Krievijas Aizsardzības ministrijas 17. decembra kolēģijas paplašinātā sēde Putina vadībā kļuva par publisku manifestu kara turpinājumam un signālu, ka Maskava kompromisiem miera sarunās nav gatava un apstāties negrasās. Putina kara ministrs Belousovs atklāti paziņoja, ka Kijivas un Eiropas politika “rada reālus priekšnoteikumus militārai ofensīvai 2026. gadā”, apsūdzot NATO par gatavošanos sadursmei ar Krieviju 2030. gadu sākumā.
Kremļa mērķi nemainās
Putins ministra teikto papildināja: ““Speciālās militārās operācijas” mērķi tiks sasniegti”, bet, ja Rietumi atteiksies no diplomātijas, Krievija “panāks savu vēsturisko zemju atbrīvošanu militārā ceļā”, pieminot šogad panākto “stratēģisko iniciatīvu”, kad Krievijas armijai izdevās ieņemt vairāk nekā 300 Ukrainas apdzīvotu vietu.
Maskava demonstrē, ka kara eskalācijai resursu pietiek: frontē pašlaik ir 410 000 līgumkaravīru, bezpilota lidaparātu karaspēks, izmantos arī “Orešņik” raķetes, tāpēc Kremlis “kapitulācijas” miera līgumu Baltā nama spiediena ietekmē neparakstīs. Putins vēlreiz paziņoja, ka visi “speciālās militārās operācijas plāna” mērķi tiks sasniegti. Kopā ar kara ministru Belousovu Kremļa diktators nodemonstrēja, ka Krievija 2026. gadā gatava karu turpināt, ka ofensīvas temps ir augsts, Krievijas armija to palielinās, tiks ieņemta Kupjanska un tamlīdzīgi. Šis ir skaidrs mājiens pēc Putina ārlietu ministra vietnieka Rjabkova paziņojuma, ka Maskavai nav nodoma no savām prasībām atteikties un Kremlis ir gatavs “turpināt karot”.
Putins karu Ukrainā turpinās
Ikgadējā Kremļa diktatora televīzijas propagandas šovā “Tiešā līnija” 19. decembrī Putins saviem pavalstniekiem paziņoja, ka viņam “niez rokas turpināt karu pret Ukrainu”, jo tā nedemonstrē gatavību mieram. “Kad mēs paskatījāmies, ko viņi izdarīja ar civiliedzīvotājiem, mums vienkārši sāka niezēt rokas. Mēs esam gatavi iet tālāk un iznīcināt šos parazītus,” paziņoja Putins.
Ukrainas karavīri “apšāva vecas sievietes”, bet Ukrainas vadība sarunas nevēlas. “Līdz šim brīdim mēs patiešām šādu gatavību redzējuši neesam (..) Bet tomēr mēs redzam un jūtam, un mēs zinām par signāliem, arī no Kijivas režīma, ka viņi ir gatavi iesaistīties kaut kādā dialogā,” piebilda Putins. Kremļa saimnieks noliedza jebkādu atbildību par cilvēku bojāeju Ukrainas karā. “Krievija neuzņemas atbildību par cilvēku nāvi kaujās Ukrainā (..) Mēs neuzskatām sevi par atbildīgiem, jo mēs šo karu neuzsākām. Karš sākās pēc valsts apvērsuma Ukrainā, antikonstitucionāla bruņota apvērsuma 2014. gadā,” izteicās Putins, atbildot uz NBC žurnālista jautājumu. Putins skaidro, ka militārās darbības pret saviem pilsoņiem Ukrainas dienvidaustrumos uzsāka “Kijivas režīma vadoņi”, taču Krievija ilgi atteicās atzīt pašpasludināto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku autonomiju un neatkarību”, informē izdevums “The Moscow Times”. Maskava esot mēģinājusi panākt, lai Ukraina tās atzīst atbilstoši Minskas vienošanām, bet Kijiva atkal “piemānīja” un Krievija “bija spiesta izmantot bruņotu spēku, lai izbeigtu “karu, ko ar rietumvalstu atbalstu uzsāka Kijivas režīms”.
Putinam būs vajadzīga vispārēja mobilizācija
Putinam jāizvēlas: vai nu jāturpina izsīkuma karš, miera līgumā jāpiekrīt “speciālās militārās operācijas” beigām, vai jāizsludina vispārēja mobilizācija “izrāvienam frontē”.
“Šodien visi mūsu avoti ir pilnīgi pārliecināti, ka Putinam nav ne mazāko nodomu karadarbību apturēt,” raksta Kremlim tuvais “Telegram” kanāls “Insider-T”. Kremlis vēlas sasniegt visus iepriekš izvirzītos mērķus un nav atteicies no plāniem pirmām kārtām iekarot Odesu, jo Putins to uzskata par Krievijas sastāvdaļu. Tāpēc Aizsardzības ministrijas 17. decembra kolēģijas sēde savā ziņā ir kara manifests - demonstratīva apņēmība ofensīvu turpināt, jo Kremlis ir gatavs milzīgiem cilvēku upuriem. Vēl 2024. gada jūnijā Putins paziņoja, ka “speciālās militārās operācijas” zonā atrodas 700 000 karavīru, 2025. gada septembrī viņš šo skaitli minēja atkārtoti, ziņoja izdevums “Lenta”.
Belousovs kolēģijā pieminēja, ka 2025. gadā Krievijas armijas rindās rekrutēti 400 000 līgumkaravīru. Ja viņa vārdiem vispār var ticēt, tad dzīvā spēka papildinājums karavīru skaitu frontē nepalielināja, bet tikai sedza dzīvā spēka zaudējumus. Lai sasniegtu Putina kara izvirzītos mērķus, Krievijas armijā būtu jāiesauc aptuveni divi miljoni līgumkaravīru, uzskata kanāla iztaujātie avoti. Ja vien Kremlis savus plānus nemainīs, tik liela skaita karavīru iesaukums bez vispārējas mobilizācijas ir vienkārši neiespējams.
Putinu sanikno ASV jaunais miera plāns un drošības garantijas Ukrainai
ASV, Ukrainas un Eiropas sarunās Berlīnē 14. un 15. decembrī “panākta plaša vienprātība par stingrām drošības garantijām Ukrainai pret turpmāku Krievijas agresiju”, ziņoja “Reuters”. Jaunajā miera plānā paredzēti mehānismi Krievijas agresijas neitralizācijai, ziņoja laikraksts “The New York Times”. Kaut gan Putins iepriekš rietumvalstu karaspēka izvietošanu Ukrainā kategoriski noraidīja, ASV un Ukraina par Eiropas drošības spēku izvietošanu vienojās - pēc miera līguma parakstīšanas un “bez NATO karoga”. Ukraina saņems juridiski saistošas ASV un Eiropas drošības garantijas, ko apstiprinās ASV Kongress. Garantijas būs līdzvērtīgas NATO līguma 5. pantam, apejot Ukrainas oficiālu dalību NATO. Eiropas spēki tiks izvietoti Ukrainas rietumos un “nodrošinās gaisa telpas un jūras drošību”, bet ASV atbalstīs ar izlūkošanas informāciju un monitoringu. Garantijām pievienots dokuments, kurā izklāstīti atbildes scenāriji Krievijas agresijai, kas neaprobežojas tikai ar politiskiem paziņojumiem, jo iespējama militāra atbilde. ASV prezidents, neskatoties uz Putina publiskajiem paziņojumiem, uzskata, ka viņam izdosies pārliecināt Kremli, kamēr Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja nekavējoties: “Krievijas nostāja par jebkādiem ārvalstu kontingentiem Ukrainā ir visiem labi zināma, absolūti konsekventa un saprotama.” Maskava vēl nav saņēmusi detalizētu informāciju par ASV jauno plānu. Arī Putina ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un viņa vietnieks Sergejs Rjabkovs uzstājās ar līdzīgiem paziņojumiem, ka “Krievijas nostāja ir zināma”. Rjabkovs izteicās tieši: “Mēs nevienā brīdī neparakstīsim, nepiekritīsim un nevaram būt apmierināti ar jebkādu NATO karaspēka klātbūtni Ukrainas teritorijā.”
Protams, galavārds pieder Putinam, nevis Rjabkovam vai Peskovam. Taču, ņemot vērā situāciju frontē, Krievijai tagad ir izdevīgāk “vienkārši turpināt karot” nekā parakstīt miera līgumu, ja vien Tramps neizvirzīs Kremlim reālu ultimātu, paredzot nevis “drošas garantijas”, bet gan “drošas sankcijas” Putina atteikuma gadījumā.
Ukraina panāk maksimumu
Teritoriālie jautājumi joprojām nav atrisināti, tomēr Eiropas amatpersonas ar Ukrainas - ASV sarunām bija apmierinātas. Ukraina saņēma NATO 5. pantam līdzvērtīgas garantijas un nav piekāpusies svarīgākajos jautājumos. “Galu galā Ukrainas delegācija sarunās Berlīnē uzvarēja, mainot sarunu situāciju sev par labu. Ja Tramps turpinās spiedienu uz Putinu un Kijiva nolems vienošanos parakstīt, Zelenskis sasniegs deklarētos mērķus,” komentē “Telegram” kanāls “artjockey”.
“Formāli tas nav NATO, bet tie ir nosacījumi, kas līdzvērtīgi dalībai aliansē, un ASV klātbūtne pašreizējos apstākļos ir pat labāks risinājums nekā ASV saistības NATO, no kurām Tramps draud atteikties vai dalību aliansē ierobežot. Nav ne mazāko šaubu, ka Putins vienošanos noraidīs, jo Rietumu karaspēka izvietošana Ukrainā ir Kremļa “sarkanā līnija”. Kijiva, iespējams, ir panākusi savu mērķi: pievienot līguma projektam punktu, lai ar Balto namu vienotos.
ASV apsver iespēju piemērot Krievijai jaunas sankcijas, kas ietekmēs “ēnu floti” un tirdzniecības uzņēmumus, raksta “Bloomberg”. Tramps jau īstenojis sāpīgas sankcijas pret “Rosņeftj” un “Lukoil”, ko savulaik neuzdrošinājās pat Džo Baidens. Eiropa nobalsoja par Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegumu. Sākot ar 2026. gadu, ES pakāpeniski pārtrauks Krievijas dabasgāzes iepirkumus, kas ir ilgstošs process un tiks pabeigts līdz 2027. gada rudenim, kamēr vienoties par Krievijas aktīviem neizdodas.
Krievijas iesaldēto aktīvu jautājumā - haotisks kompromiss ES samitā Beļģijas un vairāku ES valstu nostājas dēļ “reparāciju aizdevums”, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, Ukrainai apstiprināts netika. Eiropas Komisija lēma, ka Ukrainai turpmākajos divos gados būs nepieciešami aptuveni 137 miljardi eiro. 19. decembrī ES līderi vienojās Ukrainas budžeta deficīta segšanai nodrošināt divas trešdaļas no šīs summas jeb 90 miljardus eiro kā kopīgu Eiropas valstu aizņemšanos finanšu tirgos nākamajiem diviem gadiem. Pēc vairāk nekā 16 stundu ilgām debatēm 27 bloka valstu vadītāji izstrādāja plānu Ukrainas finansēšanai līdz 2027. gadam. Šis nebija plāns, ko amatpersonas iepriekš apsprieda nedēļām ilgi. Tā vietā panākts haotisks kompromiss, komentēja laikraksts “The New York Times”.
Eiropa vienmēr darbojas pēc principa “gan jau mēs kaut kā izgrozīsimies”, uzskata domnīcas “Eurasia Group” Eiropas izpilddirektors Mudžaba Rahmans. Eiropa maksā Ukrainai miljardus, bet ģeopolitiski vilcinās. “Reparāciju aizdevuma” ideja ir faktiski izgāzusies un atlikta uz nenoteiktu laiku. Kijivas finanšu sistēma kļuvusi trauslāka nekā jebkad, raksta izdevuma “The Spectator” komentētājs Ouens Metjūzs. Tomēr, ņemot vērā Trampa vēlmi izdarīt spiedienu uz Krieviju, tas nebūs izšķirošs faktors. Kijivai nav citas iespējas kā vien cīnīties, kamēr netiks panākta vienošanās. Krievijas virzība frontē joprojām ir lēna, un, kamēr tas nemainīsies, arī Kijivas nostāja nemainīsies.
Sarunas Maiami: miera plāna nav
Svētdien Maiami notika vēl viena Putina un Trampa pilnvaroto pārstāvju Kirila Dmitrijeva, Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera tikšanās. “Reuters” ziņoja, ka viņiem pievienosies ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Dmitrijevs noraidīja iespēju tikties ar Ukrainas delegāciju, kas 20. decembrī piedalījās sarunās ar amerikāņiem.
Prezidents Zelenskis pauda Kijivas oficiālo nostāju: “Miera plāna nav, ir tikai projekti un vīzija.” Joprojām nekas nav saskaņots un vienošanās nav panāktas. Daudzos jautājumos nepieciešamas turpmākas sarunas. Ukraina Donbasu neatdos, Kijiva izvest karaspēku varētu tikai ar zināmiem nosacījumiem. Pat ja simetriskā attālumā armiju izvāks arī Krievija, Ukrainai teritorijas jākontrolē. Kijivas prasības: pamiers frontes līnijā, Krievija saņem tikai faktiski kontrolētās teritorijas. Ukraina piekrīt saistībām zaudētās teritorijas atgūt pie sarunu galda. ASV pārstāvji cenšas rast kompromisus, taču tas ir pilnīgā pretrunā ar Maskavas ultimātu, ka Ukrainai jāatdod daļa Donbasa un jāatsakās no dalības NATO, neizvietojot sabiedroto karaspēku Ukrainā.
Abpusēja karaspēka izvešana, saglabājot Ukrainas kontroli teritorijās, šiem nosacījumiem neatbilst.
Pēc Zelenska teiktā, Baltais nams sācis virzīt ideju par Ukrainas - Krievijas sarunām ar ASV starpniecību, bet tas ir sarunu strupceļš, jo ir skaidrs, ka Krievija nepiekāpsies un prasības nemainīs.
