Pasaulē

Visu pasauli pārsteidzis Sīrijas prezidenta Bašara al Asada varas straujais sabrukums, tāpēc tagad jāsāk apsvērt, kādas tālejošas sekas var atplūst arī līdz mums — kaut vai tajā apstāklī, ka Krievijai atbrīvojas resursi, kurus tā līdz šim izmantoja Sīrijā. Aktualizējas gāzes tranzīta jautājums no Kataras caur Sīriju uz Eiropu.

Lai arī Sīrijas diktatora Bašara Asada režīms pēdējo nedēļu laikā bija pamatīgi sašūpojies, tā krišanas straujums naktī no sestdienas uz svētdienu bija visai negaidīts.

Kā Polija gatavojas iespējamam Krievijas iebrukumam Austrumeiropā; kāpēc poļi jūtas salīdzinoši droši un pasargāti no ienaidnieka tīkojumiem; vai izdosies nosargāt Suvalku koridoru; kā uzņēmēji raugās uz Eiropā brīvi plūstošām precēm un produktiem no Ukrainas; kādēļ Polijai izdodas uzbūvēt modernas automaģistrāles un pa tās dzelzceļiem ripo ātri, moderni vilcieni – par šīm un citām tēmām “nra.lv” saruna ar Latvijas Republikas vēstnieku Polijas Republikā Juri Poikānu.

Ar Ziemeļkorejas 12 tūkstošu karavīru un virsnieku ierašanos palīgā Krievijai nebūs līdzēts. Tādēļ Krievija aktivizē jauniesaucamo tvarstīšanu ielās, stacijās, bāros un citās sadzīviski aktīvās vietās. Noķert jauniesaucamos nemaz nav tik viegli. Viņiem pieejamas arī instrukcijas, kā no iesaukšanas izvairīties – vēsta ziņu platforma “Current Time”.

Nepaies ilgs laiks, kad pa Latvijas ceļiem aizvien vairāk braukās ne tikai līdz šim plaši zināmie vācu, amerikāņu un japāņu spēkrati, bet arī automašīnas no Ķīnas. Sākumā ļaudis brīnīsies, kas tie par auto ar neparastiem zīmoliem - strīpiņas, zvaigznītes, rimbulīši. Interesanti būs arī, kā latvieši tos sauks, jo to rakstība atšķiras no izrunas.

Amerikas Savienotajās Valstīs par tradīciju ir kļuvis vēlēšanās zaudējušos prezidentus dēvēt par “klibām pīlēm”. Laiku līdz nākamā prezidenta inaugurācijai viņi izmanto, lai kaut kā atstātu par sevi labas atmiņas vēsturē, lai pielabotu kādas kļūdas, un viņu lēmumi mēdz būt diezgan kleini un vārgulīgi. Šāds “klibās pīles” periods pašlaik ir aizejošajam prezidentam Džo Baidenam, taču viņš pašlaik demonstrē apbrīnojamu žiperīgumu – viņa pēdējie lēmumi ir asi, drosmīgi... un arī bezkaunīgi.

Krievijā apgriezienus uzņem kustība, kuru organizē un vada mobilizēto karavīru radinieki. Šī kustība kļūst arvien masveidīgāka. Sievietes, neskatoties uz aizturēšanām, rīko akcijas ne tikai Maskavā. Viņas pieprasa atgriezt savus tuviniekus no Ukrainas frontes. Vai tas varētu kaut ko mainīt kara gaitā, šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).

Jauni antirekordi gan kaujas laukos, gan apokaliptisku scenāriju zīmēšanā — vēl nekad Krievijas zaudējumi nebija pārsnieguši 2000 kritušos un sakropļotos diennaktī, kas novedis atkal pie jaunas retorikas par kodolieročiem, jo krieviem kaut vai ar muti jākompensē milzīgais kritušo un ievainoto skaits, kā arī jāīsteno hibrīdoperācijas Baltijas jūrā pret mums un kaimiņiem.

Pagājušā gada augustā Krievijas rubļa kurss sasniedza psiholoģiski nepatīkamo 100 rubļu pret vienu ASV dolāru robežu. Trešdien Krievijas Centrālās bankas oficiālais kurss jau sasniedza 108 rubļus par ASV dolāru, kas ir zemākais Krievijas naudas kurss kopš 2022. gada 17. marta. Ārvalstu valūtu tirgos rubļa vērtība trešdien bija vēl zemāka – dažviet pat tuvu 115 rubļiem par dolāru. Attiecīgi pret eiro tas ir apmēram 120 rubļu.

Vācijas nacionālā raidsabiedrība “Deutsche Welle” (DW) ziņo, ka, uzstājoties Vācijas Ārpolitikas biedrības rīkotajā pasākumā, Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) prezidents Bruno Kāls paziņojis: Krievija turpina gatavoties reālai militārai konfrontācijai ar Rietumu valstīm, taču pirms tam tā varētu mēģināt panākt šķelšanos NATO dalībvalstu starpā.

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Krievijas diktatora Putina ceturtdienas televīzijas uzruna nepārsteidza. Atbildot uz Rietumu ierobežojumu noņemšanu Ukrainai lietot rietumvalstu ražotās raķetes pret militāriem objektiem Krievijas teritorijā, Putins kārtējo reizi draudēja pasaulei ar izslavēto eskalāciju.

Aizvadītajās brīvdienās ar dažu stundu atstarpi Baltijas jūrā tika bojāti divi sakaru kabeļi. Viens, kas savienoja Zviedriju ar Lietuvu, otrs savienoja Somiju ar Vāciju. Gandrīz vai sinhronais šo kabeļu bojājums liek domāt par iespējamo diversiju. Tieši tā to pirms ES aizsardzības ministru sanāksmes Briselē traktēja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Galvenais jautājums, kuru uzdod ļaudis ne vien Ukrainā, bet visā plašajā pasaulē: vai Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās tuvinās Krievijas izraisītā kara galu? “Radio Brīvība” intervētie eksperti uzskata, ka Vladimirs Putins, neraugoties uz Trampa mēģinājumiem panākt mieru, centīsies karu turpināt – viņu apstādināt var tikai skaidrs, nepārprotams Rietumu mājiens izlēmīgi stāties pretim Krievijas tīkojumiem.

Ēnu “finanšu krīze” pasaulei ir izmaksājusi jau divus triljonus ASV dolāru.

Kāre pēc naudas un varas vienmēr ir bijis lielāko skandālu iemesls visā pasaulē – cilvēki izmēģina dažādus veidus, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas vai nopelnīt vairāk, un nereti pārkāpj robežas, lai to izdarītu. Viņi izvēlas slepenus un nelikumīgus veidus, lai īstenotu savus plānus, un, lai arī dara visu iespējamo, lai tos paturētu noslēpumā, visā pasaulē ir atklāti daudzi korupcijas skandāli, un “bestdiplomats.org” izpētījis desmit visu laiku lielākos skandālus ekonomikā.

Kā jau bija gaidāms, savā otrajā prezidentūras termiņā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps neatkārto pirmā termiņa praksi un pat necenšas veidot komandu no nopietniem profesionāļiem. Šoreiz atlases kritērijs ir drīzāk pretējs – jo nozarei svešāks un netīkamāks personāžs, jo viņam lielākas izredzes iegūt šo amatu. Galvenais kritērijs – maksimāla nepiemērotība amatam kombinācijā ar maksimālu uzticību Trampam.

Šīs nedēļas sākumā ticis sasniegts Krievijas zaudējumu maksimums vienā diennaktī — kopā 1950 kritušie, ievainotie, sagūstītie, taču tas liecina ne par to, ka Ukrainai sācis labāk iet frontē, bet gan par faktu, ka kauju intensitāte šoruden palielinājusies kā vēl nekad.

Arvien vairāk eiropiešu vēlas savu kontinentu apceļot ar vilcienu. Taču ir problēma: vilciena biļešu rezervēšana bieži vien ir dārga un sarežģīta, salīdzinot ar lidošanu, daudzi tūrisma operatori un ceļojumu aģentūras nevēlas uzņemties kavēšanās un reisu atcelšanas riskus, ziņo Lielbritānijā bāzētā raidorganizācija BBC.

Mēneša laikā ziņām par ziemeļkorejiešu armijnieku iestāšanos karā Krievijas pusē kļūstot no sensācijas par “jauno normalitāti”, varam izteikt prognozi, ka šāda notikumu attīstība mudinās Ukrainu aicināt Latviju un citas tai draudzīgās valstis nosūtīt savu karavīru kontingentu aizmugurē veicamajiem uzdevumiem.

Politiskā krīze Vācijā mūs var ieinteresēt galvenokārt ar to, ka turienes politiskais izkārtojums ir ļoti līdzīgs situācijai Latvijā. Vācijā, tāpat kā Latvijā, koalīcijā ir trīs partijas. Divas vienas politiskas orientācijas, bet viena – citas. Divas “kreisas”, viena – “labēja”.