Francijas arodbiedrības izziņojušas Parīzes Luvras muzeja darbinieku streiku pirms budžeta balsojuma parlamentā. Luvras aplaupīšanas incidents un tā sekas var izšķirt valdības likteni, ziņo Francijas mediji.
Makrona budžeta un politiskā krīze
Francijā padziļinās politiskā krīze, jo apdraudēts budžets un valdības stabilitāte. Premjera Sebastjana Lekornī iesniegtie budžeta grozījumi var beigties ar budžeta krīzi un pat valdības atkāpšanos. Pēc atteikšanās izmantot savas konstitucionālās tiesības, lai apietu parlamenta balsojumu, Lekornī ir kļuvis par politisko sabiedroto ķīlnieku: piekāpšanās sociālistiem budžeta projekta saskaņošanā izraisa haotisku un politiski nekontrolējamu procesu. To atzīst arī deputāti, kuru pārraudzībā ir likumprojekta virzība. Francija sāk jaunu fiskālo ciklu ar hronisku budžeta deficītu - 5,8% pagājušajā gadā - un vienu no augstākajiem parādu slogiem eirozonā - 113% no IKP. Budžeta krīze ir prezidenta Emanuela Makrona finanšu politikas sekas. Pandēmijas un enerģētikas krīzes laikā Makrona iniciētie vērienīgie nodokļu sloga samazinājumi netika kompensēti ar strukturālām reformām ekonomikā. Šī kombinācija rezultējās ar budžeta ieņēmumu kritumu un rekordaugstiem izdevumiem.
Valdību sašūpo Luvras muzeja darbinieku beztermiņa streiks
Izšķiroša budžeta balsojuma priekšvakarā Francijas parlamentā Luvras arodbiedrības apdraud Sebastjēna Lekornī valdību, jo izziņojušas beztermiņa streiku, kas sāksies 15. decembrī. Muzeja darbinieki pieprasīs darba apstākļu uzlabošanu un streiks turpināsies, kamēr vadība piekritīs muzeja darbinieku prasībām, ziņo “Le Monde”.
“Katru dienu personāla trūkuma un tehnisku problēmu dēļ muzeja zāles tiek slēgtas priekšlaicīgi,” teikts arodbiedrību vēstulē Francijas Kultūras ministrijai un kopīgā paziņojumā sabiedrībai. “Piekļuve muzeja mākslas darbu apskatei ir ierobežota... Luvras apmeklējums ir kļuvis par īstu šķēršļu joslu. Darbinieku (aptuveni 2500 cilvēku) pārslodze pieaug un negatīvi ietekmē viņu psiholoģisko stāvokli. Slodzes un citu ar darbu saistītu problēmu dēļ 2022. gadā psiholoģisko palīdzību meklēja 37 Luvras darbinieki, 2024. gadā - 146, raksta “Le Monde”.
Pasaules lielākajā muzejā nav modernas apsardzes sistēmas
Pasaulē visvairāk apmeklētajā muzejā (gandrīz 7500 cilvēku dienā) problēmas samilzušas jau daudzu gadu garumā, kamēr 19. oktobrī četri laupītāji nozaga dārglietas 88 miljonu eiro vērtībā. Dārgumi joprojām nav atrasti, bet zagļi aizmuka tikai 30 sekundes pirms policijas un apsardzes ierašanās.
Francijas Kultūras ministrijas dienesta pārbaudes ziņojumā Senātam teikts, ka muzeja drošības sistēma bija novecojusi. “Privātā apsardzes uzņēmuma “Securitas” darbinieki vai policisti būtu varējuši zagļus notvert, ja reaģētu vismaz 30 sekundes ātrāk,” ziņu aģentūrai AFP pastāstīja izmeklēšanas grupas vadītājs Noels Korbins. Izmeklētāji skaidroja, ka notikuma vietā darbojās tikai viena no divām videonovērošanas kamerām, bet apsardzes dienesta dispečeriem trūka pat monitoru. Atbildīgo dienestu darbība notika pilnīgi nesaskaņoti - kad iedarbojās signalizācija, policija devās uz nepareizo adresi. Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka ignorēti elementāri drošības pasākumi. Moderna videonovērošanas sistēma, izturīgāks stikls vitrīnā, ko uzlauza ar leņķa slīpmašīnu, vai labāka iekšējā koordinācija 88 miljonus eiro vērto dārglietu zādzību varēja novērst. “Tas parāda muzeja un atbildīgo iestāžu nespēju risināt drošības jautājumus,” secināja Francijas Senāta komitejas priekšsēdētājs Lorāns Lafonts.
Jauns skandāls: applūst Luvras Ēģiptes senlietu glabātava
Pēc vērtslietu zādzības pasaulē apmeklētāko muzeju satricināja jauns skandāls: novembra beigās Ēģiptes senlietu bibliotēkā plīsa ūdensvada caurule un sabojāja vairākus simtus grāmatu, manuskriptus un dokumentus. Netīrais ūdens applūdināja bibliotēku, daudzi antīkie sējumi cietuši neatgriezeniski. Specializētā mākslas vietne “La Tribune de l'Art” ziņoja, ka pilnībā vai daļēji zaudētas apmēram 400 retas grāmatas. Applūda biroji, muzeja pirmais stāvs, un bojāta elektrosistēma, radot īssavienojuma un ugunsgrēka risku. Noplūdi izraisīja nolietots vārsts novecojušā hidrauliskajā apkures un ventilācijas sistēmā. Francijas Kultūras ministrijas departaments, kas pārrauga Ēģiptes bibliotēku, savlaicīgi neatrada finansējumu remontam, kas paredzēts 2026. gada septembrī, stāsta Luvras muzeja administratora vietnieks Francs Stainboks.
“Gadsimta laupīšanas” pretrunīgās versijas
“Policija pieļauj, ka Luvras laupīšanas organizatori jāmeklē ārzemēs (..) Zagļus nolīga “cilvēki ar slāvu akcentu”. Augsta ranga Francijas amatpersonas komentēja, ka laupīšana varētu būt saistīta ar “Austrumeiropas valstu mēģinājumiem destabilizēt Franciju”, bet Francijas izlūkdienestiem ir informācija par saistību ar Krieviju, kas līdz šim gan atklāta netiek.
Policijas izmeklēšanā atklājās visai haotiska nozieguma aina, rakstīja “The Times”. Piecas nedēļas pēc incidenta policija arestēja četrus par laupīšanu aizdomās turētos, divi no tiem līdzdalību noziegumā atzina, taču nozagtās diadēmas, kaklarotas un piespraudes, inkrustētas ar smaragdiem, dimantiem un pērlēm, atrast neizdevās.
Pēc telefona sarunu un videonovērošanas ierakstu datu analīzes 100 izmeklētāju darba grupa izveidoja noziedzīgā nodarījuma ainu. Tika identificēti nozieguma “afrikāņu izcelsmes izpildītāji” - amatieri ar sīku kriminālo pārkāpumu pagātni no Parīzes strādnieku priekšpilsētas Oberviljē.
Nozieguma operācija apmēram mēnesi tikusi rūpīgi plānota, taču zagļi ar misiju galā netika un atstāja pēdas, ļaujot policijai viņus ātri identificēt. Viens no līdzdalībniekiem, kurš izrādījās sīks krāpnieks, apgalvoja, ka “draugu grupu” nolīga cilvēki ar slāvu akcentu, un viņš nemaz neapzinājās, ka noziegumu pastrādājis Luvrā. 35 gadus vecais alžīrietis Ajeds G., kurš atzinās, ka dārglietas slēpis somā, bija iedomājies, ka iekļuvis kādā birojā, nevis Luvras muzeja “Apollo” galerijā kādreizējās Francijas karaļa pils pirmajā stāvā, laikrakstam “Le Parisien” pastāstīja izmeklētāji.
“Dažas dienas pirms laupīšanas divi vīrieši ar “slāvu akcentu” piedāvāja viņam darījumu - vienkāršu laupīšanu, solot 15 000 eiro,” teikts policijas ziņojumā. “Le Parisien” noziedzniekus raksturo kā "salīdzinoši nepieredzējušus un reizēm pat pārsteidzoši neprasmīgus zagļus”. Tomēr izmeklēšanā atklāts, ka sarežģītie “gadsimta laupīšanas” priekšdarbi bijuši ļoti rūpīgi un labi organizēti. Policijai ir aizdomas, ka pasūtītāji ir “ārvalstu klienti”, piemēram, mākslas kolekcionāri.
Tāpat izmeklētāji izskata versiju, ka noziedznieki no kāda Luvras darbinieka saņēmuši konfidenciālu iekšējo informāciju par muzeja drošības sistēmu un zināja, kā muzejā iekļūt, un laupīšana ir Luvras darbinieku nodevība.
Vēlāk atklājās, ka zagļi īstenoja scenāriju, kas bija izklāstīts juvelierizstrādājumu uzņēmuma “Van Cleef & Arpels” 2018. gada auditā. Toreiz uzņēmuma inspektori pievērsa uzmanību “Apollo” galerijas drošībai un brīdināja Luvras vadību, ka dārglietas var būt viegli pieejamas ikvienam, ja tiks izmantots kravas lifts nokļūšanai galerijas balkonā. Ir arī versija, ka zādzību peļņas nolūkā pastrādāja organizētās noziedzības pārstāvji. Viens no arestētajiem bijis iesaistīts zagtu relikviju pārvadāšanā. Detektīvi cer, ka tas palīdzēs uziet pazudušās rotaslietas. Zagļi mēģināja pārdot dārglietas tumšajā tīmeklī ar Izraēlas uzņēmuma “CGI Group” starpniecību. Firmas pārstāvji izmeklētājiem liecināja, ka kāds starpnieks noziedznieku vārdā ar viņiem sazinājies dažas dienas pēc zādzības un piedāvājis darījumu desmitiem miljonu eiro vērtībā. Parīzes prokurore Laura Beko vērsās pie noziedzniekiem un mudināja rotaslietas atdot labprātīgi: “Tiesa ņems vērā, ka šī ielaušanās nav nodarījusi materiālu kaitējumu.”
Franciju gaida grūti lēmumi
Valdības stabilitāti apdraud sociālā spriedze un sabiedrības neuzticība, Francija nonākusi politiskas nestabilitātes fāzē. Emanuela Makrona reitinga kritums līdz vēsturiskajiem 11% Luvras muzeja aplaupīšanas un budžeta reformas gaitā un līdz šim nepieredzētais budžeta deficīta parāda sloga pieaugums pastiprina politiskās pretrunas un nespēju īstenot valdības programmas pamatelementus. Francijai nepieciešama stingra un nepopulāra fiskālā politika, lai izvairītos no budžeta deficīta pieauguma. Taču sociālo izdevumu samazināšana un nodokļu sloga palielināšana ir pretrunā ar vēlētāju vairākuma viedokli. Šādā konfigurācijā jebkura reforma kļūst par sociālo nemieru katalizatoru, kamēr valdība meklē glābiņu tiesiskos izņēmumos, piemēram, Francijas konstitūcijas 47. pantā, kas ļauj pieņemt budžetu, apejot Nacionālās asamblejas piekrišanu.
Luvras muzeja laupīšanas skandāls grauj sabiedrības uzticību varas iestādēm, kas ar grūtībām kontrolē procesus valstī. Valdības iniciatīvas Francijas iedzīvotāji vairs neuztver kā mēģinājumu stabilizēt situāciju, bet gan kā jauna veida spiediena mehānismu.
