Teātra un tagad jau arī politiskā teātra režisors Alvis Hermanis: Piedalīšos nākama gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanās. Neuzskatu par neiespējamu variantu, kurā mūsu saraksts iegūtu 51% vēlētāju atbalsta. Cilvēki ir noilgojušies pēc pārmaiņām.
Jelgavas Pārlielupes pamatskola atrodas RAF mikrorajonā, kas ir visai specifiska Jelgavas apkaime. Tā izveidojusies Padomju Savienības laikā kā dzīvojamais rajons bijušās rūpnīcas RAF strādniekiem. Vēsturiski šajā skolā mācības notika krievu valodā. Ceļš uz izglītību valsts valodā skolai sācies jau vairākus gadus pirms valdības lēmuma pieņemšanas. Kā skolai gāja ar pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, par to “Neatkarīgā” iztaujāja skolas direktori un latviešu valodas skolotāju Ilzi Arbidani.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite intervijā izdevumam “Die Welt” cita starpā teica: “Putinam ir jāzina, ka kodolkarā nekad nevar uzvarēt un ka tajā nedrīkst uzvarēt.” Šis pirmajā brīdī gluži loģiskais un Rietumu lasītājam pašsaprotamais izteikums patiesībā nav nemaz tik loģisks, ne vēl jo vairāk pašsaprotams. Vēl vairāk. Tas savā būtībā ir bīstams.
“Pienāk 11. novembris, un tad parādās degošo lāpu upe, kas plūst cauri pilsētai. Tai nav ne sākuma, ne gala. Tātad šie cilvēki kaut kur dzīvo Liepājā! Viņi sanāk kopā nebeidzamā straumē – tātad ir šis spēks!” – par Lāčplēša dienas nozīmi un sajūtām sarunā ar “Neatkarīgo” dalās mūsu pirmais dziedošais Lāčplēsis Igo.
Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) un Čehijas ražotājiem “Skoda Transportation a.s.” un “Dako CZ” “mīlas” stāstā iedzīts ķīlis: Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedz RS turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”; IUB liek arī atcelt RS izsludinātās konkursa nolikuma prasības.
Pēc tam, kad ASV oktobrī noteica sankcijas Krievijas naftas gigantiem “Rosņeft” un “Lukoil”, veikli vīriņi pasaules naftas un finanšu tirgos ir mēģinājuši piemānīt ASV un, pārliekot naudu no vienas kabatas uz otru, iztēlot, ka “šī krievu nauda nav tā pati krievu nauda”.
Ar mīlestību un patriotismu piesātināts – līdz pēdējai līnijai, līdz pēdējam izliekumam – tāds ir Brīvības piemineklis, kas šogad svin 90 gadus. Pieminekļa autors Kārlis Zāle savulaik vēlējās, lai šis monuments ir pārlaicīgs: “Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos.” Kopā ar Unu Jansoni, Pieminekļu aģentūras Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nodaļas vadītāju, mēs ieejam aiz metāla durvīm slēgtajā pieminekļa pamatnē. Izjūtas ir neparastas. Šķiet, ka mēs atrodamies ārpus laika un telpas.
Pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā bieži nākas saskarties ar neapmierinātības pilnu jautājumu: nu cik var ņemties ap to Stambulu, vai tad valstī nav nopietnāku jautājumu, par kuriem diskutēt? Tas pats budžets taču ir nesalīdzināmi svarīgāks.
Kā Daugavpils pilsētas domē tiek pieņemti lēmumi; kādi fakti pierāda, ka bezmaksas sabiedriskais transports un bezmaksas sporta nodarbības ir ačgārna pagātnes domāšana, kura nedod labumu nedz iedzīvotājiem, nedz pilsētas budžetam; kādēļ pilsēta jāvada saprātīgi, saimnieciski un radoši – saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu.
Izrādītās lugas pamatā tās galvenās varones vārdi, kuru saturs un noformējums Jaunā Rīgas teātra izmantotajā lugas rakstītajā tekstā ar lielo burtu un daudzpunktes izmantošanu sevišķas ekspresijas uzrādīšanai izskatās šādi: “Un tas, kas diezgan bieži atkārtojoties intervijās, atklājās, ir… AIZVAINOJUMS.”
Igaunijā pēc 19. oktobra pašvaldību vēlēšanām vairākās pilsētās jau ir izkristalizējušās nākamās koalīcijas un zināmi pilsētu mēri. Taču galvaspilsētā Tallinā joprojām notiek partiju tirgus un īstas skaidrības pagaidām vēl nav.
Domas un darbi cieši savijas Daugavpils pilsētas satiksmes ikdienā. Kā sabalansēt nemitīgi augošās iedzīvotāju vajadzības, labklājības prasību apmierināšanu ar finansiālām iespējām un pašu varēšanu; kāda nozīme ir pašu spējai saražot arī lielas lietas; kā attiekties pret apkārt notiekošo un kādēļ uz lietām jāraugās ar pozitīvu skatu – par to visu saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu eksotiskā vietā – Daugavpils tramvaju depo.
Pēc kādiem kritērijiem vadās Saeimas deputāts, kuru nekomandē partija; kā deputātiem izrauties no “korista” statusa; kādēļ dedzīgi risinām Stambulas konvencijas jautājumu, bet nespējam vienoties par valsts budžetu bez parāda audzēšanas, kā pietrūkst valsts pārvaldei un politiķiem; kā laika gaitā mainās politiķu kvalitātes – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputāti, bijušo Konkurences padomes priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu.
Ceturtdienas vakara pasākums Doma laukumā bija lielākā jaunāko laiku politiskā demonstrācija Latvijā. Nav nozīmes īpaši skaitīt: vai šoreiz bija atnākuši vairāk cilvēku nekā 2009. gada 13. janvārī vai mazāk. Daudz lielāks svars ir šī mītiņa politiskajai jēgai un sekām.
Ieilgusi muļļāšanās ar iesaldētās Krievijas naudas atdošanu Ukrainai; Meksikas prezidenti apgrābstījis kāds vīrelis; Francija aptur bērniem līdzīgu seksa leļļu tirdzniecību; Rasmusens mudina Ukrainai nodot spārnotās raķetes – par to visu lasiet šajā “nra.lv” pasaules notikumu apskatā.
Latviešu valodu var veiksmīgi mācīties gan kafejnīcā, gan Tautas diktātā, un tas viss notiek, pateicoties uzņēmīgiem, ideju bagātiem tautas entuziastiem.
Uzņēmējs Pāvels Pereverzevs ieradās Latvijā kā tūrists, bet galu galā nolēma palikt. Anna Vjunova pārcēlās no Maskavas uz Rīgu, lai dzīvotu ārzemēs. Latvija kļuva par viņu jaunajām mājām; viņi šeit satikās, izveidoja veiksmīgu ģimenes uzņēmumu, palīdz ukraiņiem un plāno iegūt Latvijas pilsonību. Abus šeit dzīvojošos Krievijas pilsoņus iztaujāja “AbrisMedia” žurnālists Vladislavs Andrējevs.
Vakar Saeima konceptuāli pieņēma 2026. gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Budžeta apspriešanas gaitā vēl skaidrāk iezīmējās politisko spēku pozīcijas. Tai skaitā attiecības valdošās koalīcijas starpā.
5. novembrī valsta a/s “Latvenergo” ar laika kapsulas iebetonēšanu atzīmēja aktīvās būvdarbu fāzes sākumu šobrīd lielākajam vēja parkam Latvijā “Pienava Wind".
Fronte tēva pagalmā: Viļa Krištopana meita Nikola Stefānija atklāj sevi kā kvēla “stambuliešu” piekritēja. Viņa publiski pauž sociālajos tīklos uzskatus, kas ir absolūtā pretrunā ar viņas tēva, kādreizējā premjera un pašlaik Eiropas Parlamenta deputāta Viļa Krištopana politiskajiem uzskatiem.
Lietuvas tieslietu ministre Rita Tamašuniene norāda vājās vietas Stambulas konvencijā, savukārt no Krievijas uz Igauniju atbēgušais Aleksandrs atvēris ziemas peldētāju pirti, kas jau nonākusi popularitātes virsotnēs – šie un citi jaunumi ārvalstu preses apskatā.
