Pagājušā gada nogalē saskaņošanai tika nodots Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu", kura galvenā ideja ir, ka nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības funkcija jāatņem Patērētāju aizsardzības centram (PTAC) un jānodod Latvijas Bankai (LB). Tad latvju zemē iestāsies pilnīga laime un pareiza sakārtotība nebanku sektorā, iedzīvotāju intereses būs aizstāvētas.
Daļa plašsaziņas līdzekļu jau vēsta nebanku kreditēšanas sektora pāreju LB uzraudzībā teju kā par jau notikušu faktu.
Taču, paga, paga! Vai tik skaisti nu būs? Ir dažas problēmas.
Valdošajā koalīcijā šai idejai nebūt nav visu triju politisko spēku atbalsta. Iespējams, šis būs vēl viens klupšanas akmens, kur “Progresīvie” (P) un “Jaunā vienotība” (JV) spiedīs no vienas puses, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jautās, kam tas vajadzīgs, un nepiekritīs.
Krokodila asaras par parādos iekritušiem rūpju bērniem
Par ideju, ka nebanku kreditēšanas sektora uzraudzība jāpārceļ no PTAC uz LB, visas iesaistītās puses ir izteikušās pat vairākkārt. Šo domu neslēpti jau visu pagājušo gadu ir lobējusi partija “Progresīvie”, un visaktīvākais runasvīrs par šo tēmu ir bijis šīs partijas politiķis, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs.
Par nebanku pavilkšanu zem sevis aģitē LB prezidents Mārtiņš Kazāks.
Šai nometnei ir pievienojies finanšu ministrs Arvils Ašeradens ( JV).
M. Kazāks izvirza virkni argumentu, kāpēc viņa ieskatā tas būtu vajadzīgs, uzzīmējot šaušalīgi drūmu ainu. “Esošā komercprakse ir iedzinusi izmisumā daudzus Latvijas iedzīvotājus no sociāli mazaizsargātajām grupām. Piemēram, Latvijas Bankā ir vērsusies biedrība "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"", norādot, ka nebanku patēriņa kredīti tiek izsniegti personām, kuru vienīgais ienākumu avots ir valsts sociālais pabalsts, kura apmērs nav pietiekams, lai kredītu atmaksātu,” LB mājaslapā raksta M. Kazāks, uzsverot, ka “vairāk jāparūpējas par sociāli neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem”.
Godprātīgiem uzņēmumiem neesot iemesla bažīties. “Latvijas Banka nerunā par stingrāku uzraudzības pieeju vai regulējuma maiņu, tāpat pašlaik nav plānots veikt šā sektora prudenciālo (drošas prakses un apdomīga riska) uzraudzību, kā tas nepatiesi tiek tiražēts publiskajā telpā. Šis sektors nepiesaista noguldījumus un nav tik apjomīgs, lai radītu komercbanku darbībai līdzīgus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, līdz ar to nav pamata ieviest komercbankām līdzvērtīgu uzraudzības mehānismu,” mierina LB prezidents.
Viņš pauž, ka, nododot nebanku kreditētāju uzraudzību Latvijas Bankai, kopumā Latvijā samazināsies birokrātiskais slogs - sadrumstalotība pa vairākām iestādēm, dažādās uzraudzības pieejas, funkciju izpildei nepieciešamais darbinieku skaits un uzņēmumu uzraudzības izmaksas. “Sākotnējais Latvijas Bankas veiktais izvērtējums liecina, ka uzraudzības iestādes maiņas rezultātā nebanku patēriņa kreditētāju sektoram būtu iespēja ietaupīt turpat 1,5 miljonus eiro gadā,” lēš M. Kazāks.
Tātad LB ieskatā centralizācija, pavelkot nebanku sektoru zem LB, būs “birokrātijas mazināšana” tikai tad, ja uzraudzību veiks LB, bet glupie, sociāli neaizsargātie sabiedrības rūpju bērni tiks aizsargāti.
“Tas līmenis, ko mēs esam dabūjuši regulatoram Latvijas Bankai, ir attīstīts. Tas ir globāls, ļoti augstas kvalitātes un tieši specializējies šajos jautājumos. Tā ka pilnīgi normāli mums tas būtu jānodod šajā sektorā. Un man liekas, ka nav labi, ka dublējas tās lietas, jo, piemēram, skatoties līzinga kompāniju, tātad kādai bankai piederošu līzinga kompāniju, banku uzrauga Latvijas Banka, savukārt līzinga kompānija uzrauga PTAC,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
“Uzskatu, ka nebanku kreditētāju uzraudzīšana jāpārņem LB (šobrīd to dara PTAC). Tas nozīmēs labākus piedāvājumus iedzīvotājiem, mazāku birokrātiju, atbildīgāku kreditēšanu,” raksta A. Šuvajevs vietnē “X”, un to pašu viņš ir sacījis “nra.lv”, kad savulaik viņam vaicāju viedokli par šo lietu.
Nebankas tiks uzraudzītas kā bankas?
M. Kazāka, A. Ašeradena, A. Šuvajeva argumenti ir cienījami un vērā ņemami, taču jau pašā saknē un pašu institūciju nosaukumos kaut kas īsti nav loģiski. Runa ir par nebanku pakalpojumu sniedzējiem, bet par uzraugu tiem tiek bīdīta Latvijas Banka, kuras uzdevums ir uzraudzīt komercbankas, bet ne “nebankas”.
PTAC visnotaļ labi tiek galā ar uzraudzību un iejaucas gadījumos, kad ir sūdzības, kurām ir pamats, dažkārt nosakot bargus naudas sodus uzņēmumiem, kuri nav pietiekami izvērtējuši aizņēmēju iespējas kredītus atdot. Mazliet te tiek arī sabāztas vienā maisā dažādu paveidu kredītdevēju firmas - vieni specializējas tā saucamajos ātrajos kredītos, kamēr citas dod kredītus uzņēmējiem un hipotekāros kredītus fiziskām personām, kuras tās tos ņem vienkārša iemesla pēc - komercbankas neķēpājas ar salīdzinoši mazām summām, un potenciālie kredīta gribētāji jau uz bankas sliekšņa tiek “atšūti”.
Nebanku kreditētāji vairāk iedziļinās situācijās un izsniedz kredītus arī tad, ja runa nav par simtiem tūkstošu eiro. Protams, ka tiek vērtēts, vai cilvēks vai uzņēmums spēs kredītu atdot. Tas taču ir kredītdevēja uzņēmuma paša risks un paša bizness. Ja šo nozari no PTAC pārņems LB, tas nenozīmē, ka parādniekiem viņu parādi tiks atlaisti un tos samaksās M. Kazāks no savas kabatas.
M. Kazāks ir sarēķinājis, ka, ja tiks nomainīta uzraudzības iestāde, tad nebanku sektors ietaupīšot 1,5 miljonus eiro gadā. Brīnums, ka šis nebanku sektors par to neprātīgi nepriecājas... Tāds ieguvums!
PTAC gan lēš, ka šāda reforma varētu izmaksāt līdz astoņiem miljoniem eiro un radīt zaudējumus budžetam.
Komercbankas grib atpakaļ sektoru, ko tās bija atstājušas novārtā
Skaitļi un aplēses te var būt visādas, sevišķi, ja runa ir par vēl nenotikušiem faktiem. Arī argumentus, kāpēc iecerētā vai jau pastāvošā sistēma ir labāka, var sadomāt vēl un vēl.
Taču problēma ir politiska. Nebanku kreditēšanas sektors kopš 2019. gada ir dubultojies. Kamēr komercbankas uzvārījās no milzīgās bezstrādes peļņas, ko tām deva Eiropas Centrālās bankas procentu likmes paaugstinājumi, ar tādiem “niekiem” kā kreditēšana tās darbojās kusli un vāri. Bet nebanku sektors šajā laikā sasparojās.
Tagad situācija sāk mainīties, un komercbankas redz, ka tajā lauciņā, ko tās bija atstājušas atmatā, rosās čakli rūķīši - nebanku kreditētāji. To taču nevar pieļaut, jo tie maisās pa kājām, aizņem segmentu, kurā varēja būt izpletušās komercbankas, veido konkurenci. Tāpēc ir nepieciešamība šos apmēram 38 uzņēmumus Latvijā piesmacēt vai vēl labāk vispār likvidēt.
Tāpēc ir atrasts lobijs Saeimā - “Progresīvie”, kuri stāvēs līdz nāvei par nebanku uzraudzības pārvietošanu no PTAC uz LB. Tas ir ar cerību, ka, ja LB sāks uzraudzīt nebankas un piemēros tām tādus pašus kritērijus kā bankām, tad nebankas tos nespēs izpildīt - tās sastapsies ar LB represijām, tām netiks pagarinātas licences utt.
Būs vēl viens cepts strīdu ābolītis šķīvī uz valdības galda
Amizanti, bet partija “Progresīvie” taču it kā skaitās liberāls politiskais spēks. Taču šajā gadījumā iestājas nevis par ekonomikas brīvības vērtībām, bet par dzelžaināku valsts iejaukšanos biznesa procesos.
Izskatās, ka komercbanku lobijs ir “sakārtojis” arī A. Ašeradenu un līdz ar to arī JV. Finanšu ministrs gan slavē nebanku sektoru, cik tas labs un jauks, bet tomēr uzskata, ka tas jāpabāž zem LB uzraudzības.
Tikmēr nav skaidrs, vai šim pasākumam piekritīs arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis un partija ZZS, no kuras viņš ir. Ekonomikas ministrijai ir virkne iebildumu.
Ja ZZS uz nebanku “reformu” neparakstīsies, tas var izsaukt jau atkal kārtējo nesaprašanos valdošās koalīcijas iekšienē. Valdība varbūt tamdēļ uzreiz nesabruks, bet plaisa papletīsies vēl platāka.
Līdz šim šis jautājums lēni un ilgi gruzdēja, taču šonedēļ iegūs turbopaātrinājumu, jo plānots, ka rīt, 27. janvārī, Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par šo tēmu varētu tikt apspriests Ministru kabinetā.
