Valstij un pašvaldībām joprojām nevedas ar savu kapitālsabiedrību uzraudzīšanu. Vājo uzmanīšanu ātri vien izmanto “apķērīgās peles” – kapitālsabiedrību vadītāji, kas aizvazā sabiedrības aktīvus “privātās alās”. Zaudējumus galu galā kompensē valsts vai attiecīgā pašvaldība. Jautājums, kāpēc valsts vai pašvaldību ieceltie pārstāvji, kas ir kapitāla daļu turētāji, to neredz? Varbūt tomēr visu labi redz un kaut kādu iemeslu dēļ ir tik neredzoši.
Atliek atminēties “airBaltic” izveicīgo ilggadējo valdes priekšsēdētāju Marinu Gausu vai dažādu vadītāju kori “Rail Baltica” projektā. Miljoni pazuda kā nebijuši. Pats skaudrākais šajā stāstā ir tas, ka izvazāšana notikusi likumīgi, jo līdz šim nav zināms, ka par nodarītajiem zaudējumiem būtu celta kāda prasība vai uzrādīta apsūdzība padomes vai valdes locekļiem, kur nu vēl kapitāldaļu turētājiem.
Pēc anonīmās vēstules redzeslokā nonākusī valsts kapitālsabiedrība SIA “Latvijas koncerti” un Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Dzintaru koncertzāle” var izrādīties par bēdīgā piemēra apstiprinājumu.
Nu jau bijušais “Latvijas koncertu” un “Dzintaru koncertzāles” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis kapitālsabiedrību apsaimniekošanas vēsturē ieies ar savu skolu - ar tuvinieku un draugu darba tiesisko attiecību izsmalcinātu tīmekli un ar tuviniekiem un draugiem saistīto privāto kompāniju piesaisti kapitālsabiedrību iepirkumos.
LTV “Kultūršoks” paver priekškaru Ķirša uznācienam
G. Ķirsis “Latvijas koncertus” kā valdes loceklis vadīja no 2005. gada 25. septembra līdz 2025. gada 24. novembrim. Priekškaru G. Ķirša darbībai “Latvijas koncertos” pavēra LTV raidījuma “Kultūršoks” rīcībā nonākusī “Latvijas koncertu” bijušo un esošo darbinieku anonīmā vēstule, kura adresēta Kultūras ministrijai.
Vēstulē minēti fakti, kuri rada aizdomas par iespējamu krāpniecību, veicot iepirkumus valsts kapitālsabiedrībā “Latvijas koncerti” un “Dzintaru koncertzāle”. Kultūras ministrija vērsās pie KNAB un Iepirkumu uzraudzības biroja. G. Ķirsis vēstulē minētos faktus noliedzis, norādot, ka tie neatbilst "faktiskajai situācijai".
Vēstulē aprakstīta shēma, kur pēc iepirkuma izsludināšanas uzrodas noteiktas firmas vai nu ar krietni zemākas nekā konkurentiem cenas piedāvājumu, vai citām priekšrocībām, kuras var zināt tikai tad, ja ir cieša sasaiste ar iepirkuma izsludinātāju. Vēstulē minēts, ka konkrētu firmu darbībā tiešā vai pastarpinātā veidā iesaistīts kāds no "Latvijas koncertu" darbiniekiem, ģimenes loceklis vai tuvs draugs. Tā uzvar konkursā ar vienu cenu, un pēc tam ar šo firmu tiek noslēgts līgums par krietni augstāku summu, nekā bija norādīts piedāvājumā, nostādot konkurentus muļķa lomā.
Valsts kontrole pamana ko nelāgu
“Nra.lv” jau iepriekš (Sastrādātais VSIA “Latvijas koncerti” liecina par Kultūras ministrijas īpašo attieksmi pret Ķirsi vērsa uzmanību, ka Valsts kontrole jau 2024. gada pavasarī, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtās datu analīzes par Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību darbinieku nodarbinātību, secinājusi, ka “kapitālsabiedrību administratīvās kapacitātes būtu vērtējamas. Piemēram, VSIA “Latvijas koncerti” pieci no astoņiem kultūras projektu vadītājiem ir nodarbināti kādā citā komercsabiedrībā, neņemot vērā nodarbinātību valsts vai pašvaldību iestādēs. Šīs komercsabiedrības ir SIA “Dzintaru koncertzāle”, SIA “Koncerti&Koncerti”. Ieņemamie amati šajos uzņēmumos ir dažādi - “redaktors”, “kultūras pasākumu organizators”, “projekta vadītāja asistents”, “biļešu kontrolieris”. Ir konstatēti arī tādi gadījumi kad VSIA “Latvijas koncerti” nodarbinātie strādā līdzīgos amatos SIA “Dzintaru koncertzāle”. Piemēram: VSIA “Latvijas koncerti” valdes loceklis ieņem arī SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes locekļa amatu (domāts G. Ķirsis); VSIA “Latvijas koncerti” reklāmas speciālists nodarbināts SIA “Dzintaru koncertzāle” kā sabiedrisko attiecību speciālists (domāts Kaspars Balamovskis).
VSIA “Latvijas koncerti” Reklāmas struktūrvienības vadītājs/direktors nodarbināts SIA “Dzintaru koncertzāle” kā Tirgvedības struktūrvienības vadītājs/direktors (domāts Kristiāns Drāke). VISIA “Latvijas koncerti” automobiļa vadītājs nodarbināts SIA “Dzintaru koncertzāle” kā mikroautobusa vadītājs.”
Draudzība materializējas
Valsts kontroles atzinumā jau publiski fiksēts, ka kāds no VSIA “Latvijas koncerti” darbiniekiem ir nodarbināts SIA “Koncerti&Koncerti”, kas ilggadēji un regulāri uzvar VSIA “Latvijas koncerti” rīkotajos iepirkumos.
Publiski pieejamā informācija apstiprina arī to, ka laika periodā no 29.11.2011. līdz 22.06.2016. iepirkumos uzvarošā uzņēmuma SIA “Koncerti&Koncerti” juridiskā adrese bija precīzi turpat, kur Guntara Ķirša vadītajai VSIA “Latvijas koncerti”.
“Nra.lv” rīcībā nonākušais informācijas apkopojums liecina, ka kopš SIA “Koncerti&Koncerti” reģistrācijas 2010. gadā tā savus pakalpojumus sniedz tikai “Latvijas koncertiem” un vēlāk “Dzintaru koncertzālei”.
Kāpēc tikai tur? Iespējams, tādēļ, ka abās kapitālsabiedrībās valdes loceklis ir G. Ķirsis. Savukārt “Koncerti&Koncerti” valdes loceklis un vienīgais īpašnieks Raitis Pētersons pirms “Koncerti&Koncerti” dibināšanas nebija pat saistīts ar kultūras pasākumu organizēšanas nozari, bet gan ar transporta un autoservisa pakalpojumiem. Pirmšķietami esot pamats pievērst uzmanību, ka R. Pētersons un G. Ķirsis esot ne tikai draugi, bet arī labi kaimiņi. Raita Pētersona meita Kristīne Pētersone ir strādājusi G. Ķirša vadītajā “Dzintaru koncertzālē”, savukārt G. Ķirša dēls Kaspars Ķirsis ilgstoši bija nodarbināts “Koncerti&Koncerti”. Papildus jāatzīmē, ka SIA “Koncerti&Koncerti” nav ne mājas lapa, ne publiski pieejama kontaktinformācija.
Kā šāda draudzība stiprinās un kas to stiprina, redzams zemāk pieminētajos faktos:
2025. gada 27. augustā, dažas dienas pirms G. Ķirsis pameta amatu “Dzintaru koncertzālē”, noslēdzās konkurss, kurā kārtējo reizi uzvarēja “Koncerti&Koncerti”. Rezultātā noslēgts līgums pēc izmaiņām par 143 000,00 eiro.
2024. gada janvārī starp “Dzintaru koncertzāli” un “Koncerti&Koncerti” noslēgts līgums “Par kultūras pasākumu organizēšanas nodrošinājumu, veicot kultūras pasākumu (t.sk. koncerti, koncertu mēģinājumi, ierakstu prezentācijas u.c.) apkalpošanu SIA “Dzintaru koncertzāle” vajadzībām” ar kopējo līgumcenu pēc izmaiņām: 5890,00 EUR, lai gan 2024. gada janvārī noslēgtā līguma 8.1. punkts paredzēja, ka līgums stājas spēkā ar 2024. gada 4. februāri un ir spēkā 24 (divdesmit četri) mēnešus vai līdz summas 140 000 EUR bez PVN sasniegšanai.
Šādi dūmakā tīti līgumi tikuši slēgti arī iepriekšējos gados.
2023. gada 2.marta līgums paredz VSIA “Latvijas koncerti” un SIA “Koncerti&Koncerti” sadarbību par 130 000 EUR bez PVN, lai gan iepirkuma dokumentos SIA “Koncerti&Koncerti” piedāvājuma cena bija 13 600 EUR bez PVN.
2022. gada janvārī “Koncerti&Koncerti” piedāvātā cena 4375,00 eiro bez PVN, līguma darbības termiņš 24 mēneši, bet galu galā līgums tiek noslēgts par 133 999,99 eiro.
2019. gada februārī “Koncerti&Koncerti” piedāvātā līgumcena 3410,00 eiro bez PVN, līguma darbības termiņš 24 mēneši - līgums tiek noslēgts par 143 999,00 eiro. Cita starpā liels jautājums, kā šis finansējums tika apgūts, jo 2020. gadā pasaulē plosījās kovida sērga un kultūras pasākumi bija aizliegti.
gadā “Koncerti&Koncerti” piedāvātā līgumcena 4375,00 eiro bez PVN ar līguma darbības termiņu uz 24 mēnešiem, bet līgums tiek noslēgts par 143 999,00 eiro.
2018. gadā “Koncerti&Koncerti” piedāvātā līguma cena 4375,00 eiro bez PVN uz 24 mēnešiem - līgums noslēgts par 133 999,99 eiro.
2016. gadā piedāvātā līguma cena uz 24 mēnešiem 3160,00 eiro bez PVN, bet faktiskā 140 000,00 eiro.
2015. gadā piedāvātā līguma cena uz 24 mēnešiem 9950,10 eiro bez PVN, bet faktiskā - 140 000 eiro.
Ir vēl citi draugi
Anonīmajā vēstulē minēti vairāki uzņēmumi, kas regulāri uzvarējuši “Latvijas koncertu” iepirkumos - SIA “Printline”, SIA “Hood Films” un SIA “Koncerti&Koncerti”.
Valsts kontroles ziņojumā pieminēts, ka “Latvijas koncertu” Reklāmas struktūrvienības vadītājs/direktors nodarbināts arī SIA “Dzintaru koncertzāle” kā Tirgvedības struktūrvienības vadītājs/direktors (domāts Kristiāns Drāke). Abos darbos viņš saņēmis gan algu, gan honorārus.
Piemēram, tikai vienā no darba vietām 2014. gadā Kristiāns Drāke algā mēnesī saņēmis 2400 eiro, plus honorārus 4200 eiro, plus vēl par katru mārketinga stratēģiju, un tādas gadā tiek izstrādātas divas līdz trīs, K. Drāke saņēmis no 3200-3600 eiro par katru, kas kopumā gadā papildus algai ir ap 10 000 eiro.
Bet ar to bija par maz. Piemēram, 2014. gada septembrī “Dzintaru koncertzāle” par iepirkuma uzvarētāju konkursā “Poligrāfijas pakalpojumi ar piegādi” tika atzīta SIA “Baltic Advertising Group”, kuras valdes loceklis tobrīd bija pats K. Drāke. Līguma summa 41 999,00 eiro.
Kā publiski var pārliecināties, K. Drākes padotais ir Kaspars Balamovskis, kurš aizvien ir “Latvijas koncertu” darbinieks - reklāmas speciālists, vienlaikus laika periodā no 24.04.2014. līdz 19.02.2021. bija arī vienīgais valdes loceklis un vienīgais īpašnieks SIA “Hood Films” un šobrīd īpašnieks un valdes loceklis arī SIA “Hoodworks”.
Piemēram, 2021. gada pavasarī, īsi pēc tam, kad K. Balamovskis pamet dalību savā uzņēmumā, SIA “Hood Films” kļūst par iepirkuma uzvarētāju konkursā LK 2021/1 VSIA “Latvijas koncerti” organizēto pasākumu daudzkameru audiovizuālās tiešraides un ieraksta veikšana saskaņā ar iepirkuma tehnisko specifikāciju.
Arī par “Dzintaru koncertzāles” 2021. gada iepirkuma uzvarētāju konkursā “DZK 2020/7 Daudzkameru audiovizuālās tiešraides un/vai ieraksta veikšana SIA “Dzintaru koncertzāle” rīkoto pasākumu, t.sk. akadēmisko koncertu, vajadzībām, kā arī audiovizuālā signāla sinhrona nodošana tiešraižu veikšanai” kļuva SIA “Hood Films”.
Arī 2022. gada jūlijā “Latvijas koncerti” nāca klajā ar paziņojumu par noslēgto līgumu par “Latvijas koncertu” organizēto pasākumu daudzkameru audiovizuālās tiešraides un ieraksta veikšanai. Konkursā uzvarēja vienīgais pretendents “Hood Films” ar tā piedāvāto cenu 23 100,00 eiro. Kopējā līgumcena pēc izmaiņām līdz 150 000,00 eiro.
Ģimenes lokā ar juridisko nodrošinājumu
Ģ. Kirša sieva Sandra Ķirse ir VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” Juridiskās daļas vadītāja, pirms VSIA “Latvijas Radio” pievienošanas bija Juridiskās daļas vadītāja. No 2006. gada līdz 2015. gadam bijusi ne tikai VSIA “Latvijas Radio” Juridiskās daļas vadītāja, bet arī Latvijas Radio iepirkumu komisijas locekle.
Savukārt Sandras Ķirses esošā padotā, ilggadējā (no 2009. līdz 2016. gadam) Latvijas Radio iepirkumu komisijas locekle un VSIA “Latvijas Radio” juriste Diāna Pulle vienlaikus ar G. Ķirša atnākšanu no 2014. gada kļūst par SIA “Dzintaru koncertzāle” juriskonsulti. 2014. gadā sākotnēji uz uzņēmuma līguma pamata, vēlāk darba līgums. Secīgi ar 2015. gadu Diāna Pulle kļūst arī par SIA “Dzintaru koncertzāle” iepirkumu komisijas locekli. Amatpersonas deklarācija liecina, ka, vēl 2024. gadu noslēdzot, Diāna Pulle bija nodarbināta kā juriste gan VSIA “Latvijas Radio”, gan SIA “Dzintaru koncertzāle”, vienlaikus SIA “Dzintaru koncertzāle” iepirkuma komisijas priekšsēdētāja.
Bet tas nav viss. Lai SIA “Dzintaru koncertzāle” juridiskie pakalpojumi labāk sokas, ik pa laikam ticis noslēgts kāds līgums ar D. Pulles vīram 100% piederošo būvkomersantu SIA “Creo” par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Lai gan būvkomersanta SIA “Creo” reģistrētais komercdarbības veids ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, tas netraucē noslēgt radošākus līgumus - par juridiskiem pakalpojumiem. Šādi līgumi bez konkursa ar Diānes Pulles vīram 100% piederošo būvniecības firmu SIA “Creo” par juridiskajiem pakalpojumiem 2017. gadā sasnieguši teju 30 000 eiro.
Papildus par būvniecības darbiem bez konkursa, bez cenu aptaujas ik pa laikam vairāki līgumi līdz 10 000 eiro likumā noteiktās līguma cenas slieksnim ar SIA “Dzintaru koncertzāle”.
Muzikālie ģimenes locekļi
Tā kā visi darījumi tiek juridiski korekti noformēti, atliek vien piepildīt “Dzintaru koncertzāles” un “Latvijas koncertu” pasākumu programmas ar sev tīkamiem priekšnesumiem. Par to rūpējas G. Ķirša dēls Jānis Ķirsis, “Framest” grupas dalībnieks, viņa sieva Rūta Dūduma, kura arī darbojas šajā grupā. SIA “Framest Music” - vokālā grupa “Framest” regulāri uzstājās ne tikai VSIA “Latvijas koncerti” un SIA “Dzintaru koncertzāle” rīkotajos pasākumos, bet arī no SIA dibināšanas brīža (no 08.07.2011.) līdz tās likvidācijas brīdim 2022. gadā reģistrēta cieši blakus VSIA “Latvijas koncerti” - Maskavas iela 4 k-1, Rīga, LV-1050.
Arī pēc SIA “Framest Music” likvidācijas vokālās grupas “Framest” darbība neapsīkst, gluži pretēji, G. Ķirša dēls Jānis Ķirsis kopā ar sievu Rūtu Dūdumu-Ķirsi 2022. gada aprīlī dibina veiksmes stāstu SIA “SKOLENIEM.LV”, kas pirmajos astoņos darbības mēnešos laikā spēj sasniegt 254 000 eiro apgrozījumiem un nopelnīt teju 100 000 eiro ar vienu reģistrētu darbinieku. 2023. gads un 2024. gads komercdarbībā vēl veiksmīgāks, apgrozījums tuvu pusmiljonam un peļņa teju puse no apgrozījuma ar vienu reģistrētu darbinieku.
Priecē, ka mūziķi veiksmīgi “šiverē”, ja vien tas nenotiktu tajā skaitā bez konkursa, bez cenu aptaujas un par valsts un pašvaldības naudu.
Torte īpašniekam
Vai tiešam to visu vairāk nekā desmit gadu garumā nespēja vai nevēlējās ieraudzīt īpašnieks valsts un tā pārstāvis, kapitāldaļu turētājs, Kultūras ministrijas valsts sekretārs vai viņa vietnieki. Atbilde ir: zināja, bet nevēlējās celt brēku. Tam noteikti ir savi pārliecinoši iemesli, kas pamudināja VSIA “Latvijas koncerti” kapitāldaļu turētāja pārstāvi tālajā 2014. gadā pieļaut (dot piekrišanu) G. Ķirša divu pilnas slodzes valdes locekļu amatu apvienošanu un G. Ķirša jau ceturto termiņu SIA “Latvijas koncerti” valdes locekļa amatā, kā arī kādas saites vieno Kultūras ministrijas augstu amatpersonu un G. Ķirsi, kāpēc neviens nesteidza īstenot 2024. gada Valsts kontroles ziņojumā norādīto par administratīvās kapacitātes iespēju vērtējumu.
