Sākums

Ekonomika jāpārkārto uz kara režīmu: ja Eiropa būs tikpat spēcīga militāri, cik ekonomiski un finansiāli, neviens neizlems spert agresīvus soļus. Taču šo līmeni nevar sasniegt, ja nepalielina militāro potenciālu, īpaši tas attiecas uz munīcijas ražošanu. Tādas domas un atziņas šobrīd valda Polijā: par to ziņo žurnālisti interneta vietnē “wpn.pl”. Kas šajā aspektā notiek Latvijā? Vai mūsu valsts seko Polijas piemēram? Ko par to domā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts?

Mūsu reģiona ambiciozākais projekts “Rail Baltica” draud pārvērsties par dārgu, ilgstošu būvi. Projekta dalībnieki ir nokavējuši tā izpildes termiņus, savukārt augstā inflācija, jo īpaši celtniecības materiālu sadārdzināšanās, jau ir dubultojusi tāmi. Kāpēc Brisele, kas ir šī projekta galvenais sponsors, vienalga vēlas uzsākt ātrgaitas dzelzceļa līnijas būvniecību pie ES ziemeļaustrumu robežas, un kādi ir šī projekta acīmredzamie un slēptie ieguvumi? 

Tankkuģis “Zircone” jau vairākus mēnešus kuģo netālu no Zviedrijas lielākās salas Gotlandes. Kā ziņo Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT), tankkuģis periodiski izbrauc no Ventspils ostas ar kuģu degvielas kravu un piegādā to Krievijas "ēnu flotei".

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkohola tirdzniecību atļaut no pirmdienas līdz sestdienai 10.00–20.00, bet svētdienās – no 10.00 līdz 18.00. Šie grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā, un tur noteikti savu balsi cels grozījumu pretinieki.

Veicot ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu speciālo revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka no valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Tomēr nebija iespējams konstatēt, kuras amatpersonas ir atbildīgas, pieņemot lēmumus par privāto lidaparātu izmantošanu premjerministra un delegāciju vajadzībām. To vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Taču vispirms jāsaprot, kā politiķis Kariņš – kā teiktu klasiķi – “nodzīvojās līdz tādai dzīvei”.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa atstāstīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputātiem Latviju uz ilgāku laiku atstājušo cilvēku gaidas un prasības, kuru apmierināšanas gadījumā Latvijā atgrieztos lielāks emigrantu skaits.

Veselības nozares finansējuma iezīmēšana, daļēja obligātā veselības apdrošināšana, nacionālais veselības apdrošināšanas modelis – šādi veselības aprūpes finansēšanas modeļi apspriesti Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē.

Pirmdien Rīgas pilī notikusī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.

“Šī ir tikšķoša vides bumba,” tīmekļa vietnē “svt.se” uz Zviedrijas raidsabiedrības SVT žurnālista jautājumiem atbild pētnieks Henrihs Vahtmeisters, raksturodams tankkuģi, kas ir noenkurojies netālu no Gotlandes ārpus Zviedrijas teritoriālajām robežām. No tā Krievijas kuģi Baltijas jūrā papildina degvielas krājumus. Viceadmirālis Gaidis Zeibots “Neatkarīgajai” skaidro, ka šos peldlīdzekļus dēvē par Krievijas ēnu floti.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Laima Letiņa kopš 2. aprīļa ir galvenā valsts notāre. Viņa ir sākusi savu karjeru 2013. gadā, strādājot Uzņēmumu reģistrā (UR) par juristi, vēlāk par UR Juridiskās daļas vadītāja vietnieci, pēc tam arī par eksperti juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem apkarošanas jomā. Realizējusi tādus nozīmīgus projektus kā uzņēmumu reģistrācijas informācijas izsniegšanas kārtības maiņa, kas padarīja informāciju publiski pieejamu. Strādājusi arī pie projektiem, kas saistīti ar patiesā labuma guvēju reģistra ieviešanu un UR informācijas sistēmas modernizāciju. Darbojusies arī “Moneyval” Latvijas delegācijā, lai pierādītu starptautiskajiem partneriem, ka Latviju nevajag iekļaut “pelēkajā sarakstā” un ka informācija par juridiskajām personām Latvijā ir labi redzama un tiek kontrolēta. Kādu laiku darbojusies privātajā sektorā – Finanšu nozares asociācijā. Viņa ir apņēmusies uzņēmumu reģistrācijas procesā mazināt administratīvo slogu, bet nemazināt valsts drošības lietu uzraudzību. Par to, kā tiks apvienota sloga mazināšana ar drošības nemazināšanu, “Neatkarīgās” saruna ar galveno valsts notāri Laimu Letiņu.

Diskusijas par iespējamo Baltkrievijas un Krievijas uzbrukumu Lietuvai ir atsākušās ar jaunu sparu. Vispirms tas tika apspriests Svetlanas Tihanovskas izveidotajā ēnu kabinetā, un tad eļļu ugunī pielēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Kolēģi no “Novaja Gazeta. Baltija” pēta, kā šīs ziņas uzņēma Lietuvā un Baltkrievijā.

Finanšu ministrija piedāvā tagadējo Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sašķelt divās daļās kā nodokļu iekasētājus atsevišķi un nodokļu policistus atsevišķi, kā arī atšķelt un atdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam VID darbinieku amatnoziegumu atklāšanu un izmeklēšanu. 

Iepriekš tika ziņots, ka pirmdien beidzot tiks nosaukta jaunā ārlietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere, taču tas, ka vakar tas tā arī netika izdarīts, un nenoslēpjamās grūtības “Vienotībai” vienoties par vienas kandidatūras izvēli šim amatam liecina par augošu iekšēju politisko nelīdzsvarotību šajā partijā. Atsevišķi politiskie smaguma centri “Vienotības” iekšienē ir sākuši kustēties, un šo kustību nav tik viegli apturēt.

Par medikamentu pārdošanu Krievijai, par to, kāpēc paši neražojam šļirces un adatas, par filigrānas politikas trūkumu “Jaunajā vienotībā”, par kāpostiem un eklēriem, par to, kad drīkst bučot roku un kad – vaigu. “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar ārstu, sabiedrisko darbinieku un sporta entuziastu Pēteri Apini.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Valsts iet pret iedzīvotāju izteikto vēlmi nodrošināt migrēnas pacientiem kompensējamos medikamentus. No vienas puses, valdība ar labu žestu parāda, ka zāles tiks apmaksātas, un formāli jau gandrīz pusgadu “skaitās”, ka migrēnas pacientiem medikamenti tiek kompensēti. Taču faktiski neviens migrēnas pacients kompensējamas zāles vēl nav redzējis, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības valdes priekšsēdētāja Karīna Zaņģe.

Pirmdien paredzēta diskusija Rīgas pilī par sabiedrisko mediju nākotni. Tajā skaitā par Nacionālās drošības koncepcijā iekļauto punktu, saskaņā ar kuru no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajos medijos tiek izbeigta satura raidīšana krievu valodā.

Par aizliegumu vīriešiem ar iekāri skatīties uz sievietēm, par resniem bērniem un jauniešiem ar stājas defektiem, par Latvijas nodzeršanās čempionātu un kosmētiskajiem paņēmieniem, kas mesti cīņā pret to: “Neatkarīgās” saruna ar ārstu, politiķi, televīzijas raidījuma vadītāju, sabiedrisko darbinieku un sporta entuziastu Pēteri Apini.

Ja latvju mūzikā tiktu mēģināts noskaidrot pašu lielāko novatorisma meklētāju, maksimālistu un perfekcionistu vienā personā, reperim Gustavo šajā nominācijā diez vai būtu pretinieki. Lai gan burtiski nupat viņš noslēdzis savu 2022./2023. gada sezonas triecienciklu, Gustavo nav devis sev atelpu un meties jaunās avantūrās.

Mūsu kolēģi no ukraiņu izdevuma “Espreso.Zahid” ar Ukrainas robežsargiem pārrunāja to, kā robežsargi “medī” no iesaukuma armijā bēgošos un kādus vispārdrošākos paņēmienus izvēlas pret Krieviju karojošās valsts vīrieši, lai aizmuktu uz ārzemēm.