Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes zinātņu prodekāne, profesore Iveta Reinholde TV24 skaidroja, ka, neraugoties uz aptuveni 20 gadus ilgušo valsts pārvaldes reformu, ne viss ir paveikts – līdz šim brīdim īsti nav izdevies pārvarēt bagātākos un nabagākos resorus.
Uz jautājumu, vai atalgojums valsts pārvaldē ir sistēmiski veidots un salāgots ar privāto sektoru, Iveta Reinholde atbildēja, ka jau kopš 2004.-2005. gada, kad Latvija apņēmās iestāties Eiropas Savienībā un ko var pieņemt par atskaites punktu, valsts pārvaldes modernizācijas tendencēs figurēja atalgojuma jautājumi.
Toreiz gan atalgojums valsts pārvaldē būtiski atšķīrās no privātā sektora, bija problēma, ka darbinieki aizplūda. Un tad faktiski no 2005. gada sākās sistēmiski mēģinājumi un sistēmiska pieeja veidot atalgojuma sistēmu, kur, ja cilvēks strādā amatā vienā vai otrā iestādē, par vienādu darbu viņš saņem vienādu vai līdzīgu samaksu.
Bet tad ir vēl kāda interesanta lieta, kas tika konstatēta arī starptautiski, ka mums bija resori, kas bija bagātāki, un bija, kas nabagāki - dažādās ministrijās departamentu direktori saņēma dažādas algas.
Līdz šim brīdim ir paveikts pietiekami daudz, ir mēģināts salāgot dažādus amatus, iet uz to, lai par līdzīgu darbu saņemtu līdzīgu samaksu, bet I. Reinholdei šķiet, ka līdz šim brīdim īsti nav izdevies pārvarēt bagātākos un nabagākos resorus, jo tomēr šis dalījums pastāv. Tāpat reformas gaitā ir bijis uzstādījums, ka vadītājiem ir jāsaņem līdzvērtīgs atalgojums kā privātajā sektorā, lai talantīgākos un labākos vadītājus varētu noturēt valsts pārvaldē.
