Ko Latvija var gaidīt no satricinājumiem pakļautās globālās ekonomikas un savas pašas attīstības? Vai nebūs atkal iekšzemes kopprodukta (IKP) “negatīvā izaugsme” kā 2024. gadā, kas tika noslēgts ar mīnus 0,4%? Un cik naudas pietrūks budžetā, lai gada beigās “savilktu galus uz nullēm” – to šobrīd mēģina prognozēt eksperti.
Atliek Rīgā uz minūti nolikt auto ne pārāk pareizā vietā, un uzreiz sodītāji ar soda kvītīm klāt. Ja reiz Rīgas autovadītāju sodītājiem ir uztrenētas tik lieliskas maņas izķert pārkāpējus, kādēļ gan viņus nenorīkot kādu laiku pastrādāt uz valsts austrumu robežās izķert migrantus?
Kas pie mums notiek ar darbaspēku? Andris Bite skaidro šo jautājumu. Viņš ir Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavella” valdes loceklis. Darbaspēks iet mazumā, un tam ir vairāki iemesli. Situācija nav vienkārša. “Haotiski mētāsimies šajā situācijā? Varbūt tomēr meklēsim loģisku izeju?” – jautā Bite.
Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz turpmāk izslēgt neklātieni kā mācību formu pamatskolā un vidusskolā. Rīgas Raiņa vidusskolas skolotāja, starptautisko projektu koordinatore Vivita Ponciusa šobrīd mēģina apstādināt šo grozījumu tālāku virzību un par saviem centieniem pastāstīja "Neatkarīgajai". Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā mums skaidro, ka ministrijas rīcībā neesot informācijas par plāniem likvidēt Rīgas Raiņa vidusskolu.
Edvarda Kušnera atrašanās Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatā padara saprotamu veidu, kādā viņš brīdina par nepatikšanām, ja Latvija 2030. gadā nespēs atskaitīties Eiropas Komisijai par oglekļa dioksīda (CO2) emisijas samazināšanu atbilstoši saistībām, kādas Eiropas Savienība Latvijai uzlikusi un Latvija uzņēmusies.
Starptautiskie plašsaziņas līdzekļi aizvadītajā nedēļā ziņoja par ASV prezidenta Donalda Trampa komandas plāniem pastiprināt spiedienu pret Krieviju, lai mudinātu Maskavu uz miera sarunām. Tikmēr Kremlī prāts uz mieru nenesas – gluži otrādi – tiekot kaldināti plāni jaunām, nu jau “izšķirošām”, ofensīvām.
Pagājuši vien daži gadi kopš tā laika, kad “lielā tēvijas kara” pieminētāji maija sākumā aktīvi gatavojās 9. maija “uzvaras dienai”, gludinot iepelējušos padomju armijas karogus un purinot putekļus no “mūžam dzīvo” portrejām. Tagad viss notiek (ja notiek) klusītēm, jo nekāda padomju armijas un 9. maija sumināšana nav likumiski atļauta. Kā uz šo situāciju raugās bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš, kādreizējais Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs un Zilupes pilsētas pārvaldes vadītājs Vitālijs Vaļdens? Un ko saka Valsts drošības dienests?
Pašreizējā izdevumu ierobežojumu periodā Somijas valdība samazinās darbaspēka un uzņēmumu ienākuma nodokļus. Tiks samazināta attīstības palīdzība un centrālās valdības pārskaitījumi pašvaldībām, kā arī tiks samazinātas ministru algas, ziņo Somijas sabiedriskā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".
Pasaules Banka (PB), Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un starptautiskās reitingu aģentūras samazinājuši globālās izaugsmes prognozes. Arī Latvija ir to valstu skaitā, kurai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šajā gadā nesolās būt spožs. Patiesībā pašlaik ir tāds brīdis, ka varam paļauties tikai uz Toma Briča laika ziņām nākamajām trim dienām, bet par ekonomiku neko nevar paredzēt – to ietekmē pārāk daudz faktoru.
Bez aizķeršanās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) trešdien, 30. aprīlī, padomes sēdē ievēlēja Anitu Braunu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” galveno redaktori uz piecu gadu termiņu, sākot ar 2025. gada 1. jūniju. Galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā medija redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu. Kāda būs šī politika, aptuveni varam nojaust no līdzšinējā sabiedriskā medija vēstījuma. Ko par redaktora izvēli saka SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis un bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA)?
Atzīmējot Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu, ir vērts pakavēties tā dēvētajā “Benjamiņu namā” kā pirmajā šīs valsts valdības pajumtē. Mazliet pirms 4. maija Benjamiņu namā par tieši turpat 1988.-1989. gadā notikušo stāstīja tajos laikos Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Komponistu savienības valdes sekretārs un neilgu laiku LTF valdes priekšsēdētājs Arnolds Klotiņš un Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Ēriks Hānbergs.
Saskaņā ar Igaunijas valdības plāniem šogad Ermistu sāksies militārās rūpniecības parka pamatinfrastruktūras būvniecība, kuras pašreizējais budžets ir 50 miljoni eiro. 100 hektāru platībā tiks izvietoti vismaz pieci uzņēmumi, no kuriem trijos ražos ap 50 tonnām sprāgstvielu, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
Jauniešiem, kuri ir iesaistīti bandu pasaulē, skolas izvēle ir kļuvusi par varas un viņu pašu drošības jautājumu. Bandas ir sadalījušas skolas dažādās ietekmju teritorijās un ievieto jauniešus īpašās pašu kontrolētās skolās, lai turpinātu narkotiku pārdošanu. "Cilvēki meklē cilvēkus skolās" – ar noziedzīgo pasauli saistītais "Hasans" Zviedrijas televīzijai SVT stāsta par to, kā bandu piederība ietekmē bērnus un jauniešus, raksta Zviedrijas sabiedriskās TV portāls "svt.se".
Pirms Rīgas domes vēlēšanām devos uz Zaigas Gailes arhitektu biroju, lai uzzinātu, ko pazīstamā arhitekte domā par Rīgas pilsētvidi, tās attīstību un ko viņa gribētu sagaidīt no nākamajiem Rīgas vadītājiem.
Latvijas ekonomikā notiek kaut kas ļoti draudošs, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšana pieaugusi tikai par 1,3% apstākļos, kad cenas pieaugušas ja ne par visiem 20%, tad noteikti ar divciparu skaitli izsakāmā tempā.
Jaunais Rīgas teātris otro reizi sniedz pasaules pirmizrādi no Parsifāla leģendas motīviem darinātai oriģināllugai, kas šoreiz patiešām varētu aiziet pasaulē.
Krievija un Baltkrievija šā gada septembrī Baltkrievijas teritorijā rīkos kopīgas militārās mācības "Zapad-2025" ("Rietumi-2025"). NATO un īpaši Baltijas valstis (Baltkrievija robežojas ar Lietuvu un Latviju) tām seko līdzi un raugās ar lielām bažām, uzskatot, ka Baltkrievija varētu kļūt par atspēriena punktu Krievijas uzbrukumam Baltijas valstīm un Polijai, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".
Pazīstamais krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks un publicists Dmitrijs Bikovs interneta izdevumā “Republic” publicējis eseju, kurā atšifrē mūsdienu Krievijas impēriskās tradīcijas “lielo stāstu” – “krievu ideju”.
Atceroties leģendāro 4. maija balsojumu par neatkarības atjaunošanu, ir interesanti atsaukt atmiņā, ka tā nebija pēkšņa aktivitāte — balsotāji uz šo rīcību bija virzījušies gadiem ilgi. Viens no toreizējiem AP deputātiem ir Alekss Grigorjevs, tolaik pazīstams kā “Atmodas” krievu versijas redaktors, vēlāk — ilggadējs ASV palīdzības programmu darbinieks Ukrainā, Moldovā, Gruzijā.
Nupat ir apritējuši 35 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome (AP) pieņēma “Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. Kādām ērkšķainām takām cauri ir lauzusies Latvijas tautsaimniecība, kas ir sasniegts, un ko gaidām no nākotnes?
Valstu un tautu gatavību karot raksturo ne vien aizsardzībai atvēlētie procenti no iekšzemes kopprodukta un šīs naudas pārstrādāšana tankos, raķetēs un dronos, bet arī testoterona līmenis cilvēkos, kuriem šie ieroči uzticēti.
Somijas pensiju apdrošināšanas sabiedrības pagājušajā gadā guvušas pārsteidzoši labu peļņu salīdzinājumā ar citu valstu apdrošināšanas sabiedrībām, liecina Somijas Pensiju centra (EKA) gada pētījums, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
