo attiecību līmeni ar Eiropas valstīm un ir atvērta sadarbībai ar visām bez izņēmuma.
Mierizlīguma procesa gaita un amatpersonu paziņojumi liecina, ka Rietumi gatavi samierināties ar Kremļa galvenajām prasībām: Ukrainas neitralitāti un īpašo statusu Donbasam. Tomēr Kijiva tam nevar piekrist kaut vai iekšpolitiskā spiediena dēļ.
Otrais steidzamākais jautājums ir drošības garantijas. Eiropa vēlas Ukrainā izvietot miera uzturētājus, taču Tramps atsakās sniegt sabiedrotajiem nelokāmas ASV garantijas, padarot šo ideju par bezcerīgu. Bez šādām garantijām Zelenskis nonāks slazdā: miera līguma parakstīšana nozīmēs politiskās atbildības uzņemšanos par nepopulāriem lēmumiem bez reālām aizsardzības garantijām nākotnē.
Ukrainu gatavo sāpīgiem lēmumiem
Turpmākos mēnešus Ukraina saskarsies ar pieaugošu diplomātisko un ekonomisko spiedienu: ja Kijiva “neizrādīs elastību”, Frīdriha Merca aicinājumiem sekos jau stingrāki ultimāti. Tramps koncentrēsies citām ārpolitikas jomām (Irāna, Grenlande, Latīņamerika) un arvien mazāk pievērsīsies Ukrainai. Kijivas diplomātiskā manevra iespējas strauji sarūk - Rietumu jaunā retorika iezīmē pašreizējās konflikta fāzes beigu sākumu. Pasaules ekonomikas forumā Davosā vairs nenotiks sarunas par atbalstu un palīdzību Zelenskim, tā drīzāk būs lojalitātes pārbaude, un sabiedrotie no viņa cer sagaidīt konkrētas piekāpšanās. Ukraina tiek lēnām un korekti, bet neatlaidīgi virzīta pretim sāpīgiem lēmumiem. Zelenska politisko nākotni noteiks viņa spēja izvairīties no padošanās un kapitulācijas sabiedroto spiediena ietekmē, gūstot no šīs situācijas maksimālu labumu Ukrainai garantiju un kompensāciju veidā.
