“Urals” naftas cena grauj Putina kara ekonomiku. Krievijas galvenās eksporta naftas markas “Urals” cena trīs mēnešu laikā kritusies par 28% – līdz aptuveni 40 ASV dolāriem par barelu – un ir zemākā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. “Urals” atlaide pret “Brent” markas etalonu ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 25 USD par barelu. Kritumu nosaka “Brent” cena, kas pirmo reizi sešu mēnešu laikā ir mazāka par 60 USD. Papildu faktors ir ASV piemērotās sankcijas naftas uzņēmumiem “Rosņefj” un “Lukoil”, kas eksportē vairāk nekā pusi Krievijas naftas. “Baltais nams aizliedza Kremlim nevis naftas ieguvi, bet tirdzniecību, kas ir izrādījies daudz sāpīgāks ietekmes instruments,” situāciju komentē “Telegram” kanāls “Шепот нефти”.
Ja Krievijas naftu arī 2026. gadā turpinās tirgot par 40 ASV dolāriem, tas radīs papildu spiedienu Putina kara ekonomikai. Samazināsies federālā budžeta ieņēmumi, palielināsies deficīts un iekšzemes aizņēmumi, saruks sociālie izdevumi, vājināsies rublis, veicinot inflāciju. Sagaidāms investīciju apjoma kritums un negatīvi ekonomikas izaugsmes tempi. Kopumā šāds scenārijs izraisa ievērojamus fiskālus, valūtas un inflācijas riskus, kas prasa steidzamu ekonomiskās politikas pārstrukturēšanu.
Krievijas problēmas vairo lielāko naftas pircēju politika. Indija paziņojusi par importa apjomu samazinājumu līdz 800 000 bareliem dienā, savukārt Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcas panākušas rekordlielas atlaides Krievijas Tālo Austrumu ESPO markas jēlnaftai - līdz pat 5-6 USD par barelu, salīdzinot ar “Brent” etalonu. Pārdevēju peļņa samazinās, pat pieaugot eksporta apjomiem - tankkuģi kļūst par peldošiem naftas rezervuāriem. Decembra sākumā kopējais Krievijas naftas apjoms “jūrā” sasniedza rekordu - 180 miljonus barelu jeb 25 miljonus tonnu, kas ir aptuveni 10 procenti Krievijas naftas eksporta gadā. Vienlaikus pieaug izmaksas: lielāka starpnieku ķēde, aizdomīgas shēmas, apdrošināšana un loģistika - tas viss samazina peļņu un atspoguļojas valsts budžetā.
Krievijas naftas ekonomikas ēra tuvojas beigām: sarūk budžeta ieņēmumi
“Satraucošā ātrumā tuvojas beigām naftas un gāzes pārpilnības ēra, ko Krievija baudījusi kopš 21. gadsimta sākuma, piepildot budžetu. Padomju laika atradņu izsīkuma dēļ valstī nākamās divas desmitgades būs vērojams līdz šim nebijis resursu ieņēmumu samazinājums. To apstiprina arī Krievijas valdības apstiprinātā ilgtermiņa budžeta prognoze. Putina valdība gatavojas energoresursu eksporta ieņēmumu sabrukumam 2000. gadu sākuma līmenī,” raksta izdevums “The Moscow Times”.
Krievijas ieņēmumi no jēlnaftas un naftas produktu eksporta, kas veido aptuveni ceturto daļu federālā budžeta, apjomu un cenu krituma dēļ ir samazinājušies līdz zemākajam līmenim kopš kara sākuma 2022. gadā, bet decembrī - kopš 2020. gada augusta, ziņoja “Reuters”.
Novembrī ieņēmumi bija 10,97 miljardi USD, kas ir par 3,59 miljardiem mazāk nekā tajā pašā mēnesī pirms gada. Krievijas kopējais naftas un degvielas eksports samazinājās par aptuveni 400 000 barelu dienā - līdz 6,9 miljoniem, liecina Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) dati.
Krievijas naftas un gāzes eksporta uzņēmumi 2025. gada decembrī budžetā pārskaitīs 410 miljardus rubļu (~5,3 mljrd. USD) - par 49% mazāk nekā 2024. gada decembrī. Salīdzinot ar novembri - par 120 miljardiem RUR (~1,5 mljrd. USD) jeb 24% mazāk. Paredzams, ka kopējie naftas un gāzes budžeta ieņēmumi 2025. gada janvārī-decembrī būs 8,44 triljoni RUR (~108 mljrd. USD) - par 2,7 triljoniem RUR (~35 mljrd. USD) mazāk (-24%) nekā 2024. gada janvārī-decembrī (11,13 triljoni jeb ~142 mljrd. USD).
Skarbā budžeta prognoze
Krievijas valdības budžeta prognozes bāzes scenārijā, kas pamatots ar naftas cenu 69 USD par barelu, naftas un gāzes ieņēmumi līdz 2042. gadam samazināsies no pašreizējiem 4% iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 1,9%, kas ir zemākais līmenis kopš 2001. gada, toreiz - 1,6% IKP.
Reālā izteiksmē, ņemot vērā inflāciju, pēc 17 gadiem ieņēmumi būs par 43% mazāki nekā 2019. gadā.
Konservatīvais budžeta scenārijs ar zemāko iespējamo naftas cenu (prognozē nav norādīta) paredz, ka ieņēmumi no naftas un gāzes līdz 2042. gadam saruks līdz 1,3% IKP, kas ir zemākais rādītājs kopš 1996. gada (toreiz - 0,7% IKP). Salīdzinājumam, 2012. gadā, kad ieņēmumi sasniedza maksimumu, tie piepildīja vairāk par pusi budžeta - virs 12% IKP. Pirmskara gados tie svārstījās 7-8% IKP robežās, bet 2024. gadā samazinājās līdz 5,5% IKP. Prognoze liecina, ka izejvielu nodokļos budžets spēs iekasēt vairāk par 3,5% IKP līdz 2020. gadu beigām. Nākamajā desmitgadē kritums strauji paātrināsies: līdz 2033. gadam tas būs mazāks par 3% IKP, līdz 2036. gadam - 2,5% IKP, līdz 2040. gadu sākumam - zem 2% IKP.
Krievijas naftas un gāzes uzņēmumi 2024. gadā budžetā iemaksāja katru trešo budžeta rubli, šogad - katru ceturto rubli, bet līdz 2042. gadam to iemaksu īpatsvars bāzes scenārijā samazināsies līdz 13,4%, konservatīvajā scenārijā - līdz 9,5%. Aptuveni 90% nodokļu būs jāmaksā ar dabas resursiem nesaistītām ekonomikas nozarēm. Padomju laika naftas atradņu rezerves izsīkst, bet no atlikušās naftas budžets tādu pašu nodokļu apjomu neiekasēs.
Finanšu ministrija zaudējumus cenšas kompensēt ar nodokļiem un rezervēm, taču tas ir tikai fiskālais plāksteris. Sistēma kļuvusi atkarīga no naftas barela cenas un tirgus svārstībām, ko kontrolēt nespēj. Pat rubļa devalvācija trieciena amortizācijai vairs pilnībā nedarbojas, jo naftas atlaide ir tik liela, ka ar valūtas kursu nav iespējams to kompensēt.
Nafta par 30 dolāriem
“ASV dolāra vērtība šodien ir divreiz mazāka nekā 1998. gadā, kad budžeta deficīta un naftas cenu krituma rezultātā Krievija piedzīvoja maksātnespēju. 90. gadu beigās tirgoto naftu pārvēršot mūsdienu valūtā, kļūst baisi: toreiz “Urals” cena bija līdzvērtīga 17-19 USD par barelu šodien. Un valsts neizturēja,” komentē “Telegram” kanāls “Критик новостной ленты”.
“JPMorgan” prognozē: līdz 2027. gadam naftas cena varētu kristies līdz 30 USD par barelu.
Galvenais jautājums, kas Kremlim un Krievijas ekonomistiem uzdzen šermuļus: ja “Brent” naftas cena būs 30 USD diapazonā, cik tādā gadījumā maksās Krievijas “Urals” markas nafta ar 15 USD atlaidi?
“Шепот нефти”: “Mūsdienu valūtā Krievija saņem tos pašus 15-18 USD par barelu. Tā ir Krievijas 1998. gada defolta naftas cena, taču dārga un nogurdinoša kara apstākļos. Vēl viens biedējošs aspekts: vidējās naftas ieguves izmaksas Krievijā ir aptuveni 40 USD par barelu.
Nodokļu iekasēšanas sistēma tagad ir efektīvāka nekā 20. gs. deviņdesmitajos gados. Budžetu var salāpīt ar aizņemšanos un devalvāciju. Taču tolaik Krievija neuzturēja 1200 kilometru garu frontes līniju, neapgādāja militāri rūpniecisko kompleksu, necieta sankciju zaudējumus un nedzīvoja no ārpasaules izolētā finanšu tirgū. Toreiz sabruka naftas cenas un arī budžets sabruka. Tagad naftas cenas varētu atkal sabrukt, bet sekas būs krietni skarbākas. Jo mūsdienu Krievijas ekonomikas pamats ir daudz trauslāks: militārie izdevumi ir piecas reizes lielāki, naftas atkarība ir kritiska, tās rezerves sarūk. Vēsture, protams, neatkārtojas burtiski. Bet tā atkārtojas cikliski - atskaņas ir satraucoši līdzīgas 1998. gadam.”
Tirgus gatavojas “milzīgam pārpalikumam”.
Analītiķi brīdina, ka jau 2025. gada nogalē naftas tirgus saskarsies ar “superpārpalikumu”, raksta “The Financial Times”. Naftas ieguves pieaugums sakrīt ar globālās ekonomikas un pieprasījuma kritumu. Galvenie faktori ir jauni lielie projekti Brazīlijā un Gajānā, kā arī atjaunotās atradnes vairākos citos pasaules reģionos. Tikmēr lielākā naftas importētāja Ķīna samazina patēriņa pieaugumu elektrisko transportlīdzekļu straujās izplatības dēļ, samazinot arī benzīna un dīzeļdegvielas pieprasījumu. Zemās cenas mudina Ķīnu uzkrāt naftu stratēģiskajām rezervēm, taču analītiķi brīdina: ja samazināsies pieprasījums, naftas pārpalikuma sekas pasaules ekonomikai varētu izpausties agrāk, nekā gaidīts. Papildu svārstības izraisīs ASV politika, jo prezidents Tramps sola strauju ieguves kāpumu Amerikā, sekojot sauklim “pumpē, mazulīt, pumpē” (drill, baby, drill). Vāja globālā ekonomika, nestabils tirgus, tarifu kari un alternatīvie energoresursu patēriņa modeļi veido jaunu pieprasījuma struktūru, nosakot naftas cenu kritumu ilgtermiņā.
Naftas loģistikas kaujas lauks
ASV prezidenta administrācija devusi zaļo gaismu Ukrainas uzbrukumiem Krievijas “ēnu flotei” un ne tikai pret to neiebilst, bet arī dalās ar izlūkošanas informāciju. Ukraina uzbrūk Krievijas tankkuģiem Melnajā jūrā un ienāk Kaspijas jūrā, mērķējot “Lukoil” naftas platformām. Krievija apšauda Odesas jūras tirdzniecības ostu ar “Iskander” raķetēm, 14. decembrī trāpot Turcijas rolkerim - Ankara nikni pieprasīja apšaudes izbeigt. Krievijas enerģētikas nozare cieš zaudējumus pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām un naftas cauruļvadiem.
Tikmēr ASV transportē Venecuēlas naftu uz Hjūstonu, Irāna Persijas līcī konfiscē kuģus, kas pārvadā “kontrabandas” dīzeļdegvielu, bet ES draud bloķēt Baltijas jūru un nožņaugt Krievijas “ēnu floti” ar sankcijām. Tas atgādina Irānas un Irākas “tankkuģu karu” 20. gs. 80. gados, kad simtiem kuģu tika nogremdēti, simtiem jūrnieku gāja bojā. Tomēr pagaidām triecieni tiek plānoti mērķtiecīgi un ir politiski motivēti. Naftas nozarei tas nozīmē paaugstinātas apdrošināšanas un kravu pārvadājumu izmaksas “pelēkajos” maršrutos, kā arī ķēdes reakcijas risku ar trešajām valstīm, piemēram, Turciju. Naftas loģistika pārvēršas par kaujas lauku - nākamais incidents varētu izraisīt īstu haosu tirgū. Un tas noteikti ietekmēs Krievijas ekonomiku.
Vai tas ir izdevīgi Amerikai?
ASV vairs negūst labumu no naftas cenu krituma, jo rekordlielie ieguves apjomi (13,4-13,8 miljoni barelu dienā) ietekmē ne vien Krieviju vai OPEC, bet arī ASV slānekļa gāzes nozari, nodarbinātību un nodokļu bāzi. Vašingtonai nav vajadzīga “lēta nafta par katru cenu”, bet gan koridors, kurā benzīna cena degvielas uzpildes stacijās ir pieņemama vēlētājiem un lielie uzņēmumu pelna, piesaistot investīcijas jaunām naftas atradnēm, ASV saglabājot naftas eksportētājvalsts statusu.
Trampa paziņojumi par “naftas rezervēm nākamajiem 2000 gadiem” vai “katra vēja turbīnas rotācija ir nerentabla” joprojām ir tikai politiskā retorika: nozares statistika liecina, ka ienesīgo naftas atradņu krājumi būs pietiekami vēl dažiem gadu desmitiem, kamēr vēja un saules enerģijas ražošana kļuvusi konkurētspējīgāka. Tomēr svarīgākais signāls enerģētikas tirgum šeit nav Trampa asprātības par vēja parkiem, bet atziņa, ka ar pašreizējiem naftas ieguves un eksporta apjomiem ASV ir kļuvusi par valsti, kurai problēma ir gan pārāk augstas, gan pārāk zemas naftas cenas. Tramps meklēs līdzsvaru starp degvielas cenām vēlētājiem, slānekļa gāzes rentabilitāti un konkurenci atjaunojamās enerģijas tirgū.
