Pasaulē

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 14. jūnija telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu paziņoja, ka pēc 22. jūnija ir gatavs turpināt miera sarunas ar Ukrainu. Putina palīgs un sarunu grupas ar Ukrainu vadītājs Vladimirs Medinskis 10. jūnija intervijā laikrakstam “The Wall Street Journal” izteicās: "Konflikts diemžēl padziļina mūsu domstarpības ar Ukrainu. Tāpēc mēs vēlamies, lai tas beigtos pēc iespējas ātrāk. Mēs vēlamies mieru."

Nekādas tehnoloģijas, tikai ar roku aizpildāmi protokoli, publiski skaitītas balsis un skaļi nolasīti rezultāti — tā 30 gadus notikušas vēlēšanas Ukrainā, pārvarot tās (un citas) problēmas, kuras Latvijā pēdējā desmitgadē uzrodas arvien vairāk.

Otrdien Igaunijā, Pērnavas apriņķī, oficiāli atklāts Sopi-Tootsi vēja un saules parks. Atjaunojamo energoresursu parks izmaksāja gandrīz 400 miljonus eiro un ir lielākais Igaunijā, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".

Specdienestu vadītāju, ekspertu un politiķu brīdinājumi par Putina gatavošanos uzbrukumam kādai no NATO dalībvalstīm, lai pārbaudītu Rietumu vienotību, kopš gada sākuma izskanējuši arvien biežāk. Pirms dažām dienām par to vēlreiz atgādināja Vācijas federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls, kurš gatavojas atstāt savu amatu: “Maskava var veikt provokāciju Baltijas valstīs “Krievijas iedzīvotāju aizsardzības” iegansta aizsegā”, līdzīgi kā tas notika ar Krimas aneksijas speciālo operāciju 2014. gadā. “Nav runa par plaša mēroga iebrukumu, izmantojot tankus un bombardēšanu – Krievijai pietiek nosūtīt uz Igauniju “zaļos cilvēciņus” krievvalodīgās minoritātes aizstāvībai,” Kāla teikto citē aģentūra “Reuters”. Tādā veidā, pēc viņa domām, “Putins mēģinās pārbaudīt NATO apņēmību aizsargāt savus sabiedrotos”.

Līgumā par aptuveni 600 Zviedrijas ieslodzīto nogādāšanu Igaunijas pilsētas Tartu cietumā ir teikts, ka uz Tartu tiks vesti veselīgi pieauguši vīrieši, kuri ir saņēmuši ilgtermiņa sodu un nav radikalizēti. Tas nozīmē, ka ievestie ieslodzītie būs parasti slepkavas, izvarotāji un ekonomiskie noziedznieki, Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR ("err.ee") paziņoja Igaunijas tieslietu ministre Lisa Pakosta. Pēc viņas teiktā, ieņēmumi no līguma segs visas iespējamās izmaksas, kas būs radušās Igaunijai cietuma un cietumnieku uzturēšanā.

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu veiktais Izraēlas uzbrukums Irānai no militārā viedokļa ir bijis profesionāli nevainojams. Ir sagrauta galvenā urāna bagātināšanas rūpnīca Natanzē un nogalinātas vairākas augstas Irānas militārās amatpersonas – Islāma revolūcijas sargu korpusa vadītājs ģenerālis Hoseins Salami, Irānas armijas ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bageri un Irānas bruņoto spēku komandiera pirmais vietnieks ģenerālis Holamalī Rašids, kā arī vairāki  vadoši kodolfiziķi, kuri tieši strādājuši Irānas atombumbas projektā.

Sasniegta šausminošā “jubileja” — Krievijas zaudējumi kopš pilnmēroga uzbrukuma sākuma skaitāmi miljona apmērā. Materiālās rezerves Krievijai arvien mazinās, taču nemazinās “gaļas viļņi”.

Pēdējo desmit gadu laikā Igaunijā ir samazinājies pilna laika ārstu un medmāsu īpatsvars, savukārt palielinājies to veselības aprūpes darbinieku īpatsvars, kuri strādā mazāku darba slodzi. Saskaņā ar Igaunijas Veselības attīstības institūta (TAI) publicētajiem datiem, darba ņēmēju īpatsvara pieaugums ar mazāku darba slodzi galvenokārt ir saistīts ar darbu vairākos amatos, ko izraisa darbaspēka trūkums veselības nozarē, raksta Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR portāls "rus.err.ee".

Lietuvas valdība ierosina mainīt nekustamā īpašuma nodokli. Finanšu ministrs Rimants Šadžius norāda: ja izmaiņas tiks pieņemtas, nodokli nevajadzēs maksāt līdz 200 tūkstošiem mājsaimniecību, raksta Lietuvas interneta ziņu portāls "respublika.lt".

Maskavā sācies ultrakonservatīvais provalstiskais "Nākotnes forums 2050" "Cargradas institūta" paspārnē. Tā dalībnieki apspriež, kāda būs "jaunā Krievija un pasaule 21. gadsimta vidū", kā arī virkni citu tēmu, tostarp ideoloģiju, ārpolitiku, nacionālās prioritātes, suverēno attīstību, tradicionālās vērtības, patriotisko audzināšanu un daudz ko citu. Viena no pārējām paneļdiskusijām saucas "Krievijas kosmoss. Sacensības par Marsu", vēsta portāls “currenttime.tv”.

6. jūnija naktī Krievija veica kārtējo Ukrainas apšaudi: tika palaistas raķetes no jūras, zemes un gaisa, izmantoti uzbrukuma droni “Shahed”. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā ir “atbildes reakcija par teroristu uzbrukumiem”, sīkāk nepaskaidrojot, par kādiem tieši teroristiem un uzbrukumiem ir runa. Kāpēc gan vēlreiz būtu jāatgādina Putina pavalstniekiem par neseno Ukrainas SBU plaša mēroga diversiju operāciju – triecienu nācijas lepnumam – Krievijas stratēģiskajai aviācijai?

Polijas dzelzceļa operators "PKP Polskie Linie Kolejowe" (PLK) gatavojas palielināt vilcienu ātrumu centrālajā dzelzceļa līnijā līdz pat 250 km/h. Tas kļūs iespējams, ieviešot Eiropas vilcienu vadības sistēmu (ETCS). Uzņēmums arī izsludinājis konkursus, kuru kopējā vērtība ir 30 miljardi Polijas zlotu (7 022 850 000 000 eiro). Uzņēmumam ir investīciju plāni Malaševičē netālu no robežas ar Baltkrieviju, Polijas ekonomikas portālam "wnp.pl" pavēstījis uzņēmuma prezidents Pjotrs Viborskis.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" nedrīkst kļūt par kārtējo apsēstību un uzticības jautājumu Igaunijas Reformu partijai, kas jāīsteno tāpat kā iepriekš, neizvēloties līdzekļus un neskaitot naudu, un par kuru jebkāda būtiska diskusija ir aizliegta, paziņojis Igaunijas Centra partijas priekšsēdētājs Mihails Kolvarts, kurš savu viedokli paudis Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR ("err.ee").

Jau ceturto mēnesi kā Ukraina aizliegusi savos dzelzceļa tīkos izmantot Baltijas valstu vagonus. Par šo diskriminējošo lēmumu valsts uzņēmums “Ukrainas dzelzceļš” pat nav uzskatījis par vajadzīgu oficiāli informēt vagonu īpašniekus. Dīvainākais šajā stāstā ir tas, ka no nodokļu maksātāju naudas dotētais “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par zaudējumiem Ukrainā nav informējis savu saimnieku Satiksmes ministriju. Ja Neatkarīgā nesāktu uzdot jautājumus par šo nedraudzīgo Ukrainas žestu, joprojām neziņā par notikušo būtu gan Satiksmes, gan Ārlietu ministrijas, gan arī premjere Evika Siliņa.

Čehijas militārā ražošana piedzīvo zelta laikus un strauji kļūst arvien nozīmīgāka. Kā Čehijas ekonomikas dzinējspēks tā var papildināt vai pat aizstāt automobiļu rūpniecību, raksta Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas "Deutsche Welle" (DW) interneta portāls "dw.com".

Tas būs lielākais enerģētikas projekts Polijas vēsturē – dārgāks nekā atomelektrostacija. Pirmā elektroenerģija no atkrastes vēja parkiem valsts energosistēmai tiks piegādāta jau 2026.–2027. gadā. Poļi lēš, ka pēc projekta realizācijas elektroenerģijas cenas samazināsies par 50%, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.s

"Šis gads mums parādīs patiesu priekšstatu par valsts sagatavotības pakāpi nodrošināt cilvēkiem patvērumu," sacīja Polijas Valsts ugunsdzēsības dienesta galvenā komandiera vietnieks Jozefs Galica. Iekšlietu ministrija strādā pie regulas, kas noteiks, kādi nosacījumi jāievēro patvēruma vietām, un ieviesīs konsekventus standartus to organizācijai un aprīkojumam, raksta Polijas pašvaldību portāls "portalsamorzadowy.pl".

Tam, ka Latvija ir kļuvusi par ANO Drošības padomes locekli, ir simboliska nozīme. Pat ne tik daudz no starptautiskās politikas aspekta, cik iekšpolitiskajā kontekstā. Ir taču skaidrs, ka visa šī ievēlēšana notiek rotācijas kārtībā, atbilstoši reģionu kvotām un beidzot pienākusi arī mūsu kārta pie šī prestižā, bet samērā maznozīmīgā galda pasēdēt. Šoreiz svarīgākā bija tieši mūsu reakcija uz šo notikumu.

Polijas un Lietuvas pierobežas teritoriju iedzīvotāji esot sākuši pamest reģionu pēc Vācijas kanclera Frīdriha Merca paziņojuma par diapazona ierobežojumu atcelšanu ieroču izmantošanai Ukrainai – ziņo vācu laikraksts "Bild". Turpretim Lietuvas interneta medijs "respublika.lt" noliedz vāciešu izplatīto informāciju un uzsver, ka reģionā nekas tamlīdzīgs nenotiek.

Slimnīca Skaržisko-Kamennā Polijas dienviddaļā būs viena no pirmajām vietām, kur tiks izmantoti valsts jaunās Civilās aizsardzības programmas līdzekļi. Pazemes infrastruktūras modernizācija pielāgos jau esošu objektu, lai kara gadījumā slimnīca pirmo palīdzību ievainotajiem varētu sniegt pazemē, raksta Polijas pašvaldību portāls "portalsamorzadowy.pl".

Svētdien veiktais Ukrainas vadīto FPV dronu uzlidojums četriem Krievijas lidlaukiem tālu valsts iekšienē un liela skaita stratēģisko bumbvedēju iznīcināšana vērtējama ne tikai kā ārkārtīgi sekmīga speciālā militārā operācija, bet arī kā iespējamais lūzuma punkts kara gaitā.