Saeimas rīkotā konference “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”, visticamāk, būtu pagājusi visnotaļ nemanāmi, ja ne “Providus” pētnieces Ivetas Kažokas visai negaidītais aicinājums būt gataviem ātri un efektīvi sarīkot jaunas vēlēšanas, ja būs bijuši mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Lūk, precīzs Kažokas citāts: “Ja tomēr notiek šausmīgas lietas mūsu vēlēšanās, kas tiešām ietekmē vēlēšanu rezultātus, Augstākajai tiesai ir jābūt ne tikai teorētiskām iespējām, bet reālām iespējām tā kā pateikt, ka šīs vēlēšanas ir bijušas tik tālu tā kā diskreditētas, tās ir tiktāl izkropļojušas mūsu vēlētāju gribu, ka ir jārīko šīs vēlēšanas par jaunu.”
Lai arī no konteksta var nojaust, ko ar “šausmīgām lietām” bija domājusi Kažoka, taču ar viņas pieredzi politisko jautājumu komunikācijā viņa nedrīkstēja neparedzēt, ka šos “vēlētāju gribas izkropļojumus” bez konkrēta skaidrojuma ikviens varēs interpretēt ne tikai atbilstoši savam izpratnes līmenim, bet arī atbilstoši savam izdevīgumam. Nav brīnums, ka atsevišķi politiskie aktīvisti jau raksta, ka vēlēšanas varētu tikt atceltas, ja to rezultāti nebūšot pietiekami labi valdošajai varai.
Ja kāds grib vairot Latvijā politisko haosu, nedrošību un nestabilitāti, tad nav labākas izejvielas kā šādi neskaidri, mulsinoši izteikumi par iespējamo vēlēšanu rezultātu neatzīšanu. Par šo tēmu jau tiek plaši runāts ASV, kur šobrīd Republikāņu partijai ir vairākums visos varas atzaros, ieskaitot Augstāko tiesu, kas ļauj neapstiprināt jebkuras nākamās vēlēšanas, ja vien tās nebūs republikāņiem labvēlīgas.
Ja reiz Kažoka aicināja Augstāko tiesu uz “ne tikai teorētiskām, bet reālām iespējām pateikt, ka [..] ir jārīko vēlēšanas par jaunu”, tad viņai bija arī skaidri jādefinē nosacījumi, ar kādiem šādu vēlēšanu rezultātu noraidīšana būtu iniciējama un attaisnojama. Viņai bija jāuzskaita konkrēti iespējamie pārkāpumi, nevis jārunā abstrakcijas - “šausmīgas lietas” un “izkropļota vēlētāju griba”.
Tādā veidā, kā tas tika izdarīts, šie Kažokas izteikumi izklausās divdomīgi un objektīvi lej ūdeni uz to spēku dzirnavām, kuras jebkuras vēlēšanas gribētu padarīt par nenopietnām, viegli atceļamām un visādi citādi manipulējamām. Ar tālāku ideju - vēlēšanas likvidējamas kā tādas. Kā nevajadzīgas un liekas. Kā aizgājušo (demokrātisko) laiku dekorācijas.
Risku identifikācija izpalika
Saeimas Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Kalniņa konferences ievadā noteica konkrētus tās mērķus un uzdevumus: “Mums laikus jāidentificē riski un jāapzina, kā tie var izpausties, savlaicīgi jānoreaģē un jāmeklē risinājumi. Tieši ar šādu uzstādījumu ir sarīkota šī konference.”
Diemžēl līdz konkrētiem politiskiem riskiem konferences dalībnieki nenonāca. Tika garāmejot pieminēti Moldovas un Rumānijas piemēri, taču runāt par konkrētiem riskiem un apdraudējuma scenārijiem tieši Latvijas situācijā konferences dalībnieki neuzskatīja par vajadzīgu. Jāuzsver: apdraudējuma scenārijiem, jo apdraudējumu tehniskā puse - dziļviltojumi, mākslīgā intelekta izmantošana, digitālo robotu armijas, viltotie portāli un tamlīdzīgi tehniskas dabas paņēmieni - konferencē tika plaši iztirzāta.
Par tehniskas dabas riskiem runājam labprāt, par politiskajiem riskiem - labāk nē. Tas gan raksturīgs gandrīz visiem līdzīgiem birokrātiskiem pasākumiem, jo tur valda sen izstrādāts labas uzvedības algoritms: jo abstraktāk un nekonkrētāk, jo drošāk. Neviens nevarēs ne piesieties, ne pārmest, jo teorētiski viss būs pareizi un, galvenais, droši.
Ja tā pati Kažoka nebūtu savas runas noslēgumā pieminējusi Augstākās tiesas iespēju atzīt vēlēšanas par nelikumīgi ietekmētām, tad neviens viņai neko nepārmestu un neko neprasītu. Tagad par šiem viņas izteikumiem radusies papildu interese, par ko arī pašai jāatbild.
No šī aspekta Kažokas provokatīvais izteikums jāvērtē pozitīvi, jo iniciē plašāku diskusiju par to, kādos gadījumos varam uzskatīt, ka vēlēšanas ir bijušas tiktāl ietekmētas, ka tās patiešām būtu atceļamas.
Daudzpakāpju kombinācijas
Konferencē piesauktie Moldovas un Rumānijas piemēri mūsu gadījumā nav tie labākie. Moldovā proeiropeisko un promaskavisko spēku attiecības ir tuvas 50:50 ar minimālu proeiropeisko spēku pārsvaru (svārstīgā elektorāta robežās), kamēr Latvijā promaskavisko spēku griesti ir 30-35%. Maksimums 40%. Tas nozīmē, ka Kremļa polittehnologiem jādomā par sarežģītākām, daudzpakāpju metodēm, kā pie varas Latvijā piedabūt sev labvēlīgus spēkus. Ar pliku un tiešu atbalstu Šleseram, Rosļikovam un Stepaņenko būs par īsu.
Arī Rumānijas piemērs, kad priekšvēlēšanu periodā uz skatuves parādījās jauna, spilgta persona - Kelins Džordžesku, kurš caur sociālajiem tīkliem (pirmām kārtām “Tik-Tok”) par maksu (381 000 ASV dolāru) ieguva milzu popularitāti, Latvijas gadījumā īsti neder.
Latvijā visas politiskās figūras ir vairāk vai mazāk zināmas. Ir grūti iedomāties, ka pirms vēlēšanām varētu parādīties kāds jauns latviski runājošs personāžs, kurš publiski translētu Kremļa “naratīvus” un pēkšņi kļūtu tik populārs, ka varētu nopietni apdraudēt vēlēšanu rezultātus.
Ko ar to gribu teikt? Tas, ka Kremlis gribēs iejaukties 3. oktobra Saeimas vēlēšanās, nav apstrīdams. Daudz vai maz, stipri vai ķeksītim (lai apgūtu FSB piešķirto naudu), tas jau ir cits jautājums. Galvenais jautājums ir: kādā veidā? Šeit nav tik daudz runas par gurķu burkām feisbukā, dziļviltojumiem vai citām tehniskām lietām, bet gan tieši polittehnoloģiskajām kombinācijām. Kā pie esošā Latvijas iedzīvotāju politisko uzskatu sadalījuma (kad prokremliski noskaņoti ir ne vairāk kā 1/3 iedzīvotāju) iegūt vairākumu.
Tieši šajā virzienā varam gaidīt lielāko Krievijas ietekmes spēku koncentrāciju, jo tieša Maskavas propaganda Solovjova stilā uz lielāko latviešu sabiedrības daļu iedarbojas vāji. Daudz ietekmīgāka ir divpakāpju propaganda. Piemēram, pirmajā solī - antieiropeiskā aģitācija, pēc kuras tieši Eiropā, Eiropas Savienībā meklējama visu problēmu dziļākā sakne, un jau nākamajā solī - “labā” Krievija un tās draugi ar savu antieiropeisko pozīciju. Tieši šādu politiku piekopj Šlesers, Krištopans & Co.
Ja teici A, tad jāsaka arī B
Spriežot pēc debatēm konferencē “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”, mūsu speciālisti vairāk gatavojas “agrākajam karam” vai tīri tehnoloģiskajām tā izpausmēm. Politiskais aspekts paliek neaiztikts. Iespējams, tā jau pieminētās bīstamības dēļ.
Kamēr runā par dziļviltojumiem, tikmēr vari būt drošs, ka nekādas jutīgas politiskas intereses neaizskarsi. Tiklīdz sāksi runāt par konkrētām polittehnoloģiskām kombinācijām, kuras Kremlis ar saviem Latvijas mērogiem neizsmeļamiem finanšu resursiem varētu izspēlēt, tā uzreiz riskē nonākt kādu spēku “pakalpiņa” vai, tieši otrādi, “apmaksāta nīdēja” lomā. Tāpēc labāk runāt par dažādiem tehnoloģiskajiem brīnumiem, kādi var parādīties interneta platformās, bet ne par politiskajām manipulācijām, kuru realizācijai nekādi mākslīgie intelekti nav vajadzīgi.
Vai runas par dziļviltojumiem un citām tehniskām vēlēšanu ietekmēšanas iespējām ir tā risku identifikācija, par kuriem konferences ievadā runāja Kalniņa? Manuprāt, nē. Ja reiz Kažoka piesauca vēlēšanu rezultātu anulēšanu (pēc Rumānijas parauga), tad jāiet līdz galam un skaidri jānorāda tie nosacījumi, kas būtu pamatots iemesls Augtākajai tiesai iniciēt šādu soli. Šādu nosacījumu konkretizēšana jau tagad, kad līdz vēlēšanām vēl laiks, būtu īsta “risku identifikācija”.
