Sākums

Ainaži savā laikā ir paglābušies no rusifikācijas, tomēr tiem nav gājis secen straujais kritums pēc straujā uzplaukuma, kad pilsētā valdīja jūrnieku gars. Mūsdienās šeit ikdiena rit klusi. Lielāka cilvēku kustība uz ielām novērojama pavasarī, vasarā. Tad arī var biežāk sastapt kaimiņus, parunāties. Ziemas mēneši nes savu artavu – kaimiņi satiekas tikai veikalos.

Vēstures avotu izpēte apliecina viena leģionāra atmiņu stāstu, ka “mēs, viens vads latviešu karavīru, cīnījāmies ar koncentrētu 8. gvardes strēlnieku divīziju, kas uzbruka Barkavai dienvidaustrumiem, gandrīz vienlaikus uzbruka arī pienākošās 7. un 119. gvardes strēlnieku divīzijas no dienvidiem, no Barkavas muižas puses.” Kaujā krituši trīs leģionāri, bet padomju karavīru apbedījuma vietā Barkavā uzrādīti 667 kritušie.

“Nodevām analīzes uz klepu un iesnām, bet atklājās ielaists vēzis” — apmēram šādi varētu raksturot ainu, kas atklājusies mediju un žurnālistu drošības jomā Kultūras ministrijas organizētas darba grupas rezultātā.

Šī nedēļa – vai vismaz tās sākums – aizritēja diskusijās un pārrunās par “Positivus Festival” redzēto, dzirdēto un pieredzēto. Lai kā tur būtu, šis pasākums joprojām ir lieliska platforma mūsu jaunajām grupām un izpildītājiem, kuri, ja iekļūst izredzēto (uzaicināto) skaitā, tiek pie iespējas uzstāties uz kārtīgas skatuves un teicamas aparatūras, atrādot sevi milzīgas auditorijas priekšā. Šogad to izmantoja “Purple Negative”.

Turpinām sarunu ar Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu.

Latvijas Okupācijas muzejs, iespējams, ir visdrošākais Latvijas muzejs, jo visas tā nacionālās relikvijas atrodas drošās pagraba telpās, zem zemes un daudzām atslēgām. Pēc Molotova kokteiļa terorakta pret muzeju tas guvis pārliecību par drošības efektivitāti, tomēr dažādi uzbrukumi joprojām ir regulāri, sarunā ar "Neatkarīgo" pārdzīvotajā un nākotnes cerībās dalās Latvijas Okupācijas muzeja (Okupācijas muzejs) direktore Solvita Vība.

“Cik latviešu [mūzikas] grupas ir braukušas un uzstājušās, piemēram, Daugavpilī vai kaut kur mazajās pierobežas pilsētiņās?” – Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis TV24 raidījumā uzdeva šādu jautājumu, diskutējot par sabiedrības integrāciju, kas, viņaprāt, ir izgāzusies. “Pierobežas cilvēki ir pamesti novārtā,” uzskata Barševskis. Ar viņu šodien sarunājas “Neatkarīgā” – ne tikai par integrāciju, bet arī par citiem jautājumiem, kas svarīgi Latgalei un Latvijai.

"Latvenergo" 24. jūlijā Jēkabpils novada Biržos atklāja 11,7 MW jaudas saules enerģijas parku, kas ir šobrīd lielākais no vairākiem uzņēmuma plānotajiem saules paneļu parkiem Latvijā, kuru kopējā jauda sasniegs 100 MW. Biržu saules parks ir piemērs elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, būvniecības laikā radot jaunas darba vietas, un zemnieku, kurš saules parkā gana aitas.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, vēlēdamies ieviest skaidrību par zāļu cenām līdz ar jaunās kārtības ieviešanu, sasauca uz sarunu farmācijas nozares pārstāvjus, tomēr tāpat kā līdz šim diskusijā izskan divi pretēji viedokļi. Farmācijas nozare – lieltirgotavas un aptiekas – biedē ar zāļu nepieejamību un aptieku slēgšanu, savukārt Veselības ministrija apgalvo, ka jaunā kārtība ir pacientu interesēs un līdz jaunās kārtības spēkā stāšanās brīdim visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.

Līdz ar patiesā labuma guvēja deleģēšanas iespējām sankciju apiešanai vārti plaši vaļā vērti: tur, kur norādīts, ka patiesais labuma guvējs ir “uz pilnvarojuma līguma pamata”, bet nav pieejama informācija par visiem dalībniekiem, kas šādu pilnvaru izsnieguši, pastāv sankciju apiešanas riski – atbildē “Neatkarīgajai” atzīst Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

Saruna ar Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu par NATO Vašingtonas jubilejas samita rezultātiem, secinājumiem, par Putina pasaules kārtības izmainīšanas plāniem, Rietumu ilūzijām, acu atvēršanos un NATO stratēģisko plānu, kā izbeigt karu Ukrainā.

“Rail Baltica” sadārdzinājuma izmeklēšanai izveidotās Saeimas komisijas kārtējā sēde sniedza kārtējo birumu ar skaitļiem un faktiem, kas apliecina dzelzceļa līnijas būves neiespējamību un nevajadzību.

Ar iespaidīgu atklāšanas ceremoniju piektdienas vakarā Parīzē atklās 2024. gada vasaras olimpiskās spēles, Latvijas karogu olimpiskajā stadionā ienesīs pludmales volejboliste Tīna Graudiņa un trīs pret trīs basketbola izlases pārstāvis, olimpiskais čempions Nauris Miezis. Mūsu valsts komanda Parīzē ieradusies bez pašpārliecinātības, bet ar neremdināmu vēlmi cīnīties par Latviju, mūsu karogu, ideāliem un izteikt atbalstu Ukrainai.

Bijušais policists un auditors, bet tagad astrologs Jānis Riežnieks stāsta par Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu viņas iepriekšējā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres dzīvē, kad viņa 2007. gadā pārraudzījusi “Rail Baltica” projektam atvēlēto laiku un naudu, kas tolaik vēl bija vērtīga un par kuru varēja daudz ko uzbūvēt (vismaz pasūtīt, projektēt).

Treneriem jau nolaižas rokas – viņi uzskata, ka pašreizējo Latvijas boksa federācijas vadību neizdosies ar balsošanu nomainīt, bet citas iespējas, kā piešķirt Latvijas boksam jaunu elpu, jau nav, intervijā “Neatkarīgajai” saka uzņēmējs un boksa treneris, boksa kluba "Priekuļi" vadītājs un SIA "Balticfloc" valdes priekšsēdētājs Edžus Cābulis.

Iedzīvotāju maciņiem pēc aptiekas apmeklējuma jākļūst smaidīgākiem jau no 2025. gada 1. janvāra, bet tas var notikt, ja darbā pie jaunā zāļu uzcenojuma modeļa Veselības ministrija (VM) un Konkurences padome (KP) turpinās strādāt kopsolī; līdz šim modeļa izstrādē ministrija balstījusies uz KP atzinumiem un rekomendācijām un cer uz tikpat produktīvu sadarbību arī zāļu cenu modeļa īstenošanā, – atbildē “Neatkarīgajai” norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”).

Lai arī lielākā daļa valsts sociālās aprūpes centru iemītnieku par uzturēšanos un aprūpi nemaksā, aprūpes centri nereti sniedz maksas pakalpojumus. Pamatojoties uz inflāciju, Labklājības ministrija rosina palielināt maksas pakalpojumu tarifus.

Latviju apmeklējušo tūristu skaits paliek aptuveni 25% zem pirmspandēmijas līmeņa, dodot Latvijai pēdējo vietu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Lai gan šie skarbie vārdi vairāk piestāvētu kādai karstai politiskai diskusijai, kur skaļi epiteti netiek žēloti, vai kādam kaismīgākam viedokļrakstam, tie ir ņemti no pavisam oficiāla Saeimas paziņojuma, kas turklāt tika apstiprināts ar absolūtu balsu vairākumu atklātā Saeimas sēdē.

Kopš pērnā gada rudenī tapa zināms, ka ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV) speciālos reisus (privātlidmašīnas) izmantojis vismaz 36 Eiropā notiekošu pasākumu apmeklēšanai, kam iztērēts vairāk nekā 1,3 miljoni eiro valsts budžeta un Briseles naudas, skandāls nerimstas. Par vainīgo šajā naudas šķērdēšanā ar esošās premjeres labvēlību “norīkots” nu jau bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Krievijā propagandisti tik ļoti sapriecājās par iepriekš droši prognozējamo Džo Baidena izstāšanos no priekšvēlēšanu kampaņas, ka neko labāku neattapa kā notikušo pamatot ar prokremliskā mūziķa, skatuves vārdā “Šaman”, koncertu pie ASV vēstniecības ēkas Maskavā. Tā, protams, var ironizēt, bet Krievijā ironijai ir dziļi zemteksti.

Augsto cenu problēma aptiekās. Tā vietā, lai risinātu jautājumu, kā farmācijas tirgū nodrošināt veselīgu Eiropas Savienības standartiem atbilstošu konkurenci, izskatās, ka pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ Konkurences padome (KP) pieļauj monopola veidošanos farmācijas nozarē. Kā uz notiekošo nozarē raugās Ekonomikas ministrija, kuras atbildības joma ir pilnveidot konkurētspējas attīstības politiku – par to sarunā ar “Neatkarīgo” ekonomikas ministrs Viktors Valainis.