Bez apcietināšanām un aizturēšanām Igaunijā vēl turpinās ņemšanās ap partijas “Isamaa” iespējamo nelikumīgo finansēšanu; Lietuvā nerimstas skandāls par valsts raidorganizācijas LRT likuma grozījumiem.
Valsts bez prokurora?
Pēc Igaunijas ģenerālprokurores Astrīdas Asi teiktā, bijušā galvenā valsts prokurora Margusa Kurma apgalvojums, ka prokuratūra nedrīkst tikt atbalstīta ar nodokļu maksātāju naudu kā institūcija, kas sēj bailes sabiedrībā, ir provokatīvs apgalvojums, kas nav pieņemams. Kurms ERR portālā publicēja viedokļa rakstu, kurā viņš apgalvoja, ka, ņemot vērā skandālu ap partijas “Isamaa” aizdomām par aizliegtu ziedojumu, prokuratūra būtu jālikvidē un ka nodokļu maksātāju nauda nedrīkst tikt izmantota, lai atbalstītu institūciju, kuras darbība tiek pārprasta un kas sēj bailes un nenoteiktību sabiedrībā. Asi nepiekrita apgalvojumam, ka prokuratūra sēj bailes sabiedrībā. "Prokuratūra katru gadu nosūta uz tiesu tūkstošiem lietu. Mums ir jāaizsargā cietušo intereses, un mēs to darām. Es nepiekrītu, ka tas sēj bailes," viņa teica ceturtdien raidījumā "Esimene Studio" ETV kanālā. Ģenerālprokurore nepiekrita apgalvojumam, ka prokuratūra būtu jālikvidē. "Šis ir provokatīvs apgalvojums. Ja izlasīsiet visu rakstu, atradīsiet arī aspektus, kuriem es piekrītu. Tajā pašā laikā es kategoriski nepiekrītu prokuratūras likvidācijas pamatojumam," sacīja Asi. "Es piekrītu apgalvojumiem par personāla pieņemšanu darbā - izvēle ir ļoti ierobežota. Manuprāt, vajadzētu vienkāršot arī advokātu un tiesnešu pieņemšanu darbā. Esam iesnieguši priekšlikumus Tieslietu ministrijai par tiesiskā regulējuma grozīšanu, lai prokuratūra varētu pieņemt darbā cilvēkus ar dažādu pieredzi. Tas būtu ļoti noderīgi. Esam iesnieguši priekšlikumus paplašināt mums pieejamos rīkus mūsu darba kvalitātes uzraudzībai," piebilda Asi.
Diža partija ierauta mazā shēmā
Visa lielā jezga ir par un ap to, ka prokuratūra veic izmeklēšanu par partijas “Isamaa” (“Tēvzemei”) veiktām finanšu nelikumībām. “Isamaa” ir viena no ietekmīgākajām partijām parlamentā un pašvaldībās. Galvaspilsētā Tallinā tā ir viena no divām partijām, kas veido valdošo koalīciju un izvēlas mēru. Taču ģenerālprokurore ir principiāla un par partijas “Isamaa” lietu saka: “Mums ir pienākums izmeklēt aizdomas neatkarīgi no tā, kas tajās ir iesaistīts.”
Bijušais ģenerālprokurors Normans Āss kritizēja prokuratūras rīcību, norādot, ka daudzos gadījumos tiesas prāva reducējas uz likuma interpretāciju, atstājot neskaidru faktisko pārkāpumu, par kuru persona tiek sodīta. Pēc tam lieta tiek iesniegta tiesai, lai interpretē tā. Pēc Āsa teiktā, tas galvenokārt ir prokurora interpretācijas jautājums, kam tiesa piekrīt, un statistika liecina, ka tikai daži procenti krimināllietu beidzas ar attaisnošanu. "Es uzskatu, ka tiesiskā valstī ir normāli, ka noteikts skaits krimināllietu beidzas ar attaisnošanu. Ir jāpārbauda iemesls - vai ir mainījusies interpretācija, kas arī ir noticis, vai ir mainījusies pierādījumu bāze. Ir arī situācijas, kad prokurors kļūdās," sacīja Āss. Novembrī Centrālā kriminālpolicija izvirzīja aizdomas par nelikumīgiem ziedojumiem partijai “Isamaa”. Uz jautājumu, ko un kāpēc prokuratūra izmeklē, Āss atbildēja, ka ar likumu aizliegti ziedojumi ir kriminālsodāmi. "Tā kā prokuratūra ir uzzinājusi par pazīmēm, ka šis varētu būt gadījums, kad tiek doti un saņemti aizliegti ziedojumi, ir uzsākts kriminālprocess. Lēmums par to, vai nodot lietu tiesai, tiks pieņemts vēlāk," sacīja Āss.
Bet nu skarbi! Igauņu politiķim piespriež 14 gadus cietumā par valsts nodevību
Ceturtdien, 11. decembrī, Harju apgabaltiesa pasludināja spriedumu nodevības lietā pret Aivo Pētersonu, Dmitriju Rotsi un Andreju Andronovu. Lietas galvenais apsūdzētais, viens no partijas “Koos” līderiem Aivo Pētersons, tika atzīts par vainīgu nodevībā un notiesāts uz 14 gadiem cietumā, no tiesas zāles ziņoja ERR korespondenti. Rotsi un Andronovs katrs saņēma 11 gadus cietumā. Aivo Pētersons un Dmitrijs Rotsi tika atzīti par vainīgiem nodevībā, savukārt Krievijas pilsonis Andrejs Andronovs tika atzīts par vainīgu nevardarbīgā darbībā pret Igauniju. Tiesa atzina par pierādītu, ka Pētersons un Rotsi palīdzēja Krievijai tās pret Igauniju vērstajās aktivitātēs - viņi uzturēja kontaktus ar Krievijas valdības amatpersonām, apsprieda politisko sadarbību un partijas izveidi, kas spētu mainīt Igaunijas politisko kursu. Tiesa šo scenāriju uzskatīja par bīstamu, jo tas pavēra durvis Krievijai slepeni ietekmēt Igaunijas politiku. Preses braucieni uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām tika izskatīti atsevišķi. Tiesa konstatēja, ka Andronovs piedalījās to organizēšanā, savukārt Pētersons piedalījās braucienos un propagandas materiālu veidošanā, kas iepriekš bija saskaņoti ar organizatoriem un bija labvēlīgi Krievijai. Šo publikāciju mērķis bija vājināt uzticību NATO un samazināt atbalstu Ukrainai Igaunijā. Tiesa noraidīja aizstāvības apgalvojumu par vārda brīvības pārkāpumu, konstatējot, ka nodevība apdraud Igaunijas konstitucionālo kārtību un drošību - vērtības, kuru izpausmei ir nepieciešami pieļaujami ierobežojumi. Lēmums nav stājies likumīgā spēkā; to var pārsūdzēt apgabaltiesā. Sprieduma nolasīšanas laikā tiesas zālē atradās arī partijas "Koos" atbalstītāji. Kā iepriekš ziņoja ERR, valsts prokurore Trīna Oleva-Āsa pieprasīja Aivo Pētersonu atzīt par vainīgu valsts nodevībā un piespriest viņam 17 gadu cietumsodu. Prokurors arī pieprasīja 13 gadu cietumsodu Dmitrijam Rotsi, kurš tiek apsūdzēts valsts nodevībā, un 11 gadu cietumsodu Andrejam Andronovam, kurš tiek apsūdzēts nevardarbīgās darbībās pret Igaunijas Republiku. Visi apsūdzētie neatzina savu vainu.
Nav labas kārtības ar igauņu valodas mācīšanu
Laikraksts “Postimees” šķendējas par nesakārtotām lietām ar igauņu valodas mācīšanu. “Viņi māca, kā vien vēlas, un neviens nepārbauda. Igauņu valodas kursu kvalitāte dažviet ir ļoti slikta,” uzskata Anastasija Tido. Privātās valodu skolas dara, ko vēlas - tās netiek pārbaudītas, viņa raksta. Mācību kvalitāte un eksāmenu rezultāti netiek ņemti vērā. Katrai skolai ir sava mācību programma, un sagatavotības līmeņi atšķiras. Igauņu valodas izglītības sistēma pieaugušajiem pašlaik plaukst un vienlaikus saskaras ar daudzām problēmām. No vienas puses, ir milzīgs pieprasījums, dāsns valsts finansējums un desmitiem jaunu valodu skolu un kursu. No otras puses, ir uzkrājušās daudzas problēmas, kuras uzraudzība nevar atrisināt. Turklāt ne visas no tām ir valsts atbildība, jo joprojām pastāv brīvais tirgus un saprātīga pieeja pakalpojumu izvēlei. Savā pamata formā igauņu valodas mācīšanas sistēma pieaugušajiem izskatās šādi: privātie uzņēmumi saņem licences no Izglītības ministrijas mācīšanai, pēc tam tie var vai nu paši organizēt kursus un uzņemt studentus par maksu, vai arī piedalīties valsts konkursos, lai piedāvātu bezmaksas mācības. Uzvarējis konkursā, šāds uzņēmums saņem finansējumu no organizācijām - Integrācijas fonda (INSA), Igauņu valodas nama, Bezdarba apdrošināšanas fonda, pašvaldības izglītības departamenta utt. Valodu padomes uzraudzības departaments ir atbildīgs par mācību programmas un mācību kvalitātes pārraudzību. Ja students, kas apmeklē kursu, ir neapmierināts ar kursa kvalitāti, viņš var un viņam vajadzētu iesniegt sūdzību, īpaši Valodu padomei. Kopumā šī sistēma darbojas labi, un nav tā, ka visi igauņu valodas kursi būtu slikti, tāpēc daudziem topošajiem studentiem ir grūtības apgūt valodu. Lielākajai daļai cilvēku, ar kuriem runājis “Postimees”, par kursiem bija pozitīva pieredze. Visi atcerējās labu skolotāju, kurš viņus sagatavoja eksāmenam un iemācīja nebaidīties runāt, vai veiksmīgus vingrinājumus valodu laboratorijā, vai patīkamu vidi, tēju un kafiju, kā arī draudzīgu personālu. Tomēr ir daudz problēmu, un visām tām nepieciešama valdības uzmanība. Aptauja, kurā piedalījās studenti dažādos kursos, parādīja, ka Igaunijā ir laba sistēma igauņu valodas mācīšanai iesācēja līmenī. A1 un A2 līmeņi parasti norit labi, ja students brīvprātīgi apmeklē kursus un ir vismaz kaut nedaudz motivēts. Taču, sākot ar B1 līmeni, rodas daudz jautājumu par mācību procesu. Visbiežāk studenti, kas sāka no nulles vai ar A2 līmeni, sūdzas par kopīgu izglītības standartu un vienotas metodoloģiskās sistēmas trūkumu dažādās valodu skolās un kursos. Ikvienam māca citādi, atšķirīgā tempā, kas rada īstu haosu, studentam virzoties pa līmeņiem. Skolotāja Gaļina Naumenko ieradās Igaunijā no Ukrainas pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma. Viņa nekavējoties pieteicās kursos un bija ļoti apmierināta ar pirmajiem diviem līmeņiem, kurus ātri un veiksmīgi pabeidza. Tagad viņa ir nokārtojusi B2 līmeņa eksāmenu un plāno pāriet uz C1 līmeni, taču daudzi kursi viņu sarūgtināja. "Mums nav standarta tēmu vai standarta mācību grāmatu vienam līmenim, ko izmantotu visos kursos. Tu sasniedz nākamo līmeni, un tev saka, ka tev A2 kursos vajadzēja apgūt to vai šito. Bet neviens tev to nav iemācījis," saka Naumenko.
Francijā aiztur bankrotējušu Lietuvas baņķieri Antonovu
9. decembrī Krievijas pilsonis Vladimirs Antonovs, viens no notiesātajiem bijušajiem bankrotējušās “Snoras” bankas akcionāriem, tika aizturēts Bādenē Francijā saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdoto Eiropas apcietināšanas orderi.Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tagad ir uzsākta tiesvedība par Antonova izdošanu Lietuvai, ziņo LRT. "Pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, tagad ir uzsākta Antonova izdošanas procedūra," ceturtdien Seimā žurnālistiem sacīja Lietuvas ģenerālprokurore Nida Gruņskiene. Viņa sacīja, ka viņai nav informācijas par to, kad Antonovs varētu tikt nogādāts Lietuvā. Viņa arī sacīja, ka bijušā “Snoras” izpilddirektora Raimonda Baranauska pašreizējā atrašanās vieta nav zināma.
Pagājušā gada novembrī Viļņas apgabaltiesa piesprieda Antonovam un Baranauskam 10,5 gadu cietumsodu par lielas bankas aktīvu summas piesavināšanos. Tiesa pasludināja spriedumu pēc krimināllietas, ko 2019. gadā iesniedza Ģenerālprokuratūra pēc nedaudz vairāk kā septiņus gadus ilgas pirmstiesas izmeklēšanas, izskatīšanas pabeigšanas. Pēc tam, kad apsūdzēto advokāti pārsūdzēja spriedumu, lieta nākamgad tiks izskatīta Lietuvas Apelācijas tiesā. Antonovam un Baranauskam tika piespriests cietumsods par astoņiem tīšiem noziegumiem. Antonovs tika atzīts arī par noziegumu galveno organizētāju. Tiesa arī piesprieda abiem apsūdzētajiem samaksāt 375,18 miljonus eiro zaudējumu atlīdzībā. Pēc prasības apmierināšanas tiesa arī noteica abiem apsūdzētajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju 105 miljonu eiro apmērā. Attiecībā uz viņiem tika izdoti Eiropas apcietināšanas orderi. Turklāt tiesa noteica rīkojumu par viņu līdzekļu arestu Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Francijā, kas paliks spēkā līdz piespriestās kompensācijas samaksai. “Snoras” banka tika nacionalizēta, un tās darbība tika apturēta 2011. gada beigās. Tika konstatēts, ka Antonovs un Baranausks piesavinājās 509,18 miljonus eiro aktīvu, nodarīja “Snoras” un tās kreditoriem 466,67 miljonu eiro zaudējumus, kā arī piesavinājās vēl 14,5 miljonus eiro. 2015. gadā Lielbritānijas tiesas lika izdot Antonovu un Baranausku, kuri tobrīd dzīvoja Londonā, Lietuvai, bet pēdējais aizbēga no valsts un devās uz Krieviju, kur saņēma patvērumu. 2018. gada martā Lietuvas prokurori, gatavojoties tiesas procesam neklātienē, paziņoja Krievijas Ģenerālprokuratūrai par viņiem izvirzītajām apsūdzībām, taču Krievija atteicās viņus izdot. BNS ziņoja, ka, saskaņā ar tiesas dokumentiem, Antonova ģimene Krievijā pieprasīja viņu pasludināt par mirušu. 2022. gadā BNS ziņoja, ka Starptautiskā arbitrāžas tiesa atteicās izskatīt Krievijas Investoru tiesību aizsardzības ārvalstīs fonda prasību pret Lietuvu. Fonds pieprasīja vairāk nekā viena miljarda eiro kompensāciju par zaudējumiem, ko Antonovs it kā cietis bankrotējušās “Snoras” bankas akciju nacionalizācijas dēļ.
Atskanot saucieniem “kauns”, Seims ķēries pie LRT likuma izskatīšanas
Seims (Lietuvas parlaments) atbalstījis grozījumus Nacionālajā radio un televīzijas likumā, kas atvieglo LRT ģenerāldirektora atlaišanu. Likumprojekta iniciatori - sociāldemokrāti, partija "Nemunas ausma" un zemnieki-zaļie - vēlas radīt apstākļus LRT direktora atlaišanai aizklātā balsojumā. Viņi ierosina samazināt nepieciešamo balsu skaitu un paļauties uz diviem kritērijiem: ja administrācijas vadītājs nepareizi pilda ģenerāldirektora pienākumus un ja padome neapstiprina gada darbības pārskatu. Par priekšlikumu nobalsoja septiņdesmit seši deputāti, bet pret - 50. Tūlīt pēc balsojuma konservatīvais deputāts Audrjus Petrošiuss paziņoja, ka opozīcija ir savākusi parakstus ietekmes novērtējumam. Tas ļautu mediju ekspertiem izteikt savu viedokli. Demokrāte deputāte Agne Širinskiene ierosināja iesniegt likumprojektu publiskai apspriešanai.
Tomēr, kā jau tika prognozēts, sociāldemokrāti, tostarp bijušais kultūras ministrs Šarūns Birutis, ierosināja grozījumu paātrinātu izskatīšanu. Tas bloķētu ietekmes novērtējuma iespēju un nozīmētu, ka valdošais vairākums grozījumus pieņemtu pirms Ziemassvētkiem. Pēc šī priekšlikuma Seima zālē atskanēja saucieni "Kauns, kauns!". Iepriekš, runājot ar žurnālistiem ārpus zāles, Seima priekšsēdētājs Jozs Oleks paziņoja, ka pats negrasās ierosināt paātrinātu procedūru, un uzstāja, ka nav zinājis par sociāldemokrātu, partijas "Nemunas ausma" un zemnieku un zaļo vienošanos par paātrinātās procedūras izmantošanu. Tomēr žurnālisti par to jau bija zinājuši trešdienas vakarā. Sociāldemokrāti un citi valdošās koalīcijas dalībnieki ignorēja faktu, ka opozīcija vispirms pieprasīja ietekmes novērtējumu un atbalstīja paātrināto procedūru, tāpēc novērtējums netiks veikts, un eksperti nevarēs paust savu viedokli. Kopumā opozīcija pauda spēcīgu neapmierinātību ar Seima priekšsēdētāja pirmā vietnieka Raimonda Šuķa (“Nemunas ausma”) parlamenta vadības stilu. Piemēram, opozīcija apgalvoja, ka viņš nav paziņojis par sesijas sākumu un reģistrāciju. Viņš arī ignorējis jebkādus komentārus. "Jūs pastāvīgi pārkāpjat statūtus un apkaunojat godājamo jurista titulu," viņam dusmīgi sacīja Demokrātiskās savienības "Lietuvas vārdā" priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis, raksta LRT.
Pārdos sanatoriju un samaksās pārvadātājiem
Portāls “Lrytas” raksta, ka Baltkrievijas režīms turpina turēt Lietuvas pārvadātājus ķīlniekos un Lietuvas uzņēmumi jau skaita miljonu zaudējumus. Tomēr nesen ir parādījušās baumas, ka zaudētie transportlīdzekļi varētu tikt kompensēti, izmantojot Lietuvā iesaldētos Baltkrievijas aktīvus, piemēram, sanatoriju "Belorus" Druskininkos. Tomēr izrādās, ka to var būt diezgan grūti izdarīt. Bijušais tieslietu ministrs un pieredzējušais jurists Gintauts Barkuss ir atklāts - Lietuva nav laikus paveikusi mājasdarbus.
Zaudējumi jau sasniedz 100 miljonus eiro. 10. decembrī autopārvadātāju organizācijas “Linava” organizētais protests ir noslēdzies. Pārvadātāji atkārtoti ir norādījuši, ka viņiem ir jāatlīdzina nodarītie zaudējumi. Iesniegti arī pirmie aprēķini. “Linava” prezidents Erlands Mikēns ziņu portālam “Lrytas” pastāstījis, ka līdz 1. decembrim pārvadātāju zaudējumi tuvojas 100 miljoniem eiro. Pārvadātāji šajā summā iekļauj arī Baltkrievijā iestrēgušo transportlīdzekļu vērtību. "Mēs aprēķinām to vērtību pēc patiesi samazinātām cenām, t.i., mēs aprēķinām, ka traktora cena ir 20 tūkstoši eiro, bet puspiekabes cena ir tikai 10 tūkstoši eiro. Mums Baltkrievijā ir aizturēti arī traktori, un jaunākais traktors tur ir tikai mēnesi vecs," precizē E. Mikēns.
