Pirms dažām dienām Latvijas Televīzija (LTV) demonstrēja Polijai un Baltijas valstīm klaji naidīgu un melīgu poļu režisores Agņeškas Hollandas aktierfilmu “Zaļā robeža” (“Zielona granica”). Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons sola izvērtēt LTV demonstrēto propagandas filmu un jau tuvākajā laikā sniegt savu atzinumu.
Kāpēc mūsu Baltijas jūras mencas kritiski nīkuļo, kas notiek ar Latvijas zvejas floti un zivju kvotām, un kāpēc uzņēmumi ar mazvērtīgiem aktīviem tiek pārdoti par milzu naudām — saruna ar Ventspils zvejnieku kompānijas “GRIFS” ilggadējo vadītāju Juri Pētersonu.
Kamēr viss ir kārtībā, tikmēr cilvēka un banku attiecības Latvijā ir pieklājīgā līmenī. Samērā labs un parocīgs serviss. Protams, vienmēr var būt labāk, bet kopumā – nav par ko sūdzēties. Viss mainās brīdī, kad kaut kas aiziet ne tā. Ja pēkšņi rodas kādi sarežģījumi, kāda nesaprotama transakcija vai kas tamlīdzīgs. Šajā brīdī starp banku un cilvēku parādās necaursitama siena.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē secinājis, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa amata pienākumu pildīšana ir notikusi atbilstoši interešu konflikta novēršanas regulējuma normām. Taču Eiropas Komisijas projektu konsultants Ģirts Lapiņš ir diametrāli pretējās domās.
Daudz ko var pārmest ASV prezidentam Donaldam Trampam, bet ne savu priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Ir sākta nelegālo migrantu ķerstīšana, un pat vairākas lidmašīnas ar šiem imigrantiem nogādātas Kolumbijā, Gvatemalā un citur. Iekavās piebildīsim: no 11 miljoniem. Ir apturēta ASV palīdzība pasaulei (izņemot Izraēlai un Ēģiptei) un faktiski likvidēta milzīga šīs palīdzības organizēšanas struktūra – USAID. Aizliegts federālajiem ierēdņiem jebkādā veidā norādīt savus vietniekvārdus (viņš/viņa). Ir izdarīti arī daudzi citi žesti, kuri ir nepārprotami tīkami Trampa vēlētājiem un apjūsmotājiem visā pasaulē.
Vai nevar sanākt tā, ka Latvijai par uzdrīkstēšanos lūgt Ziemeļvalstu policijai kabeļrāvēju kuģus aizturēt un tos pārmeklēt vēl nāksies maksāt brangu naudu kuģu īpašniekiem un frakta turētājiem par kuģa un kravas dīkstāvi? Izrādās – jautājums ir vietā, un uz to aptaujātās amatpersonas tā īsti pat nespēj atbildēt.
Brokastis bija draņķīgas, jo deva auzu putriņu, kas ir veselīga, bet man negaršo, toties pusdienas bija lieliskas – soļanka, vista ar rīsiem, salāti un kompots. Vakariņas arī bija ļoti labas. Papildus vēl man iedeva sausiņus, lai ir ko pagrauzties, – par šo un citām tīkamām atziņām par pavadītājām diennaktīm īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Čiekurkalnā ar “nra.lv” dalās varas represētais publicists, žurnālists Lato Lapsa.
Finanšu ministrija publicējusi Valsts kases operatīvos datus, ka 2024. gads pabeigts ar 19 miljardu eiro parādu, kas gada laikā pieaudzis par 1,5 miljardiem eiro.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 28. janvārī paziņoja, ka nav gatavs parakstīt miera līgumu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tas viss notiek uz jaunās ASV vadības spiediena fona sākt sarunas ar Ukrainu, vēsta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" savā interneta portālā "currenttime.tv".
Mazo Andreju atrada apsnigušu, viņš gulēja pie sliedēm, sarāvies čokuriņā. Kājās bija tikai zeķītes. Melnā tumsa un krītošais sniegs slēpa zēna pēdējos soļus, un Dievs vien zina, ko viņš izjuta šajā ziemas naktī, stingstot un izmisumā raudot. Policists atrada Andreju 21.40, un tas notika deviņas stundas pēc Andreja pazušanas. Zēns gulēja sniegā kilometru no mājām.
Ja kāds vēl šaubījās, tad pazīstamā žurnālista Lato Lapsas aizturēšana nepārprotami apliecina, ka “jaunie laiki”, par kuriem nerunā vien slinkais, pienākuši arī Latvijā.
Uzkrītošās atšķirības “airBaltic” un “Lufthansa” paziņojumos par akciju pārdošanas darījumu radīja virkni jautājumu, kāds tad patiesībā darījums tiek gatavots un kādus zaudējumus no šī darījuma nāksies pieciest nodokļu maksātājiem. Vārdu salikuma “stratēģiskais investors” piesaukšanai no Latvijas valdības puses nozīme var izrādīties tikai šī salikuma daļai “stratēģiskais” piegājiens un nevis investors, un par labu “Lufthansa”, nevis Latvijai. Tā kā publiskā telpā par darījumu izskan puspatiesības, “Neatkarīgā” vērsās pēc palīdzības pie finansistiem, vērtspapīru speciālistiem.
Latvijas iedzīvotāji arī šogad turpina saņemt valsts atbalstu, lai iegādātos jaunu vai lietotu elektroauto vai arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto. "Neatkarīgā" pētīja, kādi ir auto iegādes un atbalsta nosacījumi un kāpēc valsts atbalsts ir, arī iegādājoties dārgu auto 75 000 –95 000 eiro vērtībā.
80 gadi kopš Vācijas diktatora Hitlera publiskā atvadu sveiciena - viņa pēdējās radiorunas - sakrīt ar pāreju no bubināšanas pa kaktiem uz priekšvēlēšanu lozungiem un šur tur arī vēlēšanu rezultātiem, ka kārtības ieviešanai jālaiž pie varas Hitleram līdzīgie, protams, pret viņu godavārdu palikt tikai maziem hitlerīšiem uz ierobežotu laiku.
Liepājas Olimpiskajā centrā piektdien atklāja Vēju pilsētas 400 gadu jubilejai veltītu izstādi “Ražots Liepājā”. Kā pasākuma atklāšanā cita starpā teica Liepājas mērs Gunārs Ansiņš: Liepāja ir tikai par vienu gadu jaunāka nekā Ņujorka. No savas puses varu piebilst, ka ASV par Vēju pilsētu dēvē Čikāgu, kura tāpat kā Liepāja Latvijā (aiz Rīgas un Daugavpils) ir trešā lielākā pilsēta ASV (aiz Ņujorkas un Losandželosas). Varbūt vērts padomāt par kādu sadarbību, sekojot Ulda Pīlēna novēlējumam: nebaidīties no mērķu lieluma.
Formāli atbilstoši normatīvajiem aktiem darbaspēka ievilināšana Latvijā notiek it kā likumīgi. Taču joprojām nav skaidrības, kā no varas puses notiek un vai vispār notiek ievilinātā ārvalstnieku darbaspēka kontrole, un nav pārliecības, vai valdība ir apzinājusi vai mēģinājusi apzināt sekas šādai īpaši nekontrolētai darbaspēka ievilināšanai.
ASV prezidents Donalds Tramps cer, ka NATO sabiedrotie vairāk tērēs munīcijai. Eiropas valstis savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Daudzi līderi ir teikuši, ka tēriņu pieaugums bruņošanās vajadzībām kalpos par biedu Maskavai. Tomēr kāpināt tēriņus nav nemaz tik vienkārši. Kas NATO valstīm Eiropā traucē palielināt aizsardzības izdevumus, aplūkojot trīs lielvaras – Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, analizē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org".
Ukrainas Drošības dienests (SBU) mēneša laikā saņēmis vairāk nekā 1300 ziņojumu par ukraiņu vervēšanu, ko veikuši Krievijas specdienesti. Krievijas speciālie dienesti internetā jauniešiem sola naudu par ļaunprātīgas dedzināšanas un sabotāžas izdarīšanu Ukrainā, bet pēc tam, kad darbs ir paveikts, Krievijas kuratori vienkārši pazūd, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv". Ātri parunājām, ātri savervēja
Kā un kādēļ dabas stihijas ietekmē apdrošināšanas izmaksas un kādēļ apdrošinātāji un pārapdrošinātāji parasti ir pirmie, kas izjūt dabas katastrofu ietekmi. Kāda ir dabas stihiju ietekme uz apdrošināšanas izmaksām, analizējusi Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes ekonomiste Velga Ozoliņa.
Par "airBaltic" darbinieku sūdzībām saistībā ar darba apstākļiem un uzņēmuma vadības attieksmi pret algoto darbaspēku, par darba ņēmēju stāvokli Latvijā kopumā un nozarēm, kurās tas ir sevišķi smags, par arodbiedrību lomu un streiku kā pēdējo iespēju vai līdzekli, lai cīnītos par savām tiesībām, “nra.lv” saruna ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.
Publicistu Lato Lapsu, kas ir pazīstams ar daudzām grāmatām par vēsturi un ceļojumiem, bet visvairāk ar nesaudzīgi atmaskojošiem žurnālistiskās izpētes darbiem par sabiedrībā pazīstamām politikas, biznesa un tiesībsargājošo iestāžu personām, ceturtdien aizturēja policija.
Par Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” akciju pārdošanas darījumu ar vācu aviosabiedrību “Lufthansa” droši zināms tas, ka “Lufhansa” neapgrūtināja savas sabiedrisko attiecību vai jebkuras citas nodaļas vadītāja vietnieka asistentu ar atlidošanu uz lidostu “Rīga", lai ceturtdien plkst. 9 no rīta kopā ar Latvijas satiksmes ministru un citām amatpersonām apliecinātu un izskaidrotu trešdienas vēlā vakarā izziņoto darījuma faktu.
