Šā gada 9. decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (24-TA-3000), kas līdz galam vēl nav izvērtēts Saeimā. Grozījumi aptver vairākas jomas, taču viena no būtiskākajām izmaiņām līdz šim palikusi plašākai sabiedrībai gandrīz nepamanīta – iespēja ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un tiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam.
Proti, daļa no funkcijām, kas līdz šim bija valsts institūciju - Latvijas pārstāvniecību un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) - kompetencē, turpmāk varētu tikt nodota privātiem uzņēmumiem, tostarp ārvalstīs. Formāli tas nozīmē, ka Latvijas valsts nezaudē lēmuma pieņemšanas tiesības, taču būtiska daļa no procesa - dokumentu pieņemšana un sākotnējā pārbaude - var tikt veikta ārpus valsts institūcijām.
Likumprojekts paredz izteikt Imigrācijas likuma 13. panta 2.² daļu jaunā redakcijā:
"Pārstāvniecība ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un ilgtermiņa vīzu pieteikumiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi ir tiesīga deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, noslēdzot atbilstošu deleģēšanas līgumu. Ja pārstāvniecība ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu deleģē ārpakalpojumu sniedzējam, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), 17., 43. un 44. pantā noteiktos sadarbības principus."
Kas varētu mainīties un kāpēc?
Plānotie grozījumi gan vēl jāvērtē Saeimai. Mēs skaidrojam iemeslus šādai iniciatīvai, kā arī to, vai tas dos mūsu valstij kādu labumu. Grozījumus sagatavojusi PMLP amatpersona un virza Iekšlietu ministrija (IeM), tādēļ vaicājām abām iestādēm par to faktisko nepieciešamību, kā arī iespējamiem riskiem, ieguvumiem un izmaksām, kas no tiem izriet.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe norāda, ka grozījumi galvenokārt saistīti ar Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu. Anotācijā pie likumprojekta skaidrots, ka līdzīga deleģēšanas prakse jau pastāv attiecībā uz īstermiņa vīzām, un tagad šo pieeju paredzēts paplašināt arī uz ilgtermiņa vīzām. M. Puķe arī norāda, ka iestādes sniegtās atbildes ir saskaņotas ar Iekšlietu ministriju. Turpinājumā - mūsu jautājumi un PMLP atbildes.
Kāds ir PMLP pamatojums šādai izmaiņai, un kādas problēmas tā risina?
Ārpakalpojuma piesaiste jau šobrīd tiek izmantota vīzu jomā un ir pierādījusi efektivitāti, samazinot diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību noslodzi.
Kādi līgumi tiks slēgti, un cik tas maksās valstij?
Ārpakalpojuma sniedzējs tiks izvēlēts atklāta konkursa kārtībā. Ārpakalpojuma līguma slēgšana valstij neradīs nekādas papildu izmaksas.
Kas šobrīd veic ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un ilgtermiņa vīzu pieteikumiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi, un kā mainīsies izmaksas?
Pašlaik pieteikumu pieņemšanu ārvalstīs nodrošina diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Pēc grozījumu pieņemšanas dokumentu izskatīšana un lēmuma pieņemšana nemainīgi paliks Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē, un izmaksas nemainīsies.
Vai PMLP vai citu iestāžu kapacitāte ir nepietiekama?
Ārpakalpojuma piesaiste ir instruments, kas ļauj efektīvāk organizēt procesu ārvalstīs, atslogot pārstāvniecības un vienlaikus pastiprināt kontroli.
Kā tiks izvērtēti ārpakalpojuma sniedzēji?
Ārpakalpojuma sniedzējs tiks izvēlēts atklāta konkursa kārtībā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz drošību, datu aizsardzību un pakalpojuma kvalitāti.
Vai plānotie Imigrācijas likuma grozījumi varētu palielināt risku, ka Latvijā nonāks personas, kuras citādi to nevarētu izdarīt?
Nē. Lēmumu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas piešķiršanu nepieņem ārpakalpojuma sniedzējs, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, dokumentus izvērtējot pēc tāda paša principa kā līdz šim.
Kā PMLP saglabās kontroli pār dokumentu pārbaudi?
Dokumentu izskatīšana un lēmuma pieņemšana nemainīgi paliek Pārvaldes kompetencē. Ārpakalpojuma sniedzējs nepiedalās lēmumu pieņemšanā.
Vai likuma izmaiņas saistītas ar imigrācijas pieaugumu?
Nē. Projekts nav saistīts ar mērķi veicināt imigrāciju, bet gan ar kontroles pastiprināšanu un procesu uzlabošanu.
Kas ir likumprojekta iniciators?
Likumprojekta izstrādi noteikusi nepieciešamība pārņemt Eiropas Savienības normatīvo aktu - Vienotās atļaujas direktīvu. Ārpakalpojuma piesaistes jautājums tika apspriests diskusijās ar Valsts drošības dienestu un Ārlietu ministriju.
M. Puķe arī norāda, ka šāda prakse, proti, ārpakalpojuma izmantošana dokumentu pārbaudei, nav ārkārtēja - to izmanto arī daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tomēr atbildēs iezīmējas arī potenciālas pretrunas. Pirmkārt, PMLP uzskata, ka ārpakalpojuma izmantošana neradīšot valstij papildu izmaksas, lai gan grūti noticēt, ka ārpakalpojuma sniedzējs veiks darbu bez atlīdzības. Tajā pašā laikā viens no grozījumu mērķiem, kā norāda PMLP, ir samazināt diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību jeb vēstniecību noslodzi. Citiem vārdiem sakot - mūsu ārvalstīs mītošo vēstnieku darbs vairs nebūs tik smags kā līdz šim. Saliekot šo informāciju kopā un pieņemot, ka ārpakalpojuma sniedzējs nestrādās bez atlīdzības, iespējams tikai viens scenārijs - lai izmaksas valstij tiešām nemainītos, būs jāsamazina finansējums pārstāvniecībām. Ņemot vērā darba apjoma samazinājumu, tas arī būtu loģiski.
Nacionālajam spārnam cits viedoklis
Kā redzams PMLP un IeM kopīgā atbildē, iestādes nesaskata būtiskus riskus plānotajos Imigrācijas likuma grozījumos. Atšķirīgs viedoklis šajā un citos jautājumos ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedram Edvīnam Šnorem (NA). Deputāts sarunā ar “Neatkarīgo” apstiprina, ka iniciatīva komisijā jau ir skatīta. Viņš norāda, ka galvenie iemesli grozījumiem ir PMLP kapacitātes trūkums, kā arī atbildīgo amatpersonu kompetences trūkums ārvalstnieku iesniegto dokumentu izvērtēšanai. Balstoties uz M. Puķes sniegto atbildi - runa ir par diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību jeb vēstniecību kompetenci. Turpinājumā saruna ar E. Šnori.
Iekšlietu ministrijas virzītie grozījumi Imigrācijas likumā (24-TA-3000) paredzētu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) iespēju ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un ilgtermiņa vīzu pieteikumiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam. Vai par šādu iniciatīvu ir zināms, un kāds ir jūsu viedoklis?
To mēs izskatījām, ja nekļūdos, 16. septembrī Aizsardzības komisijā. Tas bija viens no Iekšlietu ministrijas piedāvājumiem. Diskusijas par to īpaši komisijā nebija. Cik saprotu, tas ir saistīts ar faktu, ka PMLP kapacitāte ir ierobežota. Tas ir plaši zināms, tāpēc es uz budžetu iesniedzu priekšlikumu palielināt PMLP kapacitāti, piesaistot papildu finansējumu, bet to noraidīja.
Cik var saprast - šis priekšlikums (ārpakalpojuma izmantošana vīzu pieteikumiem) domāts, lai atslogotu PMLP resursus, jo viņi ar visu netiek galā. Var piekrist, ka esošā kārtība nav apmierinoša. Mēs piekrītam, ka kaut kas ir jāmaina, bet vai šādā veidā kaut kas tiks panākts, grūti pateikt. (..) Tagad, kad PMLP izvērtē vīzu saņemšanai iesniegtos dokumentus - mans iespaids ir, ka viņi netiek galā. Es neesmu apmierināts ar esošo situāciju. Mums parādās arvien vairāk migrantu no Āzijas un citām valstīm. Es pieņemu, ka viens no iemesliem ir tas, ka izvērtēšanas sistēma ir nepilnīga.
Acīmredzot iesniedz (ārvalstnieki) kaut kādus izglītības dokumentus, ko te Rīgā nesaprot. Šis ir mēģinājums deleģēt dokumentu izskatīšanas pakalpojumu kādam zinošākam. Kā mums skaidro Iekšlietu ministrija - tās būtu institūcijas, kurām tā uzticas.
Pašreizējā Imigrācijas likuma grozījumu redakcijā nav teikts, ka tās būtu konkrēto valstu institūcijas. Tie tikpat labi varētu būt privāti uzņēmumi, kas izskatītu dokumentus vīzu pieteikumiem. Gan Latvijas, gan ārvalstu. Vai jūs saskatāt tajā riskus?
Jā, es saskatu riskus gan tajā, kas tiek piedāvāts, gan arī tajā, kas ir pašreiz. Būtu labāk iedot naudu PMLP - viņi paši nolīgtu cilvēkus, kuri pārzina visas Indijas lietas, un tas būtu labāk.
Šobrīd PMLP netiek galā? Par mazu resurss?
Acīmredzot. Pilnīgi skaidrs, ka par mazu resurss, jo PMLP strādājošie atšķiras no citām iekšlietu struktūrām ar to, ka viņi nav amatpersonas ar speciālām dienesta pakāpēm. Pārējiem būtiski palielināja algas, bet uz PMLP tas neattiecās.
Es jau pagājušogad sniedzu priekšlikumu būtiski palielināt PMLP finansējumu, jo izaicinājumi un problēmas imigrācijas spiediena rezultātā palielinās, bet to noraidīja gan pagājušajā, gan šajā gadā. PMLP netiek galā.
Tātad mums jārēķinās ar imigrācijas pieaugumu, ja reiz pat likumus tādēļ mainām?
Mēs varam rēķināties ar imigrācijas pieaugumu, jo tas ir ietverts Iekšlietu ministrijas plānos. Tur stāv skaidri rakstīts, ka imigrācija pieaugs.
Jūsu personīgais viedoklis būtu tāds, ka imigrācija būtu jāierobežo?
Protams. Mēs redzam, ka no Latvijas aizbrauc Krievijas pilsoņi - tas ir labs process, jo risinās okupācijas sekas. Tas bija mūsu mērķtiecīgs darbs. (..) Bet mēs arī redzam, ka vietā iebrauc imigranti no Āzijas - Uzbekistānas, Indijas un citām valstīm. Tas, manuprāt, nav atbalstāmi. (..) Tam ir riski, ko mēs redzam Eiropā - drošība, integrācija. To mēs šeit negribam.
Vai dokumentu izvērtēšana vīzu pieteikumiem ārpakalpojumā nebūs dārgāka nekā PMLP kapacitātes palielināšana?
Tas būtu jājautā Iekšlietu ministrijai. Manuprāt, tā ir diezgan liela avantūra, bet tajā pašā laikā mani neapmierina, kā tas notiek tagad. Acīmredzami iesniegtos dokumentus akceptē, nesaprotot - kas tur īsti rakstīts un kas tie par dokumentiem.
Mums arī komisijā ziņoja, ka iesniedz viltotus dokumentus.
PMLP netiek skaidrībā - vai iesniegtie dokumenti ir īsti vai viltoti?
Jā, ir tādas situācijas. Atceros, bija runa par Uzbekistānas pilsoņiem un viņu autovadītāju apliecībām - atklājās, ka tās ir viltotas. No tiem, kuri brauc (uz Latviju), diezgan liela daļa ir negodprātīgas personas.
Cik saprotu, PMLP nonāca pie secinājuma, ka īsti netiek ar to galā un jālūdz kādam uz vietas, kurš tos dokumentus saprot vairāk. (..) Es tagad interpretēju Iekšlietu ministrijas iniciatīvu, bet būtu viņiem pašiem jājautā.
Svarīgs ir drošības iestāžu viedoklis
Tikmēr Saeimas deputāts un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) nevēlējās komentēt Imigrācijas likuma grozījumus, kamēr nav uzklausīts drošības iestāžu viedoklis:
“Kad grozījumi atnāks uz Saeimu, tos pētīs Aizsardzības un iekšlietu komisija. Līdz ar to mēs arī vienmēr rūpīgi skatāmies uz grozījumu iniciatīvas būtību un to darīt aicinām visas iestādes. Ja tas kaut kādā veidā apdraudēs mūsu nacionālo drošību, skaidrs, ka Saeima var lemt savādāk.
Tāpēc pašlaik es neizteikšos. Uz (komisijas) sēdi tiek aicinātas visas puses - arī drošības iestādes. Pēc viņu uzklausīšanas arī mēs lemsim. (..) No savas puses kā Nacionālās drošības komisijas vadītājs varu pateikt, ka rūpīgi raudzīsimies uz to - vai būs atbalsts no drošības iestādēm. Viņu viedoklī ieklausīsimies stingri, lai tas kādā veidā neapdraud mūsu drošību.”
