Nedēļa Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Grenlandē ir bijusi diezgan auksta – kā tajos senajos laikos, kad ziemas bija kā ziemas. Lietuvā radušās bažas par iespējamiem plūdiem, ja aizsalušajā Neres upē tuvāk pavasarim radīsies ledus krāvumi. Igaunijā mīnus 20 grādos sāka bojāties nule kā iepirktie, Latvijā šaurās aprindās dievinātie, jaunie “Škoda” vilcieni. Igaunijas pasažieru pārvadātājam nācās daļu reisu aizstāt ar autobusiem – ar šim un citām tēmām “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas notikumu apskats.
Kamēr Latvijā teju galvenā politikas ziņa bija brēka par Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstīto vēstuli, ka Latvija atbalsta Nobela miera prēmijas piešķiršanu ASV prezidentam Donaldam Trampam, Lietuvas amatpersonas ir daudz vēl nervozāk mocījušās ar problēmu, kā reaģēt uz Trampa kāri pēc Grenlandes tā, lai kazas paliek dzīvas un lai vilki ir paēduši. Lietuvieši situāciju izjūt kā pagalam nepatīkamu, politiķi ir runājuši daudz vairāk muļķību nekā Latvijā (neticami?), svārstījušies no cerības izteikšanas, ka “visi sapratīsies”, līdz apgalvojumam, ka Grenlandes pārņemšana stiprinātu NATO. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir pievienojies kritikai par ASV tarifu draudiem, bet arī izteicies, ka valsts varētu apsvērt iespēju pievienoties Trampa vadītajai miera padomei, pat ja tajā būtu iekļauta Baltkrievija un Krievija. Desmitiem ASV tanku un simtiem karavīru ir izvietoti Lietuvā kā daļa no atturēšanas pasākumu paketes. Lietuvas pozīcija ir ļoti neērta starp savas drošības interesēm un Skandināvijas un Baltijas valstu draugiem.
Žemaitaitis turpina ālēties
Lai Lietuvas politika nebūtu pagalam drūma, nepārtraukti turpinās skandalēšanās, kur galvenais “varonis” ir Remigijs Žemaitaitis, partijas "Nemunas ausma" līderis. Viņš tika nofilmēts, grūstot vairākus protestētājus, kas bija ieradušies vienā no viņa tikšanās reizēm ar vēlētājiem. Pēc incidenta prezidents un premjerministrs atkal ievēroja piesardzību, nebūdami pārāk uzstājīgi pret Žemaitaiti, sakot, ka "vainīgas ir abas puses", vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Lietuva pagājušajā nedēļā pieņēma “stratēģiju antisemītisma apkarošanai”. Tas ir “mājiens ar mietu” uz Žemaitaiti, jo viņš ir persona, kas notiesāta par antisemītisku naida runu. Taču Žemataitis un viņa partija joprojām paliek valdošajā koalīcijā. Un vēl aizvadītajā nedēļā Lietuvas prokuratūra uzsāka izmeklēšanu par nelikumīgu personas informācijas vākšanu pēc tam, kad Žemaitaitis apgalvoja, ka viņam bija cilvēku komanda, kas pārbaudīja protestētāju pagātni.
Nav stāsta skumjāka par “Rail Baltica”...
Par Lietuvas ekonomiku LRT visvairāk atspoguļojusi šādas tēmas: - “Swedbank” ir paaugstinājusi prognozes Lietuvas ekonomikas izaugsmei. - Paredzams, ka Lietuvas darbaspēka pieaugums, ko veicina imigrācija, stagnēs. - “Rail Baltica” projekts virzās pārāk lēni - ne tik ātri kā gaidīts. - Baltkrievijas mēslojuma tranzīts joprojām ir aktuāla tēma. - Lietuvas parāds joprojām ir viens no zemākajiem ES. - Vai Lietuvas mājokļu tirgus kļūst par burbuli? Daži saka jā, daži saka nē.
No šīm ziņām ar Latviju visvairāk saistīts ir bēdīgais stāsts par ilgi atlikto un arvien dārgāko “Rail Baltica” projektu. Tas netiks pabeigts līdz 2030. gadam, kā iepriekš plānots, un nav noteikts galīgais termiņš pilnas dzelzceļa līnijas pabeigšanai, pirmdien paziņoja Eiropas Revīzijas palāta. "Un attiecībā uz “Rail Baltica”, kura pabeigšana kādreiz bija paredzēta līdz 2030. gadam, situācija ir vēl nenoteiktāka," virtuālā preses konferencē sacīja Eiropas Revīzijas palātas locekle Annemija Tērtlbūma. "Tagad 2030. gads ir paredzētais datums tikai pirmā posma pabeigšanai, un tāpēc nav noteikts laika grafiks pilnam projektam." Saskaņā ar revidentu datiem, Eiropas standarta sliežu dzelzceļa projekta aplēstās izmaksas pēdējo sešu gadu laikā ir palielinājušās 2,6 reizes līdz 23,8 miljardiem eiro, kas ir gandrīz četras reizes vairāk, nekā sākotnēji tika lēsts, raksta LRT portāls.
Lietuvā kas nebūt tiek būvēts; Igaunijas mediji ir moži ziņojuši, ka šogad trase tiks uzbūvēta līdz Latvijas robežai Pērnavas apriņķī; Latvijā arī šis tas ir uzbūvēts - “zelta pālis” Daugavā un monstrozs betona klucis pie Rīgas lidostas...
Lietuvas Radio un televīzijas virpulī tagad ierauta arī Brisele
Pagājušā gada nogalē Viļņā notika plašas protesta demonstrācijas pret valdošās koalīcijas ieceri veikt Lietuvas Radio un televīzijas (LRT) likuma izmaiņas, kas nozīmētu vienkāršāku LRT ģenerāldirektora atlaišanu no amata. Žurnālisti uztvēra to kā apvainojumu un valdošo partiju centienus ierobežot vārda brīvību, un tas pārvērtās sen neredzētā milzu skandālā.
Šogad opozīcija un žurnālistu organizācijas ir piekopušas mazliet citādu taktiku un tām ir izdevies kurt pirti ne vairs Viļņas ielās, bet Eiropas Parlamentā Briselē.
Eiropas Parlaments ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā paustas bažas par “mēģinājumu pārņemt kontroli” pār LRT, un brīdināja par draudiem demokrātijai valstī. Rezolūcija, ko apstiprināja 385 deputāti ar 165 pret un 35 atturoties, pauda solidaritāti ar Lietuvas žurnālistiem, nosodīja centienus graut LRT neatkarību un kritizēja Lietuvas parlamenta lēmumu iesaldēt raidorganizācijas budžetu. Dokumentu iesniedza piecu politisko grupu deputāti: Rasa Juknevičiene no Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti), Ana Katarina Mendesa no Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses, Daiņus Žalims un Petrs Auštrevičs no grupas "Renew Europe", Diāna Riba i Ginere no Zaļajiem/Eiropas Brīvās alianses un Konstantīns Arvanitis no Kreiso spēku grupas (GUE/NGL). "EP deputāti ir noraizējušies, ka Eiropas nacionālās raidorganizācijas pēdējā laikā ir saskārušās ar politiskiem un ideoloģiskiem uzbrukumiem, nomelnošanas kampaņām un mēģinājumiem apdraudēt to neatkarību un stabilu finansējumu," teikts rezolūcijā, piebilstot, ka citu valstu pieredze liecina, ka šādi centieni bieži vien ir "pirmais solis demokrātijas regresijas virzienā". "Eiropas Parlaments pārstāv gan Lietuvu, gan citas ES dalībvalstis. Tā ir institūcija, ko ievēlējusi Lietuvas tauta, un tai ir jāreaģē uz problēmām, ar kurām saskaras Lietuvas tauta," sacīja EP deputāte R. Juknevičiene, kas ir viena no rezolūcijas autorēm. Likumdevēji kritizēja ierosināto LRT likuma grozījumu steidzamību, sakot, ka tie nenodrošina likumdošanas pārredzamību, atbildību un sabiedrības līdzdalību. Rezolūcijā Lietuvas Seims tiek aicināts noraidīt izmaiņas, kas atvieglotu raidorganizācijas ģenerāldirektora atlaišanu, un pieņemt jebkādus turpmākus grozījumus tikai pēc tam, kad Venēcijas komisija būs sniegusi atzinumu. Eiropas Parlaments arī aicināja Lietuvu ievērot Eiropas Mediju brīvības likumu, kā arī Venēcijas komisijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos ieteikumus. Deputāti mudināja Seimu un Lietuvas valdību samazināt politisko ietekmi uz LRT padomi, samazinot politiski ieceltajām personām piešķirto vietu skaitu un nosakot skaidras profesionālās prasības padomes locekļiem. Rezolūcijā Eiropas Komisija tiek aicināta uzraudzīt notikumus saistībā ar plašsaziņas līdzekļu brīvību Lietuvā, novērtēt, vai pieņemtās vai ierosinātās izmaiņas atbilst ES tiesību aktiem un tiesiskumam, un neatbilstības gadījumos izmantot pieejamos instrumentus, tostarp pārkāpuma procedūras. Rezolūcija ir tapusi pēc Lietuvas valdošās koalīcijas neveiksmīgajiem mēģinājumiem pagājušajā gadā pieņemt paātrinātus grozījumus, kas ļautu LRT ģenerāldirektoru atlaist ar septiņu no 12 LRT padomes locekļiem aizklātu balsojumu, atsaucoties uz neapstiprinātu gada pārskatu vai pienākumu nepienācīgu izpildi. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ģenerāldirektoru var atlaist tikai ar atklātu balsojumu, kam nepieciešami astoņi padomes locekļi, un atlaišanai jābūt pamatotai ar sabiedrības interesēm. Lietuvas parlamentārā darba grupa pārskata LRT pārvaldību un, domājams, iesniegs ieteikumus, lai gan priekšlikumu forma un iesniegšanas laiks joprojām nav skaidrs. Sabiedrības pretestība ierosinātajiem grozījumiem ir bijusi ievērojama. Decembrī mītiņos pie Lietuvas parlamenta ēkas vairāk nekā 10 000 cilvēku protestēja pret izmaiņām. Papildus likumdošanas bažām Seims ir uz trim gadiem iesaldējis LRT budžetu. Saskaņā ar jauno kārtību sabiedriskajai raidorganizācijai ir jāsaņem mazāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa daļa nekā pašlaik. Ne visi Lietuvas politiķi atbalstīja rezolūciju. Eiropas Parlamenta deputāts, Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības līderis Aurēlijs Verīga sacīja, ka tās autori "izplata muļķības par Lietuvu". Ārlietu ministrs Ķēstutis Budris sacīja, ka dokuments pilnībā neatspoguļo situāciju, savukārt premjerministre Inga Ruģiniene apgalvoja, ka opozīcijas partijas izmanto šo jautājumu politiski. Ruģiniene sacīja, ka, ja likumdevēji atjaunos pirms 2024. gada spēkā esošo procedūru LRT direktora atlaišanai, kas prasa divu trešdaļu balsu vairākumu aizklātā balsojumā, starptautiskās bažas mazināsies.
Viļņa svin 703. gadadienu
Visās Eiropas ziemeļu galvaspilsētās ir līdzīga problēma - pēc decembra Ziemassvētkiem un Jaungada janvārī ir auksti un tumši, un grūti pavilkt tūristus un vietējos kaut ko svinēt, justies labi, kustēties un tērēt naudu.
Tāpēc Viļņa svin savu 703. gadadienu, piektdien atklājot astoto Viļņas gaismas festivālu, kurā ir desmitiem gaismas instalāciju visā galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Saskaņā ar Viļņas pilsētas pašvaldības sniegto informāciju, šī gada festivālā tiks prezentētas 25 instalācijas maršrutā, kas stiepjas no Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja Viļņas ielā caur Viļņas universitātes pagalmiem, Katedrāles laukumu, Viļņas Mākslas akadēmijas kompleksu, Sirvīdo laukumu un beidzas Laikmetīgās mākslas centrā. Organizatori norādīja, ka 2026. gada programma pēta atmiņas, laika, dabas, ekoloģijas, tehnoloģiju un cilvēces attiecību ar pasauli tēmas, izceļot dzīves un Visuma sarežģītību. "Šogad gaismas festivāls, kas veltīts mūsu mīļotajai Viļņai, aicina apmeklētājus izbaudīt vecpilsētas ēkas, negaidītas telpas un citus objektus kā pieturas punktus vienā ieskaujošā maršrutā," paziņojumā sacīja galvaspilsētas mērs Valds Benkunsks. Viņš piebilda, ka mākslinieki no 10 valstīm sniedz savu ieguldījumu tajā, kas ir kļuvusi par ziemas tradīciju, apvienojot gaismu, mūziku un arhitektūru. Viļņas gaismas festivāls notiek no 23. līdz 25. janvārim no plkst. 17.00 līdz 22.00. Uz kulmināciju vēl var paspēt!
Tallinā joprojām čammājas ar otrā vicemēra ievēlēšanu
Kopš Igaunijas pašvaldību vēlēšanām oktobrī ir pagājis gana daudz laika, un galvenās amatpersonas visās pašvaldībās jau ir ievēlētas un strādā. Taču Tallinas domē joprojām nav izdevies ievēlēt priekšsēdētāja otro vietnieku. Ap šo krēslu joprojām notiek sarežģītas politiskas spēles un stīvēšanās.
Lai gan sociāldemokrāti nomainīja savu kandidātu uz šo amatu, valdošā koalīcija viņu neatbalstīja, un amats joprojām ir vakants. Pēc Sociāldemokrātiskās partijas Tallinas rajona vadītājas Madles Lipusas teiktā, koalīcijas rīcība joprojām nav skaidra. Tallinas pilsētas domes sēdē darba kārtībā pagājušajā nedēļā atkal bija priekšsēdētāja otrā vietnieka vēlēšanas. Tomēr, tā kā nepieciešamās balsis no koalīcijas - Centra partijas un “Isamaa” frakcijām - netika saņemtas, priekšsēdētāja otrais vietnieks atkal netika ievēlēts. Tas notika, neskatoties uz to, ka sociāldemokrāti, kuriem kā lielākajai opozīcijas frakcijai tradicionāli būtu jāieņem priekšsēdētāja otrā vietnieka amats, nomainīja savu kandidātu. Iepriekš kandidāts bija bijušais pilsētas mērs Jevgeņijs Osinovskis, bet 22. janvāra sēdē sociāldemokrāti izvirzīja bijušo vicemēri Madli Lipusu. Lipusa balsojumā saņēma 26 balsis, savukārt ievēlēšanai bija nepieciešams domes vairākums, kas nozīmē vismaz 40 balsis. Centra partijas līderis un pilsētas domes priekšsēdētājs Mihails Kelvarts trešdien ERR pastāstīja, ka viņu frakcija iepriekš bija nolēmusi neatbalstīt Osinovski otrā priekšsēdētāja vietnieka amatam un ka viņi gaida līdzīgu atbildi no sava koalīcijas partnera “Isamaa”. Sociāldemokrāti ātri nolēma izvirzīt Lipusu, tomēr tas situāciju nemainīja. "Mana nominēšana bija pilnīgi pamatota, jo esmu sociāldemokrātu Tallinas apgabala vadītāja. Pārsteidzoši, ka arī es nesaņēmu atbalstu. Varbūt šī Centra partijas nostāja būtu jāapsver plašākā kontekstā - runa nav tikai par otro priekšsēdētāja vietnieku. Drīzāk jautājums ir par to, kāds ir Kelvarta plāns. Ja viņš nevēlas atdot vietu sociāldemokrātiem, vai mums vajadzētu nominēt visus opozīcijas deputātus pa vienam?" sacīja Lipusa. "Šķiet, ka Kelvarts cenšas piesmacēt opozīciju, lai tā nevarētu veikt savu darbu," viņa atzīmēja. Lipusa minēja budžeta stratēģiju, kas saskaņā ar iedibināto praksi tiek iesniegta pilsētas domei apspriešanai kopā ar budžetu. Tomēr, kā ERR pastāstīja Tallinas mērs Pēters Raudseps (“Isamaa”), jaunā pilsētas administrācija, atsaucoties uz vēlmi iedziļināties stratēģijā, atlika tās prezentāciju līdz pavasarim. "Bet šajā budžetā ir iekļauti lēmumi, kas maina budžeta stratēģiju, tāpēc situācija šķiet diezgan absurda," atzīmēja Lipusa. Aizvadītajā nedēļā Osinovskis nosūtīja Raudsepam pieprasījumu, cita starpā pieprasot apturēt budžeta pārskatīšanu. Pēc dažām dienām Raudseps atbildēja Osinovskim, ka domei iesniegtais budžets ļaujot novērtēt plānoto izdevumu ietekmi uz pilsētas budžetu un pilsētas finansiālo stāvokli, kā arī sniedza norādi par to, ka tie ir ilgtspējīgi ilgtermiņā. Raudseps piebilda, ka saskaņā ar Reģionālās attīstības un zemkopības ministrijas novērtējumu budžeta stratēģijas trūkums neliedz pārskatīt un pieņemt kārtējā gada budžetu.
Atcelta arī domes informatīvā stunda
Pēc Lipusas teiktā, valdošā koalīcija domē spēra arī citus dīvainus soļus - piemēram, ceturtdien pirms domes sēdes tika atcelta tradicionālā informatīvā stunda, kuras laikā domes locekļi var uzdot jautājumus domes locekļiem. "Paskaidrojums bija tāds, ka dome vēl ir pārāk jauna un nav gatava visu apspriest. Bet viņi taču izstrādāja budžetu," sacīja Lipusa. Kad Lipusa jautāja Kelvartam, vai tas ir mēģinājums apklusināt opozīciju, viņai tika atbildēts, ka informācijas stundas dažkārt tika atceltas arī iepriekšējās Tallinas domes sēdēs. "Jā, tā ir taisnība, bet toreiz tas bija opozīcijas un koalīcijas vienošanās rezultāts, ka to rīkošana konkrētā dienā nav piemērota. Tagad mēs esam ļoti ieinteresēti rīkot informācijas stundas. Piemēram, es gribētu pajautāt, kas notiks ar Tallinas slimnīcu. Bet neviens neatbild uz šo jautājumu," viņa teica.
Jāpiebilst, ka Tallinā pilsētas mērs un domes priekšsēdētājs ir divas dažādas personas - mērs ir Raudseps, bet domes priekšsēdētājs ir Kelvarts. Paredzēts, ka pēc diviem gadiem viņi veiks rokādi un mērs būs Kelvarts, bet Raudseps būs domes priekšsēdētājs. Mērs ir galvenais amats pašvaldībā, bet domes priekšsēdētājs ir otrā amatpersona pilsētā.
Skolēni saprot, ka igauņu valoda ir jāmācās
Kā svarīgu ziņu sabiedriskais medijs ERR ir izcēlis, ka Ida-Viru (Austrumviru apriņķa) Profesionālās izglītības centrā nav reģistrēti gadījumi, kad skolēni vēlētos pārtraukt mācības pēc lēmuma nosūtīt daļu no viņiem uz intensīvu igauņu valodas apmācību, “Rus.ERR” pastāstīja skolas direktors Hendriks Agurs. Pēc viņa teiktā, lielākā daļa centra skolēnu saprot nepieciešamību padziļināti apgūt valsts valodu un uzskata šo lēmumu par izdevīgu savai nākotnei. "Līdz šim šādu paziņojumu nav bijis. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa skolēnu saprot, kāpēc mēs tagad sūtām viņus mācīties igauņu valodu un kāpēc tas viņiem ir izdevīgi. Es neesmu redzējis plaša mēroga protestu vilni," atzīmēja Agurs. Viņš uzsvēra, ka izmaiņas neietekmē viņu mācību ilgumu un neatņem skolēniem izvēlēto profesiju vai vispārizglītojošos priekšmetus. "Visi gūst labumu: neviens nezaudē savu profesiju vai vispārizglītojošos priekšmetus, un mācību periods netiek pagarināts. Mēs vienkārši pārdalām izvēles moduļus - vispirms apgūstam valodu, pēc tam turpinām attiecīgās studijas," skaidroja direktors. Pēc Agura teiktā, viņš ir pārliecināts, ka skolēni spēs apgūt igauņu valodu.
“Škoda” sēdekļi nav domāti igauņiem
Sociālajos tīklos, tostarp “Facebook”, igauņi kritizē sēdvietas jaunajos “Škoda” vilcienos.
“Statistiski esmu igauņu sieviete ar absolūti vidēju augumu. Sēdekļi man ir par augstu. Es sēdēju pie galda, kur sēdekļi bija novietoti viens otram pretī. Garā ceļojumā ir sāpīgi sēdēt, ja sēdeklis ir par augstu. 2026. gadā publiski finansēti transportlīdzekļi joprojām varētu izvairīties no šīs nepieejamības. Vecāko vilcienu sēdekļi ir daudz ērtāki,” teikts vienā no ierakstiem.
Ieraksti sociālajos tīklos liecina, ka cilvēki ir sadalījušies divās nometnēs - tie, kuriem jaunās sēdvietas šķiet piemērotas, un tie, kuriem ne.
Jautāts, vai Igaunijas dzelzceļa pasažieru pārvadātājs “Elron” ir saņēmis kādas atsauksmes par sēdvietām, komunikācijas vadītājs Kristo Māe atbildēja noraidoši. "Ļaujiet man precizēt, ka “Škoda” vilcienos ir divu veidu sēdvietas - parastās klases sēdvietas un biznesa klases sēdvietas."
Pēc Māe teiktā, jaunās sēdvietas atbilst spēkā esošajiem Eiropas Savienības standartiem, kas nosaka, ka sēdvietas augstumam jābūt no 430 līdz 500 milimetriem no grīdas. "Jaunajos vilcienos tas ir 480 milimetri."
Māe arī paskaidroja, ka pasažieri sēdvietu veidu izvēlē tika iesaistīti krietni iepriekš. 2022. gadā interesenti varēja izmēģināt jaunās sēdvietas Baltijas stacijā Tallinā. "Pasažieri atnāca, izmēģināja tās un pēc tam balsoja," sacīja Māe, piebilstot, ka jaunajiem vilcieniem ir arī kāju balsti (izņemot sēdvietas ar galdiņiem), kas piestiprināti pie priekšējā sēdekļa rāmja.
Pagājušā gada beigās “Elron” paziņoja, ka decembrī pakāpeniski ieviesīs jaunus “Škoda” vilcienus, un tajā laikā maršrutā jau kursēja jauns “Škoda” piepilsētas vilciens Tallina-Keila-Klogaranna.
Transporta nodokļa maksāšana Igaunijā stresaināka un valstij dārgāka nekā Latvijā
Vismaz viena lieta Latvijā šķiet saprātīgāk organizēta nekā Igaunijā, par ko mazliet jāpapriecājas. Latvijā ikgadējo transporta līdzekļa nodokli autobraucēji samaksā pie CSDD kases vai internetā, kad iziet tehnisko apskati vai veic kādus pirkšanas - pārdošanas darījumus u.c.
Igaunijā nodokļa maksāšana ir braucamrīku īpašniekiem stresaināka un, no valsts viedokļa raugoties, resursus vairāk prasoša. Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde (ETCB) pašlaik ir sākusi sūtīt paziņojumus par gaidāmajiem transportlīdzekļu nodokļu maksājumiem. Paziņojumi tiek sūtīti transportlīdzekļu reģistrā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem un atbildīgajiem lietotājiem, sākot ar 2026. gada 1. janvāri. Kopumā pārvalde nosūtīs aptuveni 426 000 paziņojumu fiziskām personām un gandrīz 70 000 paziņojumu juridiskām personām, kurām ir jāmaksā aptuveni 84 miljoni eiro gada transportlīdzekļu nodokļu. Paziņojumi tiek nosūtīti uz valsts portālā reģistrēto e-pasta adresi un vēlāk tiek nosūtīti papīra formātā uz mājas adresi. Cilvēki var pārbaudīt savu paziņojumu valsts portālā eesti.ee vai valsts lietotnē. Nodoklis par kārtējo gadu jāmaksā divos vienādos maksājumos līdz 2026. gada 15. jūnijam un 15. decembrim.
