“Tas ir amerikāņu projekts,” ir pārliecināts politologs Juris Rozenvalds, analizējot Baltkrievijas pēkšņo “labvēlību”, atbrīvojot no ieslodzījuma 123 cilvēkus, viņu vidū arī protestu kustības līderi Mariju Koļesņikovu un Nobela Miera prēmijas laureātu Alesu Bjaļacki. Paziņojums tika izplatīts drīz pēc ASV sūtņa izteiktajiem plāniem atcelt sankcijas Baltkrievijas kālija karbonātam. Mazliet citas domas ir vēsturniekam un politologam Kārlim Daukštam.
Ar Eiropu siltāku attiecību nebūs
Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, kura dzīvo Lietuvā, izteicās, ka sankciju mīkstināšana ir daļa no ASV un Baltkrievijas vienošanās, kas paredz arī daļas politieslodzīto atbrīvošanu. Bet vienlaikus viņa aicināja cilvēkus nebūt naiviem, jo Baltkrievijas Lukašenko nav mainījis savu kursu uz atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu. Viņasprāt, sankciju atvieglošana liek valstīm būt maksimāli piesardzīgām, jo šie atvieglojumi patiesībā spēcina Krievijas kara mašīnu. Lielākā daļa atbrīvoto ir ieradušies Ukrainā, viena ir arī Latvijas pilsone, kura patlaban jau ir Latvijā.
“Tas, kas notiek ar ieslodzītajiem, kuri bija Lukašenko galvenie naidnieki, patiesībā ir Amerikas aktivitāte,” uzskata Rozenvalds, “un pret to viņi sola zināmas atlaides sankcijām pret minerālmēsliem, ko visu laiku eksportēja Baltkrievija. No vienas puses - atkusnis attiecībās ar ASV - nebūt nenozīmē, ka tas ir atkusnis attiecībās ar Eiropu. Tā, piemēram, attiecībās ar Lietuvu nav nekādu uzlabojumu. Kontrabandas baloni lido, lietuviešu smagās automašīnas joprojām atrodas baltkrievu stāvvietās. Tāpēc ļoti šaubos, ka ASV kļūs siltākas attiecības ar Eiropu.”
Solis pretī Krievijai
Rozenvalds uzskata, ka ASV rīcība attiecībā uz sankciju mazināšanu pret Baltkrieviju ir konkrēts solis izlīgšanai ar Krieviju. “Pat vēl vairāk,” viņš turpina, “ir iespējami vairāki kopīgi projekti ar Krieviju. Tad jāvaicā: un kas mums no tā? Nedomāju, ka mums no šī darījuma būs kādi labumi. Baltkrievija Lietuvā laiž kontrabandas balonus lielā daudzumā, un Baltkrievija to varētu ja ne apturēt, tad vismaz piebremzēt. Esmu pārliecināts, ka ASV attiecības ar Baltkrieviju ir komplektā ar attiecībām ar Krieviju. Baltkrievija ar Ukrainu tiešā veidā nekaro, tomēr atbalsta galveno agresorvalsti dažādos veidos.”
Tāpēc Rozenvalds uzskata, ka šī politieslodzīto atbrīvošana ir tāds “amerikāņu sižets”. “Bet diez vai ES sižets ir līdzīgs. Tramps taču saka: Eiropa “iet uz galu”. No Baltkrievijas puses varētu būt kādi nopietnāki soļi attiecībā uz ES, taču nekas par to neliecina. ASV varētu mēģināt balansēšanu - mazliet Eiropai, mazliet Krievijai. Taču tuvākajā laikā es to neparedzu.”
Rozenvalds ir arī skeptisks par migrantu plūsmas apturēšanu uz Baltkrievijas un Latvijas robežas: “Ja Baltkrievija velētos, tā šo plūsmu apturētu. Tie migranti taču nenokļūst Baltkrievijā pa sauszemes ceļiem, viņi līdz Baltkrievijai atlido, samaksā kādas naudiņas un tad laužas Eiropas Savienībā. Patlaban šīm attiecībām nav nekādu pozitīvu perspektīvu.”
Rozenvalds uzskata, ka Baltkrievijai ir ekonomiskās intereses un viņu potaša (kālija karbonāts - E.V.) eksports, kas ir viens no pasaulē nozīmīgākajiem avotiem, kas nepieciešami lauksaimniecībā, līdz ar to, kā saka Rozenvalds, sankcijas ir kā nazis pie rīkles. “Tas ir amerikāņu projekts, un mēs nezinām, par ko tas viss pārvērtīsies,” viņš piebilst.
Jo mierīgāk, jo labāk
Vai Baltkrievijā ieslodzīto 123 politieslodzīto atbrīvošana kaut kādā veidā ietekmēs arī Latviju? Kārlis Daukšts ir pārliecināts, ka jā. “Trampa komanda ir pielēmusi izdarīt visu, lai izveidotu vienotu Eiropas ietekmes zonu,” saka Daukšts, “un Tramps šajā gadījumā iet nevis idiotisma pavadā, bet skatās uz šo teritoriju kā uz vienotu telpu. Tramps grib veidot tirdzniecības dīlu ar Lukašenko, kurš ir viens no ļoti svārstīgiem cilvēkiem un grib būt labs visiem.”
Jāmeklē labums Latvijai. “Labumu Latvijai šajā situācijā ir grūti atrast,” ironizē Daukšts, “bet tajā pašā laikā - jo mierīgāk, jo labāk. Un pēdējie darījumi ar Baltkrieviju nozīmē: nebūs kādas sliežu nojaukšanas. Jo lielākais kālija sāls pārkraušanas punkts ir Ventspils. Līdz ar to tas ir ļoti izdevīgi “Latvijas dzelzceļa” biznesam. Un tirdzniecība nav karš. Savukārt Lukašenko mērķis - paturēt ieslodzījumā joprojām ap tūkstoti cilvēku - tas ir viņa tirdzniecības objekts. Viņam citas ietekmes nav. Izņemot kālija sāli, protams.”
Savukārt migrantu plūšanu pāri Baltkrievijas un Latvijas robežai Daukšts uzskata par sava veida pātagu. Amerikāņi esot pieprasījuši pārtraukt kontrabandas balonu sūtīšanu pāri Lietuvas robežai, līdz ar to ir cerības, ka Lukašenko varēs uzlabot attiecības ar Lietuvu. “Bet solījumi politikā ir tādi - šodien tie ir, rīt to nav,” teic Daukšts. Katrā gadījumā visticamākais variants ir tāds, ka Latvijai no šī darījuma starp ASV un Baltkrieviju nebūs nekāda labuma. Jācer, ka vismaz sliktuma nebūs.
