Tā vietā, lai paustu skaidru nosodošu nostāju mēģinājumiem privatizēt un komerciāliem mērķiem izmantot Raimonda Paula vārdu un Dziesmu svētku vārdu, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja, kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) sadarbībā ar šīs padomes locekli, izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi (“Jaunā vienotība”) padomes sēdē, atsaucoties uz Raimonda Paula labsajūtas sargāšanu, skubināja noklusināt sašutumu par tā dēvēto Ķiršu dziesmu svētku jeb lielkoncerta “Manai dzimtenei” organizētāju rīcību.
Maestro pērnā gada nogalē bija spiests izpaust publiski savu sašutumu, ka bez viņa piekrišanas, izmantojot viņa vārdu, tiek rīkoti dziesmu svētki, kam viņš nepiekrīt. Jautājums - ministres cenšas kušināt pašu Maestro vai sabiedrību?
Vai kāds ir dzirdējis publiski mūsu politiķu nostāju?!
Kad ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo īpaši tiem, kas iegādājušies biļetes uz it kā Raimonda Paula svētkiem, koristiem, mūziķiem prasās gūt skaidrību par notiekošo, valsts vadošo amatpersonu nostāja: galvenais ir atturība, mērenība, mazāk runu, nogludināt nesmukumu bez ažiotāžas.
Iespējams, minētā nostāja saistīta ar to, ka tieši Latvijas dziesmu un deju svētku tradīcijas sargātāju paspārnē ir šī bezprecedenta situācija ieperinājusies un ieguvusi būtisku atbalsta platformu.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) kā valsts iestāde tā arī nevienā brīdī notiekošajā neiedziļinājās, jo neesot viņu pienākums pētīt, vai idejas virzītājam Jānim Ķirsim un Raimonda Paula dziesmu svētku rīkotājam SIA “AUSS Media” ir juridiskas tiesības izmantot Maestro vārdu lielkoncerta nosaukumā. Prātam neaptverami, ka valsts iestāde dibina sadarbību ar komersantu, kļūst par nozīmīgu tā ideju publiskās ticamības balstu, bet nepārliecinās par minimālo autortiesību ievērošanu pasākuma nosaukumā, kuru tā popularizē un rada uzticamību sabiedrībai, koristiem un mūziķiem. Pieļauta acīm redzama iestādes kļūda administratīvas pārvaldes funkciju izpildē Kultūras ministrijas paspārnē, kuru tagad cenšas paslaucīt zem deķa.
Jautājums par nepieciešamību augstākā līmenī iesaistīties situācijā Maestro aizstāvībai izskanēja arī nesenajā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē.
Dziesmu un deju svētku padomes sēde
22. janvārī LNKC notika šogad pirmā Dziesmu un deju svētku padomes sēde. Darba kārtībā bija iekļauti četri punkti. Sēdes dalībniekiem izdalītajās lapiņās tie skanēja šādi: “1. Par XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku plānoto norises laiku; 2. Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēja: sarunu ar pašvaldībām rezultāti un priekšlikumi; 3. Par māksliniecisko kolektīvu darba samaksas reformas turpinājumu: statuss; 4. Dažādi.”
Mūziķu un koru dalībnieku aprindās plašumā vēršas sašutuma vētra par Raimonda Paula vārda neatļautu izmantošanu, Maestro un Dziesmu svētku patvaļīgu reģistrāciju preču zīmju reģistrā. Tādēļ tika gaidīts, ka Dziesmu un deju svētku padomē valsts viedie prāti viesīs skaidrību par tiesībām izmantot privātam komercpasākumam gan Raimonda Paula, gan Dziesmu svētku vārdu.
Darba kārtības ceturtais punkts
Tobrīd bija zināms, ka Maestro vārds ir izņemts no “Manai dzimtenei” reklāmas. Taču tobrīd vēl nebija zināms, ka mediju, juristu un sabiedrības spiediena dēļ tomēr pēkšņi dzēsta preču zīme "RAIMONDA PAULA DZIESMU SVĒTKI Manai Dzimtenei", kas pērn tika reģistrēta bez paša Maestro Raimonda Paula un viņa ģimenes ziņas Jānim Ķirsim piederošajai SIA “AUSS Media”.
Pirmie trīs sēdes darba kārtības punkti tika izrunāti, ne reizes nepieminot skandālu, bet tieši ceturtais sēdes punkts “Dažādi” kļuva nosacīti viskarstākais. Tika diskutēts par Maestro vārda un Dziesmu svētku vārda izmantošanas tiesībām komercpasākumos.
Kā jau varēja prognozēt, pēc sēdes izplatītajā LNKC paziņojumā presei par šo diskusiju nebija minēts ne vārda.
“Nra.lv” piedalījās sēdē klausītāja statusā un lasītājiem atreferē šajā sēdes sadaļā dzirdēto. Runātāju tekstā pasvītrotas vietas, kuras, pēc redakcijas domām, it tā vērtas, lai ērtāk būtu uztverama runātāja pozīcija.
Runātā atšifrējums
Kolīdz padomes priekšsēdētāja A. Lāce izsludināja darba kārtības ceturto punktu,
padomes loceklis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors Jānis Puriņš padomes vadībai vaicāja:
Sākšu no jautājuma beigām. Vai termins “Dziesmu svētki” ir aizsargāts, vai tikai valsts vai pašvaldība var rīkot tādus svētkus?
Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte: Ir bijuši centieni Patentu valdē par šo jautājumu runāt, bet tieši dziesmu un deju svētki, kas ir piederīgi tautai - nav. Mūs toreiz izraidīja ārā. Nepārprotiet, un arī nevajag sabiezināt krāsas - idejiski tas vienmēr ticis aizsargāts, un tas ir konkrēto dziesmu svētku nosaukums ar vizualizāciju, lai tas neradītu kaut kādus precedentus vai nesaprašanos attiecībā uz konkrētajiem svētkiem. Jā, vārds “dziesmu svētki”, protams! Tu piemini tieši konkrēti Paula koncerta rīkotājus?
J. Puriņš: Mans jautājums ir par Paula svētkiem. Tur jau to vārdu noņēma nost, bet tomēr paliek kā dziesmu svētki un pats pamatjautājums bija tas pats. Vai kaut kādā formātā ministrija ir teikusi tādu kā savu viedokli par šo svētku organizāciju? Es kaut kā neesmu redzējis. LNKC pazuda no tā. LNKC logo pazuda. Vai Dziesmu svētku padomei nevajag teikt kādu viedokli? Ministrijām? Nesaku, ka valdības līmenī, bet vai nav jāsaka kāds viedoklis? Tā ir privāta lieta. Tā tiešām ir privāta lieta, privāts pasākums, bet notiek vārda “Dziesmu svētki” lietošana?
D. Melbārde: Šī ir ļoti delikāta lieta, jo mēs redzam, ka Maestro to ļoti, ļoti jūtīgi uztver. Un, vispār, kā tālāk konkrēti šie svētki attīstīsies? Tāpat jau turpina viņu godināt un izmantot viņa dziesmas nosaukumu.
Man liekas, ka mums visiem ir jāatturas ap to taisīt šovu, jo .. pasargājam Maestro, jo nu tādu… nu… noskaņojumu.
Tas galvenais šeit ir atturība! Tas, kas ir skaidrs, ka tie ir vislabākie nodomi, ko tie cilvēki (red. piezīme: acīmredzot domāti Jānis un Guntars Ķirši) dara. Mēs runājam par visu koru lielo entuziasmu.
A. Lāce: Trīspadsmit tūkstoši dalībnieku.
D. Melbārde: Man liekas, ka paša Maestro pasargāšana ir ļoti svarīga šajā brīdī.
A. Lāce: Pievienojos Dacei. Runājot par terminu, mēs, protams, varam ielūkoties Dziesmu un deju svētku likumā, kurā ir skaidri pateikts, kas likuma izpratnē ir dziesmu un deju svētki. Bet šāds vārdu savienojums un tā lietošana tad ir arī organizatoru izvēle.
Tas, kas, manuprāt, šeit vēl ir būtiski, protams, tāds koru dalībnieku skaits ir iespējams, tieši tādēļ, ka ilgstoši tiek kopta koru kustība, un tas, protams, no Kultūras ministrijas un arī Latvijas Nacionālā kultūras centra perspektīvas tieši koru kustības veselība un vitalitāte, kaut kas tāds, kas mums ir svarīgi, un mēs nevaram nekādā veidā ierobežot, vai kāds koris izvēlas piedalīties vai nē. Un ja kori ir izvēlējušies, arī kā Dace teica, ar entuziasmu piedalās šī notikuma sagatavošanās procesā, tad, manuprāt, tas, kas ir svarīgi - ir tiešām skaidri nodrošināt, (lai būtu) viss nepieciešamais atbalsts no koru organizatoru puses koru labsajūtai gan pasākuma laikā, gan pēc tam.
Arī vēl pievienojoties tam, ko Dace jau minēja, šeit ažiotāža ir nevietā un ļoti svarīgi, ka pasākuma rīkotāji šīs formālās attiecības un visu autortiesību jautājumus, un citas juridiskas nianses sakārto un nodrošina, ka viss notiek likuma ietvaros un saskaņā ar autortiesību turētāju. Dziesmu un deju svētku padomes mērķis un uzdevums ir tieši sekot līdzi, kā tiek piemērots likums, kā mēs kopjam šo tradīciju likuma izpratnē.
Un vai būtu nepieciešams atsevišķs viedoklis saistībā ar šo privāti organizētu pasākumu - es laikam nedomāju, ka tas ir nepieciešams.
Padomes loceklis, bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis: Es nevēlos runāt par šo konkrēto gadījumu. Piekritīšu tam, ka galvenais uzdevums ir pasargāt Maestro no tā visa. Sadzirdot no kultūras ministres kundzes jautājumu par dziesmu svētku iesaisti līdzīgos pasākumos, man tas rosināja atvērt šo jautājumu un turēt atklātu, var būt, ka tā ir arī tā atslēga. Mēs nevaram tā vienkārši paslaucīt šo jautājumu kā nebijušu. Bet patiešām es baidos no tā, ka dziesmu svētku vārds var tikt izmantots, kur četri sadzērušies tēviņi izdomā pasākumu, uztaisa kvartetu un nosauc to par Jaunpils vai Valdemārpils dziesmu svētkiem. Es mazliet pārspīlēju šobrīd, bet atslēga te varētu būt un Patentu valdē to varētu nostiprināt, ka Dziesmu svētki kā zīmols var tikt izmantots tur, kur ir reāla koru kustība. Nevar katru pasākumu, ko kāds izdomā, nosaukt par dziesmu svētkiem, mazajiem, lielajiem Valdemārpils vai Rūjienas dziesmu svētkiem, ja tur nav koru kustības. Es varbūt staigāju pa slidenu taku, bet tādā ziņā šis jautājums varētu būt aktuāls. Te varētu būt risinājumu meklējumi.
A. Lāce: Atverot likuma konsolidāciju, vienmēr ir iespēja. To jau nevajag izslēgt. Arī te mēs - ir šis publiskais notikums, kas liek mums iztirzāt visus šos jautājumus, vai nu par dziesmu svētku, koru kariem.
D. Melbārde: Koru kari, tas arī ir šovs, tur arī uzreiz veidojas risks par tiem zīmoliem, ir, kā ir, tur ir jāskatās.
N. Puntulis: Vēlējos piebilst par tiem koru kariem un citiem dažādiem nosaukumiem, kurus neizdomā popkultūrā. Es patiesām būtu piesardzīgs un labprāt atrastu veidu, kā nodrošināties no tā.
Padomes loceklis, Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris: Ir dziesmu un deju svētku likums, un likuma otrajā pantā ir uzdevums un mērķis, tiek noteikts, kas ir Dziesmu un deju svētki. Ņemot vērā demogrāfijas lejupslīdi un sabiedrības novecošanos, ja kāda privāta persona varētu ik pēc pieciem gadiem pilnīgi privātā kārtā dziesmu un deju svētkus ar 15 tūkstošiem dziedātāju, dejotāju noorganizēt - stipri šaubos, vai mums tagad vajag birokratizēt, pateikt Patentu valdei. Tieši tā! Viens no argumentiem Patentu valdei, ka ir īpašais likums - tā ir nacionālā vērtība un valstiski nozīmīgs pasākums, kuram ir pilnīgi cits uzdevums. Līdz ar to diskusijas...
D. Melbārde: Te ir divas lietas. Pirmā - likums nosaka, kas ir dziesmu un deju svētku tradīcija, ko aizsargā UNESCO un aizsargā valsts, un ko valsts finansē un definē, kas ir dziesmu svētki. Tā interesantā lieta ir, piemēram, ja sāktu skatīties pa detaļām. Skatoties uz šiem dziesmu svētkiem “Manai Dzimtenei”, tur jau patiesībā ir visas dziesmu svētku pazīmes - noteiktā dziesmu svētku norises vieta, process iepriekš ir, repertuārs ir, kori ir, virsvadītāji, virsdiriģenti ir, repertuārs ir, dziesmu svētku repertuārs ir, jo tur ir Paula dziesmu svētku dziesmas. Nav jau tikai tā daudzveidība, un nav valsts finansējuma, nezinu, kā ar pašvaldībām - viņām jau nav aizliegts kultūras procesus virzīt, ja tas atbilst kultūras procesam. Tā ka tur jau arī ir. Šis ir ļoti interesants gadījums, kur ir ļoti daudzas dziesmu svētku pazīmes, izņemot to, ka tie nav vispārējie dziesmu svētki, ne skolēnu svētki, ne “Gaudeamus”, kas ir līdzšinējās formas vai reģionālie. Tur ir tā, nu, līdz galam ļoti interesanta diskusija, protams, no likuma viedokļa nē, bet, ja skatās no tādu elementu viedokļa, tur visi elementi vairāk vai mazāk ir diezgan klātesoši.
A. Lāce: Un tas, kas vēl ir šeit ir jāpiemin, ka, ņemot vērā pieteikumu skaitu un to koru skaitu, kas apgūst šo repertuāru, Koru padome arī lēma iekļaut šo repertuāru skatēs. Manuprāt, ka mums ir arī jānovērtē ikviena kora paveiktais darbs un ieguldītais laiks repertuāra apguvē. To nevar neņemt vērā, vērtējot viņu pašreizējo sagatavotības pakāpi, un tādā ziņā katram cilvēkam, kurš brīvprātīgi pavada savu laiku korī un mācās jebkādu repertuāru skolās, un ir jānovērtē ikviena pavadītā minūte un tas repertuārs, ko viņi apguvuši.
Padomes loceklis, komponists un pianists Māris Lasmanis: Te ir tāda ļoti interesanta lieta, reklāmas pasaulē to sauc “uzkāp uz astes”, respektīvi, apgūst repertuāru valsts finansējuma ietvaros un pēc tam to pašu pagriež un izmanto privātos nolūkos.
D. Melbārde: Tur jau nekādas peļņas nebūs, ja jau dziesmu svētki…
M. Lasmanis: Kam nebūs peļņas? Organizatoriem nebūs, ja?
D. Melbārde: Jā, tur nekādas lielās peļņas nebūs, būsim reālisti, šāda mēroga pasākumu uztaisīt, lai dievs dod, ka viņi izies pa nullēm.
M. Drēģeris: Un dievs dod, ka tāda mēroga pasākums. Katru nedēļu! Jūsu analoģijā, katru nedēļu sapulcēt 15 000 dalībniekus un kāds privātais to organizē, tas tā .. [smejas] .. Latvijas apstākļos neiespējami.
A. Lāce: Es teiktu tā, ka nu ..
J. Puriņš: Man pietrūkst tā, ka ministrijā vai kādā valstiskā struktūrā kāds ir pateicis vārdus Paula aizstāvības, šo aizstāvības runu par Paulu! Man tas pietrūkst!
A. Lāce: Es esmu publiski komentējusi, ka organizatoriem ir pienākums, tajā skaitā ar Maestro, nokārtot visus nepieciešamos priekšdarbus, tajā skaitā juridiskos, lai ažiotāžai nebūtu pamata, un te katra notikuma organizatoram ir tāda atbildība.
J. Puriņš : (ar ironiju) Nu tā, nu tā… lai tā paliek… Tāpēc jau to jautājumu pacēlu. Bet nu jā... Lai paliek...
D. Melbārde: Mums ir sarežģīts uzdevums, no vienas puses, redzam tautas entuziasmu, koru entuziasmu. Mēs redzam pēc būtības dara labu lietu, un pēc būtības tas jau arī nav nekas slikts. Mums jau arī labi, ka notiek pašiniciatīvas un tādas feinas lietas. Tas pēc būtības ir labi un stiprina dziesmu svētku tradīciju.
Bet cits stāsts, ka nav atrisināti tie jautājumi ar autoru, un negribas jau pāri nodarīt ne vienam, ne otram, un galvenais ir ievērot mērenību. Attiecībā uz to ļaut organizatoriem pašiem ar to tikt galā un aicināt viņus to darīt, un jo vairāk būs dīvānu ekspertu šajā lietā, jo sliktāk priekš Maestro un priekš tiem koriem, kas gatavojas.
M. Drēģeris: Un ja mēs runājam par dziesmu un deju svētkiem, palasiet Jura Podnieka grāmatu, kurā Raimonds Pauls izsakās pret dziesmu un deju svētkiem septiņdesmit ceturtajā gadā. Vairāk nebūs jautājumu. Tā ka viņam arī ir viedoklis par Dziesmu un deju svētkiem.
S. Pujāte: Tā ir iecelta UNESCO vērtība, vēlreiz atceramies, kas ir ierakstīts nemateriālo kultūras mantojuma sarakstā, ir ierakstīta tradīcija, nevis dziesmu un deju svētki. Pievienojos, ko iepriekš teica abas ministres - mums ir ārkārtīgi būtiski, ka koru kustība, kas interesē konvenciju un arī UNESCO, tieši kopienas kustība, kas šajā gadījumā rod savu atspoguļojumu korī, deju kolektīvā - pūtēju orķestri, tas ir tas, kas interesē. Bet svarīgi tajā ķēdes mehānismā saprast, ka aiz tā kora stāv kopiena. Ja par to turpmāk būs diskusija, mēs labprāt tajā piedalītos, lai saprastu, ka mēs nerunājam par atsevišķiem koriem kā ekskluzivitāti, bet konvencijas izpratnē mēs runājam par kopienas kustību, kas ir jāpanāk. Un tādējādi, liekot visu loģiku kopā, un jāaiziet kopkustībā.
A. Lāce: Un tas no padomes skatu punkta ir arī svarīgākais, lai šo kopienas spēku mēs varētu aizsargāt un novērtēt katru pavadīto darba stundu. Kā es teicu, pašā pasākuma norisē svarīga ir dalībnieku labsajūta. Šis organizatoriskais process ir ne tikai par priekšnesumu, bet faktiski par to, kā katrs dalībnieks šeit šajos svētkos tiks uzņemts un jutīsies, un būs atbalstīts.
N. Puntulis: Es ne par Paulu, ne par dziesmu svētku zīmolu kā tādu. Es par vārdu salikumu “dziesmu svētki”, kas nav pietiekami pasargāts, jo, ja mēs ņemam semantiski “dziesmu svētki”, tie ir svētki dziesmai. Un četri cilvēki, ar koriem nesaistīti, nesaistīti ne ar ko, vienkārši var uztaisīt svētkus, kuros vienkārši skan daudz dziesmas, un nosaukt šos par dziesmu svētkiem komercnolūkos. Tas viss var noteikti .. es par to, vai tas mazliet nesanāk tā, ka var tikt nelietīgi valkāts, ja mēs to neaizsargājam pietiekami. Tas mani dara bažīgu mūsdienu komerciālajā pasaulē.
S. Pujāte: Mēs varam vēlreiz vērsties, vērsīšos Patentu valdē. Tas bija diezgan sens brīdis, kad mēs vērsāmies.
A. Lāce: Tad tā arī darām. Pajautā.
S. Pujāte: Toreiz tas bija saistīts ar tradīciju, tāpēc ka ideja, ko toreiz atbildēja Patentu valdes eksperti, ka tradīcija nav patentējama, jo tā pieder tautai. Mēs esam tikai tie, kas palīdz kopienai piedalīties viņas centienos, vienalga, vai tās būtu pašvaldības, kas iegulda finansējumu, vai valsts, vai citi, kam interesē sekmēt šo kopdziedāšanu, jo tādos brīžos pazūd pati kopiena, arī pats rīkotājs.
Mūziķi satraukti
Jāpiebilst, ka padomes sēdē klātienē nebija manāmi Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks, diriģents Ints Teterovskis, padomes locekļi diriģenti Mārtiņš Klišāns un Aira Birziņa, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Keinbergs, Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis un finanšu ministrs Arvils Ašeredens.
Jāatgādina, ka vairāki Latvijas mūzikas nozares pārstāvji jau ir vienojušies atklātā vēstulē un pauduši savu nostāju par neētisku rīcību izmantot Maestro Raimonda Paula vārdu projekta “Dziesmu svētki “Manai Dzimtenei” reklamēšanā bez saskaņošanas ar pašu Maestro. Lasīt šeit.
Mūziķi vērš uzmanību, ka šāda plaši maldinoša rīcība, ko īstenojuši SIA “Auss Media” un biedrība “Latvijas Festivālu asociācija”, nevar palikt nepamanīta Latvijas kultūrtelpā, ņemot vērā projekta mērogu, iesaistītos dalībniekus un mūziķus, kā arī jau plaši pārdotās biļetes. Tāpat mūziķi aicina izvērtēt citu dalībnieku iesaisti šajā projektā, kā arī aicina ministriju, pašvaldības iestādes izvērtēt atbalstu šādam pasākumam, ņemot vērā, ka pats Maestro ir publiski paudis savu nostāju pret sava vārda izmantošanu peļņas gūšanai. Vēstuli jau parakstījuši vairāki mūziķi un producenti, ieskaitot diriģentu Māri Sirmo, komponistu Raimondu Tigulu, Latvijas Radio bigbenda vadītāju Kārli Vanagu, mūziķi Intaru Busuli un vēl citus.
* Iepriekš izsludinātā koncerta “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai dzimtenei” kurš tagad saucas “Dziesmu svētki Manai Dzimtenei” rīkotāji bija Jānim Ķirsim piederoša un viņa vadīta SIA “Auss Media”. Kā atklāja Latvijas Nacionālais kultūras centrs, koncerta rīkošanā iesaistījies arī Jāņa Ķirša tēvs, bijušais valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis. Lūdzam nejaukt iepriekšminētos Ķiršus ar Vilni Ķirsi - Rīgas domes deputātu, par ko jau esam saņēmuši pārmetumus.
