Latvijas pārvaldes iestādes beidzot sarosījušās ieviest jaunus noteikumus, lai mazinātu naudas izkrāpšanu ar telefonu un citu elektronisko tiešsaziņas sakaru līdzekļu palīdzību.
Apkrāpto cilvēku skaits un izkrāptās naudas summas turpina pieaugt. Valstij žēl naudas, kas tādā veidā aizplūst no Latvijas, valsts iestādēm un arī bankām rūpes par to vārda un rekvizītu piesavināšanos nelietīgai izmantošanai. No otras puses, valsts iestādēm pavērušās ļoti plašas spējas grozīt naudu sociālo reklāmu un finanšu pratības apmācību kampaņās. Ar aicinājumu padarīt cīņu pret naudas izkrāpšanu efektīvāku nākusi komercbankas pārstāvošā Finanšu nozares asociācija. Tās priekšlikumi telefonkrāpšanas mazināšanai ar likumu grozījumiem tika apspriesti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Komisija bija saaicinājusi plašu pārstāvju loku no ministrijām, iestādēm un uzņēmumiem, kam vajadzētu sadarboties telefonkrāpniecības novēršanai. Apspriede atklāja gan vietējās neizdarības, gan globālu problēmu, ka telefonkrāpnieku bloķēšana un ķeršana draud ar sarunu un sarakstes kontroli, kas tikpat draudīga kā telefonkrāpšana.
Saeimas komisijā pie viena galda (ieskaitot tos, kas komisijas sēdei pieslēdzās attālināti) sasēdinātie cilvēki pa visiem kopā nonāca līdz sajēgai par briesmīgu, gandrīz vai neticamu valsts iestāžu nolaidību.
Vispirms komenrcbanku pārstāvji un pēc tam Latvijas Banka žēlojās par datu meklēšanas platformu “Gooogle", kas izpilda krāpnieku pasūtījumus novirzīt informācijas un datu apmaiņas savienojumus uz krāpnieku lapām un nereaģē uz paziņojumiem par šo krāpniecību. Rezultātā savienojumi ar īstajām banku mājaslapām izvietoti ar savienojumiem ar krāpnieku slazdiem ar šo pašu banku emblēmām un cilvēkiem jāklausās, kā Latvijas Valsts prezidents vai Ministru prezidente aicina ieguldīt firmās, kas rokot dimantus vai atradušas tādu valūtas spekulāciju algoritmu, pēc kura katrs ieguldītais eiro dodod kaut 10, kaut 100 eiro peļņas. Latvijas Bankas pārstāvis Ingus Valtiņš apliecināja, ka uz centrālās bankas sniegto informāciju par krāpnieciskajām reklāmām “Google” reaģējot tāpat kā uz jebkuru privātpersonas iesniegumu, t.i., nereaģē nekā. LB vērsusies arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un saņēmusi, kā LB to sapratusi, atteikumu iesaistīties krāpnieku apkarošanā.
Atklājās, ka LB, PTAC un to uzraugošās Ekonomikas ministrijas atrašanās Rīgas centrā un šo iestāžu darbinieku rotēšana pa dažnedažādām darba grupām, sapulcēm, sanāksmēm, konferencēm utt., kā arī sarakstīšanās starp LB un PTAC līdz šim nav ļāvusi saprast, kas tā par lietu. PTAC direktore Zaiga Liepiņa apliecināja, ka viņa esot īstā persona - Latvijas pilnvarota pārstāve, kura pat “Google”, “YouTube”, “Facebook” būtu jāņem vērā atbilstoši noteikumiem, kādus šiem uzņēmumiem uzspiedusi Eiropas Komisija. Taču Latvija neesot viņai devusi tiesības pieņemt lēmumu, kura reklāma vai saite ir krāpnieciska. Viņa jau visu saprotot, bet nedrīkstot pati izlemt, ka, piemēram, Edgars Rinkēvičs nevar aicināt ieguldīt naudu Dienvidāfrikas vai Dienvidamerikas dimantu rakšanā. Ja kāda Latvijas valsts (Saeimas, valdības?) pilnvarota iestāde pieņemtu lēmumu, ka tāda reklāma ir krāpnieciska, tad viņa nogādāšot šo lēmumu Īrijā, kur reģistrētas globālo tīklu Eiropas struktūrvienības. Kamēr dzīve nav parādījusi pretējo, tikmēr varam dzīvot pārliecībā, ka uzņēmumi, kas apgroza simtiem vai tūkstošiem reižu vairāk naudas nekā Latvijas valsts, ņems Latvijas lēmumus vērā, jo Latvija taču ir ES dalībvalsts.
Komisijas sēde nedeva pārliecību, ka tagad nu gan iestādes sāks gatavot lēmumu par vienas iestādes pilnvarošanu lemšanai par krāpnieciskajām reklāmām un saitēm. Deputāti nevis vienojās, ka par viņu sēdē noskaidroto faktu jāceļ tracis un jāprasa izpildinstitūciju rīcība, bet ar apbrīnojamu (aizdomīgu?) nevērību un nespēju sekot sēdes gaitai turpināja čalot katrs par kaut ko savu, neļaujot komisijas priekšsēdētājai Andai Čakšai aizvirzīt apspriešanu līdz formulējumiem, kādi paredz rīcību un sekas.
Par ieguldījumu izkrāpšanas apmēru informēja Valsts policijas pārstāve Solvita Sļadze. Atbilstoši cietušo iesniegumiem, ne kopējā, bet tieši investīciju piesaistīšanas veidā izkrāptās naudas summa augusi no 8 miljoniem eiro 2023. gadā līdz 16 miljoniem pagājušajā gadā un līdz 23 miljoniem jau pirms šā gada beigām. Ne juridiska, bet morāla atbildība par šo krāpniecību arī bankām, kuru maksātie depozītprocenti tik ļoti atpaliek no inflācijas, ka cilvēkiem izvēle starp garantētu naudas zaudēšanu bankās ilgākā laika periodā un gandrīz bezcerīgu risku, bet tomēr cerībām ar savu naudu nopelnīt pie ieguldījumu vācējiem.
Banku priekšlikumi cīņā pret naudas izkrāpšanu bija novirzīt darbību un atbildību uz telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Nupat iepriekš runa bija par to, kā krāpnieciski darījumi sākas sociālajos tīklos un tad ar telekomunikāciju operatoru iesaistīšanos nonāk līdz finanšu iestādēm.
Finanšu nozares asociācijas vēlmju saraksts sākas ar to, lai telekomunikāciju operatori neļautu no ārzemēs ienākošiem zvanus veikt caur Latvijā reģistrētiem telefonnumuriem, radot iespaidu, ka zvanītājs atrodas Latvijā. Lai šāda maldināšana notiktu, krāpniekiem jāprot izmantot viena mobilo sakaru operatora tīklā reģistrēto telefona numuru, lai piezvanītu cita operatora tīklā reģistrētam telefona numuram. Lai krāpšanu apturētu, jānotiek ziņu apmaiņai starp dažādiem operatoriem. Komisija tika iepriecināta ar apstākļiem, kuru dēļ var cerēt uz šo ziņu apmaiņu visā drīzumā. Pirmkārt, telekomunikāciju operatoru pārstāvji pavēstīja, ka ziņu apmaiņas tehnoloģija būs gatava ātrāk nekā atļauja ziņu apmaiņu veikt. Otrkārt, Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka apliecināja, ka zvanu izcelsmes vieta nav dati, kas vienam telekomunikāciju operatoram jāsargā no cita operatora. Treškārt, Satiksmes ministrijas Elektronisko sakaru departamenta direktore Ginta Veipa-Kopilova informēja, ka Elektronisko sakaru likums tagad ir atvērts grozīšanai zem birokrātijas apkarošanas lozunga, zem kura pirms likuma grozījumu izdarīšanas trešajā, galīgajā lasījumā varot pabāzt arī cīņu pret krāpniecību.
Kamēr telefonnumuru izsekošanas priekšlikums vēl tikai tiek noformēts atbilstoši Elektronisko sakaru likuma stilam, tikmēr nav zināms, vai šajā piegājienā izdosies pasargāt tikai vietējos numurus no izmantošanas par ārzemju numuru aizsegu, jeb izdosies tikt vēl tālāk un aizsargāt arī banku, policijas u.tml. iestāžu numurus no izmantošanas zvanu adresātu maldināšanai.
Runājot par telefonkrāpniecības un tās apkarošanas virzību lielākās līnijās, Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars skaidroja, ka šobrīd spēkā Eiropas Savienībā 2015. gadā izveidotais regulējums pret datu nozagšanu, bet tapšanas procesā ir regulējums pret datu izmantošanas piekrišanas nozagšanu. Bankām krājumā garš saraksts ar spilgtiem gadījumiem, kad banku elektroniskās uzraudzības sistēmas apturējušas darījumus un banku darbinieki skaidrojuši klientiem par viņu sākto darījumu riskiem, bet cilvēki tik un tā atraduši iespējas, kā atdot savu naudu krāpniekiem.
Piemēram, aģentūra LETA 18. decembrī pārstāstīja kādas ventspilnieces sūdzību policijai, ka viņa apstiprinājusi “Smart-ID” formātā piesūtītus kredītlīgumus un pēc tam izpildījusi pa telefonu saņemtu rīkojumu pārskaitīt viņai aizdoto naudu uz ārvalstu bankām. Kad vietējā banka par darījumu limitu pārsniegšanu nobloķējusi viņas bankas karti un kontu, cietusī devusies uz banku, atbloķējusi kontu, izņēmusi skaidro naudu un ielikusi to krāpnieku norādītajā pakomātā.
E. Pastars turpināja šādus stāstus ar gadījumu, kad banka brīdinājusi klientu neveikt maksājumu uz kontu, par kuru bankai jau zināms, ka tas izmantots krāpnieciskos darījumos, bet klients uzstājis, ka darījums jāveic. Darījums tāds, ka ezotēriskās sveces pircis tiesnesis.
Izrādās, ka cilvēki jāsargā no viņiem pašiem, kas nozīmē, ka kādam jāseko viņu runātajam un rakstītajam nepubliskajā elektroniskajā saziņā starp sarunu vai sarakstes dalībniekiem. Par šādu risinājumu riskiem komisijas sēdē izskanēja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “CERT.LV” vadītājas vietnieka Vara Teivāna brīdinājums: “Eiropas Komisijā ir ziņojums par “čatkontrol” ar cēlu mērķi aizsargāt mazāk aizsargātās grupas - bērnus utt., bet tas paredz šifrēšanas kanālu atvēršanu. Tā mēs paši sevi padarīsim vēl ievainojamākus.”
