Lietuvā milzīgi protesti, savukārt Igaunijā “Rail Baltica” sliedes nākamgad būs tikušas līdz Latvijas robežai.
Grozījumi Lietuvas Radio un televīzijas (LRT) likumā, kuru projektu Seimā iesniedza valdošās koalīcijas “Nemunas ausma” parlamenta frakcija un daļa Zemnieku un zaļo deputātu, ir izvērtušies par sen nepieredzētu skandālu - milzīgi protestētāju pūļi pie Seima ēkas Viļņā, niknas politiķu debates. Un negaidīti ir uzradies arī jauns līderis, kurš spēj iedvesmot tautu - runcītis Nodegulis!
Gribēja kā vienkāršāk, sanāca tā, ka bail
Politiķu iecere bija vienkāršot LRT ģenerāldirektora atlaišanu, paredzot, ka neuzticības izteikšana notiks slepeni, nevis atklāti, kā tas ir pašlaik; atlaišana vairs nebūs jāpamato ar sabiedrības interesēm; par atlaišanu būs jābalso nevis 8 no 12 LRT padomes locekļiem, kā tas ir pašlaik, bet tikai 6 no 12.
Tas izraisīja žurnālistu dusmas. Profesionālo žurnālistu asociācija paziņoja par protesta akciju pie Seima ēkas. LRT žurnālisti izmantoja dažādas ikdienas protesta formas - klusuma pauzes ēterā un izglītojošus raidījumus par mediju brīvību. Vēlāk iniciatīvai vārda brīvības aizstāvēšanai pievienojās arī citas sabiedrības grupas, un tiešsaistes petīcija savāca vairāk nekā 130 tūkstošus parakstu.
9. decembrī bija pirmā protesta akcija pie Seima. Bet otrdien, trešdien un ceturtdien notika iespaidīgas protesta demonstrācijas. Trešdien vismaz 10 tūkstoši ļaužu pulcējās, kurināja ugunskurus, kliedza saukļus un vicināja plakātus “Rokas nost no vārda brīvības!”. Plakātos attēlota brīdinājuma ceļazīme “Krastmala”, kur vārda brīvība jau simboliski brauc iekšā upē.
Žurnālistu mērķis neesot aizstāvēt pašreizējo LRT ģenerāldirektori Moniku Garbačauskaiti-Budrieni, bet protests esot principiāls - pret politisku ietekmi uz medijiem.
Otrdien likuma grozījumus sāka apspriest, un bija iecere, ka tie tiks pieņemti vai noraidīti līdz Ziemassvētkiem, taču Kultūras komitejas priekšsēdētājs Ķēstutis Vilkausks ceturtdien sajutās slikti, atbrauca ātrā palīdzība un no Seima nama aizveda viņu uz slimnīcu. Un komiteja nevarēja apspriest ierosinātos grozījumus. Vēlāk viņš gan atgriezās darbā, tomēr tik un tā liela kaudze dokumentu palika neapspriesta.
Beigu galā Seima spīkers Jozs Oleks paziņoja, ka valdošā koalīcija nolēmusi atlikt LRT likuma grozījumu pieņemšanu līdz nākamajam gadam. Viņš piebilda, ka diskusijā varētu tikt pieaicināti eksperti un sabiedrības pārstāvji.
Varētu padomāt - kas tur tik nozīmīgs, ka valdošā koalīcija grib, lai LRT ģenerāldirektora atlaišana var notikt ar sešu, nevis astoņu padomes locekļu balsojumu un lai balsošana notiek aizklāti? It kā sīkums - tehnisks, formāls jautājums. Un tā dēļ tik briesmīga cīņa?
Nevis par likuma redakciju, bet par ģīmjiem ir runa
Taču ne mazāk būtiski ir nevis paši grozījumi, kuriem citos apstākļos neviens nepievērstu uzmanību, bet gan šā brīža Lietuvas iekšpolitiskā gaisotne un personāži, kas šos grozījumus virza.
“Nemunas ausmas” līderis Remigijs Žemaitaitis ir politiskais huligāns, trokšņains populists, kurš vienai elektorāta daļai šķiet labs, un par “aušriešiem” ir nobalsojuši daudz lietuviešu.
Viņus valdošajā koalīcijā uzaicināja partneri, kuri cerēja “aušriešus” piejaucēt, iedot amatus un “likt pie virpas”, lai strādā.
Taču nekas prātīgs nav sanācis - Žemaitaitis burtiski ņirgājas par sociāldemokrātiem, kritizējot visu, ko šīs partijas ministri dara. “Aušriešu” pārstāvis ir separāti ticies ar Ungārijas ārlietu ministru, nesaskaņot to ar Lietuvas ārlietu resoru. Un nav aizmirsti arī Žemaitaiša antisemītiskie izteikumi.
Ļoti lielai sabiedrības daļai “Nemunas ausma” nav pieņemama, tāpēc sīks iegansts ir kļuvis par lielu iemeslu un milzīgu protestu, kur vadošo lomu uzņēmusies “trešā vara” - “meinstrīma” plašsaziņas līdzekļi, kuri “aušriešos” saredz ne tikai savas vārda brīvības apdraudējumu, bet arī potenciālu savas finansiālās labbūtības apšķērējumu.
Jāpiebilst, ka tautas iziešana ielās notiek laikā, kad izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar baltkrievu kontrabandas gaisa balonu lidināšanos Lietuvas debesīs. Taču šīs divas lietas netiek jauktas kopā - armija un policija ķer balonus, un nav pat nekādu mājienu uz to, ka varētu dzenāt protestētājus.
Nācijai jauns līderis - spalvains murrātājs!
Ir visā šajā trakumā arī kas patiesi jauks un uzjautrinošs. Otrdienas vakarā koalīcija sāka noraidīt vairāk nekā 150 opozīcijas priekšlikumu, kas bija cits par citu absurdāki. Tādā veidā opozīcija centās panākt, lai balsojums tiek atlikts.
Taču vienu no šāda veida priekšlikumiem Seima vairākums piepeši atbalstīja. Tas bija konservatīvās deputātes Daļas Asanavičūtes-Gružauskienes priekšlikums: “LRT ģenerāldirektoru var atlaist no amata neuzticības dēļ pirms pilnvaru termiņa beigām tikai tad, ja Seima deputātes Agnes Širinskienes kaķis Nodegulis izsaka viņam neuzticību,”
Kaķis Nodegulis uzreiz kļuva slavens - sociālajos tīklos ir liels daudzums mēmju, kur Nodegulis jau sēž Valsts prezidenta krēslā; Nodegulis saka runu, kurā pauž īgnu attieksmi pret žurkām un paziņo, ka televīzijā netiks rādītas ziņas par suņiem “ar viņu desām”; Nodegulis dzied smagā metāla žanrā. Un vēl kādā attēlā no putna lidojuma redzams ļoti liels Nodegulis, kurš Seima ēkas jumtu izmanto kā kaķu kastīti.
Asanavičūte-Gružauskiene ir sapratusi, ka kaķis nupat ir kļuvis pazīstamāks par viņu pašu, un “Facebook” ir publicējusi viņa foto - jā, ļoti piemīlīgs un melns. Lietuviešu blogeri ir vienisprātis, ka tad, kad politiķi ir aptaisījušies, nāk jauns līderis, un tas ir melnais runcītis Nodegulis.
Igaunijas premjers Mihals saprot, ar kādām grūtībām saskaras iedzīvotāji
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals (Reformu partija) paziņoja, ka saprot grūtības, ar kurām iedzīvotāji saskaras pieaugošo cenu dēļ.
Intervijā laikrakstam “Maaleht” politiķis paskaidroja, ka viņš nav atrauts no realitātes, jo ir iegādājies mājokli ar hipotēku, pats veicis remontu, audzinot bērnus, un pat spēj salabot automašīnu, ja nepieciešams. Mihals arī apsprieda savu finansiālo situāciju, sakot, ka cenšas tērēt mazāk. Viņš teica, ka, kad vien iespējams, palielina pensiju iemaksas, veic iemaksas trešajā līmenī un iegulda nākotnē.
"Tas atstāj mazāk naudas citām lietām. Bet es arī cenšos mazāk pirkt," piebilda Mihals.
Tomēr premjerministrs atzina, ka taupīšana ne vienmēr ir efektīva. Viņš teica, ka pārtikas preču iegāde kopā ar bērniem bieži vien noved pie neplānotiem pirkumiem, savukārt viņa partnere Evelīna Orasa mēdz iegādāties pārtikas preces nedēļai par zemāku cenu.
Jūlijā par saviem panākumiem ietaupīšanā runāja arī Mihala valdības loceklis, partijas biedrs un finanšu ministrs Jirgens Ligi, raksta ERR.
Mihala vēstījums, iespējams, saistīts ar to, ka nesen sarēķināti un publicēti “Eurostat” dati par faktisko individuālo patēriņu (indeksi uz vienu iedzīvotāju) Eiropas Savienībā 2024. gadā.
Igaunija ir pie lejasgala, un tās indekss ir mazliet augstāks nekā Bulgārijai, Ungārijai un Latvijai, kurai šis rādītājs ir viszemākais ES.
Latviešu politiķi laikam neriskē līdzīgā veidā gausties, ka trūkst naudiņas maizei, jo baidās, ka tauta sāks smieties.
Valsts kontrole: “Budžets atgādina paslēpes”
Igaunijas Valsts kontrole uzskata, ka valsts budžeta veidošanu un izmantošanu arvien vairāk raksturo inerce.
Pēc auditoru domām, valsts iestādes 2024. gadā neizmantoja 2,15 miljardus eiro, no kuriem aptuveni 1,7 miljardi eiro tika pārnesti uz 2025. gadu, ceturtdien, 18. decembrī, ziņoja Valsts kontrole.
Pēc valsts kontroliera Janāra Holma teiktā, līdzekļu pārnešana pati par sevi nav problēma, taču tai nevajadzētu notikt automātiski. "Pašlaik budžets arvien vairāk atgādina paslēpes - izdevumi tiek pārnesti no gada uz gadu, neizvērtējot kritiski to nepieciešamību," atzīmēja Holms.
No 2019. līdz 2024. gadam ik gadu netika izmantoti no 600 miljoniem līdz 2,2 miljardiem eiro. Vairāk nekā puse no pagājušā gada budžeta bilances nāca no ES fondiem un ieņēmumiem no CO₂ emisiju kvotu pārdošanas, bet aptuveni 600 miljoni eiro neizmantoto līdzekļu nāca arī no valdības nodokļiem.
2024. gadā ievērojamas summas palika neizlietotas klimata, transporta, aizsardzības un izglītības nozarēs, tostarp pārejā uz mācībām igauņu valodā. Tomēr ministrijas apgalvo, ka tas nav ietekmējis to mērķu sasniegšanu.
Valsts kontrole iesaka atcelt budžeta pārpalikuma automātisko pārnešanu, stiprināt Finanšu ministrijas lomu un kritiski pārskatīt "fiksētos" izdevumus, īpaši ņemot vērā pieaugošo valsts budžeta deficītu un pieaugošos izdevumus drošībai.
Igauņu pusē “Rail Baltica” dzelzceļš nākamgad tiks jau līdz Latvijas robežai
Paredzams, ka nākamais gads būs izšķirošs “Rail Baltica” projektam Igaunijā. Būvniecības darbi virzīsies uz priekšu Pērnavas apriņķa dienvidos, raksta ERR.
Pēc “Rail Baltic Estonia” valdes priekšsēdētāja Anvara Salometa teiktā, šis gads ir kļuvis par projekta pagrieziena punktu - visa maršruta savlaicīga pabeigšana ir atkarīga no pašreizējā grafika.
"Visi nepieciešamie darbi lielākoties ir pabeigti. Ir apstiprināts dzelzceļa plāns Pērnavas apriņķa dienvidos, un ir nodrošināts finansējums nākamajam gadam. Būvniecības līgumi ir parakstīti visā Igaunijas galvenajā dzelzceļa koridorā, radot stabilu pamatu darba apjomu un jaudas palielināšanai," sacīja “Rail Baltic Estonia” valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets.
Nākamgad plānota gājēju tuneļu būvniecība Ūlemistes termināļa posmā, un tramvaju satiksme, domājams, sāksies šovasar. Pašlaik Igaunijā aktīvajā fāzē atrodas vairāk nekā 100 kilometri no topošā 213 kilometru garā dzelzceļa.
Dzelzceļa būvniecība turpināsies, to pagarinot arī uz Pērnavas apriņķa dienvidiem. "2026. gada otrajā pusē, kad esošajiem 100 kilometriem tiks pievienoti jauni būvniecības posmi Pērnavas apriņķa ziemeļu un dienvidu daļā, mēs strādāsim ar savu resursu robežām. Tas prasa ļoti rūpīgu būvniecības plānošanu, lai nodrošinātu visas loģistikas ķēdes netraucētu darbību," atzīmēja Salomets.
Viņš piebilda, ka nākamais gads atklās, vai būvniecības jaudu varēs sasniegt un ievērot grafiku. Būvniekiem galvenais izaicinājums ar lielu darba apjomu ir visu pabeigt laikā. Grūtības jau ir radušās šogad - nelabvēlīgi laika apstākļi un liels ceļu piesārņojums lika samazināt piegādes apjomus, un līdzīgas problēmas varētu atkārtoties nākamajā pavasarī.
"Šogad uz četriem galvenajiem maršruta posmiem ir piegādāts aptuveni miljons tonnu smilšu, grants un šķembu, un līdzīgs apjoms ir plānots arī nākamgad.
Galvenais izaicinājums ir nodrošināt nepieciešamā kravas automašīnu skaita savlaicīgu ierašanos, nodrošinot, ka tās ir tīras un nepiesārņo ceļu. Tas joprojām ir lielākais izaicinājums," sacīja “Verston Eesti” būvniecības vadītājs Alans Muruvēli.
“Kamēr Igaunijā un Lietuvā aktīvi notiek būvniecības darbi topošā dzelzceļa garajā posmā, Latvijā progress ir bijis lēnāks,” ļoti saudzīgi un toleranti raksta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
"Ja atliekam malā politiku, Latvijai ir nepieciešamā būvniecības jauda - projekti ir gatavi, zeme ir iegūta, un darbi virzās uz priekšu no dienvidiem uz ziemeļiem, piedaloties vienam no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Eiropā.
Tomēr laika logs sašaurinās, un drīz nebūs iespējams ievērot grafiku bez korekcijām. Tagad ir nepieciešams vai nu palielināt apjomu, vai mainīt pieeju, taču Latvija apstiprina savu apņemšanos ievērot panāktās vienošanās," atzīmēja Salomets. Lai integrētos Eiropas dzelzceļa tīklā, “Rail Baltica” maršrutam lielākoties jābūt gatavam līdz 2030. gadam.
Trešdienas rītā trīs vīrieši formas tērpos netālu no Vasknarvas mola Narvas upē izkāpa no kuģīša un devās pa molu. To darot, viņi šķērsoja Krievijas un Igaunijas robežlīniju un pēc tam atgriezās mola Krievijas pusē.
Idas prefektūras robežbiroja vadītājs Ēriks Purgels ziņoja, ka uz robežincidentu reaģēja vairākas Igaunijas robežsardzes patruļas.
“Notikumus fiksēja novērošanas iekārtas, un piestātnē tika veikta sākotnējā izmeklēšana. Ir nodibināts oficiāls kontakts ar Krievijas Federācijas robežpārstāvi, lai iegūtu skaidrojumu,” viņš teica.
Igaunijas Ārlietu ministrija ir izsaukusi pagaidu pārstāvi Krievijas lietās protesta notas nodošanai.
Ceturtdien Igaunijas robežsargi tikās ar Krievijas robežsardzes pārstāvjiem saistībā ar incidentu Narvas upē pie Vasknarvas mola. Krievijas robežsargi noliedza nelikumīgu robežas šķērsošanu. Igaunija ierosina rīkot papildu sanāksmi.
Šā gada oktobra vidū Igaunijas policijas un robežsardzes departaments uz laiku slēdza satiksmi pa tā dēvēto Sātses zābaku, jo igauņu robežsargi Krievijas pusē novēroja neierasti lielas karaspēka vienības pārvietošanos.
Oktobrī bija arī gadījums, kad divas Krievijas kara lidmašīnas īslaicīgi atradās Lietuvas gaisa telpā.
