Sākums

Lietuvas robežsargi šajā gadā biežāk nekā tajā pašā periodā pērn pamanījuši brūnos lāčus. Eksperti to attiecina uz plašas uzraudzības sistēmas uzstādīšanu uz valsts robežas un pastāvīgu šo dzīvnieku populāciju, kas Lietuvā atveseļojas un pieaug, raksta Lietuvas laikraksts "kauno.diena.lt", atsaucoties uz ziņu aģentūru BNS. Arī Latvijā pieaug lāču skaits un palielinās to izplatība.

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā bāzētā Pilsoņu brīvību centra vadītāja, Nobela Miera prēmijas laureāte Aleksandra Matvijčuka intervijā Vācijas raidorganizācijai "Deutsche Welle" ("dw.com") pastāstīja, kā ukraiņi izdzīvo Krievijas gūstā, kā cilvēktiesību aktīvisti vāc un dokumentē pierādījumus par kara noziegumiem Ukrainā un kādi pierādījumi jau savākti.

Polijā aizsākušies pirmie lielie “tērauda” protesti – tērauda rūpniecības strādnieki devās gājienā pa Varšavas ielām no parlamenta uz premjerministra kanceleju. Arodbiedrību pārstāvji norāda, ka tērauda rūpniecībā drīz var sākties atlaišanas vilnis, kam sekos rūpnīcu likvidācija, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Saruna ar jaunievēlēto arhibīskapu Rinaldu Grantu: par ceļu uz Baznīcu un par to, vai Grants turpinās arhibīskapa Jāņa Vanaga tradīciju – no Baznīcas pozīcijām komentēt politiskās norises; par Dieva visvarenību un kara neapturēšanu; par homoseksuālajām laulībām un zemajiem dzimstības rādītājiem; par mākslīgo intelektu un dvēseliskajām šaubām.

Ministru prezidente Evika Siliņa pirmdien kārtējo reizi ir nākusi klajā ar aicinājumu ministrijām izteikt pašām savus priekšlikumus, kur ietaupīt naudu nākamā gada budžeta caurumu lāpīšanai.

Pēdējos gados palielinājies to jauniešu skaits, kuri sazinās ar Zviedrijas Miera asociāciju "Svenska Freds". "Daudzi ir noraizējušies par to, ka tiks iesaukti militārajā dienestā," Zviedrijas nacionālajai televīzijai SVT (“svt.se”) sacīja Rebeka Lindholma Šulca no "Svenska Freds". Viņasprāt, tas nozīmē, ka arvien vairāk jauniešu būs jāpilda militārais dienests pret paša gribu. SVT demonstrēja arī sižetu, kurā tika rādīti tie jaunieši, kuri iespēju dienēt novērtē atzinīgi.

Žurnālista un publicista Lato Lapsas saruna ar Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski balstīta uz skatītāju iesūtītajiem jautājumiem.

Par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vienīgo reālo aktīvu kļūst tā cieņpilnais nosaukums izmantošanai tam, lai aizsegtu eiro miljardu ierakšanu zemē “Rail Baltica” trasē. 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 14. jūnija telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu paziņoja, ka pēc 22. jūnija ir gatavs turpināt miera sarunas ar Ukrainu. Putina palīgs un sarunu grupas ar Ukrainu vadītājs Vladimirs Medinskis 10. jūnija intervijā laikrakstam “The Wall Street Journal” izteicās: "Konflikts diemžēl padziļina mūsu domstarpības ar Ukrainu. Tāpēc mēs vēlamies, lai tas beigtos pēc iespējas ātrāk. Mēs vēlamies mieru."

Aināra Šlesera organizētā svētdienas akcija pie Brīvības pieminekļa liecina, ka Evikas Siliņas valdībai parādījusies papildu stute. Tāpat kā savulaik Aldis Gobzems ar savām bezmērķīgajām izdarībām un draudiem objektīvi tikai balstīja Krišjāņa Kariņa valdību, tā tagad līdzīgas funkcijas pilda Šlesera tukšie draudi: dodu Siliņas valdībai divas nedēļas. Ja viņa neatkāpsies, tad...

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs atzīst, ka, ja patiesi a/s “Latvijas dzelzceļš” vai tās meitasuzņēmumu vagoni Ukrainā spiesti atrasties dīkstāvē, neko nepelnot, un tajā pašā laikā mums no valsts budžeta “Latvijas dzelzceļš” ir jādotē – šāda ziņa nav tīkama.

Elektroniskā uzraudzība ir mūsdienīgs un efektīvs probācijas līdzeklis, kas sniedz iespēju nodrošināt cietumā esošajiem notiesātajiem pakāpenisku pāreju no brīvības atņemšanas uz pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus saglabājot kontroli un sniedzot atbalstu ārpus ieslodzījuma vides. Latvijā elektroniskā uzraudzība darbojas jau desmit gadus. Bet aiz katra uzraudzības gadījuma ir cilvēks – ar savu ceļu, izaicinājumiem un centieniem mainīt dzīvi.

Eiropas Savienība atjaunojusi pirms trim gadiem atceltos ievedmuitas tarifus virknei Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas produktu. Vai mūsu zemkopjiem un pārtikas ražotājiem tas nozīmē atelpu? Vai šajos kara gados esam kļuvuši pietiekami konkurētspējīgi un lēto produktu ienākšana tirgū vairs nespēj ietekmēt mūsu kvalitatīvo ražojumu noietu?

Kāpēc neviens no trim kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu neieguva pietiekamu Tieslietu padomes atbalstu? Kas Tieslietu padomes locekļiem kandidātos nepatika? Vai patiesi neviens no viņiem nespēja pienācīgi izklāstīt redzējumu par prokuratūras turpmāko piecu gadu virzību? Varbūt Eiropas Padomes jaunākā ziņojuma dati par prokuratūru pielika treknu punktu Tieslietu padomes izvēlei?

Nekādas tehnoloģijas, tikai ar roku aizpildāmi protokoli, publiski skaitītas balsis un skaļi nolasīti rezultāti — tā 30 gadus notikušas vēlēšanas Ukrainā, pārvarot tās (un citas) problēmas, kuras Latvijā pēdējā desmitgadē uzrodas arvien vairāk.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure un Latvijas Alus darītāju savienības  valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš stāsta par to, kad un cik lielā mērā pārtikas cenas varētu ietekmēt  27. maijā parakstītais pārtikas izejvielu un pārtikas produktu ražotāju un tirgotāju parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu.

Otrdien Igaunijā, Pērnavas apriņķī, oficiāli atklāts Sopi-Tootsi vēja un saules parks. Atjaunojamo energoresursu parks izmaksāja gandrīz 400 miljonus eiro un ir lielākais Igaunijā, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".

Satraukums par ieilgušajām intensīvajām lietavām valda ne tikai zemnieku saimniecībās, bet arī Rīgā, Zemkopības ministrijā un tās pakļautībā esošajās iestādēs. Zaudējumi zemnieku budžetos nozīmēs zaudējumus arī valsts budžetā. Valsts ir gatava sniegt zemniekiem atbalstu, sarunā ar “nra.lv” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze. 

Latvijas Bankas (LB) iekoptajā ekspertu sarunu formātā spriežot par to, "kāpēc Latvijā krīt dzimstības rādītāji un kā to mainīt?”, neauglības ārstēšanā specializējies ginekologs Egīls Gasiņš ierosināja izveidot Latvijā valsts mēroga “startapu olšūnu uzkrāšanai”. 

Specdienestu vadītāju, ekspertu un politiķu brīdinājumi par Putina gatavošanos uzbrukumam kādai no NATO dalībvalstīm, lai pārbaudītu Rietumu vienotību, kopš gada sākuma izskanējuši arvien biežāk. Pirms dažām dienām par to vēlreiz atgādināja Vācijas federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls, kurš gatavojas atstāt savu amatu: “Maskava var veikt provokāciju Baltijas valstīs “Krievijas iedzīvotāju aizsardzības” iegansta aizsegā”, līdzīgi kā tas notika ar Krimas aneksijas speciālo operāciju 2014. gadā. “Nav runa par plaša mēroga iebrukumu, izmantojot tankus un bombardēšanu – Krievijai pietiek nosūtīt uz Igauniju “zaļos cilvēciņus” krievvalodīgās minoritātes aizstāvībai,” Kāla teikto citē aģentūra “Reuters”. Tādā veidā, pēc viņa domām, “Putins mēģinās pārbaudīt NATO apņēmību aizsargāt savus sabiedrotos”.

Kāda pētnieku ieskatā ir investīciju vide Latvijā; kādu lomu investīciju piesaistē spēlē ģeopolitika; kā klājas ar investīciju piesaisti mūsu kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai?

Līgumā par aptuveni 600 Zviedrijas ieslodzīto nogādāšanu Igaunijas pilsētas Tartu cietumā ir teikts, ka uz Tartu tiks vesti veselīgi pieauguši vīrieši, kuri ir saņēmuši ilgtermiņa sodu un nav radikalizēti. Tas nozīmē, ka ievestie ieslodzītie būs parasti slepkavas, izvarotāji un ekonomiskie noziedznieki, Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR ("err.ee") paziņoja Igaunijas tieslietu ministre Lisa Pakosta. Pēc viņas teiktā, ieņēmumi no līguma segs visas iespējamās izmaksas, kas būs radušās Igaunijai cietuma un cietumnieku uzturēšanā.