“Klauvējiet un jums atvērs.” Intervija ar Horenu Stalbi
Horens Stalbe ir no tiem māksliniekiem, kuri necenšas iepatikties - viņš vienkārši runā. Atklāti, dažbrīd ironiski, citreiz sāpīgi precīzi. Grupas “Riga Reggae” līderis, mūziķis ar starptautisku pieredzi un skaidru vērtību kompasu šogad iesācis ar īpašu skaņdarbu - Raimonda Paula dziesmas “Verakoko” jaunu interpretāciju, kurā piedalās pats maestro.
Sarunā ar NRA TV Stalbe runā ne tikai par mūziku un sadarbību ar vienu no Latvijas ikonām, bet arī par ētiku mākslā, zaudējumu, dumpinieka lomu sabiedrībā, deviņdesmito gadu rētām un to, kāpēc, viņaprāt, vārds joprojām ir stiprākais ierocis. Tā ir saruna par atbildību - pret draugiem, pret klausītājiem un pret laikmetu, kurā dzīvojam.
Kad Horens stāsta par sadarbību ar Raimondu Paulu, tajā nav ne pielabināšanās, ne liekas patētikas. Drīzāk cieņa, vienkāršība un pārliecība, ka īstās lietas pasaulē notiek tad, ja cilvēks nebaidās pajautāt. Tieši tā tapa arī “Riga Reggae” jaunā interpretācija leģendārajai Paula dziesmai “Verakoko”, kas ierakstīta par godu maestro deviņdesmitajai jubilejai.
“Visi prasa - kā tas izdevās? Nu, izdevās,” Horens nosmej. “Klauvējiet, un jums taps atvērts.”
Maestro bez barjerām
Dziesmas izvēle nav nejauša. “Verakoko” Horenu uzrunājusi jau kopš bērnības, ne tikai melodijas, bet arī tās noslēpumainības dēļ. Teksta autors Jānis Peters pats reiz esot teicis, ka Verakoko ir kā mistiska būtne, kura īsti neeksistē, bet tieši tāpēc ļauj katram klausītājam to piepildīt ar savu nozīmi.
Sadarbība ar Raimondu Paulu notikusi bez liekas ceremonijas. Atļauja izmantot skaņdarbu tikusi prasīta tieši un godīgi. “Maestro teica: “Ņemiet un taisiet! Tur tik uzmanīgi, tur jau visi domā, ka kaut kāda ģift nāvīg.” Un, kad Horens saņēmās palūgt vēl vairāk, klavieru solo, Pauls ne tikai piekrita, bet Latvijas Radio studijā iespēlēja klavieres visai dziesmai no sākuma līdz beigām.
“Jo lielāks mākslinieks, jo vienkāršāk ar viņu sastrādāties,” saka Horens. “Bieži tie, kas nemaz nav tik lieli, ir daudz cimperlīgāki. Maestro ir atvērts, ar humoru. Pēc tikšanās vēl nedēļu staigā smaidīdams.”
Saruna neizbēgami nonāk arī līdz publiski apspriestajam jautājumam par Dziesmu svētkiem un Raimonda Paula vārda izmantošanu. Horena pozīcija ir skaidra - atļauja ir jāprasa!
“Man šķiet nekorekti nepajautāt. Un, ja godīgi, mani iedrošināja arī pasaulslavenais dīdžejs Deivids Gueta. Viņš stāstīja, ka savas karjeras sākumā pajautājis “Uriah Heep” atļauju izmantot viņu mūziku - un atbilde bijusi vienkārša: “Ņem, taisi!””
Atteikums arī ir atbilde. “Sliktāk jau nebūs. Tu nezaudē - tu iegūsti pieredzi.”
Zaudējums, kas nepārtrauc mūziku
Sarunas emocionālais kodols ir atmiņas par Intu Ķergalvi (aka Speiss), ilggadēju draugu un radošo partneri, kura aiziešana satricināja ne tikai “Riga Reggae” un grupu “Oranžās brīvdienas”, bet ar daudzus Latvijas mūzikas klausītājus.
“Mūzikai ir jāskan arī pēc nāves,” Horens atsaucas uz Džimiju Hendriksu. “Aiz cieņas pret draugu viss turpinās.”
Pēdējā kopīgā uzstāšanās notikusi Liepājā, “Fontēnā” - akustisks koncerts un dīdžeju sets. Pēc dažām dienām Speisa vairs nebija. “Good friends we have and good friends we lost along the way,” viņš saka bez lieka dramatiskuma.
Šobrīd “Riga Reggae” virzās uz priekšu, saglabājot Speisa atstāto jaudu. Jelgavā notika koncerts “Gads un trīs dienas” par godu Inta Ķergalvja piemiņai un kā simboliska robežšķirtne starp “toreiz” un “tagad”.
Latvijā regejs nekad nav bijis dominējošais žanrs, tomēr Horens uzskata: tam piemīt reta īpašība netraucēt. “Pat ja tas nav tavs mīļākais žanrs, tu to negribi izslēgt.”
Grupa spēlējusi gan baznīcās, gan metālistu pasākumos, gan blūza festivālos. “Cilvēki, kas nāk uz mūsu koncertiem, bieži nemaz nav regeja fani. Viņiem vienkārši patīk mūzika.”
Viņš atsaucas uz muzikologa Artēmija Troicka teikto: žanrus izdomā kritiķi, nevis mākslinieki.
Horens sevi sauc par dumpinieku, bet ne destruktīvā nozīmē. Regejs pasaulē tiek dēvēts par “rebel music”, sociālu instrumentu, kas runā par netaisnību, nevienlīdzību un mieru. Jamaikā tas ir UNESCO nemateriālais mantojums, gluži kā Dziesmu svētki Latvijā.
“Es vienmēr saku - es esmu tautas pusē. Visu mazo cilvēku vārdā.”
Viņa sauklis visās mākslas izpausmēs ir viens: “Apturiet karu.” Nevis kā lozungs, bet kā aicinājums vispirms sarunāties. “Vārds ir stiprākais zobens.”
Par vēlēšanām Stalbe runā atklāti, kā cilvēks, kurš piedzīvojis Padomju Savienību, stāvējis barikādēs un balsojis par Latvijas neatkarību. No partijām viņš apzināti turas pa gabalu.
“Mana cīņa ir manas dziesmas. Tas ir mans ieguldījums.”
Viņš piekrīt poļu režisora Andžeja Vaidas domai, ka mākslinieki ir atbildīgi par laikmetu, kurā dzīvo. Un reizēm rokdziesmas jauniešiem pasaka vairāk nekā politiķu runas no tribīnēm.
Skats uz priekšu
Šovasar “Riga Reggae” plāno plašāk atrādīt Raimonda Paula dziesmu ciklu regeja un ska noskaņās - iespējams, pat vesela albuma formā. Skats vērsts ne tikai uz Latviju, bet arī uz Eiropu un pasauli, kur regeju saprot bez tulkojuma.
“Kad tad vēl, ja ne tagad?”
