Nodarbinātības situācija Eiropā kopumā ir pārsteidzoši laba, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi, izņemot Somiju, taču eksports un būvniecība situāciju var normalizēt – vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.
Jaunākie “Eurostat” dati par novembri liecina par skarbu ainu: Somija bezdarba līmenī ir pat apsteigusi Spāniju, kur bezdarba līmenis tradicionāli ir bijis ļoti augsts, un ir pacēlusies ES bezdarba statistikas augšgalā.
Lai gan atšķirība starp Somiju un Spāniju ir neliela, simboliskā augstākā vieta bezdarba līmenī liecina par dziļāku problēmu.
Formula ekonomikas restartēšanai
Pastāv tradicionāla formula, kā atgūties no ekonomiskajām krīzēm. Pirmais nosacījums ir tāds, ka ir jāaktivizē ārējā tirdzniecība.
“Ja runājam par 20. gs. deviņdesmito gadu recesiju, IT burbuli vai finanšu krīzi, to pamatā ir bijusi mācību grāmatā aprakstīta ideja, ka vispirms sāk atgūties ārējā tirdzniecība, Somijas eksports,” “Yle” skaidro Jouni Vihmo, Somijas Būvniecības rūpniecības federācijas galvenais ekonomists.
Pirmais nosacījums ārējās tirdzniecības atveseļošanai jau ir izpildīts, pateicoties Ķīnas un ASV tirgiem. Pozitīvas pazīmes ir vērojamas arī Somijas eksporta rādītājos.
Pēc pasaules tirdzniecības atveseļošanās ekonomikas riteņi sāks griezties pakāpeniski: pēc eksporta augšupejas uzņēmumi sāks ieguldīt savā ražošanā, piemēram, ražotņu būvniecībā. Būvniecības nozare, kurā strādā daudzi somi, saņems pasūtījumus, un nodarbinātība uzlabosies visā ekonomikā. Investīcijas radīs jaunas investīcijas, un ekonomika sāks augt.
Arī patērētāju uzticība sāks stiprināties, un patēriņš lēnām pieaugs. Sāks pārdot dzīvokļus, un atkopsies mājokļu būvniecība.
Šī formula mazā atvērtā ekonomikā, piemēram, Somijā, ir darbojusies gadu desmitiem. Pirms trīsdesmit gadiem no Somijas tika eksportētas preces un investīcijas. Mūsdienās tirgotāji arvien biežāk eksportē pakalpojumus, nevis mašīnas.
Formulai ir izņēmums
Tomēr nesenās krīzes ir lauzušas tradicionālo modeli. Pēc eiro krīzes un koronavīrusa krīzes ekonomika sāka dzīvot neparastā veidā.
Pēc abām krīzēm atveseļošanos izņēmuma kārtā noteica būvniecības nozare. Pēc eiro krīzes zemās procentu likmes un galu galā nulles procentu likmes stimulēja gan patērētāju tēriņus, gan būvniecību.
Koronavīrusa krīze tika risināta īpašā veidā. Mājsaimniecību pieprasījums un koronavīrusa stimuls paātrināja būvniecību visā pasaulē. Šie izcilie atveseļošanās modeļi radīja ekonomikas izaugsmi, bet ne vienmēr ilgtspējīgā veidā. Procentu likmes pieauga, un stimulēšanas pasākumi beidzās. Tagad atkal ekonomika piedzīvo grūtības, īpaši Somijā.
Somijas bezdarbam ir īpašas iezīmes
Prognozēšanas speciālists Juho Koistinens identificē trīs galvenos iemeslus Somijas augstajam bezdarba līmenim, kas to atšķir no pārējās Eiropas. Pirmais ir dziļa recesija būvniecības nozarē.
“Investīcijas būvniecībā ir viszemākajā līmenī, kādu var atrast Somijas Statistikas pārvaldes statistikā. Investīcijas dzīvojamo māju būvniecībā ir iesaldētas, un, tā kā šī nozare ir ļoti darbietilpīga, tai ir liela ietekme uz bezdarba pieaugumu,” saka Koistinens.
Vēl viens būtisks faktors ir valsts sektora budžeta samazinājumi. Labklājības jomās un citos valdības līmeņos ir īstenotas liela mēroga atlaišanas, kas cilvēkus no nodarbinātības ir tieši iecēlis bezdarba statistikā.
Trešais faktors ir ārvalstu strādnieku skaita pieaugums. Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis ārvalstu strādnieku skaits, tostarp Ukrainas bēgļi. Vājas ekonomiskās situācijas brīžos šie strādnieki, kuriem bieži vien ir zems izglītības līmenis un vājas valodu prasmes, biežāk paliek ārpus darba tirgus.
“Šie trīs galvenie nacionālie faktori izskaidro, kāpēc Somijas bezdarba līmenis tagad ir augstākais Eiropā,” secina Koistinens.
Eiropā ir labāka nodarbinātības attīstība
Somijas situācija salīdzinājumā ar Eiropu šķiet īpaša. Lai gan ekonomikas izaugsme visā Eiropā ir bijusi lēna, nodarbinātība citviet ir saglabājusies pārsteidzoši laba.
Piemēram, Vācijā bezdarba līmenis ir saglabājies aptuveni četru procentu līmenī, neskatoties uz to, ka valsts ekonomikas izaugsme jau pāris gadus ir negatīva. Arī Dienvideiropas valstīm, īpaši Spānijai, ir izdevies samazināt bezdarba līmeni.
Koistinens uzskata, ka Dienvideiropas valstu panākumus īpaši ietekmē ekonomikas nozaru struktūra. Grieķijā, Itālijā un Spānijā pakalpojumu sektors un jo īpaši tūrisma sektors ir nozīmīgi darba devēji. Tā kā šīs nozares kopš koronavīrusa pandēmijas ir strauji attīstījušās, tas ir ātri atspoguļojies nodarbinātības rādītājos.
Eksports ir atslēga ekonomikas atdzīvināšanai
Kā tad var atdzīvināt Somijas ekonomiku? Abi eksperti atgriežas pie eksporta. Tas ir galvenais.
“Maz ticams, ka būvniecības nozare sāks savu uzvaras gājienu pirmā. Es gan uzskatu, ka mēs sāksim ar eksporta virzītu izaugsmi,” lēš Vihmo.
Koistinens apstiprina šo viedokli. Ilgtspējīgai un stabilai izaugsmei ir nepieciešams, lai Somijas produkti un pakalpojumi tiktu pārdoti ārzemēs. Ar iekšzemes pieprasījumu vien nepietiek, lai ekonomiku virzītu uz ilgtspējīgu izaugsmi.
Veiksmīgi eksporta uzņēmumi rada multiplikatora efektus visā ekonomikā. Kad eksporta uzņēmumiem klājas labi, tie investē un rada sev apkārt ekosistēmu, kas nodarbina arī cilvēkus citās nozarēs.
Tomēr eksporta izaugsmes apstākļi lēnām uzlabojas. Zviedrijā ekonomiskā situācija jau ir uzlabojusies, un Vācijā paredzams, ka valsts investīcijas un izmaiņas fiskālajā politikā radīs papildu pieprasījumu Somijas rūpniecībai.
Grūtais ceļš
Somijas ceļš no bezdarba statistikas augšgala atpakaļ uz nodarbinātības paraugvalsts statusu, visticamāk, būs garš un grūts. Lai ekonomika atkal iekustētos, ir nepieciešama pacietība.
Lai gan ārkārtas atveseļošanās veidi pēc eiro krīzes un koronavīrusa krīzes sniedza īslaicīgu atvieglojumu, tie neradīja ilgtspējīgu izaugsmes pamatu. Tagad ir nepieciešama globālā tirdzniecība, pēc tam sekos eksports, investīcijas un nodarbinātība.
Somijas ekonomika var atgūties, taču tas prasa stiprināt Somijas eksporta uzņēmumu konkurētspēju un, galvenais, labākus un iekārojamākus produktus, secina “Yle” aptaujātie eksperti.
