Pasaulē

Automašīnu tirgū jauni krietni lētāki elektriskie automobiļi par nepilniem 26 000 eiro. Taču vidējā cenu starpība starp pilnībā elektrisku auto un iekšdedzes dzinēja auto joprojām ir ievērojama. Jauns iekšdedzes dzinēja automobilis pērn izmaksāja vidēji aptuveni 31 000 eiro, ieskaitot nodokļus, bet elektroauto – 56 000 eiro, liecina Somijas Automobiļu rūpniecības konfederācijas (AKL) dati, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) preses birojs 23. decembrī ziņoja, ka Moldovas prezidente Maija Sandu gatavo plānu ar spēku sagrābt Moldovas elektrostaciju neatzītajā Krievijas okupētajā Piedņestras Moldāvu Republikā pēc Krievijas un Ukrainas gāzes tranzīta līguma termiņa beigām 31. decembrī, ziņo sabiedrisko mediju "Radio Brīvība" un "Radio Brīvā Eiropa" interneta vietne "currenttime.tv".

Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteiktie draudi par jauniem tarifiem varētu būt sliktas ziņas Eiropas autoražotājiem, Eiropas jau tā sagrautajai autoindustrijai, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "rferl.org".

Konteineru termināļa paplašināšana Gdaņskā tiks pabeigta nākamā gada otrajā pusē. Investīciju projektā ir aptuveni 470 miljoni eiro. Līdz ar investīciju apgūšanu Gdaņskas konteineru terminālis “Baltic Hub” kļūs par vienu no lielākajiem konteineru termināļu kompleksiem Eiropā, ziņo Polijas mediju platforma “www.wnp.pl”.

"Karš Igaunijā tiek apspriests pārāk bieži, radot cilvēkos bailes, tostarp bažas par bēgšanu no valsts. Tomēr karš nav nenovēršams," gada nogales intervijā Igaunijas televīzijā ETV sacīja prezidents Alars Kariss. Viņš uzsvēra, ka investīcijas valsts aizsardzībā ir svarīgas, lai karu novērstu, taču piebilda, ka arī kultūra un izglītība ir vienlīdz svarīgas.

Ir pagājis gads, kopš tika slēgta robeža starp Somiju un Krieviju. Lēmumu par robežas slēgšanu Somijas varas iestādes pieņēma, ņemot vērā draudus no augošajām migrantu plūsmām. Tie caur Krieviju mēģināja iekļūt Somijā, lai lūgtu tur patvērumu. Decembra vidū četrās Somijas pilsētās notika demonstrācijas, kurās protestētāji pieprasīja atvērt robežu legāliem ceļotājiem. Gada laikā krievvalodīgie somi vairākkārt ir izgājuši ielās, protestējot pret slēgto robežu. Situācija uz Somijas austrumu robežas nav vienkārša.

Var jau būt, ka pēc gadiem vēsturnieki 2024. gadā saskatīs kaut ko citu, ar ko šis gads būs bijis iezīmējies pasaules vēsturē, bet šobrīd nav šaubu, ka šī gada nozīmīgākais notikums ir Donalda Trampa atkārtota ievēlēšana par ASV prezidentu 5. novembrī.

Tūrisms neapsīkst arī ziemā. Ir iezīmējušies tūristu iecienītākie galamērķi ziemas sezonā. Tie ir Eiropas siltākie piekrastes reģioni. No desmit visvairāk apmeklētajiem galamērķiem septiņi atrodas Dienvideiropā, liecina Eiropas Komisijas mājaslapā apkopotā informācija.

"Mūs jau vairs nav jēgas uzskatīt par dzīvajiem,” saka Krievijas armijas nemitīgajās apšaudēs izdzīvojušie Ukrainas pilsētas Severskas iedzīvotāji. Par to, kā notiek dzīve, ja to var nosaukt par dzīvi, frontes zonā, reportāžu sagatavojuši “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” ziņu platformas “Current Time” žurnālisti.

Lai arī reti kurš apstrīdēs to, ka cilvēces attīstītākā daļa ir cieši saistīta ar eiropeisko kultūrtelpu jeb kristietības tradīciju, vienlaikus daļa no šīs attīstītās sabiedrības izvirza smagas apsūdzības kristietībai un līdz ar to arī visai Rietumu civilizācijai kā tādai. Rietumi esot visa ļaunuma sakne, bet vēl dziļāk parokoties – kristietība. Lūk, patiesais visu pasaules netaisnību cēlonis.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai varētu uzbrukt dažu tuvāko gadu laikā. B. Pistoriuss brīdināja arī par Krievijas radītajiem hibrīddraudiem. Pirms nedēļas līdzīgi par karu ar NATO runāja Krievijas aizsardzības ministrs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka nepiekritīs Krievijas gāzes tranzītam, ja tā plūdīs caur Azerbaidžānu. Kijiva varot apsvērt Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu, ja Krievija naudu par gāzi saņems tikai pēc kara beigām, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Ukrainas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Ternopiļas apgabala policija uzsākusi kriminālizmeklēšanu par iespējamiem vardarbības faktiem Ukrainas armijā. Pastāv pamatotas aizdomas, ka Ukrainas bruņoto spēku 211. pontonu tiltu brigādes komandieris Oļegs Poberežņuks pret saviem padotajiem piekopis vardarbību. Izmeklēšana sākta, balstoties uz izdevuma “Ukrainska Pravda” publikāciju "Inženieru ģimenes iebiedēšana, naudas izspiešana, nepotisms un citi 211. pontonu tiltu brigādes noslēpumi", ziņo “Radio Brīvā Eiropa” un “Radio Brīvība” ziņu platformā “Current Time”.

Pēdējās nedēļās virs vairāku ASV štatu dzīvojamiem rajoniem, ierobežotām teritorijām, kritiskās infrastruktūras objektiem un armijas bāzēm ir pamanīti lidojoši objekti, kas varētu būt droni. Novērojumi ir radījuši intensīvu spiedienu uz federālajām aģentūrām, lai tās sniegtu vairāk informācijas par lidojošajiem objektiem. Valsts amatpersonas iedzīvotājus mudinājušas nomierināties un uzsvērušas, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka droni rada draudus valsts drošībai, savā portālā "cnn.com" ziņo ASV televīzijas kanāls CNN.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas risināt sarunas ar Ukrainu, taču bez Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska līdzdalības, jo neatzīstot viņa varas leģitimitāti. Kijiva atbild: mēs risināsim sarunas pēc saviem noteikumiem, ziņo Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Polijā sākts īstenot nacionālo programmu drošas valsts robežas izveidei – "Shield East" – "Austrumu vairogs". Nocietinājumi un inženiertehniskās barjeras uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir paredzēti ne tikai tam, lai apturētu agresoru, bet arī lai kavētu hibrīdkaru ar imigrantu izmantošanu. Polija uzskata, ka barjera uz robežas ir tikai viens no valsts drošības sistēmas elementiem. Vissvarīgākais ir labi apmācīta, bruņota un spēcīga armija, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".

Daudzas Ukrainas pilsētas, kuru tuvumā notiek cīņas, palikušas bez bankām un citām finanšu iestādēm. Banku filiāles tiek slēgtas un evakuētas, arī bankomāti slēgti. Cilvēki netiek pie skaidras naudas, lai iegādātos pārtikas preces. Kā bankas Ukrainā piegādā skaidru naudu ciematiem pie frontes līnijas, tām apdzīvotajām vietām, kuras atrodas zem Krievijas artilērijas uguns, pēta sabiedriskās  raidorganizācijas "Radio brīvā Eiropa/Radio Brīvība" mediju platformas “Current Time” žurnālisti.

Kamēr pa Rīgas ielām laiski klaiņo retais iebraucējs, tikmēr Čehijas galvaspilsētu katru gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu. Prāgas iedzīvotājiem par to nemaz nav prieks. Tūristu pūļi ierodas pilsētā galvenokārt pēc lētā alkohola. Ko piedāvā pilsētas vadība? To pētījuši mediju platformas “Deutsche Welle” (DW) žurnālisti.

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Kijivā dzelzceļa atzars no galvaspilsētas uz lidostu uzbūvēts pusgada laikā par 17 miljoniem eiro, darbi tika pabeigti jau 2018. gadā bez steigas un skandāliem. Ukraiņiem nekādi mistiskie spēki neradīja sadārdzinājumu un pārrāvumu projekta uzraudzībā – Latvija šo ukraiņu pieredzi pagaidām ignorē.