Sākums

Vakar Saeimā sākās 2026. gada valsts budžeta apspriešana.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdienas pievakarē atgrieza Saeimai otrreizējai caurskatīšanai likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Tā kā šī pati Saeima un pat šī pati koalīcija pirms diviem gadiem šo konvenciju ratificēja, prezidents aicināja atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo Saeimu, kura tiks ievēlēta nākamā gada 3. oktobrī.

Vai publiskajos iepirkumos konkurenci piedāvājumu cenās un kvalitātē veicina atklāta norāde uz pasūtītājam nepieciešamo ražotāju; vai šādos gadījumos vispār ir jēga runāt par izsoli un konkurenci; kādēļ iepirkuma dokumentos nav pieļaujama norāde uz konkrētu ražotāju bez piebildes, ka izsolē var piedalīties arī citi analoga ražotāji, kuru piedāvājums atbilst noteikumos norādītām tehniskajām un kvalitātes prasībām; kā var būt tā, ka lielā pašvaldības uzņēmumā, kuru vada augstākās raudzes vadītāji un pārvaldītāji, tiek pieļauta konkurenci ignorējošu dokumentu izstrāde – par šiem un citiem jautājumiem mūsu saruna ar pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputāti, ekonomisti, filoloģi, konkurences tiesību eksperti, bijušo Konkurences padomes priekšsēdētāju (2012–2020) Skaidrīti Ābramu.

Pasaules militārā turbulence turpinās – tik īsi, bet ietilpīgi varētu raksturot to, kas patlaban notiek mums apkārt. Krievija izmanto spiegošanai nogrimušā “Estonia” vraku, ASV plāno samazināt savu militāro kontingentu dažās Eiropas valstīs, Pentagons gatavs nosūtīt raķetes “Tomahawk” Ukrainai, Tramps tam nepiekrīt – tas viss pasaules presē. Bet par to visu pēc kārtas.

Par frontes un tās aizmugures noturēšanu modernā kara laikā stāstīja Ukrainas Hersonas apgabala valsts administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

ASV lielāko pilsētu Ņujorku dažkārt sauc par pasaules galvaspilsētu. Pamatoti sauc, jo Ņujorka ir ne tikai pasaules finanšu centrs, bet arī vieta, kur dzimst jauni globālie jēdzieni, paraugi, tendences. Ja arī tie dzimst kaut kur citur, tad konsolidējas un iegūst globālo spēku tieši tur.

Šīs nedēļas sākumā Somijas laikraksti ir satraukti par nodokļu naudas aizplūšana uz globālo tehnoloģiju gigantu kabatām un par dīvaino sistēmu, ka pašvaldībām jāmaksā milzīgi sodi par bezdarbu savā teritorijā. Bet iepriecina somus tāda lieta kā “sisu”, kas ir jauns termins – kaut kas apmēram līdzīgs tam, ko latviski sauc par “dzīvesziņu”.

Brīdinājums “Rīgas satiksmes” vadībai saistībā ar iepirkuma konkursu par tramvaju bremžu bloku atjaunošanu un modernizāciju: “Konkurences padomes skatījumā tieša norāde uz konkrētu ražotāju (DAKO-CZ) un tā tehnoloģiju, neiekļaujot likumā prasīto atsauci "vai ekvivalents", ir norāde (signāls) par iespējamu konkurences ierobežojumu.”

Latvijai un Rīgai ir ļoti vajadzīga lidosta “Rīga” kā viens no nedaudzajiem apliecinājumiem, ka Rīga nav nomale, bet centrs – gaisa satiksmes centrs.

Aktīva jaunās paaudzes smadzeņu skalošana, knaši piepalīdzot dažādām NVO un kreisi liberālajiem medijiem, ir nesusi augļus: tagad par Stambulas konvenciju iestājas pat valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādes. Politiskajā cīņā par liberālo jau ierauti arī bērni. Un tas viss notiek izglītības iestādē – Valmieras Valsts ģimnāzijā.

Demokrātiskā valsts pārvaldes un sociālās iekārtas sistēma, kura ilgus gadus skaitījās nesatricināma, pārdzīvo grūtus brīžus. Vēl nesen slavenais Vinstona Čērčila izteikums, ka demokrātija esot sliktākā valsts pārvaldes forma, bet nekas labāks pagaidām neesot izgudrots, tika piesaukts kā arguments demokrātijas spēkam, bet tagad šo frāzi cenšas nepieminēt, jo tēze par demokrātijas sliktumu vairs neskan tik ironiski, kā to bija domājis Čērčils.

Eiropas Savienība aizsargā brīvu konkurenci. Naudassods konkurences noteikumu pārkāpuma gadījumā var sasniegt 10% no gada apgrozījuma pasaulē, dažās ES valstīs uzņēmumu vadītājiem, kas pieļāvuši pārkāpumus, var piespriest smagus sodus, pat ieslodzījumu. Taču Latvijā, izskatās, pagaidām nav problēmu konkurenci ierobežot, izstrādājot publiskās izsoles noteikumus, kuri pielāgoti konkrētam ražotājam.

“Tā ir slepkavība!” strikti nosaka Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece Simona Grundule, vērtēdama trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā. Viņa patversmē saimnieko jau teju trīsdesmit gadus, tāpēc labi pazīst dzīvnieku paradumus un uzvedību. Bet tikpat labi šo pazīšanu var attiecināt arī uz cilvēkiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens paskaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ka patiesais valdības taupības plāns ar valsts iestāžu un kalpotāju skaita samazināšanu slēpjas inflācijas radīto zaudējumu nekompensēšanā līdz pat iestāžu izputēšanai “pašregulējošā procesā”.

Lai cik slikti strādā pēc pašreizējiem likumiem ievēlētā Saeima un valsts pārvaldes sistēma kopumā, proporcionālo vēlēšanu pārtaisīšana par mažoritārajām vēlēšanām dos vēl sliktākus rezultātus.

Nepopularitātes un iekšēju konfliktu mocītās Vācijas valdības vadītājs Frīdrihs Mercs iekūlies kārtējās nepatikšanās par superopozicionārās partijas “Alternatīva Vācijai” frāžu lietošanu.

Nelegālā migrācija joprojām ir problēma Latvijai. Var pat teikt, ka viena no svarīgākajām. Šī problēma ir drauds mūsu identitātei un drošībai. Septembrī Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks uzsāka cīņu ar nelegālo migrāciju. Bija daudz skeptiķu un “cilvēktiesību” cīnītāju. Kas šajā frontē notiek šobrīd – saruna ar Edvardu Ratnieku un Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas atbildes uz mūsu jautājumiem.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrādes “Kritiens augšup” skatītāji vibrē starp ķiķināšanu un rēkšanu par to, ko režisors A. Hermanis izrādes programmiņā pieteicis ar vārdiem, ka “attiecības starp māti un dēlu vienmēr ir viennozīmīgi ideālas, tur nekā interesanta nav".

Kamēr Latvijā šonedēļ turpinājās neprāta kaislības ap Stambulas konvenciju, Igaunijā šī nedēļa pagāja mierīgā garā, palēnām veidojot jaunas koalīcijas pašvaldībās pēc 19. oktobra vēlēšanām. Valstī turpinājās konstruktīvas diskusijas par minimālās algas apmēru un par to, vai vajag pieprasīt atkārtotu eksāmenu kārtošanu pamatskolās. Igaunijā atzīts, ka tās derīgais izraktenis degslāneklis būs derīgs arī nākotnē.

Stambulas konvencijas denonsēšanas sāga ar 30. oktobra balsojumu Saeimā nebeigsies. Gan “Progresīvo” līderi (Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence), gan “Vienotības” deputāti (Edmunds Jurevics, Gatis Liepiņš) sola turpināt cīņu. “Cīņa vēl tikai sākas,” viņi korī atkārto.

“Esmu cīnījies ar organizēto noziedzību ilgus gadus. Esmu juties kā vilks, kā plēsējs, kā sabiedrības sanitārs. Tā ir plēsēju ikdiena: attīrīt sabiedrību,” teic Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.

“Tā, protams, bija karaļa iniciatīva, jo es taču nevaru karalim mesties ap kaklu,” smaidot saka Artis Pabriks, skaidrojot, kāpēc Dānijas karalis, aizmirstot protokolu, pieņemšanā pie Valsts prezidenta draudzīgi apkampās ar bijušo studiju biedru. Dānijas karalis Frederiks X un karaliene Mērija otrdien bija ieradušies valsts vizītē Latvijā. Frederiks jau vairākas reizes ir apmeklējis Rīgu, bet šoreiz – kopā ar Mēriju – tā ir pirmā vizīte Latvijā kopš stāšanās Dānijas karaļa amatā 2024. gada janvārī. Par Dānijas karali, vizītes aizkulisēm un sadarbību militārā jomā runājam ar Dronu un militāro tehnoloģiju asociācijas vadītāju Arti Pabriku.