Kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā cilvēkiem labs prāts, un pirms Ziemassvētkiem pierima kaismīgā politiskā cīņa, kas atsāksies janvārī. Lietuvā tad turpināsies skandalozā Lietuvas Radio un televīzijas likuma izskatīšana, savukārt Igaunijā pēc oktobrī notikušajām pašvaldību vēlēšanām 79 dažādu līmeņu pašvaldībās ir ievēlētas to amatpersonas, kas sāks strādāt un rādīt, ko prot. Taču ir arī citas aktuālas lietas, par kurām lasiet šajā “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskatā.
Otrdien, 23. decembrī, Kauņas apgabaltiesa piesprieda brīvības atņemšanu trim Krievijas un Igaunijas pilsoņiem, atzīstot viņus par vainīgiem Lietuvas partizānu komandiera Ādolfa Ramanauska-Vanaga pieminekļa zaimošanā un citas valsts atbalstīšanā tās darbībās pret Lietuvu. Kā paziņoja tiesnese Daina Diburiene, tiesa par nodarījumiem piesprieda Nikolajam Silinam trīs gadu cietumsodu, Antonam Patrakovam četru gadu cietumsodu un Konstantīnam Venkovam divarpus gadu cietumsodu, ziņo “LRT.lt”. Viņi tika atzīti par vainīgiem visos apsūdzības punktos - citas valsts atbalstīšanā darbībās pret Lietuvu, īpašuma iznīcināšanā vai bojāšanā, kā arī kapa vai citas publiskas pielūgsmes vietas zaimošanā. Ņemot vērā apcietinājumā pavadīto laiku, viņu faktiskie sodi būs aptuveni par 14 mēnešiem īsāki nekā norādītie. Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā. Kā ziņo BNS, Venkovam (dzimis 2005. gadā), Silinam (dzimis 1982. gadā) un Patrakovam (dzimis 1987. gadā) tika izvirzītas apsūdzības par pieminekļa zaimošanu Merkinā. Pēdējais ir Krievijas pilsonis, bet pārējiem diviem ir dubultpilsonība - Igaunijas un Krievijas. Visi trīs dzīvoja Tallinā. Pēc prokuratūras teiktā, darbojoties organizētā grupā, šīs personas veica Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) uzdevumus, kuru mērķis bija destabilizēt valsti. Tiesa apstiprināja, ka apsūdzētie palīdzēja GRU tā darbībās pret Lietuvas valsti.
Saskaņā ar Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes preses dienesta sniegto informāciju, 52 gadus vecs Latvijas pilsonis, kurš šogad šķērsoja robežu, 20. decembrī ieradās Luhamā kontrolpunktā. Drošības pārbaudes laikā viņa somā tika atrasts “iPhone 17 Pro Max”. Latvijas pilsonis paskaidroja, ka viņš ir informēts par sankcijām, taču viņam nav iespējas regulāri pārbaudīt, kuras preces ir aizliegts eksportēt un importēt. Viņš arī norādīja, ka tas ir viņa personīgais tālrunis. Par sankciju pārkāpšanu viņam piespriests 800 eiro sods. Galu galā Latvijas pilsonis robežu nešķērsoja.
Kā ziņo “Delfi”, sestdienas vakarā sprādzienu iepirkšanās centrā “Ülemiste” sarīkoja 60 gadus vecais kibernoziedznieks Arturs Boiko, kurš iepriekš ticis notiesāts par datorsistēmu uzlaušanu. 2021. gadā viņš no Igaunijas valdības datortīkla lejupielādēja gandrīz 300 000 dokumentu un citu personas datu fotogrāfiju. Viņš tika apcietināts tikai 2022. gada martā pēc tam, kad sāka draudēt valdības amatpersonai un tās ģimenes locekļiem, ziņo “Delfi”. Dažus mēnešus vēlāk, jūnijā, tiesa atzina viņu par vainīgu gan draudu izteikšanā, gan svarīgas datorsistēmas uzlaušanā. Izmantojot drošības caurumu, viņš nelikumīgi lejupielādēja fotogrāfijas. Kā ziņoja ERR, 2013. gadā Tartu apgabaltiesa atzina Boiko par vainīgu mēģinājumā iekļūt datorsistēmā, uzlaužot drošības sistēmas, traucējot valsts dienesta sistēmu, nelikumīgi ievadot datus, un draudot nogalināt tiesnesi. Lieta radās 2011. gada notikumos, kad viņš nosūtīja vairāk nekā divus miljonus automatizētu pieprasījumu uz testa lapu Sertifikācijas centra serverī. Mērķis bija salīdzināt personas identifikācijas kodus ar mobilo tālruņu numuriem, lai pārbaudītu to lietotāju identitāti, kuri ir sertificēti Mobile-ID lietošanai. Boiko tika apsūdzēts arī par vardarbības un slepkavības draudēšanu Harju apgabaltiesas tiesnesim. Boiko tika atbrīvots no cietuma 2011. gada 7. februārī nosacīti, taču pārbaudes laikā izdarīja jaunus noziegumus.
22. decembrī “Stell Eesti” izpilddirektors Miks Sillamā paziņoja, ka Arturs Boiko, kurš tika arestēts aizdomās par sprādziena organizēšanu, bija uzņēmuma darbinieks. Viņš strādāja par apkopēju no pagājušā gada vasaras līdz šī gada novembrim. "Mēs pārtraucām darba attiecības ar Boiko pēc tam, kad viņam bija personisks konflikts ar vienu no mūsu darbiniekiem. Tā kā izmeklēšana vēl ir agrīnā stadijā, mēs nevaram atklāt šīs lietas detaļas," sacīja Sillamā. Viņš piebilda, ka šis konflikts neattiecas uz sprādzienā cietušo uzņēmuma darbinieci. "Mēs pastāvīgi sazināmies ar cietušo un varam apstiprināt, ka viņa labi atveseļojas un drīzumā varētu tikt atlaista mājās ārstēšanai. Viņai ir nepieciešams laiks un atpūta, lai atveseļotos."
Krāpnieki no 64 gadus veca Mārdu (Igaunija) iedzīvotāja izkrāpuši aptuveni 50 000 eiro, 24. decembrī ziņoja ERR. Saskaņā ar Ziemeļu prefektūras preses dienesta sniegto informāciju, krāpnieki piezvanīja Mārdu dzīvojošam vīrietim un uzdevās par policistiem. Pēc krāpnieku norādījumiem vīrietis trīs reizes nodeva noziedzniekiem skaidru naudu. Zaudējumi tiek lēsti 50 000 eiro apmērā.
Lietuvas izlūkdienestu darbiniekiem būs atļauts iegūt un izmantot sprāgstvielas, slepeni iegūt pirkstu nospiedumus un noteiktu laiku veikt personu novērošanu bez tiesas apstiprinājuma. Otrdien Seims pieņēma likuma grozījumus, kas paplašina izlūkdienestu darbinieku pilnvaras. Sešdesmit astoņi parlamenta deputāti nobalsoja par, neviens nebalsoja pret, bet astoņi atturējās. "Kad mēs izskatām izlūkdienestu likumprojektus, mēs tiem pieejam ļoti uzmanīgi, jo katrs priekšlikums ir rūpīgi jāuzrauga - ne tikai lai stiprinātu izlūkdienestu pilnvaras, bet arī lai nodrošinātu uzraudzību. Tieši tāds šis likums ir izrādījies. (..) To var izmantot kā sākumpunktu, lai uzsāktu līdzīgu kriminālizlūkošanas vienību uzraudzību," pirms balsojuma sacīja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas loceklis un "Agrārās" frakcijas biedrs Daiņus Gaižausks. "Mēs stiprinām ne tikai izlūkošanu, bet arī uzraudzību," viņš uzsvēra. Grozījumi nosaka, ka izlūkošanas uzdevums ir ne tikai paredzēt un identificēt ārējos riska faktorus, briesmas un draudus, kā tas ir noteikts pašlaik, bet arī tos novērst. Izņēmuma gadījumos, ja ir informācija par briesmām un draudiem, kas varētu kaitēt valsts drošībai un valsts interesēm, un lai tos novērstu, izlūkdienestiem ir tiesības bez tiesas rīkojuma veikt personu un to korespondences novērošanu, iekļūt telpās un transportlīdzekļos, kā arī uzraudzīt līdzekļu plūsmu. Šādos gadījumos izlūkdienesta vadītājam vai viņa pilnvarotam vietniekam 24 stundu laikā ir jāvēršas tiesā un jāsaņem atļauja turpināt darbību. Ja atļauja netiek saņemta, izlūkdienestam ir nekavējoties jāpārtrauc darbība, jāinformē izlūkdienesta kontrolieris, jāuzrāda lēmums par datu vākšanu un tiesas rīkojums, kā arī nekavējoties jāiznīcina savāktā informācija. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem izlūkdienesti varēs arī slepeni iegūt pirkstu nospiedumus, balss paraugus, smaku paraugus un citus paraugus, kā arī iegūt sprāgstvielas un spridzekļus. Tas nosaka, ka sprāgstvielas un vielas, piemēram, dienesta ieročus, drīkst izmantot tikai ārkārtas gadījumos, kad tas ir neizbēgami. Turklāt izlūkdienestiem ir atļauts piesaistīt galveno kriminālizlūkošanas iestāžu palīdzību, lai novērstu draudus. Pieņemtie grozījumi arī uzlabo izlūkdienestu darbinieku sociālā nodrošinājuma pabalstus - viņi saņems īpašas piemaksas par katriem pieciem dienesta gadiem, noteikta kompensācija par veselības problēmām, nodrošināta transporta izdevumu atlīdzināšana, un paplašināts garantētās aizsardzības radinieku saraksts. Turklāt ir atcelts 55 gadu vecuma ierobežojums izlūkdienestu vadītājiem. Izlūkdienesti ik pēc pieciem gadiem saņems dienesta piemaksas, pamatojoties uz labiem darba snieguma novērtējumiem. Grozījums paredz arī personalizētu ieroču piešķiršanu izlūkdienestu darbiniekiem. Šīs izmaiņas attieksies uz Valsts drošības departamenta un Otrā operatīvo dienestu departamenta darbiniekiem. Līdzīgs likumprojekts bija paredzēts jau iepriekšējā Seima sasaukumā, taču tā iesniegšana tika apturēta, kamēr tika sagatavoti likuma grozījumi, kas paredz plašākas pilnvaras izlūkdienesta kontrolierim. Šāda likumprojekta apspriešana parlamentā jau ir sākusies.
Pēc premjerministres paziņojuma, ka ievērojama daļa Baltkrievijā aizturēto kravas automašīnu jau ir atbrīvotas un atkal brauc uz Baltkrieviju, Nacionālās autopārvadātāju asociācijas "Linava" vadītājs apgalvo, ka no tās Baltkrievijas stāvvietām nav atbrīvota neviena kravas automašīna, ziņo “LRT.lt”. Pēc Erlanda Miķena teiktā, asociācijas dati liecina, ka Baltkrievijā joprojām atrodas aptuveni 4000 Lietuvas kravas automašīnu, un neviena no tām nav atgriezusies Lietuvā. "Lai premjerministre vispirms konsultējas ar mums un pieņem rīcības plānu, ko mēs gaidām kopš krīzes sākuma, nevis klausās nezin kā izplatītajās baumās. Saskaņā ar mūsu datiem, neviena kravas automašīna nav pārvietota no stāvvietas vai atbrīvota," otrdien BNS sacīja Miķens.
“Linava” prezidents apgalvo, ka pārvadātāji joprojām vāc datus par to, cik daudz Lietuvas kravas automašīnu un puspiekabju ir aizturējusi Minska, lai gan ar to būtu jātiek galā valdības amatpersonām. Saskaņā ar pirms divām nedēļām publicētajiem Lietuvas muitas datiem, Baltkrievijā ir iesprostotas 185 Lietuvas kravas automašīnas un puspiekabes. Tikmēr asociācija turpina publiski apgalvot, ka tur joprojām atrodas aptuveni 4000 transportlīdzekļu, no kuriem 1250 ir kravas automašīnas. Pirms divām nedēļām pēc “Linava” lūguma Starptautiskā autotransporta arodbiedrība (IRU) sazinājās ar Baltkrievijas varas iestādēm, lai noskaidrotu kravas automašīnu aizturēšanas iemeslus, to skaitu un atrašanās vietu, taču atbildi vēl nav saņemta. Tikmēr premjerministre Inga Ruģiniene otrdien apgalvoja, ka daudzas no Minskas aizturētajām kravas automašīnām jau atkal atgriežas Baltkrievijā. "Mums ir informācija, ka ievērojams skaits kravas automašīnu turpina darboties un pārvietojas starp Lietuvu un Baltkrieviju," otrdien Seimā žurnālistiem sacīja Ruģiniene.
Tas mulsina, un lietuvieši pagaidām nesaprot, kam ticēt - premjerministrei vai autopārvadātāju asociācijai.
