Šā gada sākumā ar Ministru kabineta lēmumu izveidotās birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadība piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Grupas līdzšinējo vadītāju, Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu nomaina bijušais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Turpmāk Endziņš būs galvenais birokrātijas apkarotājs. Kādus rezultātus no šīs amatu rotācijas varam sagaidīt?
Lietuvā Ruģiniene guvusi virsroku pār Šakalieni, bet paliek problēmas ar huligānpartiju “Nemunas ausma”. Tikmēr Igaunijā pēc pašvaldību vēlēšanām partijas un politiķi uzsākuši izmisīgu cīņu par amatu krēsliem un varu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, viņas vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls un ģenerāldirektores vietniece administratīvajos jautājumos Antra Gremzde stāstīja, kā iestāde iecerējusi uzlabot savu darbu, samazinot darbinieku skaitu par 13,2% un darbinieku skaitu – par10%.
Ceturtdien vēlu vakarā Saeima pēc garām, nogurdinošām un samērā bezjēdzīgām debatēm pirmajā lasījumā pieņēma lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Skatoties to murgu, cirku vai teātri (kā nu kuram labāk patīk), gribētos pievienoties tiem, kuri jautā: vai tiešām jums nav nekā cita ko darīt, taču tajā pašā laikā saprotu: tieši tā arī ir politika.
Daugavpilī iedzīvotāji par apkuri maksā krietni mazāk nekā citās Latvijas pilsētās, tajā skaitā galvaspilsētā. Rīdzinieki no 1.oktobra par apkuri maksā 83,01 EUR/MWh, bet daugavpilieši - tikai 66,79 EUR/MWh.
Šogad Saeimā ieviesta jauna parlamentāra tradīcija – valsts valodas debates. Šīs debates notiek saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kuri paredz: “Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.”
Pamiers Gazā ir nestabils, tomēr tas ir pamiers. Tramps atkal īgņojas uz Putinu un nosaka sankcijas diviem Krievijas degvielas gigantiem. Čehija pagriež muguru ES zaļajam kursam – šīs un citas šīs pasaules aktualitātes “nra.lv” ārzemju preses apskatā.
Nākamā gada jūnijs vairs nav tālu: līdz tam laikam, iespējams, nāksies ieviest Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt.
Rīgas Ziemeļu transporta koridors ir viens no lielākajiem galvaspilsētas satiksmes projektiem, kura mērķis – novirzīt tranzīta un kravas plūsmu prom no centra, samazinot sastrēgumus un uzlabojot gaisa kvalitāti.
Atlicis vien gads, līdz Latvijā jāievieš Eiropas digitālās identitātes maka lietotne, taču tālāk par stīvēšanos, kurš būs šī godpilnā projekta virzītājs un īstenotājs – VARAM (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) pakļautībā esošā Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) vai valsts kapitālsabiedrība Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) – neesam pavirzījušies.
ASV prezidenta Donalda Trampa viedoklis Ukrainas jautājumā pēdējā mēneša laikā ir bijis vēl mainīgāks nekā Baltijas klimats, un viņa pretrunīgie izteikumi vēl mulsinošāki nekā latviešiem raksturīgais izteiciens “Nē nu jā, nē nu nē”. Taču Donalds Tramps nav vienīgais politiķis, kurš nonācis pasaules preses starmešu gaismā.
“Esmu klasiskā filoloģe, latviete, sieva, māte, meita, Latvijas patriote,” saka Agnese Irbe, un mēs varam papildināt šo viņas korekto uzskaitījumu: viņa ir filoloģijas zinātņu doktore, kā arī intelektuālas ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galvenā redaktore. Šis žurnāls apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Saeimai atbildīgu balsojumu brīdī piedāvājam sarunu ar Agnesi Irbi par šodienas aktualitātēm.
Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi vēsts par kādu noslēpumainu 2023. gada 19. decembra Latvijas Ministru kabineta sēdes informatīvo ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu", pēc kā pieņemti attiecīgie lēmumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām. Valdības lēmums esot izrāvis robu valsts budžetā, palīdzējis tikt uz zaļa zara dažiem uzņēmējiem, šausmās no tolaik pieņemtā valdības lēmuma nule kā atkāpies LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš – šāds priekšstats veidojas, caurlūkojot publiskajā telpā izskanējušo.
Kāds ir ģenerālprokuroru amata kandidāta redzējums par to, ko viņš šajā amatā vēlas īstenot; vai ģenerālprokurora amata kandidāta pašreizējā darbība paver skatu uz to kas ģenerālprokurora amatā būtu labāk darāms; kādēļ neatkarīgās Latvijas vēsturē ģenerālprokurora amatam ne reizes nav pieteikusies kandidēt sieviete; kādas mazāk zināmas funkcijas ir jāveic prokuratūrai, piemēram, karteļu apkarošanas jomā; kādēļ uz ģenerālprokurora amatu kandidāti ir kandidējuši vairākas reizes un vai ir mainījies redzējums par ģenerālprokurora amatā veicamajiem darbiem katrā kandidēšanas reizē; vai prokuratūras dabā veicamas kardinālas izmaiņas, jeb pietiek ar līdzšinējā darba stila pilnveidošanu, pietiek ar nelieliem uzlabojumiem; kādēļ ģenerālprokuroru amata kandidāti uzskata, ka nevajag samazināt prokuroru skaitu; kādu vietu prokuratūras darbā ieņems mākslīgais intelekts un vai ir izvērtēti riski personu datu aizsardzības jomā; vai priekšvēlēšanu laikā kriminālprocesu uzsākšana kļūs intensīvāka un kā novērst prokuratūras iesaisti politisko un personisko rēķinu kārtošanā; kur palika Rudolfam Meroni nodotā manta tā dēvētājā Lemberga krimināllietā un kādēļ tieši viņam nodotā manta netika arestēta – par šiem un citiem jautājumiem ģenerālprokurora amata kandidātus TV nra.lv iztaujā žurnāliste Kristīne Kravcova
Saeimas pieprasītajā atskaitē par valsts iestāžu “paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” valdības vārdā uz 35 lappusēm rakstīts viskautkas, bet tikai rezultāti latviešu valodas mācīšanai un lietošanai valsts visvairāk kontrolētajā vidē - par 1,2 miljardu eiro gadā finansētajās skolās.
Plašu rezonansi guvušais gadījums Šveicē ar agresorvalsts ideoloģijas pārņemtā Latvijas iedzīvotāja uzbrukumu ukraiņiem liek uzdot jautājumu: ja Latvijā iebrūk Krievijas okupanti, kā rīkosies šeit esošie Krievijas propagandas pārņemtie prāti? Pāries okupantu pusē? Bet ko darīs latvieši? Bēgs? Aizstāvēs Dzimteni?
Kamēr ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas draudi pieaug, ungāru izcelsmes finansisti, miljardieri un mecenāti tēvs un dēls Džordžs un Alekss jeb Aleksandrs Sorosi grantos piešķir tikpat daudz miljonu dolāru kā iepriekš. Vienlaikus viņi gatavojas izšķirošai cīņai ar Trampa administrāciju, kas viņus apsūdz vardarbīgu protestu atbalstīšanā, terorisma finansēšanā un citās nelikumīgās darbībās, raksta ASV laikraksts “The Wall Street Journal”.
Šobrīd viena no populārākajām fotogrāfijām ASV tīmeklī ir bilde, kurā tiek jaukts nost ASV prezidentu oficiālās rezidences – Baltā nama – austrumu spārns, lai tā vietā uzceltu plašāku banketu zāli saviesīgu pieņemšanu rīkošanai. Šīs fotogrāfijas popularitāte slēpjas tās simbolismā, kuru raksturo tai veltītie komentāri – šis attēls labāk nekā tūkstoš vārdu raksturo to, ko Tramps dara ar ASV.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 21. oktobrī, nolēma izteikt neuzticību ne tikai veselības ministram Hosamam Abu Meri ("Jaunā vienotība"), bet arī Veselības ministrijai (VM).
Svētdien Igaunijā noslēdzās pašvaldību vēlēšanas. Vislielāko balsu skaitu valstī ir ieguvušas vēlēšanu alianses, kam seko opozīcijas partijas “Centrs” un “Isamaa”.
Lai Latvijas pensiju fondu pārvaldnieki liek savas galvas ķīlā, ka arī no Latvijas savāktā nauda nav ieguldīta tajos 10 miljardos ASV dolāru, kas jau bez pēdām pazuduši, un tajos divos triljonos riskanto kredītu, par kuru iespējamo pazušanu finanšu pasaulē liels satraukums.
Pagājušo sestdien pieci Latvijas politiskie aktīvisti ar režisoru Alvi Hermani priekšgalā publicēja manifestu, kurā aicināja veidot politisku partiju (kustību) “Bez partijām”. Šīs partijas/kustības mērķis ir mainīt vēlēšanu sistēmu Latvijā.
