Iebrukums Ukrainā pamatīgi samazinājis Krievijas armijas transportlīdzekļu krājumus, salīdzinot ar to autoparka apjomu, kāds bija pirms kara sākuma 2022. gada februārī, liecina “Radio Brīvā Eiropa/Radio brīvība”, Ukrainas izmeklēšanas nodaļas “Schemes” un Norvēģijas sabiedriskās raidorganizācijas NRK žurnālistu veiktā izmeklēšana.
Tagad jau Krievijas, nevis Ukrainas armija izjūt artilērijas un bruņutransporta trūkumu. Trijos kara gados Vladimiram Putinam tā arī ne tuvu nav izdevies ieņemt Kijivu. Briesmīgkaā gaļasmašīna kopš abiem pasaules kariem ieripo ceturtajā gadā, un ASV prezidenta “sadziedāšanās” ar Kremļa tirānu liek domāt, ka diplomātijas frontē būs vēl neprognozējamākas izmaiņas nekā Kurskas apgabalā.
Eiropas izlūkdienestiem pašreizējā drošības situācijā vajadzētu būt agresīvākiem aktīvo pasākumu izmantošanā pret saviem ienaidniekiem un valstu valdībām būtu jāpagarina izlūkdienestu pilnvaras visā kontinentā, uzskata Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (EFIS) vadītājs Kaupo Rosins, vēsta Igaunijas nacionālā raidorganizācija savā portālā "news.err.ee".
Lidmašīnu ražotājs “Boeing” jau sešus gadus mokās ar ražošanas problēmām, lidmašīnu drošības jautājumiem, piegāžu kavēšanos un neapmierinātiem klientiem. Izskatās, ka uzņēmums tūlīt iekulsies vēl lielākās nepatikšanās, ja nespēs noslāpēt ASV prezidenta Donalda Trampa dusmas par nākamās paaudzes “Air Force One” lidmašīnas kavēšanos.
Pārtikas cenas Lietuvā, salīdzinot ar 2020. gadu, jau ir palielinājušās par aptuveni 50%. Reaģējot uz šo situāciju, valdība sākusi Pārtikas padomes izveidi, lai ierobežotu cenu pieaugumu un nodrošinātu patērētāju intereses, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".
Sākoties karam, Ukrainā uzplauka “klientu” bizness, proti starpnieki, kas vervēja ukraiņus darbam Eiropas uzņēmumos. Viņi palīdz noformēt darba dokumentus un pavada līdz darbavietai, bet par saviem pakalpojumiem atņem daļu no algas. Nereti viņi arī patur pie sevis darbinieku pases un dokumentus, lai tie nevarētu pamest darbu, ja viņus neapmierina apstākļi, izpētījis laikraksts “Ukrainskaja Pravda”.
Piecus gadus pēc "Brexit" vairākums britu vēlas atgriezties Eiropas Savienībā (ES). Šķiršanās no ES tiek publiski atzīta par neveiksmi, taču patlaban pie varas esošie politiķi pat nedomā par jaunu referendumu, un sociologi brīdina, ka jautājums ir slēgts uz nākamajiem desmit gadiem, vēsta Apvienotajā Karalistē bāzētā raidorganizācija BBC savā interneta portālā "bbc.com".
Lietuvā iepriekšējā sasaukuma Seima deputātu grupa bija ierosinājusi no šā gada sākuma uz pusi palielināt apbedīšanas pabalsta apmēru. Neskatoties uz inflāciju, pabalsts kopš 2011. gada ir pieaudzis tikai par 128 eiro. Lietuvas valdība ķērusies klāt šī jautājuma risināšanai. Tā piekrīt palielināt pabalstu, taču ne tādā apmērā, kā to pieprasa Seima deputāti, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".
Aviobumbu, raķešu un dronu uzlidojuma laikā doties uz iecirkni, saņemt apjomīgu “tapešu rulli” ar partijām un kandidātiem, aizpildīt, rūpīgi ieslidināt urnā un pēc tam cerēt, ka promejot ienaidnieka raķete nesagraus iecirkni un vēlētāju kopā ar visu urnu — apmēram tā izskatītos vēlēšanas Ukrainā, ja tām būtu jānotiek tagad. Taču ienaidnieka raķetes nav vienīgais iemesls, kādēļ Ukrainā nenotiek vēlēšanas.
Akciju cenas Eiropā pirmdien pieauga līdz rekordaugstam līmenim. To radīja aizsardzības un ieroču ražošanas uzņēmumu akciju cenu kāpums, un tā bija reakcija uz Eiropas līderu samitu Parīzē un ASV aicinājumiem palielināt aizsardzības izdevumus, ziņo Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Eiropas Savienībā atkal izteikts priekšlikums aizliegt malkas krāsnis, bet pret to iebilda Čehija un citas Austrumeiropas valstis. Latvijas ieskatā arī pēc 2030. gada ir jābūt iespējai turpināt enerģijas ražošanai izmantot ilgtspējīgi iegūtu meža biomasu (jo īpaši individuālajā (mājsaimniecību) apkurē).
“Apple” dibinātājs Stīvs Džobss 2007. gadā satricināja mobilo tālruņu tirgu – mazā ierīce ar skārienjutīgo ekrānu pārsteidza visus, taču saņēma ne tikai uzslavas, bet arī kritiku. Kopš tā laika ir pagājuši gandrīz 20 gadi, un, lai gan mēs vismaz reizi gadā saņemam jaunus viedtālruņu modeļus no tehnoloģiju gigantiem, joprojām neesam redzējuši tādu izrāvienu inovāciju, kādu savulaik piedāvāja “iPhone” radītājs.
Kopš dāņi sāka kolonizēt Grenlandi 18. gadsimta 20. gados, viņi tradicionāli ir uzskatījuši sevi par labākajiem imperiālistiem pasaulē. Tomēr atklātībā parādījusies skarba patiesība par kolonizatoru patvaļas gadījumiem pret salas pamatiedzīvotājiem. Turklāt zvērības izdarītas ne tikai tālā pagātnē, bet pat diezgan nesen, jo tās atceras daļa šobrīd salā dzīvojošo grenlandiešu.
Februāra sākumā pasaulē bagātākais cilvēks un ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais Īlons Masks paziņoja par ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (United States Agency for International Development) jeb USAID slēgšanu.
Eiropas Savienības prasības par videi draudzīgas degvielas izmantošanu aviopārvadājumos paaugstinās lidojumu cenas. Gaidāms, ka aviobiļešu cenas pieaugs ne tikai 2025. gadā, bet arī turpinās pieaugt katru gadu. Otrs cenu kāpums tiek prognozēts 2027. gadā.
"Putins neriskēs strīdēties ar Trampu," apgalvo politologs un bijušais Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu autors Abass Galjamovs intervijā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai "Deutsche Welle" ("dw.com"). Intervijā viņš atklāj klanu konfrontāciju Krievijā, Kadirova lomu, iespēju noslēgt darījumu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kā arī prognozē, kur Putins var bēgt.
Lietuvas Aizsardzības padome pieņēmusi lēmumu – no nākamā gada aizsardzības izdevumu daļu palielināt no 3% līdz 5,5% no IKP. No kādiem finansējuma avotiem tiks ņemti līdzekļi? Lietuvas ziņu portāls "respublika.lt" lasītājiem piedāvā ekonomista, Viļņas universitātes Ekonomikas un biznesa administrācijas fakultātes asociētā profesora Aļģirda Bartkus viedokli. Viņš ieskicē trīs dažādus scenārijus.
Politiskās cīņas karstumā migrācijas jautājums Vācijā kļuvis par svarīgāko vēlēšanu kampaņas tēmu. Ir partijas, kas vēlas apgrūtināt ārzemnieku iekļūšanu Vācijā. Tomēr, ja viņi tur nokļūst, jau šobrīd tiek domāts, kā no viņiem vieglāk atbrīvoties. Ir pieci iemesli, kāpēc Vācijas migrācijas un patvēruma politika ir svarīga Vācijas kaimiņvalstīm, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Sanktpēterburgas pilsētas tiesa Krievijā paziņojusi spriedumu 29 gadus vecajam Ukrainas pilsonim Ivanam Zabavskim. 2022. gadā viņš no Harkivas devās uz okupētu ciematu, lai izvestu māti no apšaudes. Tur viņu aizturēja Krievijas militāristi, un viņš tika apsūdzēts spiegošanā. 30. janvārī Ivanam tika piespriests 11 gadu cietumsods stingrā režīma cietumā, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv", atsaucoties uz "Sever.Realii".
Krievijas diktatoram Putinam karš ar Ukrainu bija vajadzīgs tāpēc, lai pie viņa ierastos Ķīnas diktators un ASV prezidents kopīgi pārzīmēt pasaules karti apmēram tāpat, kā Putina priekšteča Staļina laikā tas tika darīts pirms 80 gadiem, 1945. gada 4.-11. februārī Jaltā.
