Kas šogad mainīsies Latvijas pensionāru dzīvē, kādi ir Latvijas Pensionāru federācijas nākotnes plāni, cik valdība ir gatava risināt senioriem aktuālus jautājumus, vai ir paredzēts paaugstināt pensionēšanās vecumu, cik taisnīga ir pensiju sistēma, intervijā "Neatkarīgajai" stāsta Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča.
“Man pietrūkst iztēles, lai iedomātos, ka mēs varētu nonākt līdz tam,” Dānijas premjerministre Mete Frederiksena diplomātiski atbildēja uz ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa izteikumiem preses konferencē savā “Mar-A-Lago” rezidencē Floridā par iespējamo Grenlandes pāriešanu ASV jurisdikcijā.
Kultūras ministres Agneses Lāces (“Progresīvie”) izplānotais un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) īstenotais privāto akreditēto muzeju “jaunās finansēšanas sistēmas” konkurss ir beidzies. Rezultāts: ir muzeji, kam piešķirta vien daļa no pieprasītā finansējuma, radot bažas par to eksistenci nākotnē. Savukārt, piemēram, Purvīša muzejam finansējums vispār nav piešķirts. Par situāciju “Neatkarīgajai” stāsta cilvēki, kuri saistīti ar muzejiem un to nākotni.
Kopš kara sākuma ukraiņi Latvijā atvēruši vairāk nekā 100 jaunu uzņēmumu. Kā noskaidroja “nra.lv”, 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē Latvijā ar Ukrainas pilsoņu līdzdalību atvērti 50 jaunu uzņēmumu. Līdz 2024. gada oktobrim šādu uzņēmumu skaits sasniedza 100. Šos datus “nra.lv” sniedza Ukrainas vēstniecība Latvijā. Uzņēmumi darbojas IT, transporta, nekustamā īpašuma, būvniecības un audiovizuālo pakalpojumu jomās.
Diskusijas valdībā par aviokompānijas “airBaltic” nākotni publiskā līmenī ir uz laiku iesaldētas. Līdz šā gada 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Atgādināšu, ka 97,97% uzņēmuma akciju pieder Latvijas valstij. Līdz ar to šī akcionāru “sapulce” būs tikai formāla procedūra, kurā tiks pausts valdības redzējums situācijas risinājumam.
Kamēr KNAB pēta “airBaltic” valdes priekšsēdētāja apcirkņu atbilstību likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tikmēr atklātībā uzpeld aizvien jaunas nianses par to, kā mūsu nacionālā aviosabiedrība tieši vai netieši baro savu valdes priekšsēdētāju.
“Latvijas Pasts” (LP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pasta tarifu celšanu par 40% izskaidro visvairāk ar to, ka pasts no sūtījumu piegādes uzņēmuma pārtapis par valsts iestādi dažādu likumu prasību izpildīšanai.
Pirmdienas rīts sākās ar patiešām patīkamām ziņām. Pareizāk sakot, izcilām, gluži vai grandiozām ziņām. Latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ieguvusi prestižo “Golden Globe” balvu.
Krievijā samilst darbaspēka problēmas. Daudzi spējīgie vīrieši naudas vilinājumā dodas nāvē uz Ukrainu, citi tiek turp sūtīti piespiedu kārtā. Atjautīgākie Krievijas uzņēmēji raduši jaunus risinājumus, piemērojot mūsdienu formātiem senas pagātnes darbaspēka piesaistes metodoloģijas. Tadžikistānas pilsoņu grupa apgalvo, ka viņi ir spiesti būt vergi darba devējam, kurš attālā liellopu fermā Krievijas Tālo Austrumu Magadanas reģionā ir atņēmis viņiem pases, lai neļautu aizbraukt, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL) portālā “rferl.org”.
Latvija tērē milzīgu naudu, lai uzturētu divas pārstāvniecības Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) – viena ir Ņujorkā (ASV), otra ir Ženēvā (Šveice). Simti tūkstošu eiro jāmaksā par dalību ANO un ANO programmām. Arī telpu iegāde, īre un uzturēšana pārstāvniecību vajadzībām veido pamatīgas summas. Īpaši dārgi tas izmaksā Ņujorkā, kur notiek vērienīgi Manhetenā iegādāto ēku rekonstrukcijas darbi. Kādēļ maksājam tik daudz, lai būtu biedri Vladimiram Putinam draudzīgajā organizācijā?
Piemaksāt vēl pāris procentus elektrības cenai ir sīkums attiecībā pret riskiem attiecību turpināšanai ar Krieviju, kas ar Somijas un Igaunijas elektrības savienojuma pārraušanu apzināti atsakās no līgumsaistības izpildīt spējīgas valsts tēla.
Martinam Gausam pastarpināti piederošs uzņēmums sniedzis pakalpojumus viņa pārvaldāmajai Latvijas valsts akciju sabiedrībai “airBaltic”. “airBaltic un 2e Systems 2019. gadā uzsāka lielu projektu, lai paplašinātu un uzlabotu airBaltic tiešsaistes lidojumu iepirkšanās un rezervēšanas risinājumu. Attiecīgās komandas aktīvi iesaistījās un sadarbojās, lai papildinātu esošo tiešsaistes rezervēšanas risinājumu, lai atbalstītu airBaltic izaugsmes plānus,” teikts “airBaltic” mājaslapā.
Reaģējot uz pagājušajā ceturtdienā izplatīto “airBaltic” paziņojumu, ka Latvijas nacionālā aviokompānija dzinēju apkopes kavēšanās dēļ atcels kopumā 4670 lidojumu, vaicājām “airBaltic” valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un “airBaltic” padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam, kurš par notiekošo saucams pie atbildības.
“Mūsu skolā mobilos telefonus audzēkņiem esam aizlieguši lietot jau gadus trīs,” teic Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda, “protams, ja tie nepieciešami mācību procesā, tad atļaujam.” Liegums izmantot mobilos tālruņus līdz 6. klasei visās skolās stāsies spēkā 2025. gada 31. maijā, un līdz šim datumam jābūt izstrādātiem arī skolas iekšējiem noteikumiem par telefonu izmantošanu. Augšminētajā skolā liegums attiecas uz visām klasēm, ne tikai uz posmu no pirmās līdz sestajai klasei. Un skolēnu protesta kliedzienus tā kā nedzird.
Konservatīvo domu pārstāvošā portāla “Telos” galvenās redaktores Agneses Irbes intervija TV raidījumā “Kāpēc?” izraisīja pamatīgu viļņošanos tajos sociālo tīklu burbuļos, kuri aktīvi seko līdzi tā dēvētajiem kultūras kariem starp nosacītajiem konservatoriem un liberāļiem.
Šodien tiks atjaunots vilcienu maršruts, par kura slēgšanu satiksmes ministrs Vilis Krištopans taisnojās Saeimas 1997. gada 18. septembra sēdē, “ka Lietuvas un Igaunijas valdības atteicās turpmāk dotēt un tika atcelts šis “Baltikas ekspresis” jeb “Baltijas ekspresis” - vilciens, kas iet no Tallinas uz Varšavu, jo vienkārši tas bija, pirmkārt, ļoti nerentabls un, otrkārt, bija ļoti maz pasažieru.”
“Mans uzdevums ir nodrošināt, lai “airBaltic” darbojas veiksmīgi un lai tam ir nepieciešamie līdzekļi to paveikt. Jāatceras arī, ka negatīva publicitāte kaitē tieši uzņēmumam un tā akcionāriem – ne jau Martinam Gausam kā vadītājam. Martins Gauss ir un paliks labais puika,” tā 2023. gada februārī intervijā “Neatkarīgajā” par sevi stāsta “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Amerika un Ķīna cīnās par ūdeni uz Mēness, modes nams "Prada" dizainē kosmosa tērpus, astronauti amatieri pirmo reizi ir devušies kosmosā – “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portāls "Current Time" apkopojis informāciju par kosmosa nozares galvenajiem panākumiem un atklājumiem 2024. gadā.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tradicionāli izrāda nekonkrētu (nekādu) attieksmi pret Krievijas asiņaino agresiju Ukrainā. Tikmēr mūsu valsts, lai piedalītos ANO, tērē simtiem tūkstošu eiro tikai ANO programmām vien. Latvijas amatpersonas jau uzņēmušas kursu uz lepošanos ar kandidēšanu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā, lai iekļautos Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Ko par šo absurda teātri domā Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Ņujorkā vadītāja vietnieks (patlaban – vadītāja pienākumu izpildītājs) Oļegs Iļģis un politologs Filips Rajevskis, skaidroja “Neatkarīgā”.
Lai gan Krievijas rublis vairs nav brīvi konvertējama valūta, biržas turpina rēķināt tā attiecību pret citām pasaules naudām. Eiropas tirgū rubļa kurss 2. janvārī svārstījās starp 114 un 109 rubļiem par vienu ASV dolāru. Slēdzot tirgu 1. janvārī, tas bija apstājies pie atzīmes 113 rubļi par dolāru.
Šajās dienās Dailes teātra skatuvi piepildīs pasaulē pretrunīgi vērtētā reliģiskas organizācijas “Faluņguņ” sastāvā esoša deju grupa "Shen Yun", pret kuras vadītājiem ASV notiek tiesas process apsūdzībās par nepilngadīgo ekspluatāciju un piespiedu darbu. Kas ir Latvijā notiekošo šīs grupas koncertu īstie organizatori, ar ko izrāde saskaņota un cik daudz izrādes organizēšanā ir iesaistīts pats Dailes teātris, “Neatkarīgajai” skaidro Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.
