Baltais nams medijiem nopludina miera plāna dokumentus un tagad gaida Ukrainas piekāpšanos. Aizvadītajā nedēļā plašsaziņas līdzekļiem tika nopludināti miera plāna dokumenti, ko ASV nosūtīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ieskaitot pamatdokumenta sākotnējo versiju. Spriežot pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, Ukrainai jau tuvākajā laikā būs jāsniedz galīgā atbilde par mierizlīguma vienošanās termiņiem un nosacījumiem, ziņo Ukrainas analītiskais iknedēļas tīmekļa laikraksts “Дзеркало тижня”.
Svētdien ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners uzsāka divu dienu tikšanos sēriju ar Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem. Baltais nams pastiprina spiedienu uz Kijivu, lai tā izbeigtu pretestību un līdz gada beigām vienotos par miera līgumu ar Krieviju, raksta “The Wall Street Journal”.
Ukrainas sarunas ar Rietumu partneriem pārvērtušās par virves vilkšanu pat bez Krievijas līdzdalības. Vašingtona pieprasa ātrus lēmumus, savukārt Zelenskis un viņa Eiropas sabiedrotie apgalvo, ka joprojām pastāv būtiskas domstarpības, kas jāatrisina. Ukraina paudusi iebildumus Vašingtonas aicinājumam izvest karaspēku no Donbasa austrumiem, ko joprojām kontrolē Kijivas spēki. Savukārt Eiropas un Ukrainas amatpersonas vēlas skaidrību par ASV rīcību gadījumā, ja Krievija miera līgumu pārkāps un atkal uzbruks Ukrainai. Abi šie galvenie jautājumi ir 14. un 15. decembra sarunu uzmanības epicentrā Berlīnē, secina “WSJ”.
Miera plāna pamatnostādnes
Plāna svarīgākie punkti: Krievija saglabā kontroli pār Krimu, Doneckas un Luhanskas pašpasludinātām “tautas republikām” (DTR un LTR), 30% DTR teritorijas kļūst par demilitarizētu zonu. Zaporižjas un Hersonas apgabalos frontes līniju iesaldē, no pārējiem okupētajiem Ukrainas reģioniem Krievijas karaspēku izved. Okupēto teritoriju statuss turpmāk var tikt mainīts tikai sarunu ceļā. Miera laikā Ukrainas bruņotos spēkus samazina līdz 800 000 militārpersonām. Ukraina kļūst par ES dalībvalsti līdz 2027. gada 1. janvārim. Zaporižjas atomelektrostacijas darbība tiek atjaunota ASV vadībā un kontrolē, Ukraina saņem 50% ZAES saražotās elektroenerģijas. Pārējie līguma projekta punkti ar dažiem izņēmumiem ir gandrīz identiski sākotnējam 28 punktu plānam. Piemēram, Ukraina neuzņemas saistības pret NATO, proti, ir izsvītrots punkts par izmaiņām valsts Konstitūcijā.
Sarunās tiek apspriesti četri atsevišķi plāna pielikumi, kas tagad nopludināti žurnālistiem: ASV solīto drošības garantiju apraksts; ASV saistības pret NATO; Krievijas - ASV vienošanās; Ukrainas, Krievijas, ASV un Eiropas miera plāns. Pielikumos lasāmi ASV solījumi Krievijai nepaplašināt NATO un gatavība uzņemties starpnieka lomu Krievijas un NATO dialogā.
Ukraina 10. decembrī iesniedza ASV miera plāna projekta labojumus, kur svarīgākās izmaiņas ir par Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām. Ukrainas iebildumus apsprieda 11. decembra sarunās tiešsaistē.
Lai par “strīdīgiem jautājumiem” vienotos, Zelenskis mēģināja sarunāt ar Trampu tikšanos, taču ASV prezidents preses konferencē priekšlikumu diezgan rupji noraidīja, paziņojot žurnālistiem, ka “tikšanās tikai tikšanās dēļ nebūs” un ka tiksies ar Zelenski tikai gadījumā, ja sekos konkrēti lēmumi. Tramps vēlreiz pieminēja korupcijas skandālu, ka 82% ukraiņu vēlas mieru un ka Ukrainā ir jārīko vēlēšanas.
Ukrainas pozīcija: “jā, mēs piekrītam, bet…”
Ukraina 20 punktu atbildes pamiera plānā atteicās Putinam atdot kontrolētās Donbasa teritorijas, laikrakstam “The New York Times” pastāstīja divas augsta ranga Eiropas amatpersonas un kāds bijušais ASV administrācijas ierēdnis. Tāpat Kijiva sākotnēji noraidīja punktu par atteikšanos no dalības NATO, pamatojot ar apņēmību saglabāt alianses "atvērto durvju politiku". Ukrainas priekšlikumos pieprasītas juridiskas garantijas ASV un Eiropai, lai novērstu jaunu Krievijas uzbrukumu. Laikraksta iztaujātie avoti paskaidroja, ka Ukraina no ASV plāna izņēma punktus, kas “pārkāpa sarkanās līnijas”. Zelenskis ar Eiropas sabiedroto atbalstu ir izstrādājis atbildi prezidenta Trampa miera plānam, pieturoties pie principa “jā, mēs piekrītam, bet…”, raksta “WSJ”.
Ukraina būs gatava rīkot prezidenta vēlēšanas, bet pēc pamiera; Ukrainas armijas lielums var tikt ierobežots, bet nesamazinot esošo militārpersonu skaitu; Krievija var saglabāt dalību Zaporižjas AES projektā, bet tikai ASV un Ukrainas kontrolē; teritoriālie jautājumi jārisina taisnīgi, bet ja tiek organizēts miera plāna vienošanos izpildes monitorings.
Izdevuma “Politico” avoti iepriekš ziņoja, ka Kijiva piekrita piešķirt Donbasam “brīvās ekonomiskās zonas” statusu ar nosacījumu izvest gan Ukrainas, gan Krievijas karaspēku. Zelenskis paziņoja, ka joprojām nav skaidrs, kas to kontrolēs, un uzsvēra, ka jebkāda veida teritoriālas piekāpšanās Ukrainas pilsoņiem jāapstiprina referendumā.
Savukārt Putina palīgs Jurijs Ušakovs, komentējot iespēju izveidot Donbasā “demilitarizētu zonu”, paziņoja, ka jebkurā gadījumā šo teritoriju kontrolēs Krievija, bet armijas vietā tur izvietos Nacionālo gvardi. Kremlis nav apspriedis ar ASV “Korejas variantu” teritoriālā jautājuma risināšanai Ukrainā, proti, abpusēju karaspēka izvešanu gar frontes līniju ar demilitarizētu zonu, kurā nevienai no pusēm nebūtu militāras vai civilas kontroles. Ušakovs piebilda, ka “Maskava nav redzējusi Ukrainas un Eiropas priekšlikumus par miera noregulējumu”, ziņoja “Forbes”.
ASV piedāvājums Kijivai par Ukrainas dalību ES būtībā ir tā sauktais “Korejas scenārijs” teritoriālajā strīdā, kas paredz neitrālas demilitarizētas zonas izveidi gar frontes līniju, ziņoja laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz ASV, Ukrainas un Eiropas sarunu dalībniekiem.
Ukrainas prezidents norādīja, ka jebkurš plāns paredz piekāpšanās, taču Kijivai joprojām ir nepieciešamas ASV un Eiropas garantijas, analoģiskas NATO līguma 5. pantam.
Berlīnē jauni kompromisi
Diskusijas par mierizlīgumu turpinājās prezidenta Zelenska un Eiropas līderu tikšanās laikā 14. decembrī Berlīnē ar ASV sarunu vedējiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru.
“Zelenskis gatavs atteikties no dalības NATO vienīgi apmaiņā pret ASV un Eiropas drošības garantijām,” raksta “Financial Times”. Kijiva vēl nav saņēmusi atbildi no Vašingtonas par priekšlikumiem, kas tika iesniegti aizvadītās nedēļas sākumā pēc konsultācijām ar Eiropas līderiem. “Šis plāns, protams, visiem nepatiks. Jebkurā versijā ir daudz kompromisu,” atzina Ukrainas prezidents. Zelenskis ierosināja atteikties no Ukrainas centieniem pievienoties NATO apmaiņā pret “spēcīgām Rietumu drošības garantijām”, ziņo “Reuters”. Pagaidām nav pieejama sīkāka informācija par politiķa stundām ilgajām sarunām ar Amerikas pārstāvjiem. Diskusijas turpināsies 15. decembrī. “Jau no (Krievijas agresijas) sākuma Ukraina tiecās pievienoties NATO - tās ir reālas drošības garantijas. Taču daži ASV un Eiropas partneri to neatbalstīja,” Zelenski citē “Reuters”. Ukrainas līderis to nosauca par “kompromisu” no Kijivas puses, uzsverot, ka alternatīvām drošības garantijām jābūt juridiski saistošām. “Mēs esam Ukrainas miera sarunu kritiskā brīdī,” komentēja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs. “Vienlaikus mēs, iespējams, esam tuvāk miera līgumam nekā jebkad agrāk četru gadu laikā. Un, protams, pašlaik mēs aktīvi strādājam ar trim dokumentiem. Pirmais ir 20 punktu miera plāna pamatdokuments. Otrais ir par drošības garantijām Ukrainai. Un trešais ir Ukrainas atjaunošana. Tāpēc šobrīd mēs kopā ar amerikāņiem, eiropiešiem un ukraiņiem pētām detaļas,” teica prezidents.
Apmaiņā pret mieru ASV glābs Krievijas, Ukrainas un visas Eiropas ekonomiku
Miera plāna pielikumos Baltais nams Eiropas partneriem piedāvā atgriezt Krieviju globālajā ekonomikā un atjaunot Krievijas energoresursu piegādes Rietumeiropai, “The Wall Street Journal” pastāstīja “informēti avoti”. Vienā no dokumentiem ir sniegta vispārēja vīzija par to, kā Krievija tiks vaļā no rietumvalstu ekonomiskās izolācijas. ASV aicinās amerikāņu uzņēmumus investēt Krievijas ekonomikas stratēģiskajās nozarēs, piemēram, retzemju metālu atradnēs un naftas ieguvē Arktikā. Turklāt ASV plāno piedalīties Krievijas energoresursu piegādē Eiropai.
Baltais nams sagatavojis priekšlikumus arī Ukrainai. Aizvadītajā nedēļā amerikāņi iesniedza Eiropas amatpersonām dokumentus, kuros izklāstīts Vašingtonas viedoklis par Ukrainas ekonomikas atveseļošanu. Plāni paredz ASV uzņēmumu piekļuvi iesaldētajiem Krievijas 200 miljardu aktīviem. Zelenskis 10. decembrī piedalījās Ukrainas delegācijas sarunās tiešsaistē ar ASV īpašo sūtni Džaredu Kušneru, ASV finanšu ministru Skotu Besentu un pasaulē lielākās investīciju kompānijas “BlackRock” izpilddirektoru Leriju Finku, kurš pievienojies Trampa komandai, lai apspriestu Ukrainas pēckara atjaunošanas plānu. “Kopā ar komandu mums bija produktīva saruna ar Amerikas pusi - Skotu Besentu, Džaredu Kušneru un Leriju Finku. Šī būtībā bija pirmā grupas sanāksme, kas strādās ar dokumentiem par Ukrainas atjaunošanu un ekonomikas atdzimšanu,” ierakstīja Zelenskis sociālo mediju platformā “X” un ievietoja fotoattēlu, kurā Finks redzams vienā sarunu telpā ar Kušneru.
Iepriekš “BlackRock” jau meklēja investorus Ukrainas Attīstības fondam. Tomēr pēc Trampa atgriešanās Baltajā namā politiskās nenoteiktības apstākļos uzņēmums investīciju piesaisti Ukrainai pārtrauca. Laikraksts “The Washington Post” ziņoja, ka Trampa administrācija sāka sarunas ar Finku, lai pārskatītu Ukrainas Attīstības fonda izveides plānus, kas valsts atjaunošanai piesaistītu līdz 400 miljardiem ASV dolāru.
Par to ziņoja “Bloomberg”: “BlackRock” izpilddirektors Lerijs Finks ir atsācis apspriest Ukrainas atjaunošanas plānus. Finka dalība iezīmē “BlackRock” atgriešanos sarunu procesā gandrīz gadu pēc tam, kad uzņēmums pārtrauca meklēt investorus Ukrainas daudzmiljardu atveseļošanas fondam. Finka iesaiste demonstrē Trampa paļaušanos uz rotējošu padomnieku sastāvu valdībā un ārpus tās, lai izstrādātu Ukrainas politikas elementus, cenšoties atdzīvināt miera plānu.
ASV plānus salīdzina ar Jaltas vienošanos
Baltā nama plāni pie sarunu galda izraisīja Eiropa sabiedroto sakāpinātas diskusijas. Sarunu iznākums varētu radikāli mainīt kontinenta ekonomisko karti, komentēja “WSJ”. Dokumentos detalizēti aprakstīti amerikāņu finanšu un citu uzņēmumu plāni iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai projektiem Ukrainā. Piemēram, rosinot būvēt milzīgu datu centru, ko darbinātu šobrīd Krievijas okupētā Zaporižjas AES. Eiropas amatpersonas apšauba, ka dažus no ASV virzītajiem priekšlikumiem iespējams uztvert nopietni. Kāds augsts ierēdnis tos salīdzināja ar prezidenta Trampa plāniem Gazā uzbūvēt kūrortu Francijas Rivjēras stilā. Cita amatpersona, runājot par ierosinātajiem ASV un Krievijas enerģētikas līgumiem, nosauca tos par 1945. gada Jaltas konferences ekonomisko versiju, kurā Otrā pasaules kara uzvarētāji sadalīja Eiropu.
Savukārt Trampa atbalstītājs, mediju zvaigzne Takers Karlsons paziņoja, ka Krievija būtu labākais ASV sabiedrotais. “Tāpēc, ka tā ir lielākā sauszemes platība pasaulē, bagāta ar naftu, gāzi, minerāliem, zeltu, un visu pārējo. Ja raugās no “Amerika pirmajā vietā” politikas skatupunkta - ideāla sabiedrotā,” skaidroja amerikāņu propagandists.
Baltais nams grib panākt “izrāvienu” un pabeigt sarunu maratonu
Trampa draudi un paziņojumi par sarunu “beigu termiņiem” daudzus padara skeptiskus, taču šoreiz ASV politika ir mainījusies. Nav gluži tā, ka Vašingtona būtu veikusi kādas reālas darbības, lai ar varu piespiestu Kijivu parakstīt mieru ar Kremļa virzītiem nosacījumiem. Tomēr Trampa atteikums tikties ar Zelenski demonstrē, ka ASV prezidents turpinās spiedienu palielināt. Savukārt Ukrainas atbildes rīcība liecina, ka Kijiva par Baltā nama nostāju ir krietni vien noraizējusies. Vašingtona atsakās no militārās palīdzības un kara izdevumu finansēšanas, piedāvājot miera plāna nosacījumus kā “cepumu” apmaiņā pret investīcijām valsts pēckara atjaunošanai, gadījumā, ja Kijiva piekritīs netaisnīgam mieram, komentē “Telegram” kanāls “artjockey”. “Kijiva uztraucas par iespēju palikt bez “cepuma”. Noraidot ASV miera plānu, Ukraina var zaudēt gan teritorijas, gan ASV solītās investīcijas, kamēr vēl Baltais nams vismaz piedāvā naudu valsts atjaunošanai. Turklāt šī ir otrā reize, kad Tramps piemin korupcijas skandālu, kas var kļūt par ieganstu sankcijām pret Ukrainas vadību - līdzīgi plāni bijuši arī iepriekš.
“Sarunu izrāviens” vienā vai otrā virzienā varētu notikt jau tuvākajā laikā - galu galā Ukrainai vai nu “netaisnīgam mieram” jāpiekrīt, vai pilnībā jānoraida. Kara beigas daudziem varētu kļūt par pārsteigumu un šķist pārāk ātras. Tā nav prognoze, bet atgādinājums, ka dažreiz tā notiek darījumi.”
