Vašingtonas un Minskas “lielais darījums”: apmaiņā pret “attiecību normalizāciju ar ASV” un sankciju atcelšanu Lukašenko atbrīvo politieslodzītos.
ASV atceļ sankcijas
ASV paziņojušas par sankciju atcelšanu Baltkrievijas kālija nozarei, kas “ir daļa no vienošanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu”. Lēmumi pieņemti ASV īpašā sūtņa Baltkrievijā Džona Koula sarunās ar prezidentu Aleksandru Lukašenko diktatora Minskas rezidencē 12. un 13. decembrī.
Sankcijas piemērotas 2021. gada vasarā pēc Lukašenko režīma īstenotās 2020. gada masu protestu apspiešanas. Vissāpīgākās Baltkrievijas ekonomikai izrādījās sankcijas pret “Belaruskaļij”, kas ir viens no pasaulē lielākajiem lauksaimniecībā izmantojamā minerālmēslojuma ražotājiem.
Vašingtonas un Minskas attiecību normalizācijai “Amerikas Savienotās Valstis atceļ sankcijas Baltkrievijas kālija nozarei”, pēc sarunām paziņoja Džons Kouls, vēstīja “Associated Press”.
Darījums visdrīzāk pavērs ceļu arī turpmākiem sankciju režīma atvieglojumiem. Koula vizīte Baltkrievijā šogad bija jau vismaz ceturtā. Vašingtona iepriekš solīja atcelt sankcijas arī Baltkrievijas lidsabiedrībai “Belavia” un apsvērt iespēju atsākt ASV vēstniecības darbu Minskā.
Sarunas ar Minsku jūnijā uzsāka Baltā nama īpašais sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs, Trampa uzdevumā sarunu vedēja pilnvaras šoruden deleģējot Džonam Koulam.
Sarunu mērķi: ASV uzskata Baltkrieviju par potenciālu saziņas kanālu ar Maskavu Ukrainas konflikta mierizlīgumā, ņemot vērā Lukašenko ciešās attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu; Lukašenko ķīlnieku - politieslodzīto - atbrīvošana apmaiņā pret sankciju atcelšanu Baltkrievijas uzņēmumiem; attiecību normalizācija ar ASV, kas ilgtermiņā ļaus Minskai daļēji apiet starptautisko izolāciju un kompensēt savu ekonomisko atkarību no Krievijas.
ASV un Baltkrievijas “lielais darījums”
Politieslodzīto atbrīvošana ir Vašingtonas un Minskas “lielā darījuma” rezultāts, kas tiek apspriests jau kopš 2025. gada februāra. Minska gatava mainīt Lukašenko ieslodzītos pret ekonomiskām koncesijām. Kālija sāls mēslojums ir Baltkrievijas eksporta galvenā prece. Baltkrievijas vērtīgākā stratēģiskā aktīva “Belaruskaļij” produkcijas īpatsvars pasaules tirgū ir aptuveni 20%. Pirms sankciju piemērošanas uzņēmums uz vairāk nekā 100 valstīm eksportēja apmēram 12 miljonus tonnu kālija hlorīda gadā, nodrošinot 2,8 miljardus ASV dolāru ieņēmumus (4 līdz 7% no IKP). Kopš tā laika uzņēmums bija spiests pārorientēties un iekarot Āzijas tirgus, piedāvājot atlaides. Lukašenko režīmam tas vienmēr bijis galvenais budžeta un ārvalstu valūtas ieņēmumu avots. 2021.-2025. gada sankcijas eksportu samazināja četras reizes, izraisot krīzi.
Lukašenko politieslodzīto “apžēlošana”
13. decembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko “apžēloja” 123 politieslodzītos, starp tiem 2020. gada prezidenta vēlēšanu amata kandidāts Viktors Babariko, viņa kampaņas vadītāja, viena no Lukašenko režīma apspiesto 2020. gada augusta miermīlīgo protestu līderēm Marija Koļesņikova un 2022. gada Nobela Miera prēmijas laureāts, cilvēktiesību aktīvists Aless Beļackis. 114 ieslodzītie visai negaidīti un bez pasēm tika nogādāti Ukrainā, nevis Lietuvā, kā tas notika iepriekš ar citiem atbrīvotajiem. Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska paziņoja, ka Lukašenko “pēdējā brīdī visu samainīja”, lai parādītu, “ka viņš kontrolē situāciju”. Atbrīvoti arī pieci Ukrainas un pa vienam Polijas, Lietuvas, Latvijas un Austrālijas pilsonim. Žurnālisti lēš, ka Baltkrievija kopš 2024. gada jūlija “apžēlojusi” vairāk nekā 430 politieslodzīto.
14. decembrī Trampa sūtnis izziņoja vēl 1000 Baltkrievijas politieslodzīto atbrīvošanu. “Tuvāko mēnešu laikā no Baltkrievijas cietumiem plānots izlaist aptuveni 1000 atlikušo politieslodzīto,” aģentūrai “Reuters” atklāja Kouls. Viņš pieļāva iespēju, ka viņus varētu atbrīvot “vienā lielā grupā (..) Es domāju, ka tas ir vairāk nekā iespējams. Mēs virzāmies pareizajā virzienā, ir impulss.” Pēc Koula teiktā, ASV pēc tam atcels lielāko daļu sankciju pret Baltkrieviju. “Es domāju, ka tā ir godīga apmaiņa.”
Pasaules mediji: “ASV nostiprina diktatora varu”
Baltkrievijas politieslodzīto atbrīvošana ir pasaules mediju uzmanības centrā. To var uzskatīt par Donalda Trampa diplomātisko pūliņu rezultātu, taču politiskie komentētāji uzskata, ka Lukašenko ieguvis daudz vairāk nekā ASV prezidents. Tas ir vairākus mēnešus ilgās Vašingtonas un Minskas tuvināšanās rezultāts, komentē laikraksts “The New York Times”.
“Runā, ka Tramps mīl glaimus,” tikšanās laikā Lukašenko stāstīja Koulam. “Bet neesmu šeit glaimu dēļ. Es vēlos teikt, ka patiesi novērtēju viņa darbību.” Darījums kļuva iespējams, pateicoties Donalda Trampa atšķirīgajai pieejai autoritāriem līderiem visā pasaulē, secināts publikācijā. Vienošanās ar diktatoru Lukašenko atbilst prezidenta Trampa “lielo darījumu” diplomātijai, kur svarīgākā ir tirdzniecība un gatavība sadarboties ar autoritāriem līderiem, bet cilvēktiesību pārkāpumi vairs nav tik būtiski.
“RFI”: “…Vašingtona paziņoja par sankciju atcelšanu kālija mēslojuma un kālija produktu tirdzniecībai. ASV importē 90% minerālmēslojuma, kas ir vitāli svarīgs amerikāņu lauksaimniekiem, kuri cietuši zaudējumus pēc Donalda Trampa izraisītā tirdzniecības kara.”
“The Guardian”: “Tā ir daļa no plašākas tuvināšanās kampaņas ar Rietumiem, ko cenšas panākt Lukašenko režīms. Pakāpeniska attiecību normalizācija ir diplomātiskā procesa sastāvdaļa, ko ASV amatpersonas raksturoja kā... pakāpenisku mēģinājumu atbrīvot Lukašenko no Krievijas ietekmes.”
“Schweizer Radio und Fernsehen”: “Lukašenko režīma pretinieki pēc opozīcijas pārstāvju brīvlaišanas atviegloti uzelpoja. Taču Amerikas diplomātija padara viņu situāciju vēl bezcerīgāku. Lukašenko nemainīs savu represīvo vadības stilu. Tieši tāpēc Eiropas valstis (pēc opozicionāru atbrīvošanas) pēdējā pusotra gada laikā praktiski nav reaģējušas. Tie ir žesti, kas Lukašenko neko nemaksā, kamēr Trampa administrācija ir dziļi iespaidota un stiprina diktatora varu, atceļot sankcijas. Šī ir pārāk liela maksa par cilvēku brīvību, kuriem nekad nevajadzēja tikt ieslodzītiem.”
Lukašenko sola izbeigt gaisa balonu incidentus Lietuvā
Sarunās ar ASV sūtni Lukašenko solīja “veikt pasākumus, lai izbeigtu gaisa balonu palaišanu Lietuvā”, pēc tikšanās ar Lukašenko ziņu aģentūrai “Reuters” pastāstīja Kouls. Meteozondes izmanto Baltkrievijas cigarešu kontrabandisti, regulāri pārkāpjot Lietuvas gaisa telpu. Kopš 2025. gada sākuma reģistrēti simtiem šādu incidentu, liecina Lietuvas robežsardzes dati. Rudenī baloni tuvojās Viļņas un Kauņas lidostām, atkārtoti izraisot īslaicīgus gaisa satiksmes ierobežojumus. Oktobra beigās Lietuva slēdza sauszemes robežu ar Baltkrieviju, savukārt Minska ieviesa ierobežojumus kravas automašīnām ar Lietuvas reģistrācijas numura zīmēm. Novembrī robeža tika atkārtoti atvērta, bet balonu palaišana atsākās, un 9. decembrī Lietuvas varas iestādes izsludināja ārkārtas stāvokli. Eiropas Savienība uzskata, ka baloni Lietuvas debesīs ir Baltkrievijas un Krievijas hibrīdkara izpausmes. Pēc incidentiem Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja par iespēju piemērot jaunas sankcijas Minskai. Džons Kouls apgalvo, ka “Lukašenko ir paudis interesi normalizēt attiecības ar kaimiņvalstīm un paudis pārliecību, ka balonu jautājumu var atrisināt, lai gan tas prasīs laiku”.
Ko darīs Brisele, ja pastāv ASV-Baltkrievijas-Ukrainas kuluāru vienošanās?
Eiropas Savienība nesekos ASV piemēram un sankcijas Baltkrievijai neatcels, 15. decembrī paziņoja ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, atbildot uz “Deutsche Welle” korespondenta jautājumu.
“Mēs sekojam mūsu stratēģiskiem mērķiem, tai skaitā turpināsim spiediena politiku pret agresoru un līdzdalībniekiem. Tāpēc esam piemērojuši sankcijas. Tā ir mūsu politika.” “Belaruskaļij” piemērotas un ir spēkā ES sankcijas, ierobežojumus noteikusi arī Lietuva.
Tomēr Baltkrievija sankciju atcelšanas efektu pilnībā var panākt tikai tad, ja Lukašenko normalizēs attiecības arī ar Eiropu. Pirms sankcijām Baltkrievijas kālijs pasaules tirgū tika eksportēts caur Klaipēdas ostu. Savukārt ASV amatpersonas ziņu aģentūrai “Reuters” pastāstīja, ka Trampa administrācijas sadarbība ar Baltkrieviju ir daļa no ilgtermiņa plašākas stratēģijas, lai vājinātu Minskas ģeopolitisko atkarību no Maskavas. Lietuvas Ārlietu ministrija 13. decembrī paziņoja, ka Eiropas sankcijas Baltkrievijai paliks spēkā. Taču jau sestdien Vašingtonas pārstāvis apstiprināja, ka viņš ar Lukašenko ir apspriedis attiecību normalizēšanu ar Baltkrievijas kaimiņvalsti Lietuvu un notiek aktīvas aizkulišu sarunas. “Dīvainā kārtā sankciju atcelšana Baltkrievijas kālijam sakrita ar dronu uzbrukumiem Krievijas ostā Ustjlugā, kur atrodas Baltkrievijas kālija eksporta piestātne,” raksta “Telegram” kanāls “Незыгарь”.
Tātad kālija tranzīta atgriešana Klaipēdas ostā būtu vēl viena dāvana Lukašenko. Tikai retais pamanīja, ka 13. decembrī izziņotās iniciatīvas notika ASV, Baltkrievijas un Ukrainas vienošanos ietvaros. Izrādās, ka Kirils Budanovs (Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs) tajos aktīvi iesaistīts un pat saņēmis pateicību no Vašingtonas, kamēr Krievija uz šo dialogu uzaicināta un par to informēta netika.
Maskava neapmierināta ar straujo Lukašenko un Trampa attiecību tuvināšanos
“Kremlim ir pamatotas aizdomas, ka “Baķka” (Lukašenko) varētu Putinu atkal “uzmest”, lai normalizētu sadarbību ar Rietumiem,” ziņo Kremlim tuvais “Telegram” kanāls “Insider-T”. Kremļa avoti apgalvo, ka Lukašenko pat prātā nenāca brīdināt Putinu vai kādu administrācijas ierēdni par plaša mēroga politieslodzīto apžēlošanu apmaiņā pret ASV sankciju atcelšanu Baltkrievijas kālijam.
“Tas mums bija pilnīgs pārsteigums. Jā, mēs zinājām, ka “Baķka” organizē kuluāru sarunas un diskusijas ar Vašingtonu, taču mēs nedomājām, ka Tramps tik ātri piekritīs par vienošanos ar Minsku. Tagad mēs baidāmies, ka Baltkrievija sāks no Krievijas ģeopolitiski “attālināties” - tas varētu būt viens no ASV vienošanās nosacījumiem.”
Darbojas Lukašenko “daudzvektoru” politika
Baltkrievijas prezidenta preses dienests apstiprināja, ka dažas no “apžēlotajām personām” tika atdotas Ukrainai apmaiņā pret Krievijas un Baltkrievijas karagūstekņiem. Baltkrievijā tas tiek pasniegts kā humānisma akts, ASV - kā labas gribas žests, Eiropā - kā trauksmes zvans.
Lēmums par sankciju atcelšanu tika pieņemts bez Briseles līdzdalības un skaidri parāda, ka Tramps ar saviem sabiedrotajiem nekonsultējas. Tas ir kārtējais apliecinājums, ka Lukašenko "daudzvektoru" stratēģija joprojām darbojas, jo darījums ir stāsts nevis par humānismu, bet aprēķinu. Baltkrievijas līderis demonstrē vēlmi “atkausēt” attiecības ar Rietumiem, vienlaikus stiprinot sarunu pozīciju ar Maskavu. Cik ilgi šo līdzsvaru Lukašenko spēs saglabāt, tas ir cits jautājums. Taču pagaidām top skaidrs, ka Lukašenko atkal nonācis Krievijas un ASV ģeopolitiskās spēles epicentrā. “Baltkrievijas diktators nodemonstrēja politiskā bartera meistarklasi, konvertējot politieslodzītos kālija eksporta ieņēmumos. Darījums ar Trampa komandu liecina par jaunu realitāti: Vašingtona de facto atzīst Lukašenko par Baltkrievijas līderi un izvēlas pragmatisku tirgošanos, atmetot demokrātijas masku,” komentē “Telegram” kanāls “Башни Федерации”.
“Sankciju atcelšana kālija nozarei (20% no pasaules tirgus, ~3 miljardi ASV dolāru ieņēmumi “treknajos” gados) Minskai nozīmē finanšu stabilitāti. Pēc sankciju ieviešanas Baltkrievijas budžets paļāvās vienīgi uz “sabiedrotā Putina” labo gribu. Katrai Kremļa finanšu piešpricei bija nepieciešamas Lukašenko personiskas audiences pie Putina, bet Baltkrievijas ekonomika kļuva par politiskā tirgus objektu. Tagad Minska atjaunos valūtas plūsmu, un izzūd nepieciešamība tik bieži lidot uz Putina rezidencēm Sočos vai Novoogarjovā, lai vienotos par jauniem Kremļa finanšu aizdevumiem apmaiņā pret lojalitāti. Lukašenko tas nenozīmē tikai darījumu ekonomikas stabilizācijai. Minska atjauno daudzvektoru ārpolitiku, apejot jebkādas vienošanās ar Maskavu. Kremļa stratēģiskie riski kļūst acīmredzami. Saņēmis finanšu atbalstu, Lukašenko varētu iet tālāk un sākt tirgoties ģeopolitiski. Ja nākamajā sarunu posmā tiks paredzētas drošības garantijas Lukašenko pēctecim apmaiņā pret Minskas neitralitāti, Krievija riskē saņemt Rietumu izolācijas “otro fronti”, bet Vašingtona labi zina tās cenu un ir gatava par to maksāt.”
