Pagaidām vēl nav sarēķināts, cik liels būs šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā, taču var nojaust, ka šogad vairs nebūs tik vājš rezultāts kā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī salīdzināmajās cenās IKP bija palielinājies par 2,5% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati).
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP bija pieaudzis par 0,6% (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.
Tas vedina domāt, ka šoreiz IKP būs ar kaut arī nelielu, bet pieaugumu, nevis kā 2024. gadā, kad Latvija piedzīvoja “negatīvu izaugsmi” - mīnus 0,4%. Šogad varētu būt labāk - aptuveni 1,5%, varbūt pat 2%.
Inflācija augsta, bet arī pirktspēja uzlabojusies
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda: “Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā - pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu. Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.”
“Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ceturkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana, un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Izaugsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm - mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā,” pauž K. Purgailis “Citadeles” mājaslapā. Viņš uzskata, ka ekonomikas atveseļošanos veicināja četri būtiski faktori: patēriņa atjaunošanās vietējā tirgū, preču un pakalpojumu eksporta pieaugums, procentu likmes, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušajā gadā sāka un turpināja samazināt arī šogad, kā arī sekmīgāka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve, kas iepriekšējos gados noritēja lēnāk, nekā būtu vēlams.
Eksperts norāda uz interesantu paradoksu, ka Latvijai “Trampa tarifu kari” šajā gadā ir nākuši par labu, jo ASV importētāji steidza piepildīt noliktavas ar Eiropā un citās valstīs ražotām precēm. “Baltijas, tai skaitā Latvijas, apstrādes rūpniecības ražotāji piedalās Eiropas piegādes ķēdēs, un tas deva pienesumu arī mūsu ekonomikai. Tiesa, paredzams, ka turpmākajos mēnešos ražošanas pieaugums varētu nedaudz sabremzēties, jo pasūtījums eksporta tirgos vairs nav tik liels,” paredz ekonomists.
Eksporta krīze pārvarēta
“Luminor” bankas Latvijas ekonomikas rudens apskatā par 2024. gadu teikts, ka vājš bija gan patēriņš, gan investīcijas un eksports, turklāt bēdīgi klājās ne tikai preču eksportā, kas bija gaidāms, bet arī pakalpojumos. Tas būtu bijis piemērots brīdis, lai paātrinātu ES fondu apriti, ar spēcīgāku iekšējo pieprasījumu kompensējot eksporta vājumu, kas diemžēl netika panākts.
“Par veiksmi var uzskatīt labāku galveno eksporta tirgu sniegumu. Spriežot pēc vispārējā investīciju kāpuma, kā arī ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes un tūrisma plūsmu atjaunošanās, ģeopolitikas ietekme ekonomikā pakāpeniski mazinās. Savukārt likumsakarību un piepūles rezultāts redzams straujajā rūpniecības investīciju kāpumā, kas sāk jūtami ietekmēt šīs lielākās eksporta nozares rādītājus. Bezdarba līmenis pamazām samazinās. Atzīstams sasniegums ir tas, ka, par spīti demogrāfiskajai situācijai, ekonomiski aktīvo un strādājošo skaits ir stabils. Lielā mērā pateicoties strādājošo skaita kāpumam pirmspensijas vecumā,” uzskata “Luminor” eksperti.
25% priecīgi, 34% bēdīgi
Dažādām iedzīvotāju grupām 2025. gadā materiāli klājies dažādi. 25% Latvijas mājsaimniecību 2025. gadā piedzīvojušas finanšu uzlabojumus, 39% situācija saglabājusies stabila, savukārt negatīvas pārmaiņas skārušas 34% aptaujāto. To apliecina "Swedbank" Finanšu institūta ikgadējais mājsaimniecību finanšu novērtējums.
Par nākamo gadu lielākie optimisti ir jauni vīrieši, personas ar augstāko un vidējo izglītību, un personas ar augstiem ienākumiem. 2026. gadā savas finanšu situācijas uzlabošanos prognozē 25% mājsaimniecību, 28% uzskata, ka situācija saglabāsies nemainīga, savukārt 36% paredz pasliktinājumu.
Ēdiens, miteklis un braukšana
Pētījums rāda, ka 2025. gadā iedzīvotāju ikdienas budžetu visvairāk noslogojušas trīs galvenās izmaksu kategorijas - pārtikas tēriņu pieaugums skāris 78% mājsaimniecību, mājokļa uzturēšanas izmaksas ietekmējušas 68%, savukārt transporta izdevumi - 54% iedzīvotāju.
"Swedbank" Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa TV “Panorāmai” sacīja, ka Saeimas pieņemtais 2026. gada budžets paredz mērenu atbalsta pieaugumu mājsaimniecībām - ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums palielināts par 40 eiro (no 510 līdz 550 eiro), minimālā alga - līdz 780 eiro (no 740 eiro), īslaicīgi samazināta PVN likme pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, kā arī pārskatīti bērnu piedzimšanas un kopšanas pabalsti “Šīs izmaiņas ir nozīmīgas, jo sniedz tiešu atbalstu mājsaimniecībām un daļēji kompensē dzīves dārdzības ietekmi, tomēr tās nav pietiekamas, lai būtiski mainītu iedzīvotāju finanšu situāciju," atzīmēja Kropa.
Lai gan pārtikas cenas šogad ir turpinājušas kāpt, Latvijā cenu pieaugums ir mazāk izteikts nekā Igaunijā un Lietuvā, rāda “Eurostat” dati, kuriem sociālajos tīklos sabiedrības uzmanību pievērsis Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Harmonizētais patēriņa preču indekss patērētājiem, kur par 100 pieņemtas 2015. gada pārtikas cenas, Igaunijā ir vislielākais Eiropas Savienībā un pašlaik ir 178,6, bet gada vidū pat stipri pārsniedza 180. Lietuvā tas ir ar nelielām svārstībām stāvējis uz vietas un tagad ir 177,1. Savukārt Latvijā tas ir samazinājies līdz 175,2. Ceturtā valsts, kurai ar pārtikas cenām klājas līdzīgi kā Baltijas valstīm, ir Polija - tās indekss ir 173,5.
Iespējams, cenu samazinājumu ir ietekmējis valdības pārstāvju un uzņēmēju parakstītais memorands. Visi šajā memorandā iekļautie “instrumenti” vēl nav iedarbināti. Atliek cerēt, ka nākamgad cenas vairs tik ļoti nekāps.
68% Latvijas ļaužu sajutuši mājokļa uzturēšanas izmaksu pieaugumu. Pat ja tāda izmaksa kā “Rīgas siltuma” tarifu paaugstināšana pašlaik vēl nav sākusies, jau tikai runas par to, ka tarifi paaugstināsies, liek rīdziniekiem sajust zosādu uz muguras. Bet siltums nav vienīgās mājokļa izmaksas.
Ar transporta izmaksām, iespējams, dažādās mājsaimniecībās ir dažādas situācijas - benzīna, dīzeļdegvielas un auto gāzes cena Latvijā pašlaik ir pat zemāka nekā gada sākumā. Bet ir vēl citi visādi faktori, kas 54% iedzīvotāju liek uzskatīt, ka izmaksas ir pieaugušas, vai uztraukties par to jau “avansā”. No 15. janvāra pieaugs biļešu cenas reģionālajā transportā. Vairāk naudiņas nekā pērn prasa automehāniķi, un arī detaļas lētākas nekļūst. Un vēl būtisks faktors, ka autobraucējiem nākas maksāt vairāk soda naudu par pārkāpumiem. Daudzviet Rīgā šogad tika ieviests maksimālais braukšanas ātrums 30 kilometri stundā, un, kamēr braucēji pie tā pierada, nācās maksāt raudādamiem. Tāpat vairāk ir fotokameru, kas fiksē pārkāpumus krustojumos un iebraukšanu sabiedriskā transporta joslā.
Parāds - Latvijas valdības brālis
Inflācija Baltijas valstīs šogad ir bijusi lielāka nekā vidēji eirozonā, kur tā sasniedz aptuveni 2%. Latvijā un Lietuvā tā ir nedaudz virs 4%, bet Igaunijā - 5%. Papildu spiedienu uz inflāciju Latvijā, salīdzinot ar 2024. gadu, radījis pārtikas un energoresursu cenu kāpums. Igaunijā jau kopš aprīļa ir visaugstākā inflācija eirozonā.
Latvijas valsts parāds, noslēdzot 2025. gadu, sasniegs 20,5 miljardus eiro jeb 49% no iekšzemes kopprodukta. Tas pašlaik ir viens no zemākajiem eirozonā, taču ir augstāks nekā Lietuvā. Bet ar Igauniju pat grūti salīdzināt - procentos pret IKP Latvijai tas ir divreiz lielāks. Tiesa gan, Igaunija ir Eiropas neaizņemšanās čempione - pati piesardzīgākā no visām valstīm.
Ir vēl dažas lietas, kur Igaunija atšķiras no Latvijas. PVN likme 22% apmērā lielākajai daļai preču un pakalpojumu būs spēkā līdz 2026. gada 1. jūlijam, kad PVN nodoklis Igaunijā pieaugs līdz 24%. Igaunijas valdība šo PVN paaugstinājumu dēvē par pagaidu aizsardzības nodokli. Latvijas PVN paliek 21%, un ir ieviestas arī samazinātās PVN likmes virknei pārtikas produktu. Visticamāk, lielām nodokļu izmaiņām klāt neķersies vismaz līdz Saeimas vēlēšanām. Nevar teikt, ka Latvijā nekādi nodokļi nemaz nekļūs lielāki. Nākamgad celsies akcīzes un dabas resursu nodokļu likmes, tomēr nodokļu celšana nav galvenā naudas ieguves metode budžetā. Latvijā pašlaik galvenā metode ir aizņemšanās. Laiks rādīs, kura no metodēm - Igaunijas vai Latvijas - būs izrādījusies pareizāka.
