Sākums

Pasaules plašsaziņas līdzekļi plaši atspoguļo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina 19. maija telefonsarunu uzreiz pēc neveiksmīgā Ukrainas miera sarunu raunda Stambulā. Kaut Putins pēc sarunas izskatījies diezgan apjucis, Tramps nāca klajā ar plašu paziņojumu, kura moto: “Krievija un Ukraina nekavējoties sāks sarunas par pamieru un, kas vēl jo svarīgāk – par pilnīgu kara izbeigšanu.” ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss papildināja: “Apmaiņā pret kara beigām Tramps vēlas piedāvāt Putinam Krievijas ekonomisko attiecību atjaunošanu ar ASV un pārējo pasauli.” Venss pieļāva iespēju, ka Amerikas Savienotās Valstis no Ukrainas miera sarunām izstāsies.

Pārsniegts viens no zīmīgākajiem Pirmā pasaules kara antirekordiem — kauja par Pokrovsku. Tā savā ilgumā pārspēj Verdenas kauju 1916. gadā Rietumu frontē. Starp abiem notikumiem var atrast daudzas līdzības, ne tikai nejaušas sakritības, kaut vai sākot ar okupantu rīcības motīviem.

Vai tuvojošās pašvaldību vēlēšanas ir izgaismojušas līderus – cilvēkus, kuri parādījuši savas prasmes sabiedrības un procesu vadīšanā, cilvēkus, kuriem var uzticēties, tātad – arī balsot par viņiem? Ir līderi – menedžeri, viņi vada uzņēmumus vai projektus. Ir līderi kā morālie paraugi: cilvēki, kuru viedokli ņems vērā, jo viņi ar savu nevainojamo darbību ir nodrošinājuši panākumus. Ir līderi, kuri kaut kādā jomā atzīti par labākajiem, viņiem pat nav jāvada komanda, toties daudzi viņiem centīsies līdzināties. Par līderiem runā politikas analītiķis Mārcis Bendiks, sociologs Aigars Freimanis un politologs Andis Kudors.

Jau pavisam drīz pašvaldību vēlēšanas, kuras zināmā mērā noteiks mūsu tuvākās apkārtnes dzīvi uz turpmākajiem četriem gadiem. Obligāti jāliek piebilde “zināmā mērā”, nevis stingri “noteiks”, jo Latvijā politiskās partijas tikai ļoti retos gadījumos uzstājas kā konkrētu ideju virzītājas. Tās drīzāk cenšas uzminēt vēlētāju noskaņojumu un tam pielāgoties. Rezultātā notiek nevis ideju un konkrētu piedāvājumu cīņa, bet gan balsu makšķerēšana visos iespējamos veidos.

Valsts kases publicētajos datos par atlīdzības izdevumiem Ministru kabineta darbības nodrošināšanai redzama milzīgi strauja “negatīvā samazināšanās” naudai, kas izmaksāta ministriem un augstākajiem ierēdņiem.

Kas notiek Rīgā; kad tā kļūs par Eiropas centru un pārsteigs mūs ar modernu infrastruktūru un cilvēkiem pārpildītām kultūras un izklaides vietām; kas jādara, lai Rīga un rīdzinieki kļūtu turīgi; kā pelnīt naudu; kāda loma ir pasažieru prāmju satiksmei ar Stokholmu; kādu labumus pilsētai nesīs dzelzceļa savienojums ar lidostu; ko nozīmē būt Rīgas mēram un kāds ir viņa ikdienas pamatdarbs; kādi spēki traucētu Vilnim Ķirsim un Ainarām Šleseram strādāt Rīgas labā vienotā koalīcijā – par to visu spraiga TV diskusija nra.lv starp bijušo mēru tagad Eiroparlameta deputātu Nilu Ušakovu (Saskaņa), Rīgas mēru un nākamo Rīgas mēra kandidātu Vilni ķirsi (Jaunā vienotība) un bijušo Rīgas vicemēru Rīgas mēra kandidātu Aināru Šleseru ( Latvija Pirmajā vietā)

Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārās sekretāres Lienes Gāteres un valsts sekretāra vietnieka Uģa Norīša vadītā delegācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nespēja atbildēt uz komisijas priekšsēdētājas Andas Čakšas jautājumu, kādās mērvienībās izsakāms Latvijas armijas kaujasspēju pieaugums atbilstoši armijai piešķirtās naudas daudzuma pieaugumam.

Aizvadītās nedēļas nogalē Stambulā notika Kremļa vadoņa Vladimira Putina rosinātas tiešas Krievijas – Ukrainas noregulējuma sarunas. Pats Putins uz pasākumu neieradās, atsūtot zema līmeņa ierēdņu delegāciju, demonstrējot Krievijas nostāju mierizlīguma procesā, kas pārvērties par neslēptu farsu.

Pēdējās nedēļās tā dēvētais miera process ir ieguvis īpašu paātrinājumu un ne vienam vien ļāvis domāt un cerēt – ieilgušais karš Ukrainā pavisam drīz tiks izbeigts un karojošajām pusēm izdosies noslēgt pamieru. Izbeigsies vismaz karadarbības aktīvā fāze ar milzīgo bojā gājušo skaitu.

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.

4,28 miljoni eiro ir valsts nodokļu ieņēmumi no 160 firmām, kas kārtojušas pērn 26 341 Latvijā nomiruša cilvēka apbedīšanu.

"Vai Polijai vajadzētu uztraukties par lēnāku IKP pieaugumu? Eiropas dati liecina, ka nē," ekonomikas laikrakstā NVS norāda Rafals Hiršs. Poļiem ir iemesls būt apmierinātiem, jo... palielinās pensiju pieauguma iespējas. Tauta pamatoti var cerēt saņemt augstāku pensiju, jo indeksācija šogad ir ļoti augsta. Lai gan Polijas IKP aug lēnāk, tas joprojām ir straujākais Eiropas Savienībā (ES). Gaļa kļūst dārgāka, degviela – lētāka, inflācija samazinās, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Kāpēc mums vajadzīgi dziesmu svētki? Varbūt “ietaupīt” kapeikas un atcelt tos kā “nacionālistu saietus”? Taču mūsu Muzikālā tautas fronte piedzima jau 1873. gadā, un to nedrīkst nedz pamest, nedz noliegt. Vasarā notiks “mazie” svētki: skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Par tiem un par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar dziesmu svētku virsdiriģentu Romanu Vanagu.

Iekarot Ukrainu par katru cenu, neko sev, visu armijai – tādu politiku šobrīd virza Krievijas vadība. Tas liek domāt, ka tuvākajā laikā nedz ekonomikas lejupslīde, nedz sankciju ietekme nespēs kliedēt Krievijas vēlmi pilnībā okupēt kaimiņvalsti.

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā piedzimuši tikai 2756 bērni. 2024. gadā piedzima 12 571 bērns. Piedzimušo skaits mēnesī ir kļuvis par stabilu trīsciparu skaitli. Tikmēr mirušo skaits ceturto gadu pēc kārtas divas reizes pārsniedza dzimušo skaitu. 2024. gadā mirušo skaits bija par 13 770 lielāks nekā dzimušo skaits. Demogrāfs Ilmārs Mežs savulaik izteica drūmu pareģojumu, ka, ja katru gadu iedzīvotāju skaits samazināsies par 1%, latviešu pietiks tikai 100 pavasariem. Bet viņš to teica 2017. gadā, kad vēl tik slikti nebija, un togad bija piedzimuši 20 828 bērniņi. Samazināšanās ir vēl straujāka.

Inflācija šobrīd ir būtiski mazinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem - norāda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Tomēr šobrīd esot svarīgi nepieļaut jaunu inflācijas kāpumu. Viņš arī uzsver, ka ir virkne jomu ārpus Latvijas Bankas ietekmes, kuras inflāciju veicina. Piemēram, pārtikas cenas.

Somijas ekonomikas ministrs Ville Rudmans (Somu partija) ir pārliecināts, ka Somijai tiks pievērsta īpaša uzmanība, pateicoties tur plānotajai "Tiktok" datu centra būvei. Tiek ziņots par miljardu eiro investīcijām, t.i., plāniem būvēt datu centru Korijas pilsētas teritorijā Kouvolā. Ir jau apstiprināts, ka datu centra galvenais lietotājs būs Ķīnai piederošs sociālo mediju pakalpojuma sniedzējs "Tiktok". Eksperti uzskata: "Jūs varat uztraukties par "Tiktok", bet ne tik daudz par datu centru", arī par datu centra atrašanās vietu nebūtu jāraizējas.

Vai fotoelementu sistēma ir uzliesmojoša, apdraud kultūraugus, kaitē dabai un cilvēku veselībai? Vai tie ir rentabli? Vai varbūt saules paneļi, kas tagad ir modē, drīz kļūs par pagātni? Polijas pašvaldību portāls "portalsamorzadowy.pl" iztaujāja ekspertus un pārlapoja zinātniskos pētījumus.

Mazpilsētās bieži vien notiek brīnumainas lietas. Lielpilsētas, kurās nereti valda vāji slēpta augstprātība, dažkārt var apskaust vienu otru nelielu pilsētu, kas izceļas ar krāsainību, mūziku un neparastumu. Tā ir sanācis ar laikmetīgās mākslas biennāli MABOCA, kas jau ceturto reizi notiek Madonā. Viena no biennāles organizatorēm ir Margrieta Griestiņa, ar kuru šodien sarunājas “Neatkarīgā”.

Ne šādu tādu, bet treknu punktu 2024./2025. gada sezonas jauniestudējumu virknei Jaunais Rīgas teātris nodrošināja ar lugu, par kuru Latvijā viedoklis, ka to “nemaz nevar slikti iestudēt un slikti nospēlēt” un kura tāpēc “vairākkārt uzvesta gandrīz visas pasaules teātros": Tenesija Viljamsa “Stikla zvērnīca".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka būtu nepieciešams stiprināt Klimata un enerģētikas ministriju. Savukārt, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) funkcijas varētu uzticēt citām ministrijām.

Saskaņā ar Igaunijas statistikas datiem, 2025. gada martā Igaunijas preču eksports faktiskajās cenās palielinājās par 17% līdz 1,7 miljardiem eiro, bet imports palielinājās par 13% līdz 1,9 miljardiem eiro. Kopumā pirmajā ceturksnī ārējās tirdzniecības apjoms palielinājās par 14%, ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR savā interneta portālā “err.ee”.