“No rīta dziedam, pēcpusdienā sportojam,” stāsta Mārtiņš Klišāns, kura pārziņā šobrīd ir teju 60 zēnu kora koristi, kas apvienojušies radoši sportiskā nometnē Apšuciemā. Varētu tikai dziedāt un priecāties par vasaru, tomēr domas par rītdienu ir trauksmainas. Par to visu – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas Doma zēnu kora diriģentu un māksliniecisko vadītāju, dziesmusvētku virsdiriģentu Mārtiņu Klišānu.
Par to, kā veidojas nākamā gada budžets, par to, vajag vai nevajag celt nodokļus, kam jābūt prioritātei budžeta izdevumos, un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, reaģējot uz karagūstekņu apmaiņu starp Ukrainu un Krieviju, sociālajā vietnē "X" ierakstījis: "Es gribētu pievērsties atkārtotajam jautājumam par tiem "parastajiem krieviem", kuriem nevajadzētu piemērot sankcijas."
Pēc tam, kad uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā 30. jūlijā tika nogalināts palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija, bieži varēja dzirdēt bažas par situācijas destabilizēšanos Tuvajos Austrumos. Haniju iznīcināja triecienā Teherānā, kur viņš bija ieradies uz Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurāciju. Kaut gan vairums konflikta vērotāju ir pārliecināti, ka triecienu veica Izraēla, tā nesteidzas to komentēt. Politologam un vēsturniekam Kārlim Daukštam par notiekošo ir konkrēti secinājumi.
Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju aizraušanās ar Saules bateriju uzstādīšanu pagaidām nedod pat tik daudz elektrības, lai tā nosegtu elektrības patēriņa pieaugumu dažādu dzesēšanas iekārtu darbināšanai.
Dzelzceļa “Rail Baltica” projekts pamazām kļūst par Latvijas politiskās dzīves karstāko kartupeli. Tas gan bija ne tikai sagaidāms. Tas bija nenovēršams, jo projekts jau no paša sākuma balstījās nevis uz stabila, racionāla pamata, bet gan uz emocionālās bāzes: uz acis priecējošas animācijas, sirdi sildošiem stāstiem par Eiropu, uz mūžīgo vēlmi, lai būtu kā “ārzemēs”.
Eiropas Komisija (EK) ziemā rosināja noteikt, ka ekskluzīvas tiesības čipēt un reģistrēt suņus un kaķus būs tikai praktizējošiem veterinārārstiem. Tas Latvijā automātiski nozīmēja (un joprojām nozīmē) rēķina uzmilzumu līdz pat 70–80 eiro – teorētiski paredzēto 30 eiro vietā. Jo vizīte pie veterinārārsta maksā tik, cik cenrādī rakstīts. Plus vēl arī profilaktiskās potes, ja tās nav veiktas līdz čipēšanas vizītei. Somijā pret šo naudas kāšanu iestājās sabiedrība – par to tiek rakstīts interneta vietnē “yle.fi”.
Pagājušajā nedēļā notika vēsturiska ieslodzīto apmaiņa. Desmit Kremļa slepkavas, spiegus, hakerus un diversantus, kuri sēdēja Rietumu valstu cietumos, apmainīja pret 16 ASV, Vācijas un Krievijas pilsoņiem. Ārzemniekus Krievijas režīms bija sagrābis kā ķīlniekus un uz pilnībā vai daļēji safabricētu apsūdzību pamata turēja cietumos. Krievijas pilsoņi bija vairāk vai mazāk pazīstami cīnītāji pret Putina varu.
Valsts sociālās aprūpes centros ilgstošu sociālo aprūpi saņem dažādu vecumu cilvēki ar invaliditāti, un uzturēšanās valsts aprūpes centros teorētiski ir valsts finansēta. Tomēr faktiski arī paši cilvēki veic līdzmaksājumu no savas pensijas. Gadā valsts sociālās aprūpes centri tādā veidā iegūst papildu finansējumu turpat desmit miljonus eiro.
Ceturtdien Krievija un rietumvalstis apmainījās ar ieslodzītajiem. Mēdz būt, ka Krievija un Ukraina apmainās ar karagūstekņiem, taču te bija citāds gadījums – Krievija un “kolektīvie Rietumi” apmainījās ar cilvēkiem, kuriem piespriesti ilgi cietumsodi. Apmaiņas punkts bija Ankarā (Turcija), kas arī zīmīgi – Turcijas prezidents Redžeps Erdogans ar to demonstrē pasaulei, ka viņam ir panākumi miera balodībā starp Krieviju un Rietumiem, nevis kādam tur Orbānam vai kam.
Pateicoties vēsturiskai gūstekņu un ieslodzīto apmaiņai, Kremlim izdevās atgūt savus spiegus un slepkavu no ieslodzījuma vietām Vācijā un ASV. Apmaiņā uz Eiropu un ASV no cietumiem Krievijā varēja doties 16 Krievijas politieslodzītie un žurnālisti.
Latvijas Televīzijas (LTV) autoru un dziesmu izpildītāju konkursā “Supernova” dziesmu pieteikšana šogad sāksies jau 20. augustā, bet uz žūrijas atlasīto un nākamajā kārtā iekļuvušo izpildītāju vārdu publiskošanu skatītājiem un klausītājiem nenāksies gaidīt līdz 2025. gada sākumam – tie tiks noskaidroti jau novembrī.
Līdz pat pagājušajam gadam savvaļas ogu novācēji ieradās Somijā kā tūristi ar Šengenas vīzu. Viņi novāca ogas un pārdeva tās ogu uzņēmumiem. Noteikumi tika mainīti, jo pret trim lieliem Somijas uzņēmumiem tika uzsākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību. Somijas pārstāvniecība Taizemē ogu vācējiem vairs neizsniedz tūristu vīzas, jo šajā nozarē esot cilvēku tirdzniecības un viņu ekspluatācijas risks. Arī Latvijā rosās no ārvalstīm ievestie ogu lasītāji.
KNAB šonedēļ publicējis stratēģiskās analīzes ziņojumu par “Valsts budžeta finansējumu saņemošo politisko organizāciju gada pārskatiem”. Šajā ziņojumā izvērtēts, kā politiskās partijas tērējušas saņemto naudu. Īpaši laikā, kad, kā norāda KNAB, vairākkārt pieauga šo partiju valsts budžeta finansējums – “Vienotībai” desmit reizes. Nacionālajai apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī “Attīstībai/Par!” – astoņas reizes.
Krievijas diktators Putins nav tik viegli sasniedzams mērķis kā demokrātiskās Amerikas ekstravagantais politiķis Tramps šā gada 13. jūlijā, bet 1944. gada 20. jūlijs brīdina, ka pat visstingrākā apsardze nespēj pasargāt valdnieku, kas dzen savu valsti uz militāru un politisku sabrukumu.
Latvijas kompānija “Gradiola Media” radījusi mūziķi (vai mūziķa izstrādājumu) HugoAI, pie kura šūpuļa pilnībā stāvējis mākslīgais intelekts. Proti, MI tika dots uzdevums izdomāt “muzikālo produktu” un absolūti visus ar to saistītos aspektus – no koncepta, nosaukuma un stratēģijas līdz gatavai mūzikai un vizuālajam noformējumam. Te nu tas ir, ar visu albumu!
Somijas policija izmeklē lietu par desmitiem ogu lasītāju no Taizemes, kuri varētu būt kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, ziņo Somijas nacionālā televīzija ziņo savā portālā “yle.fi”.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Aspenas (ASV) drošības forumā izteicās: “Lai kurš tiktu ievēlēts par nākamo valsts prezidentu, Vašingtona ir apņēmusies atbalstīt Ukrainu vismaz desmit gadus.” Taču ne tikai Ukraina bija sarunu temats šajā forumā. Par to “Neatkarīgajai” stāsta NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Noslēdzoties pieteikumu pieņemšanai 2024./2025. studiju gadam Latvijas augstskolās, vislielākais studētgribētāju pieteikumu skaits – 21 912 – saņemts Latvijas Universitātē (LU). Otro vietu ieņem Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar 11 389 pieteikumiem. Savukārt TOP 3 noslēdz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) ar 3211 saņemtiem pieteikumiem (kopumā šogad saņemti 10 442 reflektantu iesniegumi).
Viktora Orbāna Ungārijas valdība, izaicinot gļēvulīgo Eiropas Savienību, lēmusi atļaut brīvi ieceļot valstī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kārtējo reizi Orbāns pārbauda robežas, cik tālu viņš var iet Eiropas Savienības kopējā ārpolitikas kursa sabotēšanā. Tikmēr ES valstu vadītāji neizlēmīgi plāta rokas. Cik ilgi turpināsies Orbāna patvaļa?
“Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu bezkontroles pārvietošanās esošajos apstākļos, protams, nav pieņemama ne no morālajiem, ne no drošības aspektiem,” intervijā “Neatkarīgajai” teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentēdams Ungārijas premjera Orbāna provokatīvo lēmumu ielaist Šengenas zonas valstī tūkstošiem nekontrolētu migrantu no Krievijas un Baltkrievijas. Savu viedokli mums pauda arī Ārlietu ministrija.
