Krievijas mediji vēsta, ka tie nav nekādi joki – no 1. aprīļa varas iestādes bloķēs ziņapmaiņas lietotni “Telegram” Pamiera priekšvēstnesis vai “stulbums un neprāts”?
Vienīgais izņēmums būs karadarbības zonas Ukrainā: “Sākot ar 1. aprīli, “Telegram” darbosies tikai Ukrainas frontes līnijās, bet pārējiem nebūs pieejams,” 26. februārī biznesa izdevumam РБК apstiprināja “avoti Krievijas varas iestādēs”. Izņēmums ir piekāpšanās agresīvajai “z kopienai”, taču, spriežot pēc sākotnējās reakcijas, viņi “ar galīgo lēmumu” joprojām ir neapmierināti. Pirmo reizi par “iespējamo ziņojumapmaiņas lietotnes bloķēšanu, sākot ar 1. aprīli” 17. februārī ziņoja ar Krievijas specdienestiem saistītais “Telegram” kanāls “Baza”, precizējot, ka “Telegram” bloķēs tāpat kā “Instagram” un “Facebook” - ziņojumapmaiņa nebūs pieejama ne mobilo sakaru tīklos, ne fiksētā interneta sistēmās. Pirmo reizi Krievijas varas iestādes “Telegram” mēģināja bloķēt vēl 2018. gadā. 2020. gadā “Roskomnadzor” (RKN) nolēma no ierobežojumiem atteikties, komentē izdevums “Agentstvo”. Kopš 2025. gada augusta RKN atsācis mēģinājumus ierobežot platformas pakalpojumus.
Bloķēšana - Krievijas varas iestāžu “galīgais lēmums”?
Caur РБК nopludināto informāciju daļēji apstiprināja biznesa ziņu tīmekļa izdevuma “The Bell” avoti. Viens no Krievijas mobilo sakaru operatoru “lielā četrinieka” pārstāvjiem izdevumam pastāstīja, ka “uzņēmumi tika informēti par provizorisku lēmumu bloķēt “Telegram” no 1. aprīļa (..)
Kaut kas varētu mainīties pusotra mēneša laikā, jo augstākajām amatpersonām Krievijas varas iestādēs ir domstarpības un atšķirīgi viedokļi. Taču pagaidām saņemtā informācija liecina, ka no 1. aprīļa sāksies pilnīga lietotnes bloķēšana”.
Kāds cits avots mobilo sakaru uzņēmumā atklāja, ka operatori saņēmuši vēstuli ar stingru prasību pret bloķēšanu neiebilst. Līdzīga satura vēstule tika nosūtīta arī pirms videohostinga “YouTube” darbības palēnināšanas Krievijā, atgādina izdevums “The Moscow Times”. Savukārt divi “Kremlim tuvi avoti” izdevumam РБК apliecināja, ka “Telegram” bloķēšana ir “varas iestāžu galīgais lēmums”. Viens no formālajiem lēmuma iemesliem ir “personu, arī nepilngadīgo vervēšanas gadījumu skaita pieaugums noziedzīgu darbību veikšanai”.
Joprojām nav īsti skaidrs, kādu “Telegram” platformas bloķēšanas pamatojuma variantu Krievijas varas iestādes izvēlēsies. “Sliktākajā gadījumā, līdzīgi Krievijā aizliegtajam “Instagram”, tas varētu būt “ekstrēmisms”, kas “Telegram” platformā Krievijas teritorijā liegtu arī peļņas gūšanas iespējas (monetizāciju),” komentē “The Bell”.
Krievijā jau steidzami safabricēta krimināllieta pret “Telegram” dibinātāju Pāvelu Durovu par “atbalstu terorismam”. Oficiālais valdības izdevums “Российская газета”, atsaucoties uz Federālā drošības dienesta (FSB) materiāliem, nāca klajā ar publikāciju padomju laika propagandas laikraksta “Правда” stilā ar skarbām apsūdzībām, ka “Telegram” lietotne un tās dibinātājs ir visa kalibra noziedznieku, kriminālo elementu un Krievijas ienaidnieku galvenais saziņas līdzeklis, “nekontrolējams digitālais briesmonis” un būtībā galvenais valsts ienaidnieks.
Kremļa cenzūras iestāde “Roskomnadzor”, kā ierasts, nedz apstiprināja, nedz arī noliedza “Telegram” pilnīgu bloķēšanu, tikai aprobežojās ar skopu komentāru: “Papildus iepriekš publicētajai informācijai aģentūrai par jautājumu nav ko komentēt.”
Kremļa mediji lēmumu mēģina pamatot
FSB ar “Российская газета” (РГ) starpniecību 24. februāra publikācijā paziņoja, ka “Telegram” izmantošana apdraud Krievijas armiju, jo Ukrainas izlūkdienesti platformā iegūst informāciju par kaujas vienībām frontē: “Viņi pārtver koordinātas, iegūst un tirgo klasificētu informāciju, šantažē militārpersonas un viņu ģimenes locekļus, platformā organizē un koordinē sabotāžas aktus un teroristu uzbrukumus.” Kremļa propagandas rupors laikraksts ”Комсомольская правда” uzrakstīja, ka “speciālās militārās operācijas apstākļos “Telegram” kļuvis par NATO valstu izlūkdienestu un “Kijevas režīma” galveno instrumentu”.
Februāra sākumā Krievijas medijos sākās lietotnes nomelnošanas kampaņa - RKN paziņoja par “pakāpeniskiem ierobežojumiem” saistībā ar sistemātiskiem “Telegram” Krievijas likumdošanas pārkāpumiem. Taču “Z autori” varas iestāžu lēmumu sāka skarbi kritizēt, to skaidrojot ar Krievijas propagandas neveiksmēm, un pievērsa savu sekotāju uzmanību Krievijas karavīru bēdīgajai situācijai frontē, kuri kara apstākļos izmantoja lietotni saziņai.
“Z blogeru” kopienas reakcija
“Izziņotais “Telegram” bloķēšanas iegansts par it kā Ukrainas izlūkdienestu Krievijas pilsoņu vervēšanas operācijām platformā terora aktu veikšanai ir tikpat nepamatots kā visi citi (..) Savu mērķu labad vervētāji dosies kaut uz nepopulāro lietotni “Max” jo “zivis ķeras tur, kur tās mīt un barojas,” raksta kanāls “Военный осведомитель”. “Lai novērstu teroristu vervēšanu internetā attālināti, mums ir vai nu pilnībā jānovērš šādas vervēšanas pamats, vai arī pilnībā jāslēdz internets, jāielien alā un jāpaliek tur uz visiem laikiem,” komentē kanāla autors.
“Atteikšanās bloķēt “Telegram” frontes līnijās ir “vismaz kaut kas”,” raksta kanāls “Архангел спецназа”, piebilstot, ka “lēmums militārpersonas tik un tā ietekmēs negatīvi, jo viņi zaudēs kontaktus ar ārpasauli”, un ieteica varas iestādēm paskaidrot, kādās teritorijās “Telegram” pārklājums būs pieejams. Blogeris Sergejs “Zergulio” Koļasņikovs izteicās, ka “viņa paziņu lokā nav neviena cilvēka, kurš neuzskatītu “Telegram” bloķēšanu par stulbumu un marasmu (..) No šī viedokļa raugoties, platformas bloķēšana 1. aprīlī ir īpaši simboliska (..) Te parādās problēmas ar loģiku. Varas iestādes vēlas saglabāt piekļuvi “Telegram” tikai karadarbības zonās, lai gan, gatavojoties platformas bloķēšanai, sabiedrībai tika skaidrots, ka armijas vienībām pakalpojums rada paaugstinātus riskus”.
Sašutumu neslēpj pat deputāts - propagandists
Krievijas Valsts domes deputāts Mihails Deļagins, kuru Krievijas iedzīvotāji pārsvarā pazīst kā Kremļa propagandas televīzijas šovu “zvaigzni”, savā “Telegram” kanālā paziņoja, ka “iespējamā lietotnes bloķēšana”, viņaprāt, ir instruments, lai atrisinātu trīs problēmas: atņemt karavīriem ikdienā pierastos sakaru līdzekļus un dezorganizēt fronti, bloķēt Krievijai tik svarīgo globālās propagandas resursu, piedevām diskreditējot Krievijas valstiskumu aktīvās un patriotiskās sabiedrības daļas acīs. Visus pārējos iemeslus deputāts - propagandists raksturoja kā otršķirīgus.
Ārkārtējs un steidzams Kremļa lēmums
Kremļa uzbrukums galvenajai Krievijas ziņapmaiņas lietotnei šķiet pārāk absurds un sasteigts, kaut iespējams rast arī citus skaidrojumus pēkšņai masveida varas iestāžu koordinētai platformas diskreditācijas un demonizācijas kampaņai. Tie var būt lokāli, pragmatiski mērķi, piemēram, spiediens uz Pāvelu Durovu vai mēģinājumi piespiest lietotājus pāriet uz lietotni “Max”, komentē “Канал визионера”. Kremļa ieskatā “Telegram” jākļūst par politiskās elites saziņas platformu un ietekmes instrumentu, nevis masu mediju resursu, kas Krievijā šobrīd pārspēj televīzijas reitingus.
Tomēr notikumu gaita liecina par ko citu, apgalvo kanāls, minot dažus piemērus:
“Kļūst skaidrs, ka lēmums ir steidzams, ārkārtējs un nāk no “pašas augšas”, secina “Канал визионера”. Par spīti milzīgiem Kremļa varas struktūru un pašu “Z blogeru” reputācijas zudumiem (desmitiem miljonu Krievijas “Telegram” lietotāju priekšstatā), “Putina varas vertikāle uzbrūk populārākajai komunikācijas platformai, kur veiksmīgi sadzīvo un attīstās visi dzīvotspējīgie mediji, ieskaitot dinamisko urrāpatriotu un brīvprātīgo kustību. Un šādam Kremļa lēmuma fenomenam jāmeklē nopietns pamatojums”.
Kremlis netiek galā ar sabiedrības rūgšanu
Vairāki ietekmīgā “Telegram” kanāla “Незыгарь” avoti uzskata, ka lēmuma pieņemšanu veicināja “bažas par nekontrolēto militārpersonu kopienas veidoto mediju saturu platformā”. Kara korespondenti un viņu sekotāju auditorija kļuvusi Kremlim toksiska - vara vairs nespēj tos kontrolēt. Praktiski jebkuri Ukrainas miera līguma nosacījumi izraisīs “ultrapatriotu” dusmas - pastāv nopietns sprādziena risks informācijas telpā, jo putinistu izpratnē “uzvara” ir Krievijas bruņoto spēku virzība vismaz līdz Ukrainas un Polijas robežai.
Tāpēc informācijas pludināšana par “Telegram” Kremlim svarīga ne tik daudz kā informatīvās ietekmes specoperācija, bet auditorijas reakcijas indikators: “Mēs esam liecinieki retam mediju efektam - notiek radikāli atšķirīgu sociālo un elites grupu situatīva konsolidācija vienas sociālas platformas aizsardzībai. Resursa potenciāla bloķēšana izraisa vienotu pretestību, nevis sabiedrības fragmentāciju. Apvienojas patrioti, sistēmiskie liberāļi, apolitiskie mietpilsoņi un mērenie etatisti impēristi,” raksta Kremļa polittehnologs, “Telegram” kanāla “Харисов о политике” autors Ramils Harisovs.
Vai tuvojas pamiers?
Kremļa izziņotā “Telegram” bloķēšana var liecināt par drīzu miera līguma noslēgšanu - viens no sasteigtā lēmuma skaidrojumiem ir pamiers Ukrainā, uzskata “Канал визионера”. Aizvadītā gada rudenī tika plānota uguns pārtraukšana šī gada agrā pavasarī, plānotais termiņš tuvojas.Krievijas Drošības padomes 20. februāra sanāksmē visai Kremļa vadībai tika paziņoti “Ženēvas sarunu rezultāti”, kas savā ziņā ir atbildības jomu pārdales pasākums Putina “varas vertikālē”, līdzīgi kā 2022. gada 20. februāra sanāksmē Krievijas iebrukuma Ukrainā priekšvakarā.Tātad Putina svītai bija par ko ziņot vai arī “par rezultātiem” bija kaut kas jāpaziņo.
Visu nosaka Ukrainas sarunu temps un hronoloģija: 25. februārī ASV prezidents Donalds Tramps pusstundas telefonsarunā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim noteica izlīguma termiņu: mēnesis līdz pamieram un miers līdz vasarai. 26. februārī fiksētas Ukrainas un ASV tehniskās vienošanās Ženēvā. Marta sākumā paredzēta beidzamā trīspusējā Ukrainas, Krievijas un ASV delegāciju tikšanās Maiami, lai saskaņotu pamiera formātu un vienotos par darījuma ietvaru. Marta otrajā pusē plānots trīspusējs valstu līderu samits par pamiera noslēgšanu.
“Ja tam visam var ticēt, no tā izriet, ka aprīlī un maijā “Telegram” ar visiem pieejamiem Kremļa resursiem tiks bloķēts, palēnināts un visādi citādi vajāts. Līdz brīdim, kamēr norims neapmierināto ultrapatriotu impēristu dusmu izvirdumi par “speciālās militārās operācijas” apšaubāmajiem rezultātiem un tiks rasta skaidrība par visas šīs kampaņas iznākumu,” secina “Канал визионера”.
