ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka Grenlande ir Amerikas Savienoto Valstu drošībai stratēģiski svarīga teritorija un Vašingtona “tā vai citādi” to iegūs, ziņo britu raidorganizācija BBC. Kamēr NATO dalībvalstīs pamatīgs satraukums un neziņa, tikmēr Kremlī prieki un cerības uzsākt atgūt PSRS laika teritorijas.
Tramps piekāpties negrasās
Jo Grenlande ir ērta vieta pretraķešu agrīnās brīdināšanas sistēmu izvietošanai un kuģošanas monitoringam reģionā. Militārajā bāzē Pitufikā ASV izvietos vairākas kaujas lidmašīnas. Ziemeļamerikas Aerokosmiskās aizsardzības pavēlniecība paziņoja, ka tie ir iepriekš savlaicīgi plānoti pasākumi militāro operāciju atbalstam ASV, Kanādas un Grenlandes aizsardzības sadarbības ietvaros, kas saskaņoti ar Dāniju. Iesaistītās puses saņēmušas visas nepieciešamās diplomātiskās atļaujas, skaidro ASV pārstāvji.
Tramps 17. janvārī draudēja piemērot paaugstinātu 10% tarifu likmi astoņu Eiropas valstu importam, kas nosūtīja uz Grenlandi militārpersonas. Tarifs paliks spēkā un var tikt palielināts līdz 25%, kamēr netiks panākta vienošanās par ASV kontroli Grenlandē. Tikmēr Eiropas līderi apgalvo, ka ASV, draudot paaugstināt tirdzniecības tarifus, pārkāpušas visas pieļaujamās robežas. Eiropa apsver dažādas stratēģijas un draud ar atbildes pasākumiem, lai ASV spiedienam pretotos, ziņo “The Economist”.
Eiropas Savienība nedaudz vilcinās, jo vēlas reaģēt uz ASV tarifu draudiem, kas saistīti ar Grenlandi, taču atzīst Vašingtonas atbalsta nozīmi Ukrainā un “apsver iespēju aktivizēt instrumentus pret ekonomisko spiedienu”. Konflikts ar Trampu Grenlandes jautājumā varētu mudināt Eiropu masveida ASV vērtspapīru izpārdošanai, atsaucoties uz “Deutsche Bank”, raksta “Bloomberg”.
Eiropas centieni
Dānijas aizsardzības ministrs Troelss Lunds Poulsens un Grenlandes ārlietu ministre Viviāna Mocfelta Briselē tikās ar ES ārpolitikas vadītāju Kaju Kallasu, paredzētas arī sarunas ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, ziņo “The Guardian”. Tikšanās notiek pēc Donalda Trampa skarbajiem izteikumiem un diskusijām par Grenlandes statusu un drošību. Dānijas mediji ziņo, ka pēc tikšanās iespējams kopīgs paziņojums, lai uzsvērtu Kopenhāgenas un Nūkas vēlmi nodrošināties ar ES un NATO atbalstu suverenitātes un drošības jautājumos.
Trampa rīcība ES virzienā un pieaugošā spriedze ar Trampa administrāciju pamudinājusi Eiropas valstis apspriest savas drošības alianses izveidi bez ASV, bet ar Ukrainas līdzdalību, raksta “Politico”. Trampa draudi noteikt tarifus valstīm, kas traucē viņa Grenlandes plāniem, bijis “pēdējais piliens”. Valstu grupa, tostarp Apvienotā Karaliste un Norvēģija, jau koordinē darbības ES ietvaros un ārpus tās bez ASV līdzdalības. “Politico” norāda, ka Ukraina varētu kļūt par galveno jaunās alianses elementu kā Eiropas militarizētākā valsts ar lielu armiju, attīstītu bezpilota lidaparātu nozari un reālu kaujas pieredzi. Apvienojumā ar Francijas, Vācijas, Polijas un Apvienotās Karalistes militāro un ekonomisko jaudu šāds bloks, pēc eiropiešu domām, varētu garantēt kontinenta drošību.
Tramps izraisa NATO krīzi un sabrukuma draudus
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena vēl 6. janvārī paziņoja, ka ASV tīkojumi anektēt Grenlandi var beigties ar NATO sabrukumu. “Ja ASV nolems izmantot militāru spēku pret kādu no NATO dalībvalstīm, tad viss ar to beigsies (..) Tas nozīmētu praktiski visas pēc Otrā pasaules kara izveidotās kolektīvās drošības sistēmas sabrukumu,” Frederiksenu citēja “Associated Press”. Premjere šaubījās, vai Tramps atteiksies no idejas par Grenlandes kontroli, jo viņš ir “nopietni noskaņots”. Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiks Nilsens brīdināja par katastrofālām sekām, ja ASV lietos spēku. Preses konferencē Nilsens skaidroja, ka “Grenlandi nevar salīdzināt ar Venecuēlu. Situācija, kad valsts tiek sagrābta vienas nakts laikā, ir nepieņemama, un tieši tāpēc mēs pieprasām konstruktīvu sadarbību”.
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs saistībā ar Grenlandes jautājumu atgādināja ASV par NATO 5. pantu, ziņo “Politico”. Ziemeļatlantijas līguma 5. pants nosaka, ka bruņots uzbrukums vienai no organizācijas dalībvalstīm tiks uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei. Katra valsts uzņēmusies saistības atbildēt, vajadzības gadījumā izmantojot bruņotu spēku. Dalībvalstij, kas sevi uzskata par ārvalstu agresijas upuri, NATO padomē jāpieprasa kolektīvās drošības mehānisma iedarbināšana. Līdz šim alianse 5. pantu aktivizējusi vienreiz - pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem. Kanādas premjers uzsvēra, ka ASV prezidentam nav pilnvaru vienpersoniski pieņemt lēmumus par Grenlandes statusu. Preses konferencē Pekinā 16. janvārī pēc sarunām ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu Kārnijs paziņoja: “Par Grenlandes nākotni lemj Grenlande un Dānijas Karaliste”, aicinot NATO sabiedrotos, arī Amerikas Savienotās Valstis, “ievērot saistības”, uzsverot Kanādas atbalstu Dānijas suverenitātei. “Mēs esam Dānijas NATO partneris, un tāpēc mūsu partnerība paliek spēkā, tāpat kā mūsu saistības saskaņā ar NATO līguma 5. un 2. pantu, un mēs tās pilnībā atbalstām.”
Zīmīgi, ka Donalds Tramps nav pirmais Amerikas prezidents, kas pretendē uz Grenlandi. Pēc Otrā pasaules kara Harijs Trumens par Grenlandi Dānijai piedāvāja 100 miljonus ASV dolāru, bet dāņi no darījuma pieklājīgi atteicās. Tagad pasaule sastingusi turpmāko notikumu gaidās. Alianse, kas tika izveidota 1949. gadā Rietumeiropas aizsardzībai pret potenciālu Padomju Savienības agresiju, tagad nonākusi tuvu savstarpējam bruņotam konfliktam.
Ukraina paliks novārtā
Pasaules ekonomikas forumā Davosā Eiropas valstu līderi centīsies Donaldam Trampam un viņa svītai izskaidrot, ka Grenlandes sagrābšana beigsies gan ar Rietumu sabiedroto alianses, gan NATO sabrukumu. Tomēr māc bažas, ka Baltais nams paliks vienaldzīgs, norāda “Financial Times” apskatnieks Gideons Rahmans. Tramps jau iepriekš apsvēris ASV izstāšanos no NATO, bet viņa komandas dalībnieki ir pauduši atklātu nepatiku pret ES.
Saistībā ar Grenlandes krīzi Ukrainas tēma Davosas forumā kļūs otršķirīga. Eiropas politiķi faktiski pārtraukuši darbu ar Ukrainas problemātiku, lai pievērstos Grenlandes konflikta risinājumam, pirmām kārtām jautājumiem par atbildes pasākumiem pēc ASV tarifu piemērošanas ES valstīm.
Kāds diplomāts FT sacīja, ka sarunas ar Trampu par Ukrainas drošības garantijām ir “neiespējamas uzticības trūkuma dēļ”. Ukrainas jautājumu vietā plānotajā rietumvalstu nacionālās drošības padomnieku tikšanās laikā Davosā tagad tiks apspriesta Grenlandes situācija. 22. janvārī paredzēts arī ES līderu ārkārtas samits, kura galvenā tēma nebūs Ukraina.
Rietumu alianses krīzi ar interesi un cerībām pētīs Maskavā un Pekinā. Kopš Trampa otrā prezidentūras termiņa sākuma Kremlis centies runāt tikai ar Balto namu un noslēgt miera līgumu, apejot Ukrainu un ES. Putins vairākas reizes bijis tuvu mērķim, viņam izdevās vienoties par samitu Aļaskā 2025. gada augustā. Vēlāk Kremlim izdevās pārliecināt Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu par Krievijas piedāvātā miera līguma varianta atbalstu. Abos gadījumos darījums nenotika. Taču, ja Rietumu alianse sašķelsies un izjuks, Krievija uzskatīs Eiropu par neaizsargātu.
Trampa aizvainojums
ASV prezidents vēlmi pievākt Grenlandi skaidroja ar nesaņemto Nobela Miera prēmiju. Tas atklājas vēstulē, ko viņš 19. janvārī nosūtīja Norvēģijas premjerministram Jonasam Gāram Stērem. Televīzijas kanālā PBS vēstules tekstu izplatīja amerikāņu žurnālists Niks Šifrins:
“Cienījamais Jonas! Ņemot vērā, ka jūsu valsts ir nolēmusi man nepiešķirt Nobela Miera prēmiju par vairāk nekā astoņu karu novēršanu, es vairs nejūtu pienākumu domāt tikai par mieru, lai gan tas vienmēr gūs virsroku, un tagad varu domāt par to, kas ir labi un pareizi Amerikas Savienotajām Valstīm. Dānija nevar aizstāvēt šo zemi pret Krieviju vai Ķīnu, un kāpēc tai vispār ir “īpašumtiesības”? Nav rakstisku dokumentu, tikai tas, ka kāds kuģis tur piestāja pirms simtiem gadu, bet tur ir piestājuši arī mūsu kuģi. NATO labā esmu darījis vairāk nekā jebkurš cits kopš tās dibināšanas, un tagad NATO ir jādara kaut kas Amerikas labā. Pasaule nebūs droša, ja vien mums nebūs pilnīgas un absolūtas Grenlandes kontroles.”
Norvēģijas premjerministru Trampa vēstule samulsināja. “Esmu atkārtoti izskaidrojis Trampam labi zināmu faktu: balvu piešķir neatkarīgā Nobela komiteja, nevis Norvēģijas valdība,” pastāstīja Stēre aģentūrai “Bloomberg”.
Vēlāk izrādījās, ka ASV prezidents atbildējis Norvēģijas premjera un Somijas prezidenta tajā pašā dienā Trampam kopīgi nosūtītai vēstulei. Norvēģijas laikraksts VG citē Norvēģijas premjera un Somijas prezidenta Aleksandra Stuba sākotnējo vēstījumu, kas pamudināja Trampu atbildēt:
“Cienījamais prezidenta kungs, dārgais Donald, attiecībā par kontaktiem Atlantijas okeāna otrā pusē - Grenlandi, Gazu un Ukrainu un jūsu vakardienas paziņojumu par tarifu ieviešanu. Jūs zināt mūsu nostāju šajos jautājumos. Taču mēs uzskatām, ka mums visiem būtu jāstrādā kopīgi, lai situāciju nomierinātu un spriedzi mazinātu - tik daudz notikumu mums visapkārt, un mums jāturas kopā. Aicinām jūs vēlāk mums šodien piezvanīt - vai nu mums abiem, vai atsevišķi, kā jums ērtāk! Ar cieņu, Alekss un Jonass.” VG raksta, ka Tramps atbildēja pusstundu vēlāk, nosūtot dusmīgo vēstuli, kurā paziņoja, ka Nobela komitejas attieksmes dēļ viņa pienākums vairs nav “domāt tikai par mieru”.
Trampu atbalstīja ASV finanšu ministrs Skots Besents: “Grenlande ir stratēģisks Amerikas Savienoto Valstu aktīvs, un mēs to nevienam neatdosim (..) Es neko nezinu par Norvēģijas prezidenta vēstuli. Un, atklāti sakot, doma, ka prezidents kaut ko tādu darītu Nobela prēmijas dēļ, ir pilnīgas muļķības. Prezidents uzskata Grenlandi par stratēģisku ASV aktīvu. Mēs negrasāmies uzticēt savas puslodes drošību kam pagadās.”
“Vašingtonas grupa”
Donalda Trampa konflikts ar Eiropu Grenlandes jautājumā var būt brīdis, kad Amerikas līderība Rietumos tiks nopietni apšaubīta, komentē “The Economist”. Eiropas saistības un apņemšanās transatlantiskās sadarbības ietvaros joprojām ir spēcīgas, taču daudzi Trampa administrācijai vairs neuzticas. Kanāda paziņoja par jaunu “stratēģiskās partnerības” posmu ar Ķīnu, un šis solis arvien vairāk izskatās pēc mēģinājuma aizstāvēties no savas spēcīgās kaimiņvalsts. 17. janvārī astoņas sabiedrotās, kas nosūtīja karaspēku uz Grenlandi, nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, atkārtoti apliecinot apņemšanos aizstāvēt savu suverenitāti. Eiropas klusā distancēšanās no Amerikas pakāpeniski kļūst arvien redzamāka.
Lai apspriestu Donalda Trampa neprognozējamās darbības, Eiropas līderi izveidojuši grupas tērzētavu. Trampa otrā prezidentūras termiņa laikā Eiropas amatpersonas radušas sadarboties Labas gribas koalīcijas formātā, ziņo “Politico”. Savā starpā regulāri sazinās ne vien 35 valstu nacionālās drošības padomnieki, bet arī valstu vadītāji - Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Itālijas premjerministre Džordža Meloni, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Viņi bieži apmainās ar īsziņām un komunicē grupas tērzētavā, kur piedalās arī Ukrainas prezidents Zelenskis. Sākotnēji grupa pievērsās tikai Ukrainas jautājumiem, bet ASV prezidenta draudi mudināja koalīciju koordinēt darbības arī Grenlandes aneksijas jautājumā. Tagad izveidojušies ciešāki Eiropas valstu līderu kontakti, vairojot uzticību un spēju sadarboties. “Viņi viens otru labi pazīst, viņiem viegli sazināties un sūtīt ziņojumus,” pastāstīja kāds Eiropas diplomāts. Neformālā Eiropas līderu grupa tika nosaukta “Vašingtonas grupas” vārdā - pagājušā gada augustā kopā ar Volodimiru Zelenski tā devās vizītē uz Balto namu. Grupas dalībnieki sazinās katru reizi, kad Tramps “izdara kaut ko ekstravagantu un potenciāli kaitīgu”. Kad notikumi attīstās strauji un lēmumu koordinācija kļūst sarežģīta, saziņa ir patiesi efektīva. “Tas labi ilustrē valstu vadītāju personīgās attiecības un to nozīmi,” uzskata viens no “Politico” uzrunātajiem avotiem. “Vašingtonas grupa” varētu kļūt par pamatu jaunai drošības aliansei laikmetā, kad ASV vairs neatbalsta NATO un Eiropu.
Eiropas līderi turpina rīkoties nesaskaņoti
Grenlande arī turpmāk būs globālās politikas epicentrā. Saspīlējums sabiedroto vidū pieaug, pagaidām vairāk politiski, nevis militāri. Briseles vadība un plašāka sabiedrība līdz pēdējam brīdim ticēja, ka Trampa retorika ir kārtējā izrāde. “Visi iedomājās, ka viņam varētu pasniegt zelta krāsas prespapīru salas formā, piešķirt Grenlandes goda pilsoņa un aizstāvja medaļu, parakstīt memorandu par papildu NATO spēku nosūtīšanu reģiona aizsardzībai pret Ķīnu un Krieviju, un stāsts būtu beidzies. Bet nē. Eiropa atkal ir sašķelta,” komentē “Telegram” kanāls “artjockey”. Visi atbalsta Grenlandi ar paziņojumiem, kamēr Vācija sliecas slēgt ar Trampu divpusēju darījumu, bet Francija tieši pretēji - apņēmusies stāties viņam pretī. “Le Monde” raksta, ka Makrons pieprasīs “stingrus” atbildes pasākumus: slēgt Eiropas tirgu amerikāņu investīcijām, ierobežot Eiropas investīcijas ASV, piemērot sankcijas un atbildes tarifus. Briselē atkal apsver naudas sodus amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumiem.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pagaidām klusē, bet nez kāpēc 15 vācu karavīri, kuri tika nosūtīti sniegt morālu atbalstu Dānijai, pēkšņi un bez paskaidrojumiem Grenlandi pameta. Berlīne vēlāk saprata, ka paskaidrojumi tomēr būs vajadzīgi, un paziņoja, ka militārpersonas jau bija izpildījušas uzticētās misijas uzdevumus.
Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers apgalvoja, ka Donalds Tramps, iespējams, pārprata Eiropas karaspēka, kaut arī ļoti ierobežota kontingenta, izvietošanu Grenlandē, ziņo “The Guardian”.
Preses konferencē Stārmers atkārtoja laikraksta žurnālista pausto pieņēmumu, ka Tramps, iespējams, interpretēja eiropiešu nodomu izvietot Grenlandē militārpersonas kā pret viņu vērstu soli, nevis iespēju parādīt, ka viņi ieklausās ASV prezidenta argumentos par Arktikas drošības jautājumu nozīmi.
“Tā ir viena no lietām, ko es vakar apspriedu ar prezidentu Trampu (..) Šie spēki tika nosūtīti Krievijas apdraudējuma izraisīto risku novērtēšanai…” paziņoja Stārmers. Vispirms līdzīgu notikumu skaidrojumu virzīja arī Itālijas premjere Džordža Meloni, viena no vadošām Trampa “ekspertēm” Eiropā, komentē laikraksts.
Eiropas trumpji un cerības
ES dzīvo cerībās, ka jaunie tarifi ieviesti netiks, bet atbildes reakcija sekos, ja Tramps 1. februārī paaugstinātās likmes tomēr piemēros. ES “reālo atbildi” gatavo citur: nākamnedēļ Eiropas Parlamentam jābalso par fon der Leienas un Trampa šovasar Skotijā parakstītā ASV un ES tirdzniecības līguma ratifikāciju. Līgums paredz, ka Eiropa piekrīt saglabāt samazinātos tarifus ASV importam 15% apmērā un atsakās no atbildes pasākumiem. Līgums faktiski jau darbojas, taču nepieciešama formāla ratifikācija, jo Eiropas Parlaments būtībā ir formāla institūcija. Tagad tas visdrīzāk nenotiks, un var sākties jauns ASV un ES tirdzniecības karš.
“The Economist” rakstīja, ka Eiropa atbildei varētu slēgt amerikāņu militārās bāzes, kas maz ticams. Šāda iespēja netiek pat apspriesta, un to virza kā vienu no variantiem ar atrunu, ka, gluži pretēji, daudzas ES valstis labprātāk izvēlētos Grenlandes aneksiju ignorēt un saglabāt draudzīgas attiecības ar ASV, apgalvojot, ka Grenlande ir pārāk nenozīmīga, lai tās labā izbeigtu transatlantisko sadarbību. Daudzas Eiropas valstis visvairāk vēlētos, lai NATO būtu drošības garants.
Visu nosaka intereses un ģeopolitiskie apsvērumi
Grenlandes krīze ietekmēs potenciālo vienošanos ar Ukrainu, kur vissvarīgākās ir ASV drošības garantijas Eiropas militārajam kontingentam Ukrainas teritorijā pēc pamiera noslēgšanas, kamēr pašreizējā saspīlējuma situācijā runāt par ASV garantijām ir pilnīgi nevietā.
Davosas forumā Zelenskis plānoja tikties ar Trampu un parakstīt memorandu par Ukrainas pēckara atjaunošanu. Pēc Davosas Kijiva cerēja parakstīt ar Vašingtonu līgumu par drošības garantijām. Pašlaik ir grūti pateikt, kā tas tiks īstenots pašreizējā NATO iekšējās spriedzes kontekstā, īpaši, ja Tramps neatkāpsies un līdz 1. februārim tarifus neatcels.
“Financial Times” raksta, ka Trampa uzaicinājums Putinam pievienoties Gazas joslas “Miera padomei” demonstrē ASV prezidenta vēlmi uzturēt “siltas attiecības” ar Krievijas prezidentu. Tas notiek Ukrainas kara ceturtās gadadienas priekšvakarā un neraugoties uz Maskavas pretestību ASV miera plānam.
Arī Putins cenšas ar Trampu “saglabāt attiecības”, kaut Vašingtona ir sagūstījusi Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro un atbalsta protestētājus Irānā. Kremlis kritiku ASV virzienā samazinājis līdz minimumam, bet Putina runasvīrs Peskovs vēlreiz pauda atbalstu Trampa centieniem iekarot Grenlandi.
Spēle “uz visu banku” - Trampa šantāžai augstas likmes
Trampa vēl pagaidām verbālais uzbrukums Grenlandei un Eiropai aktualizē jautājumu par Rietumu pasaules vienotību. Kas īsti notiek, un ko Tramps cenšas panākt? Eksperti vai nu klusē, vai uzskata, ka Trampa nodomi anektēt Grenlandi un pakļaut Eiropu ir nopietnāki nekā jebkad agrāk.
“Visu nosaka “Trampa sarunu stratēģija”, bet no Grenlandes aneksijas nedz Trampam, nedz Amerikai nav absolūti nekāda labuma, nemaz nerunājot par ASV pilsoņiem - vēlētājiem. ASV no Dānijas neko nevajag, jo viņiem tāpat pieder viss. ASV viceprezidenta Džeimsa Vensa un valsts sekretāra Marka Rubio skarbajām un neauglīgajām sarunām ar Dāniju ar Grenlandes konfliktu ir maz sakara. Tā ir pavisam cita līmeņa spēle. Trampa blefu netieši apstiprina viņam pietuvināto amatpersonu Vitkofa, Rubio un Vensa klusēšana Grenlandes jautājumā, lai gan Rubio, tāpat kā Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Maiks Džonsons, iepriekš noliedza militāras iejaukšanās variantu. Situācija ir unikāla, un Tramps no tās mēģina “izspiest visu”, spēlējot “uz visu banku”. Jo tagad ir īstais laiks pilnībā “iesaistīties spēlē ar Eiropu un globālistiem”,” komentē “Telegram” kanāls “Канал визионера”.
Pat ASV finanšu ministrs Skots Besents atbalstīja Trampa ofensīvu Grenlandē. Davosas foruma norises laikā viņš domas mainīja un izteicās, ka “ASV un Eiropas attiecības nekad vēl nav bijušas tik ciešas, neskatoties uz krīzi Grenlandē”, aicinot ASV tirdzniecības partnerus Eiropā “nekrist panikā un neklausīties histēriskajos plašsaziņas līdzekļos”, ziņo “Associated Press”.
Vai uz spēles likta Ukraina?
Kas mudina Vašingtonu tik strauji paaugstināt likmes? Acīmredzot tas ir neveiksmīgais sarunu iznākums Parīzē, Lielbritānijas un Francijas plāni Ukrainā izvietot miera uzturēšanas spēkus, Krievijas aktīvu bloķēšana, Zelenska atteikšanās atdot Donbasu. Tāpat Kanādas pavērsiens Ķīnas virzienā: tirdzniecības kara beigas un Kanādas premjera Kārnija antiamerikāniskās vienošanās ar Pekinu.
Un tagad Tramps demonstrē, ka ir gatavs atstāt Eiropu aci pret aci ar Putinu, atsākt tirdzniecības karu un šajā procesā iznīcināt NATO. Pašlaik tiek arī izlemts vienošanās liktenis par Kanādas, ASV un Meksikas tirdzniecības noteikumiem Ziemeļamerikā (CUSMA). Meksikai piesolīti triecieni narkotiku karteļiem, aneksijas draudus saņēma arī Kanāda - pēc Grenlandes aneksijas, ja tā notiks…
ASV argumenti ir militārs spēks, Tramps izmisīgi demonstrē muskuļus, lai neļautu sabiedroto valstīm tuvoties Ķīnai un panāktu piekāpšanās no visām savstarpējā šantāžā iesaistītām pusēm.
19. janvārī darbu sācis Pasaules ekonomikas forums. Uz sanāksmi Šveicē ierodas visu vadošo valstu pārstāvji, izņemot Dāniju. Kremlis deleģējis Putina pilnvaroto Kirilu Dmitrijevu, kuram paredzēta tikšanās ar Vitkofu. Foruma darba kārtība pilnībā novirzījusies no Ukrainas uz Grenlandi - dalībnieki visu uzmanību veltīs Eiropas un Grenlandes drošības jautājumiem, nevis ASV drošības garantijām Ukrainai. Tramps Davosā ieradīsies, lai no spēka pozīcijām demonstrētu pārākumu un sagaidītu Eiropas priekšlikumus. Trampa Grenlandes likme izskatās gandrīz droša. Atlicis neatbildēts jautājums: kādai kompensācijai viņš piekritīs un vai uz spēles likta Ukraina?
