Pret Ogres mēru Egilu Helmani šomēnes ir bijuši pastiprināti centieni dabūt viņu nost no amata par katru cenu. Tiek apcerēts viņa veselības stāvoklis, un opozicionāri cer, ka viņš nedabūs pielaidi valsts noslēpumam. Taču vismaz pagaidām nekas nav sanācis.
18. decembrī Ogres novada domes vairākums noraidīja opozīcijas deputātu rosinājumu par Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) atbrīvošanu no amata. Šo rosinājumu atbalstīja deviņi tā iesniedzēji, bet pret bija 11 klātesošie domes deputāti. Pats Helmanis sēdē nepiedalījās.
Balsojuma rezultāts bija iepriekš paredzams, jo opozīcijai vajadzētu kaut kā pierunāt, iebiedēt vai nopirkt vairākus pozīcijas deputātus, lai viņi piepeši balso par.
Tomēr opozīcijai domes sēde bija iespēja izteikt virkni pārmetumu Helmanim, kas izskanēja gan sēdē, gan ir jau agrāk tiražēti daudzos plašsaziņas līdzekļos. Galvenais šī rosinājuma iemesls ir tas, ka kopš jūlija, kad darbu sāka šovasar ievēlētais domes sasaukums, Helmanis mēra pienākumus ir pildījis mazāk nekā vienu mēnesi. Pēc šī gada 18. jūlija viņš atradies prombūtnē, vispirms izmantojot kompensējošo atpūtu pēc komandējuma, pēc tam esot atvaļinājumā, bet kopš 25. augusta - darbnespējā.
Apkārt staigāt var, bet uz domi nākt nevar?
Deputāti Dace Kļaviņa ("Jaunā vienotība"), Santa Ločmele ("Kustība "Par!", Jaunā konservatīvā partija) un Rūdolfs Kudļa (Latvijas Reģionu apvienība) ir saskaitījuši, cik dienas Helmanis “nav pildījis vēlētājiem dotos solījumus”, un ir lūguši Veselības inspekcijai atzinumu par Helmaņa slimības lapas pamatotību, jo Ogres novada mērs bijis pamanīts vairākos publiskos pasākumos
"Šeit šobrīd tiek runāts par ilgstošu prombūtni, kuras laikā ir nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu un pilnvērtīgu domes darbu, tādējādi apturot šo deputātu mandātu un arī atbrīvojot no domes priekšsēdētāja amata. Mēs nerunājam šeit par [slimības lapas] režīma pārkāpumu, mēs runājam par ētisko pusi,” sacīja Ločmele.
Taču arī par pašas opozīcijas darbu ētisko pusi te varētu parunāt...
Kontuzēts, bet dzīvs
Helmanis jūlijā bija aizbraucis uz Ukrainu ar kārtējo palīdzības kravu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā no Ogres uz savu sadraudzības pilsētu Čerņihivu, tāpat uz Poltavu, Izjumu, Limanu un citām vietām ir aizgādātas vairāk nekā 100 automašīnas - pikapi, mikroautobusi, ātrās palīdzības automašīnas. Tāpat uz turieni ir aizvests liels daudzums humānās palīdzības iedzīvotājiem un dažādas frontei nepieciešamas mantas.
Ar braukšanu uz Ukrainu Helmanis nodarbojās arī iepriekšējā sasaukuma laikā, taču domes darbam no tā nekāda skāde neradās - viņa komanda zināja, ko darīt pilsētā, un vēlēšanās Ogres novada iedzīvotāji par prombūtni Helmani nesodīja, bet gluži otrādi - nobalsoja tā, lai viņš var turpināt vadīt novadu.
Uz Ukrainu daudziem ir vēlme aizbraukt saķert mazliet adrenalīna, dzirdot sirēnu kaukšanu gaisa trauksmes laikā un lielgabalu kanonādi pamalē, uztaisīt selfijus pie sagrautām ēkām vai pie norādes “Buča” un tad fiksiņām laisties mājup, lai būtu ko mazbērniem pēcāk vakaros stāstīt par saviem varoņdarbiem Ukrainā.
Ar Helmani ir citādi - viņa darbs Ukrainai ir no sirds patiess, regulārs un principiāls.
Uzturēšanās Ukrainā ir saistīta ar risku - Krievijas raķete var atlidot jebkurā vietā visas valsts teritorijā, pat Ļvivā, kas rietumos. Šā gada jūlijā gadījās tā, ka drona trāpījums bija pa ēku, kurā tobrīd atradās Helmanis, un viņš tika kontuzēts.
Droši vien viņš nepareizi darīja, ka brauca mājās, nevis palika paārstēties slimnīcā. Tādos gadījumos vajagot kādu laiku pabūt mierā, gultas režīmā. Taču te atkal jāatceras, ka arī slimnīcas krievi mēdz izvēlēties par mērķi.
Daudz netrūka, ka būtu beigts
Helmanim paveicies, ka nav lūzumu un brūču, taču arī kontūzija ir ļoti nopietna - spriežot pēc viņa teiktā presei, viņš uz brīdi zaudējis samaņu. Tātad sprādziena vilnis ir sadrebinājis visu Helmani - tas ir ne tikai smadzeņu satricinājums, bet visa nervu sistēma, visi orgāni, katra šūna. Izteikti kontūzijas simptomi parasti samazinoties 2-3 nedēļās, taču rehabilitācija var prasīt ilgāku laiku.
Pēc kontūzijas var būt tā, ka uz kādu laiku trūkst pilnvērtīgu darbaspēju - ir vājums, sirdsklauves, grūti izturēt arī ilgstošu intelektuālu slodzi. Var aiziet uz kino, bet nevar stundām ilgi vadīt domes sēdes. Vismaz pagaidām. Taču Ogres novada opozīcijas deputātiem gribētos, lai Helmanis, ja jau ir slims, tad lai visu laiku sēž mājās, un viņi ārstu vietā pauž domas par, viņuprāt, iespējamiem ārstēšanās režīma pārkāpumiem.
Palīdzība Ukrainai ir svēta lieta - ukraiņi Kupjanskā lej asinis, lai ogrēnieši varētu justies drošībā. Ja Ukraina kritīs, nākamie būsim mēs.
Pat visniknākajiem iekšpolitiskajiem pretiniekiem šajā tēmā vajadzētu nolikt malā kašķus un darboties kopīgi.
Vai ukraiņu vēstule bija īsta?
Kāda “Delfi” žurnāliste sūtījusi vēstuli uz Ukrainu, lai pārliecinātos, ka Čerņihivas apgabala deputātu domes vēstule, adresēta Ogres novada deputātiem, ir īsta.
“Žurnāliste nejautāja “kāda palīdzība jums ir vajadzīga?” un neprasīja “kā jūs tiekat galā ar šahedu uzlidojumiem?”, viņa nepiedāvāja palīdzību, bet mēģināja noskaidrot, vai vēstule ir īsta,” savā “Facebook” kontā raksta Helmanis.
Var saprast Helmaņa emocijas, taču žurnālistu uzdevums ir būt skeptiskiem un neticēt visam uz vārda - nav ne vainas, ka viņa sūtīja šādu vēstuli. Varbūt viņai bija pietrūcis laika, lai ieguglētu, ka Helmanis ir Čerņihivas goda pilsonis. Un arī “Google” informācija ne vienmēr ir patiesa.
Pērn pats biju klāt ceremonijā, kurā Helmanis ieguva Čerņihivas goda pilsoņa nosaukumu. Citu žurnālistu tur nebija. Viņiem pašiem par visu jāinteresējas un par visu jāpārliecinās.
Ar sabiedriskajiem medijiem Helmanim jau ir senas attiecības. LSM neatspoguļo jaunas skolas atvēršanu Ogrē, nestāsta par izdevušamies projektiem, bet pievēršas Ogrei tikai tad, ja ir kādas utis.
Bet nu tur neko nevar darīt - tāda ir LSM redakcionālā politika. Ja tā ir tāda, tad tāda tā ir.
Mērus bez pielaides ņem nost no trases
Šā gada pašvaldību vēlēšanas bija pirmās, pēc kurām ieceltajiem domju vadītājiem obligāti ir jāsaņem pielaide valsts noslēpumiem. Kā LSM skaidrojis Saeimas Nacionālās drošības komitejas vadītājs Ainars Latkovskis (“Jaunā vienotība”), šī prasība ir svarīga, jo civilās aizsardzības plānā ir arī militārā sadaļa. Iespējama iebrukuma gadījumā tā noteikti būtu jāpārzina pašvaldības mēram.
Par Helmani visos kaktos runā, ka viņš varētu būt nākamais pēc Jūrmalas mēra Gata Trukšņa, kurš pielaidi nesaņēma un tagad ir jau bijušais mērs.
Helmanis pagaidām nav pieteicies (nav aizpildījis anketu) pielaides saņemšanai. Taču, kad atgriezīsies darbā, pieteiksies, un tad jau redzēsim.
Kāpēc ir tādas runas, kā tās vispār var rasties, tas ir liels jautājums. Helmanis pirms iesaistīšanās politikā ir daudz ceļojis pa pasauli, viņam ir vairākas melnās jostas Austrumu cīņās, viņš apguvis īpaši skarbo Alekseja Kadočņikova skolu, kur nemāca uzvarēt sacensībās, bet ātri nogalināt. Viņš ir arī pastrādājis par tuvcīņas instruktoru dažādās valstīs, apmācot to kareivjus vai policistus. Taču diezin vai tas varētu būt iemesls, lai nedotu viņam pielaidi.
Tad varbūt tāpēc, ka viņš pazīst Krievijas oligarhu, Latvijas pilsoni par īpašiem nopelniem Pjotru Avenu, kurš pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā pārsvarā uzturas Latvijā? Avenam bijusi iecere eksponēt viņam piederošas Kuzņecova porcelāna kolekcijas izstādi Ogres muzejā, taču tā nenotika.
Ja jau kritērijs ir, kurš kuru pazīst, tad iznāk, ka visi, kas pazīst Helmani, pazīst arī Avenu un attiecīgi arī Putinu. Bail pat par to domāt, bet, ja teorētiski Vaira Vīķe-Freiberga gribētu kļūt par mēri kādā pilsētā, Drošības dienestam viņai būtu jāliedz pielaide, jo viņa Putinu ir redzējusi pavisam tuvu.
Ja šī versija atkrīt, tad atliek tikai domāt, ka Helmanis bez pielaides var palikt par to, ka organizē palīdzības kravu vešanu uz Ukrainu, pazīst un, var teikt, tiešām ir saistīts ar Ukrainas militārpersonām, kas šīs automašīnas un aprīkojumu saņem.
Ja Helmanim atņems pielaidi, tad jāsāk domāt, ka kaut kas ir okupējis Latviju - kaut kas tāds, nezin kurš. Varbūt Urfins Džīss un viņa koka zaldāti? Šis kāds jau savā blociņā ir atzīmējis “mīnus viens Truksnis” un grasās turpināt savus pierakstus. Tas, ka šie mēri ir cilvēku ievēlēti un guvuši arī deputātu vairākuma atbalstu, neko nenozīmē.
Politiski neuzticams, jo palīdz Ukrainai?
Un vēl atliks domāt, ka pielaides prasība mēriem ir vienas partijas birojā izdomāta, lai, izmantojot Drošības dienestu kā instrumentu, varētu lemt, kurš drīkst strādāt par pašvaldības vadītāju un kurš nevar.
Ja kāds par daudz runā pretī, tad tāds nevar. Ja Helmanis ir politiski neuzticams, tad jājautā, kam - “Jaunajai vienotībai”, “Progresīvajiem”, ZZS, “Apvienotajam sarakstam”, “Stabilitātei”, “Latvija pirmajā vietā”?
Ja kādā dienā Latvijā iebruks Krievijas karaspēks, tad grūti iedomāties kādu, kurš labāk par Helmani organizēs gan civilās aizsardzības pasākumus, gan militāru pretestību.
Nu kurš varētu būt labāks? Ja nu vienīgi Daniels Pavļuts, kurš kovida laikā visu tik lieliski organizēja... Jā, Pavļuts varbūt varētu.
Tā tam demokrātiskā valstī ir jābūt, ka opozīcija uzbrūk un vietvarai jāsaizstāvas. Par Ogri notiek arī jestra dažādu partiju aktīvistu cīņa sociālajos tīklos un medijos, kur Helmanis tiek gan aizstāvēts, gan kritizēts, gan slavināts, gan pelts. Tas pieder pie lietas. Nav tādas varas, kurai būtu jāpaliek bez kritikas. Citādi tāda vara izlaižas. Neba nu arī Ogre bez algām, prēmijām un iepirkumiem, neba bez problēmām, kur opozīcijai stāstīt, ka nāks un visu sakārtos. Taču, ja dauzīšana notiek nekorekti zem jostasvietas un pat ja tā ir melnā josta, tad pat vēlētāji, kuriem ar Helmaņa politiskajiem uzskatiem nav pa ceļam, var sākt aizdomāties, ka kaut kas nav īsti kārtībā - tas ir, ja piemēra mēra ādu uz sevi.
Tomēr dažas Helmaņa dauzīšanas metodes izskatās jau ārpus laba un ļauna - nu nepavisam ne morāliskas, ne ētiskas un ne estētiskas.
