Latvijā plašsaziņas līdzekļi par to nerunā vai runā izvairīgi, bet Lielbritānijas laikraksts “The Guardian” jau redakcijas viedokļa slejā signalizē par ASV un Eiropas attiecību bēdīgo galu.
“The Guardian” viedoklis par Donalda Trampa vadītajām ASV un Eiropu ir lakonisks: “Drīzāk vardarbīgas attiecības nekā alianse.” Te gan būtiski atgādināt, ka “The Guardian” ir liberālā spārna laikraksts, kurš sevi nepozicionē kā Donalda Trampa administrācijas simpatizants.
“The Guardian” atgādina, ka Baltais nams agresīvi cenšas vājināt un dominēt pār Amerikas Savienoto Valstu tradicionālajiem sabiedrotajiem, norādot, ka Eiropas līderiem ir jāiemācās cīnīties par Eiropas interesēm un tās stabilo vietu starp pasaules stiprākajiem spēlētājiem.
Diplomātijas tango
“Sers Kīrs Stārmers, Emanuels Makrons un Frīdrihs Mercs ir kļuvuši par meistariem tikt galā ar jaunākajām sliktajām ziņām no Vašingtonas. Viņu tikšanās ar Volodimiru Zelenski Dauningstrītā pirmdien tika noorganizēta milzīgā steigā, jo Makrona kungam līdz vēlai pēcpusdienai bija jāpagūst atgriezties Parīzē, lai tur tiktos ar Horvātijas premjerministru, savukārt Merca kungam bija paredzēts televīzijā uzstāties gada nogales jautājumu un atbilžu sesijā ar Vācijas sabiedrību.
Taču diplomātiska improvizācija vien nevar pilnībā atrisināt Donalda Trampa strukturālo draudu Eiropas drošībai. ASV prezidents un viņa sūtņi cenšas piespiest Zelenska kungu noslēgt netaisnīgu miera līgumu, kas atbilst gan Amerikas, gan Krievijas interesēm. Reaģējot uz to, samits palīdzēja stiprināt atbalstu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai līdz pat 100 miljardiem mārciņu kā nodrošinājumu "reparāciju aizdevumam" Ukrainai. Eiropas pretpriekšlikumiem par pamieru būs jāsniedz tāds finansiāls atbalsts, kas nodrošinātu Zelenska kungam varas ietekmi kritiskā brīdī,” raksta “The Guardian”.
Šopenhauera motīvi
“The Guardian” ASV pašreizējo redzējumu Eiropas drošības garantiju jautājumā raksturo vācu filozofa Artūra Šopenhauera vārdiem kā Rietumeiropas norietu: “Eiropas līderiem acis atvēra neparastais nacionālās drošības stratēģijas dokuments, ko pagājušajā nedēļā publicēja Baltais nams. Tas ir pilns nicinājuma pret liberāli demokrātiskajām vērtībām un apstiprināja Trampa administrācijas vēlmi samazināt drošības garantijas Eiropai, kas ir spēkā kopš Otrā pasaules kara, vienlaikus spiežot ES atteikties no principiem, pēc kuriem tā tika dibināta. Šī bija ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa neveiksmīgās Minhenes runas pagājušā gada februārī "oficiāla" versija. Fragmenti, kas paredzēja Eiropas "civilizācijas izdzēšanu" ar migrācijas palīdzību, varēja tikt rakstīti Kremlī. Ne velti Tramps šonedēļ intervijā atkārtoja "lielo pārmaiņu" sazvērestības teorijas galvenos jēdzienus.
Lai arī cik vilinoši nebūtu iztēloties iespējas pārliecināt Trampa kungu rīkoties pareizi Ukrainas jautājumā, ASV administrāciju, kura rīkojas tā, kā tā rīkojas pašlaik, nevar tieši uzskatīt par sabiedroto. Prezidents un viņa "Amerika pirmajā vietā" ideologi uzskata ES par pārslodzi ASV drošības resursiem, kurus vislabāk šobrīd izmantot citur. Administrācija Eiropu uzskata par ekonomisko konkurentu, kas jākontrolē, un par kultūras pretinieku, kas jāapspiež pie katras izdevības.”
Urzulas fon der Leienas nepadarītais
Eiropas atbildei ir jābūt, uzsver “The Guardian”: “Kaut arī novēlotai, bet tai jābūt kā virzībai uz lielāku stratēģisko autonomiju un vienotību aizsardzībā, kā arī Eiropas interešu aizstāvības veicināšanu pasaules ekonomikā. Tas savukārt nozīmēs stingru nostāju pret Vašingtonu tajā veidā, ko Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena acīmredzami neizdarīja, vasarā risinot sarunas par Eiropai pazemojoši vienpusējo tirdzniecības līgumu. Pasaulē, kurā gan Ķīna, gan ASV vēlas baudīt ES ekonomiskās pusdienas, bet Krievija austrumos lolo tumšākus nodomus, nav vietas romantiskam skatījumam uz multilaterālismu. Baltā nama nacionālās drošības stratēģijas dokuments un pats ASV prezidents to ir skaidri un gaiši ir izklāstījuši: Trampa kungs vēlas sadrumstalotu, novājinātu Eiropu, kura ir atkarīga no ASV rūpniecības un tehnoloģijām, un tāpēc pazemīgi pakļausies tās agresīvajām prasībām. Eiropieši ir pelnījuši daudz ko labāku par kontinentu, kas radīts Īlona Maska vajadzībām. Laiks cīnīties pretī.”
