Kā tiek vadīta Rīgas dome, uz kurieni tiek vadīta, cik saliedēta ir Rīgas domes koalīcija un kādēļ kašķējas opozīcija; kā domes darbu iespaido Saeimas vēlēšanu tuvums; kāda ideoloģija valda Rīgu – saruna ar Rīgas domes deputātu, frakcijas “Latvija pirmajā vietā’’ priekšsēdētāja vietnieku, kā arī Latvijas Universitātes profesoru un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli Ringoldu Balodi.
Rīgas domei Saeimas vēlēšanu gadā jāveic daudzi un dažādi darbi, tostarp jāsadala gandrīz viens miljards eiro satiksmes un transporta projektiem. Cik viegli vai grūti Rīgas domes koalīcijai sadarboties savstarpēji un sadarboties vai nesadarboties ar opozīciju; kā notiek lēmumu pieņemšana?
R. Balodis atzīst, ka domē priekšlikumu iesniegšanas kārtība ir būtiski citāda nekā Saeimā. Tāpat atšķiras arī debašu kārtība. Saeimā pieci opozīcijas deputāti var iesniegt likumprojektus un tos izskata sēdēs, bet domē sākumā tie jāsniedz komitejās, kur tos, protams, noraida, tad tos iesniedz uz domes kopsēdi, kur tos atkal noraida. Balsošanas rīki ir arhaiski, jāver vaļā vairākas sistēmas, un bieži vien sistēmas uzkaras, kas apgrūtina sekošanu līdzi sēdei. Tas esot palicis no iepriekšējā Rīgas mēra Mārtiņa Staķa laikiem, kad kovida dēļ bija attālināti jāpiedalās sēdēs. Ne tikai domes sēdēs, kas notiek vienreiz mēnesī, bet arī komisijas sēdēs deputāti var piedalīties attālināti. Kā uzskata R. Balodis, tas apzināti saglabāts, lai koalīcijai nevajadzētu raizēties par balsojumiem. Tas nav pareizi. Sēdēs, vismaz noteikti domes kopsēdēs, deputātiem ir jāpiedalās klātienē, nevis komfortabli jāslaistās pie datora ekrāna savā guļamistabā. Turklāt pie izslēgtas videokameras. Pēc R. Baloža teiktā, tā ir kauna lieta, kas notiek, bet ja pats Rīgas mērs šo pieļauj, tad viņam tur neesot ko piebilst. Komforta zonā atrodoties progresīvi vienotā nacionālā koalīcija ar visiem saviem trim vietniekiem. Attiecībā uz koalīcijas vienotību deputāts iesmej, ka viņš tiešām nesaprot, kā propalestīnas “Progresīvie” var atrasties vienā laivā ar Nacionālo apvienību, kas uzsākusi citas krāsas iebraucēju tramdīšanu Rīgā. R. Balodis cer, ka Saeimas vēlēšanu rezultāti pārkārtos arī Rīgas domes koalīciju.
Deputāts darbojas Satiksmes un transporta lietu komitejā un Drošības lietu komitejā.
Kur tērēs miljardu eiro
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejai bija jāpieņem lēmums par to, vai akceptēt un saskaņot izmaiņas un jaunās idejas Rīgas Attīstības programmā, investīciju un rīcības plānos.
Plānu galvenais mērķis ir padarīt sabiedrisko transportu videi draudzīgu ar elektro, trolejbusu, tramvaju īpatsvaru satiksmē un uzlabot satiksmi Rīgas galvenajās ielās, arī pār tiltiem un pārvadiem. Ir redzams, ka “Progresīvie” ir pie stūres gan komitejā, gan domes vadībā - parādās milzums veloceliņu, bet Baloža ieskatā tās nav galvenās raizes, taču skaidrs, ka “Progresīvo” vēlētājiem šī lieta dikti patīkot.
Darba kārtībā ir trīs finansiāli visapjomīgākie projekti, kas parāda Rīgas ambīcijas sabiedriskā transporta modernizācijā un ostas savienojumu uzlabošanā.
1. Zemās grīdas tramvaja ieviešanas 2. posms
2. Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu
3. Trolejbusu parka pārbūve
Tiltu dziesma
Nākamā projektu sadaļa skar autoceļu tiltu un pārvadu remontus un ar “Rail Baltica” saistītos projektus. Rīga šajā ziņā ir atkarīga no valdības lēmumiem, kas šobrīd esot noslepenojusi visu informāciju par projekta gaitu un izmaksām. Kā beigsies “Rail Baltica” projekts kopumā, R. Balodis par to ir skeptisks un cer, ka ieguldījumi stabos Daugavā un stacijas ēkā izrādīsies pārdomāti. Joprojām uzskata, ka tramvajs līdz lidostai būtu efektīvāks risinājums nekā tukša vilciena stacija pretī lidostai. Taču skaidrs, ka tik daudz naudas jau iztērēts, ka apstāties nevar, citādi tiks pārkāpts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, jo ar valsts mantu jārīkojas prātīgi.
Pie “Rail Baltica” sasaistes ar pilsētas infrastruktūru pieminama Rīgas pasažieru stacijas pārveide par Baltijas mēroga multimodālo centru.
Plānā ir iekļauta Vanšu tilta pārbūve, Jorģa Zemitāna tilta pārbūve un Gustava Zemgala gatves pārvada pārbūve. Šie ir kritiski svarīgi savienojumi, kas jāsakārto, lai nodrošinātu drošu satiksmi.
Rīgas plāni aptver visu spektru: no 100 miljonu eiro dārgiem tramvaju sistēmas atjaunošanas projektiem līdz mazām, bet ļoti vajadzīgām investīcijām, piemēram, 64 000 eiro kontakttīklam pie jaunās stacijas vai 50 000 eiro drošām gājēju pārejām. Šie projekti parāda, ka prioritāte ir zaļāks transports un labāka savienojamība pilsētā.
R. Balodis aicina piešķirt līdzekļus plānošanai un projektēšanai. Galvenais - novērst to, ka projekti tiek saskaņoti gadiem. Lielos projektos, kur apgrozās liela nauda, ir ļoti svarīgi bezjēdzīgi netērēt laiku, virinot departamentu kabinetu durvis. Lietu vilkšana garumā ir kļuvusi par sērgu. Šo jautājumu R. Balodis esot pārrunājis ar Rīgas izpilddirektoru Jāni Langi, kurš solījis maksimāli samazināt saskaņošanas termiņus. Departamentu pārraudzība, to efektīvs darbs ir izpilddirektora kompetences lauciņš. Izpilddirektors solījis, ka gada sākumā būšot lielas pārmaiņas. Pēc provizoriskām aplēsēm, visām kārtām plānošanai un projektēšanai būtu nepieciešami daži miljoni eiro. Ja mēs varam atrast 2,9 miljonus viena kultūras nama renovācijai, tad atrast tādu pašu summu Rīgas attīstībai ir iespējams, uzsvēra deputāts.
2010. gadā Rīgas dome atbalstīja Ziemeļu transporta koridora otrā posma - no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei - īstenošanu, paredzot būvēt tuneli zem Meža kapu dienvidu daļas jeb Miķeļa kapiem.
Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja Rīgas attīstības programmas rīcības plānā un investīciju plānā iekļāva Ziemeļu transporta koridora būvprojektu izstrādi.
Ziemeļu transporta koridora būvprojekta izstrāde jāveic līdz 2027. gada 30. decembrim.
Projekts nodrošinās Rīgas apvedceļa A5 savienojumu ar Daugavgrīvas šoseju, TEN-T infrastruktūras realizāciju, veicinot investīciju piesaisti Daugavas kreisajā krastā, kā arī nodrošinās Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas atslogošanu no kravas autotransporta un tranzīta autosatiksmes.
Sporta ielas posmā no Lapeņu ielas līdz Ganību dambim būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība varētu izmaksāt aptuveni 700 000 eiro, savukārt Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma būvprojekta minimālajā sastāvā izstrāde - 484 000 eiro.
Viņa ieskatā projekta īstenošanai varētu ieviest iebraukšanas maksu Rīgas centra bezemisiju zonā, būtu jāpiesaista Eiropas Savienības finansējums un investori no ārvalstīm caur privātās partnerības projektiem.
R. Baloža skatījumā šī domes sasaukuma laikā būtu nepieciešams izstrādāt Ziemeļu transporta koridora būvprojektu minimālā sastāvā, veikt plānošanu, lai jau nākamie sasaukumi var lemt par būvniecību.
Būs katram sava patvertne?
Drošības komitejas galvenais pārraugāmais ir pašvaldības policija un Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde, kurai nav vadītāja, jo Gints Reinsons pametis vadītāja posteni. Patlaban pilsētai ar patvertnēm nesokas, līdzīgi kā valstij kopumā. Patvertnes apzina un iekārto Īpašuma departaments, bet 23 ēkās - Mājokļu un vides departaments, un divus objektus iekārto AS “Rīgas siltums”. Projekta kopējās izmaksas sasniedz līdz 11 356 000 eiro, taču būtisku daļu - 5 685 386 eiro - sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Šobrīd rīdziniekiem īpaši būtisks ir Mājokļu un vides departamenta projekts 23 īres un sociālajās mājās, kurā ERAF finansējums sasniedz 81,4%, nodrošinot iespēju pielāgot 5936 m² un radot dzīvošanas vietu 7921 cilvēkam. Izmaksas dažādās ēkās būtiski atšķiras - no 10 000 līdz pat ap 280 000 eiro. To nosaka ēku tehniskais stāvoklis, nepieciešamie būvdarbi un drošības prasības: dažās ēkās pietiek ar minimālu pielāgošanu, citās jāveic plaša telpu pārbūve, ventilācijas izbūve, elektrotīklu sakārtošana un ugunsdrošības risinājumi.
Sākotnējās VUGD aprēķinātās ietilpības daudzviet ir pārspīlētas 2-5 reizes, jo tās tiek rēķinātas pēc kopējās platības, nevis droši izmantojamām telpām. Piemēram, Rīgas 80. vidusskolai VUGD noteica 2400 personu ietilpību, bet faktiski droši iespējams izmitināt 938 cilvēkus. Šāda pārvērtēšana tika konstatēta arī citos objektos.
Ne visas ēkas ir piemērotas patvertņu ierīkošanai - 27 objekti tika izslēgti, jo neatbilda pamatprasībām: nepietiekams iedziļinājums, pārāk lieli logu atvērumi, maģistrālo tīklu izvietojums telpā, zemi griesti vai bīstamas konstrukcijas. Šie trūkumi var radīt tiešu apdraudējumu krīzes situācijā.
Riska novērtējumos izmantotie IV un V riska līmeņi skaidri norāda, vai telpas ir drošas izmantošanai. IV līmenis nozīmē būtisku, bet novēršamu apdraudējumu - telpas var izmantot tikai pēc nopietnām pārbūvēm. V līmenis nozīmē nepieļaujamu risku, un šādas telpas patvertnēm izmantot nedrīkst. Rīga neveido patvertnes telpās ar V riska līmeni.
Lai nodrošinātu drošu uzturēšanos, visās patvertnēs ir jāizbūvē ventilācija, autonomais elektroapgādes risinājums, jānodrošina sakari, dzeramais ūdens un sanitārie apstākļi, kā arī jāveic bīstamo materiālu demontāža un evakuācijas ceļu nodrošināšana. Šie darbi ir obligāti un noteikti gan MK noteikumos, gan VUGD rekomendācijās. Pēc R. Baloža teiktā, pašlaik izveidojusies traģikomiska situācija. Būvnormatīvi ir iesprūduši valdībā - tiem vajadzēja tikt pieņemtiem jau 2025. gada septembrī, bet pilsēta grasās ieguldīt līdzekļus patvertnēs, vien cerot, ka būvnormatīvi nebūs pretrunā ar ieguldījumiem. Kā norāda deputāts, visi saprot, ka patvertnēs varēs patverties vien niecīgs skaits iedzīvotāju. Piemēram, Bolderājā būs viena vienīga patvertne ar vietu 100-150 cilvēkiem, taču Bolderājā dzīvo apmēram 12-14 tūkstoši iedzīvotāju. Kā uzskata deputāts, par patvertnēm atbildīgie “Jaunā vienotība’’ valstī, bet Rīgā “Progresīvie’’ baidās pateikt, ka “slīcēju glābšana’’ ir pašu “slīcēju rokās’’ - ja kāds gribēs rast kur patverties, būs jādomā pašiem, kā savu pagrabu izremontēt.
Pašvaldības policija
Runājot par pašvaldības policiju, kā norāda deputāts, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas plānotais kopējais budžets 2026. gadam ir 30 423 254 eiro. 25 922 176 eiro ir pašvaldības piešķirtā dotācija, savukārt 4 501 078 eiro policija plāno iekasēt pati kā budžeta iestāžu ieņēmumus. Salīdzinot ar sākotnēji aprēķināto bāzes kontrolskaitli, policija prasa papildu finansējumu 2 971 491 eiro apmērā.
Vislielākā izdevumu pozīcija ir atlīdzība darbiniekiem, kam kopumā paredzēti 25 628 845 eiro. Tieši algu fonda palielināšana ir galvenā prioritāte, kam papildus prasīti līdzekļi, jo pašreizējā policista vidējā mēnešalga Rīgā ir 1203 eiro, kas nav konkurētspējīga. Dokumentos norādīts, ka Valsts policijā vidējā alga ir 1384 eiro, bet Salaspils pašvaldības policijā tā sasniedz pat 1477 eiro.
"Kapitālie izdevumi" ar kopējo summu 867 740 eiro, kas paredzēta tikai un vienīgi pamatlīdzekļu iegādei jeb lietām, kas paliek policijas īpašumā. Šī summa veidojas no jau iepriekš piešķirtās bāzes naudas (498 540 eiro) un papildus pieprasītajiem 369 200 eiro. Šie papildu līdzekļi tiks tērēti, lai nopirktu 40 jaunas videonovērošanas kameras (214 800 eiro), kā arī lai iegādātos radiosakaru sistēmas un datortehniku (kopā ap 154 000 eiro) jaunajam Operatīvās vadības centram Lēdurgas ielā. Tātad - 867 tūkstoši ir "dzelžiem", kas piederēs policijai, bet 330 tūkstoši ir par radaru īri.
270 000 eiro tiks novirzīti telpu uzkopšanas ārpakalpojumam 10 objektos. Neskatoties uz kadru trūkumu, policija 2026. gadā plāno samazināt reaģēšanas laiku uz izsaukumiem līdz 14 minūtēm un nodrošināt vidēji 380 darbiniekus ikdienas norīkojumos.
R. Balodis saka, ka ir iesniedzis priekšlikumu Satiksmes un transporta lietu komitejā un tagad sniegs arī budžeta priekšlikumos par pastāvīgas policijas patruļas ierīkošanu Rīgas dzelzceļa stacijas laukumā pie “Origo”. Tur regulāri pulcējas visai kolorīta publika - iereibuši, apdulluši un dzīves paburzīti ļaudis, kas drošības izjūtu vairo apmēram tikpat veiksmīgi kā tumša aleja bez apgaismojuma. Jaunieši, kuri šo vietu izvēlējušies par savu nebeidzamo tusiņu, jau pat ieguvuši iesauku - “Origo bērni”. Savdabīga galvaspilsētas vizītkarte. Tagad, kad valsts policijas posteņi visā valstī visur likvidēti un policijas kļūst mazāk, drošība, pēc deputāta domām, ir atstāta pašplūsmā jeb uzkrauta uz pašvaldības pleciem. R. Balodis vēlas, lai būtu kā Berlīnē, Varšavā, Viļņā un Tallinā, kur visur pie centrālajām stacijām ir policijas posteņi. Satiksmes komitejā domes koalīcija nebalsoja “pret” šo priekšlikumu, bet “atturējās”. Atliek minēt, kas notiks domes kopsēdē, jo visa opozīcija atbalsta šo priekšlikumu.
