Kāpostu putra ar vecu siļķi, šķiet, būtu baudāmāka ēdmaņa par to politiski militāro blenderējumu, kas patlaban tek piedāvāts pasaulei. Par šīm garšas īpašībām “Neatkarīgā” sarunājas ar Drošības, pētniecības un inovāciju centra vadošo pētnieku Tomu Rostoku.
ASV prezidents Tramps galīgi sadrūvējies par to, ka viņam nav tikusi Nobela Miera prēmija. Varbūt vajadzēja rīkoties radikāli: uz viena pirksta Miera prēmiju, uz otrā - Grenlandi, nu un tad vēl kā dekoratīvu piekariņu kādu Kanādu vai Bermudu trijstūri?
Tas nav mūsu izlemšanā. It atsevišķa komisija, kas pieņem lēmumus. No Latvijas puses mēs varam izteikt tikai atbalstu, bet lēmums nebūs mūsu.
Otrā lieta ir tāda, ka ASV prezidenta termiņš ir četri gadi, un mēs jau esam pieredzējuši gadījumus, kad Nobela Miera prēmija tiek piešķirta nepamatoti vai pārāk sasteigti. Tā, piemēram, 2009. gada pavasarī Baraks Obama teica nozīmīgu runu par pasauli brīvu no kodolieročiem, rudenī viņš saņēma prēmiju, bet pasaule joprojām nav brīva no kodolieročiem, tā nebūs brīva arī pārskatāmā nākotnē.
No vienas puses - ASV prezidents ir diezgan daudz darījis militāru konfliktu risināšanā atbilstoši savai izpratnei, bet no otras puses - esošā prezidenta administrācija ir diezgan daudz izmantojusi spēku. Un ir pamatotas bažas, ka spēks ir ticis lietots vairāk. Ir bijusi spēka lietošana Irānā, spēka lietošana pret hutiešiem Jemenā, jāpiemin arī Venecuēla.
Kā jau teicu - ir vēlme pievākt Grenlandi, Kanādu… Kaut vai ar militāru spēku ...
Šie ir diezgan smagi jautājumi. Gan Dānijā, gan Kanādā cilvēki īsti nesaprot, kāpēc šādi ir jārīkojas. Kanādas “pievākšana” ir vairāk ķircināšana. Grenlandē nav sabiedrības atbalsta Trampa vēlmei pievākt Grenlandi, nav atbalsta no likumdevēja, no Kongresa šai ASV prezidenta iegribai, kam nav stratēģiska pamatojuma.
Tramps, cik nojaušams, Eiropas Savienību uzskata par nīkuļiem, bet tas nozīmē, ka var sagāzties arī NATO.
Jā, tāda iespēja eksistē. Ja ASV izdomās, ka citas prioritātes ir svarīgākas, proti, svarīgākas par pozitīvām attiecībām ar sabiedrotajiem, tad NATO var sagāzties. Spēcīgāko valsti šajā aliansē - ASV - Eiropas valstis var izmantot kā kārti sarunās: ja ASV attiecībās ar Grenlandi izmanto agresiju, tad cietīs citas ASV prioritātes.
Esošajā ASV administrācijā ir cilvēki, kuri uzskata, tie būtu divi ieguvumi - Grenlandes iegūšana un NATO likvidācija. Daļa uzskata, ka NATO ir kā akmens kaklā.
Vai Eiropas valstis var kaut kādā veidā vienoties kopīgā politikā attiecībā uz ASV? Ir vērojamas atšķirības?
Nostāja, manuprāt, ir līdzīga. Jautājums drīzāk ir par to, cik svarīgs visām NATO valstīm ir Grenlandes jautājums. Eiropā mēs vēlamies, lai valstu robežas netiktu mainītas: mēs zinām, kam mēs atrodamies kaimiņos. Bet ir valstis, kam Grenlande nav svarīga. Kad Tramps sāk draudēt ar tarifiem, tad Dānijas atbalstītāju loks sarūk. Man šķiet, ka Grenlandes jautājums varētu izšķirties nevis ASV un Eiropas attiecībās (Eiropai šajā jautājumā jābūt nepiekāpīgai), bet gan Vašingtonā.
Kāpēc?
Šogad ir starpvēlēšanas, un politiskais atbalsts Trampam ir būtiski samazinājies. Un tas daudziem republikāņu kandidātiem draud ar zaudējumu vēlēšanās. Mēs varam sagaidīt, ka šā gada laikā republikāņu partijas ietvaros daudzi runās par to, ka sabiedrotie tā nedrīkst rīkoties. Vašingtonā augs iekšējā opozīcija.
Vai uz šī nenormālā bardaka fona netiek aizmirsta Ukraina?
ASV sniedz izlūkdienesta informāciju, tādējādi palīdzot Ukrainai, ASV pārdod ieročus, ko nopērk ES. Līdz ar to pašā Amerikā Grenlandes jautājums neietekmē ASV nostāju pret Ukrainu. Grenlandes jautājums atstātu pozitīvu rezultātu, ja Grenlande ASV politikā izrādītos pārāk stāvs solis, ja Grenlandes jautājums iekustinātu iekšējo opozīciju Trampa politikai Amerikā, tādējādi vājinot ASV prezidenta pozīcijas.
ASV prezidenta Trampa rīcība un publiskie izteikumi izraisījuši jaunu satraukuma vilni Vašingtonā un Eiropā. Ar aicinājumu izvērtēt prezidenta atbilstību amatam, sak, viņam ar galvu kaut kas nav kārtībā, klajā nācis Džonatans Reiners, mirušā ASV viceprezidenta Dika Čeinija ilggadējais ārsts un kardiologs, šo faktu publicē izdevums “Independent”. Tam par iemeslu kļuva Trampa vēstule Norvēģijas premjerministram, un tā pirmdien tika nopludināta medijos. Tramps asi reaģē uz to, ka nav saņēmis Nobela Miera prēmiju, norādot, ka pēc šādas viņa miera centienu “ignorēšanas” viņš vairs nejūtot pienākumu “domāt tikai miera kategorijās”.
Šo spiedienu veic tie republikāņi, kuri vairs negrasās kandidēt nākamajās vēlēšanās. Līdz ar to viņi var izteikties krietni brīvāk. Taču viņu ietekme nav tik liela. Tomēr daudzi uzskata, ka prezidenta kognitīvās spējas samazinās un ka potenciāli viņš varētu netikt līdz savas otrās prezidentūras beigām. Vairums gan uzskata, ka šāds iznākums būtu “pārāk traks”. Taču izskatās, ka Trampa ietekme politikā samazinās. Bet tas ir iemesls, kāpēc visi tik ļoti steidzas. Pulkstenis tikšķ!
Kā šis viss politiskais bardaks var ietekmēt Baltijas valstis?
Mums jādara viss iespējamais, lai mēs distancētos no šī bardaka. Precīzāk - lai mums būtu tieši nulle problēmu attiecībās ar ASV. Mēs esam pietiekami mazi, pietiekami apdraudēti. Ja Krievija iebrūk NATO valsts teritorijā, tad tās ir lielas nepatikšanas ne tikai mums, bet arī Amerikas Savienotajām Valstīm. Un neviens to īsti nevēlas.
Pozitīvie signāli ir tādi, ka militārais finansējums tuvākajiem gadiem ir apstiprināts, tad ir jāskatās, kas notiks ar ASV militāro klātbūtni Latvijā, un manī ir pamats optimismam šajā ziņā, proti, ka militārā klātbūtne varētu saglabāties. Visādi brīnumi, protams, var notikt: pirms pāris gadiem daļēji tika nogriezts militārais finansējums, bet Kongress to noprotestēja, un finansējums tika atjaunots.
