Nost ar ANO, tās vietā – Donalda Trampa Miera padome. Ar aptuveni tādu domu Pasaules ekonomikas forumā Davosā parakstīti dokumenti par jaunas starptautiskas organizācijas – Miera padomes – dibināšanu, kas izveidota atbilstoši Trampa ierosinātajam miera plānam Gazas joslā un teritorijas pārvaldībai pārejas periodā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju.
Parakstīta organizācijas harta un inaugurācijas dokuments, kas nosaka padomes mandātu. “Kad padome būs pilnībā izveidota, mēs varēsim darīt gandrīz visu, ko vēlamies,” paziņoja ASV prezidents. “Padome var darboties Gazā un “citās pasaules daļās (..) ANO nav bijusi īpaši lietderīga. ANO vajadzēja atrisināt visus karus, ko es atrisināju,” CNN citēja Trampa sacīto Baltā nama brīfingā. “Padome uzņemsies lielu daļu darba, kas būtu jāveic ANO (..) Mēs sadarbosimies ar ANO, bet Miera padome būs īpaša,” teica Tramps un piebilda, ka “nekad nav lūdzis ANO palīdzību militāro konfliktu risināšanā”. Iestāšanās noteikumi ir vienkārši: trīs gadu pagaidu dalība bez maksas un pastāvīga vieta padomē pret viena miljarda ASV dolāru iemaksu. Tramps faktiski piedāvā iespēju iegādāties politisko ietekmi un kontrolē šo naudu kā organizācijas priekšsēdētājs, ko varēs vadīt arī pēc ASV prezidenta pilnvaru beigām. “Padomes priekšsēdētāja amats paliks Trampa ziņā, līdz viņš pats izlems atkāpties, nākamais ASV prezidents varēs iecelt padomē savu kandidātu, lai pārstāvētu valsti,” ziņu aģentūrai “Bloomberg” pastāstīja kāds augsta ranga avots Baltajā namā.
Jaundibinātās organizācijas varas struktūra atšķirsies no ANO: lēmumi tiks pieņemti ar balsu vairākumu, bet galīgajam apstiprinājumam būs vajadzīga Trampa piekrišana.
Eiropieši par Miera padomes hartu “pauduši bažas”. Ar ANO nav saskaņots, ka Tramps ieņems priekšsēdētāja amatu ar jebkura padomes lēmuma veto tiesībām un pats varēs iecelt savu pēcteci, norāda Eiropas Ārējās darbības dienests. Eiropas Savienība šaubās par dažu Miera padomes hartas noteikumu formulējumiem, pēc Davosas samita paziņoja ES Padomes priekšsēdētājs Antoniu Košta. “Mēs esam gatavi sadarboties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu visaptverošu miera plānu Gazai, kamēr Miera padome pildīs savu misiju kā pārejas administrācija saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2803,” lasāms Eiropadomes tīmekļa vietnē.
Eiropa nepiedalās
Vairums Eiropas valstu pēc Trampa uzaicinājuma Putinam un Lukašenko no dalības organizācijā atteicās. “Vācija Miera padomē nepiedalīsies,” ziņoja “Der Spiegel”, atsaucoties uz avotiem Vācijas Ārlietu ministrijā un ministrijas dokumentu, kur norādīts: “Miera padomei tās pašreizējā formātā pievienoties nevar, kā to ierosinājis Tramps.” Ziņojumā teikts, ka šāda “globāla starptautiska miera organizācija ir ar ANO konkurējošs projekts un priekšsēdētājs (Tramps) personīgi pārņem visaptverošas lēmumu pieņemšanas pilnvaras”. Publikācijas avoti Vācijas valdības aprindās norāda, ka jebkurai organizācijai ar Vācijas dalību ir “jāievēro un jāatbilst starptautiskām tiesību normām”. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pēc neilgas vilcināšanās paziņoja, ka ir mainījis savu nostāju par iestāšanos, kaut iepriekš bija to solījis Trampam, vēlāk viņam pievienojās Itālijas premjere Džordža Meloni, kura tradicionāli atbalsta Trampa iniciatīvas un sākumā skaidroja, ka “jautājuma izpētei nepieciešams laiks”. Izpētē atklājās, ka Itālijas dalība būtu pretrunā ar Konstitūcijas pantu, kas paredz visu valstu vienlīdzību starptautiskās organizācijās. Atteicās Francija, Lielbritānija, Norvēģija, Zviedrija, Slovēnija, Spānija. Arī Volodimirs Zelenskis skaidri norādījis, ka Ukraina Minskas un Maskavas klātbūtnes dēļ piedalīties nevēlas.
Ārkārtas Eiropadomes sanāksmē 22. janvārī ES līderi faktiski atzina, ka vecais attiecību modelis ar ASV vairs nedarbojas un ka Eiropai turpmāk būs jārīkojas patstāvīgi. Diskusija noslēdzās bez jebkādiem būtiskiem lēmumiem, bet ar savstarpēju piekrišanu, ka pēc Trampa draudiem Grenlandei noticis liktenīgs pavērsiens, iezīmējot vecās un jaunās pasaules kārtības konfliktu. Par to, atsaucoties uz avotiem Eiropas diplomātiskajās aprindās, ziņo “Politico”. Vadošo ES valstu un Apvienotās Karalistes atteikšanās parakstīt Miera padomes hartu ir neuzticības balsojums Vašingtonas politikai.
“Šī ir jauna ēra, kurā mēs uz viņiem vairs nepaļausimies vēl vismaz trīs gadus (atlikušie Trampa prezidentūras gadi). Grenlandes krīze bija pārbaudījums. Mēs guvām mācību,” komentēja ES diplomāts. Kāds cits diplomāts notikumus nodēvēja par “izšķirošu brīdi” un “šoka terapiju”, uzsverot, ka atgriešanās pie iepriekšējā status quo vairs nenotiks. Tomēr ne visi ES līderi šādai nostājai piekrīt. Slovākijas premjerministrs uzskata, ka jāmaina ES vadība, kas vainojama kontinenta krīzē: “No dziļās ES krīzes mēs varam izkļūt tikai ar jaunu vadību un jaunām idejām. Mēs atpaliekam trīs jomās. Mēs nevaram konkurēt ar Ķīnu vai Globālo Dienvidu valstīm mūsu pārspīlēto klimata mērķu dēļ. Mēs nevaram tikt galā ar nelegālo migrāciju, kur Donaldam Trampam ar viņa bezkompromisa nostāju šajā jautājumā vajadzētu mums kļūt par paraugu. Un mums trūkst drosmes paust savu viedokli par fundamentāliem ārpolitikas jautājumiem. Pašreizējā ES vadība nespēj sniegt atbildes uz nevienu no šiem kritiskajiem jautājumiem.” Fico veltīja kritiku ES līderiem arī par to, ka ar viņiem netiekas ietekmīgākie politiskie spēlētāji: “Mēs nevaram pieļaut, ka ES vadībā ir cilvēki, ar kuriem svarīgākie globālie spēlētāji netiekas un neiesaistās konstruktīvās diskusijās. Ja ASV valsts sekretārs Marko Rubio atkārtoti atsakās tikties ar Kaju Kallasu, ar kuru strīdēties ir nekonstruktīvi, tad kāda tam jēga?”
Neapmierināto koalīcija
Līdz šim no 58 uzaicinātajām valstīm padomes hartu parakstīja pārsvarā Globālo Dienvidu un Austrumu valstis. Piekrišanu dalībai nav devusi neviena ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts (Krievija, Ķīna, Francija, Lielbritānija), izņemot pašas ASV, tāpat kā Indija un Brazīlija. Krievija Trampa priekšlikumu joprojām apsver. Pirmais Eiropā hartu parakstīja Baltkrievijas diktators Lukašenko. Tas ir visai simboliski: “neformālie Rietumi” sadarbojas ar Austrumiem, apejot ANO.
“ANO veto tiesības ir piecām dalībvalstīm, savukārt Miera padomē tikai vienai. Šī ir starptautiskās sistēmas transformācija. Eiropa atteicās, jo padomē ir Krievija. Globālajiem Dienvidiem ir nepieciešama ietekme ANO, kuras viņiem nav. Tramps ar naudas un balsojuma solījuma palīdzību pulcē neapmierināto koalīciju,” komentē “Telegram” kanāls “Башни Федерации”.
“Nedēļas laikā hartu parakstījušas vairāk nekā 20 valstis, Tramps gaida vismaz 50. Var rasties iespaids, ka daudzas valstis nevis “izrakstījušās” no Globālajiem Dienvidiem vai Austrumiem, bet ka Tramps varētu kļūt par “ne-Rietumu pasaules” līderi, jo īpaši zinot viņa nepatiku pret rietumvalstu sabiedrotajiem. Miera padome ir varas pārformatēšana ar finansējumu - kurš maksā, tas izlemj. Kurš izlemj, tas kontrolē Gazas sektora atjaunošanu - tie ir miljardu līgumi un vara. Tramps veido struktūru, kur par globālo politiku lemj nevis ANO, bet jauna viņa vadīta institūcija.”
Trampa biznesa projekts
“47. ASV prezidenta Miera padome ar tās dalībnieku sarakstu šķiet galvenokārt komerciāls projekts. Par Trampa tuvākajiem partneriem Tuvajos Austrumos kļūs Turcija un Katara - visbīstamākie spēlētāji no Krievijas, Izraēlas (kuras starptautiski atzītajā teritorijā atrodas Gazas anklāvs) un pat Eiropas valstu interešu viedokļa, jo atbalsta islāmistus. Šādu dalībnieku darbošanās Gazas joslā būtu tāpat kā iecelt āzi par dārznieku,” komentē “Telegram” kanāls “Наивная политология”.
Baltā nama nostāju Tuvo Austrumu un Kaukāza jautājumā lielā mērā nosaka Trampa biznesa intereses. Protams, kamēr pie varas nebūs demokrāti, jebkāds interešu konflikts, visticamāk, atklāts netiks. Miera padome Gazas joslas “rekultivācijas” projektam pirmkārt un galvenokārt ir Trampa ģimenes biznesa pasākums - miljardi ieplūdīs ASV prezidentam tuvo personu vadītajos projektos, un neviens to īpaši neslēpj. Bet ir arī slēptā ģeopolitisko interešu darba kārtība, kur viss ir daudz interesantāk.
“Mūsu acu priekšā jaunās organizācijas struktūra tiek veidota, inscenējot ASV un Eiropas konfliktu, tomēr būtu grūti iedomāties, ka ASV Jūras kara flotes bāzes kuģi ienāktu Eiropā un sāktu to bombardēt, jo tas būtu absurdi un bezjēdzīgi. “Eiropas pāraudzināšanai” Tramps izmantos citas ietekmes sviras, lai pēc tam “Eiropu glābtu”, par glābšanas operāciju piestādot rēķinu,” komentē “Telegram” kanāls “Открытое пространство”.
“Trampa konflikts ar eiropiešiem nav stāsts par ASV un Eiropas sadursmi, bet Trampa nodomiem atteikties no sabiedrotās valsts saistībām, lai Amerikas atbalsts vairs nebūtu obligāts, bet attiecības regulētu pragmatiskas vienošanās. Trampa struktūras, ieskaitot Miera padomi, kļūs par jaunas pasaules kārtības noteicējām. Un ja labumu gūst arī Trampa ģimenes bizness, tad viens otram tas netraucē.”
Ielūgums Putinam
Putins reaģēja ātri. Krievija ir gatava ieguldīt miljardu no ASV bloķētajiem aktīviem pat pirms galīgā lēmuma par dalību. Putins paziņoja, ka Maskava ar Vašingtonu apspriež iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu karadarbības zonas teritoriju atjaunošanai. Ja padomei ir jāizlemj globāli jautājumi, labāk tajā piedalīties. Miljards no bloķētajiem aktīviem ir veids, kā atgūt daļu no Krievijas bagātības un palikt starptautiskajā apritē. Paradoksāli, ka Putins maksā konkurentam, bet tas ir labāk nekā palikt malā, kamēr Tramps pārkārto pasauli. Uzaicinājumu Putinam Tramps skaidroja ar to, ka padomē vēlas redzēt cilvēkus “ar milzīgu ietekmi, viņam pieder vara un kontrole (..) Ja ar to nodarbotos tikai bērni, tas nebūtu īpaši labi”. Trampu “pārsteidz”, kā ukraiņi pēc Kremļa triecieniem civilajai infrastruktūrai tagad spēj izdzīvot mīnus 20°C temperatūrā bez apkures un elektrības. Vienlaikus viņš uzskata tikšanās ar Putinu “par noderīgām” un ir gatavs pieņemt vienu miljardu dolāru “Putina naudas” Gazas atjaunošanai. Kremlis Trampa priekšlikumu pēta, taču ilūzijas nelolo - “šādas struktūras bieži vien ir amerikāņu mēģinājums uzspiest savus spēles noteikumus”, komentē laikraksts “Коммерсантъ”.
Trampa scenāriji
“Vērtējot Krievijas uzaicinājumu dalībai Gazas Miera padomē, iezīmējas divi principiāli atšķirīgi scenāriji, kas Kremlim liek izdarīt ne vien taktisku, bet pat liktenīgu izvēli. Pirmais ir izdevīgs Vašingtonai un skaidrojams ar Trampa administrācijas pragmatisko aprēķinu. Ukrainas konfliktā Trampa komanda nonākusi strupceļā: nespējot konfliktu atrisināt ātri, uzmanība tagad pievērsta Tuvajiem Austrumiem - atbilstoši Trampa triumfa scenārijam. Krievijas uzaicinājums dalībai Miera padomē nav nekāds absurds, bet ārpolitisks manevrs ģeopolitisko mērķu sasniegšanai, kas jauno projektu leģitimizē kā alternatīvu ANO un rada precedentu “noregulējumam” Ukrainā. Turklāt ja vien Maskava organizācijai pievienosies, projekts ļaus Vašingtonai ietekmēt Putinu finansiāli un politiski. Trampam Krievijas dalība kā Kremļa kontroles instruments ilgtermiņā šobrīd ir svarīgāka par piekāpšanos Donbasā, nodrošinot tūlītēju rezultātu un ietekmi.
Otrais scenārijs: Kremlis uzaicinājumu uzskatīs par apdraudējumu. Putina nesenais paziņojums par Krievijas “pilnīgu suverenitāti - “speciālās militārās operācijas” Ukrainā galveno mērķi - padara dalību padomē par apšaubāmu,” komentē “Telegram” kanāls “Екушевский.Live”. Krievija šajā situācijā rīkojas kā piesardzīgs novērotājs. Kremļa izpratnē suverenitāte ir neatkarība no Vašingtonā pieņemtiem lēmumiem, kas ir pašreizējās Putina politikas stūrakmens. Piekrišana pievienoties struktūrai, kuras noteikumus, finansējumu un pārvaldības mehānismus pilnībā kontrolē ASV, neizskatītos pēc pragmatisma, bet drīzāk pēc stratēģiskas kapitulācijas un brīvprātīgas atteikšanās no suverenitātes. Turklāt dalība paralēlajā Miera padomē, kamēr vēl pastāv ANO, būtu atkarīga no Amerikas situatīvās darba kārtības, kas var mainīties līdz ar Trampa pēkšņu aiziešanu.
Tomēr galvenais stratēģiskais risks ir Ķīnas dalība. Ja Kremļa svarīgākais partneris atteiksies, tas var beigties ar Krievijas pilnīgu starptautisko izolāciju un ietekmes zudumu. Tāpēc šķietami pragmatiskie īstermiņa ieguvumi no dalības Miera padomē nonāk pretrunā ar Putina deklarēto suverenitāti un ilgtermiņā rada riskus to zaudēt, Krievijai kļūstot par pārējo lielvalstu kontrolētu perifēriju.
Trampa mērķi un atstumtā Eiropa
“Veidojot alternatīvu pārnacionālu institūciju, Tramps faktiski sācis ANO likvidācijas procesu. Krievijas un Ķīnas, kā arī 58 citu valstu līderu uzaicinājums dalībai “Gazas Miera padomē” nav tikai situatīva diplomātija, bet gan jaunas pārvaldības sistēmas prototipa prezentācija,” raksta “Telegram” kanāls “Insider-T”. “Pēc notikumiem Venecuēlā vecā drošības arhitektūra un starptautiskās tiesības ir beigušas pastāvēt, un ANO, kas bija efektīva tikai bipolārās pasaules laikmetā, kļuvusi par bezjēdzīgu palieku, kas reālus konfliktus atrisināt nespēj.”
“Trampa mērķis neapšaubāmi ir globālo kārtību pārveidot un vienkāršot. Pašreizējā ar praktiski disfunkcionālām ANO struktūrām un mehānismiem nevienam neder, bet arī citu nav. Jaunu struktūru izveide ir ilgstošs, strīdīgs un dārgs process. Tautu Savienību un ANO izveidoja globālo konfliktu uzvarētāji. Tik liela mēroga konflikts, par laimi, vairs nepastāv, arī izmaksas ir pārāk augstas. Mazāk traumatiska, lai gan joprojām diskutabla ir iespēja uz laiku izolēt dažus galvenos spēlētājus un jaunas globālās politiskās struktūras atjaunot sadarbībā ar pārējiem sabiedrotajiem.
Tramps nepārprotami cenšas no spēles izslēgt Eiropu, tāpēc viņa plāniem pilnībā atbilstu pat Krievijas un NATO izsīkuma konflikts Baltijas reģionā, kam seko miera process, kur nosacījumus jau izvirzītu jaunā globālās pārvaldības struktūra. Tomēr šis plāns ir atkarīgs no Krievijas kara beigām Ukrainā,” komentē “Telegram” kanāls “Открытое пространство”.
Paildzināt procesu kļūst pārāk riskanti, tāpēc parādījās Grenlande. Maskava to uztvēra ar sajūsmu, jo Grenlandes aneksija atgādina vieglu Eiropas sakāvi - iztiekot bez bombardēšanām, postījumiem un upuriem, bet tomēr sakāvi. Un zaudētāji pie sarunu galda aicināti netiek. Tiem vienkārši diktē noteikumus. Tramps atklāti vajā ANO un veido savu paralēlo struktūru. Un nav svarīgi, ka viņa Miera padome pagaidām ir tikai fantoms. Svarīgi, ka tas ir projekts, ko ar zināmiem nosacījumiem iespējams īstenot. Trampa uzdevums ir radīt šos nosacījumus. “Spēle tiks aizmirsta, bet rezultāts paliks,” sacīja leģendārais treneris Valērijs Lobanovskis, viens no totālā futbola pamatlicējiem, kad rezultāts kļuva svarīgāks par pašu spēli.
