Noticis neticamais – Ramzana Kadirova un Suleimana Kerimova rokasspiediens. “Dzīvosim mierā” – ar šādu komentāru Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs savā “Telegram” kanālā 30. janvārī publicēja kopīgu foto ar Dagestānas miljardieri un senatoru Suleimanu Kerimovu, kuram 2024. gadā pasludināja asinsatriebību. Kadirovs viņu sauc par “brāli”. Kas pēkšņi noticis?
“Man bija produktīva tikšanās ar savu brāli, Krievijas Federācijas senatoru Suleimanu Kerimovu Maskavā. Es uzskatu Čečenijas un Dagestānas iedzīvotājus par brāļiem, tāpat kā mūs abus. Novēlēju panākumus visos viņu centienos!” izlasāms ierakstā ar tam pievienotu fotoattēlu, kur Kadirovs ar Kerimovu, smaidā izplūduši, paspiež viens otram rokas. Samierināšanās akts jāskata mediju ziņojumu fonā par gaidāmo varas maiņu Čečenijā un saistībā ar Kadirova veselības stāvokļa pasliktināšanos. Kadirovam Kremlī tika “stingri ieteikts izbeigt visus konfliktus un novērst starpreģionālo un etnisko konfliktu cēloņus”, raksta “Telegram” kanāls “Временное правительство 2.0”.
Kopš konflikta ap tiešsaistes mazumtirdzniecības platformu “Wildberries”, kad 2024. gada 18. septembrī pie uzņēmuma Maskavas biroja ēkas ieejas notika apšaude, šī ir pirmā reize, kad Kadirovs savos sociālajos tīklos pieminēja Kerimovu.
Kadirova un Kerimova foto uzņemts Kremlī, visticamāk, Putina administrācijas vadītāja Antona Vaino kabinetā, secina “Agentstvo”. Dažas stundas pirms publicēšanas Kadirovs “Telegram” kanālā “Kadyrov 95” (~ 2 milj. sekotāju) ievietoja fotogrāfiju ar Putina prezidenta administrācijas vadītāju Antonu Vaino viņa kabinetā, foto uzņemts Putina portreta “ar margrietiņām” fonā. Pētnieciskās žurnālistikas izdevuma “Проект” avoti apgalvo, ka Vaino un Kerimovam ir draudzīgas attiecības. Dienu iepriekš, 29. janvārī, Kadirovs piedalījās Putina un AAE prezidenta Halifas Bin Zaijeda al Nahjana sarunās Kremlī, kur Čečenijas līderis bija ģērbies tieši tāpat kā piektdien publicētajās fotogrāfijās.
Kriminālais “Wildberries” stāsts
2024. gadā Kerimovs un Kadirovs uzsāka cīņu par “Wildberries” kontroli. Uzņēmuma līdzdibinātāja un izpilddirektore Tatjana Bakaļčuka-Kima (nr. 34 “Forbes” 2025. gada Krievijas 146 miljardieru reitingā ar 4,6 miljardu USD kapitalizāciju) nonāca zem Kerimova un brāļu Roberta un Levana Mirzojanu “jumta”. Aizbildņi no uzņēmuma vadības atstādināja otru līdzdibinātāju, pašlaik jau bijušo Kimas dzīvesbiedru Vladislavu Bakaļčuku (laulība šķirta 2025. gada februārī). Bakaļčuks pēc palīdzības vērsās pie Kadirova, kam sekoja bruņots uzbrukums “Wildberries” Maskavas birojam un Kadirova publiski asinsatriebības draudi Kerimovam. Bakaļčuks apgalvoja, ka viņa šķirtās sievas jaunos biznesa partnerus, “Russ Group” akcionārus brāļus Mirzojanus pārstāv Kerimovs un Krievijas domes deputāts Bekhans Barahojevs. Savukārt Robertu Mirzojanu izdevums “Проект” nodēvēja par Tatjanas Kimas “jauno simpātiju”. 2024. gada 10. oktobrī Kadirovs Kerimovam un diviem Krievijas domes deputātiem - Barahojevam un Kurbanovam - izsludināja asinsatriebību, apgalvojot, ka viņi mēģinājuši pasūtīt viņa slepkavību un piedāvājuši par to 100 miljonus rubļu. Atriebība pienācās par Kadirova iejaukšanos biznesa strīdā pēc “Wildberries” apvienošanas ar āra reklāmas operatoru “Russ”, kur darījuma patiesais labuma guvējs bija Kerimovs. Kadirovs apsūdzēja senatoru un deputātus par tirdzniecības platformas dibinātājas Tatjanas Kimas “biznesa zādzību” un, lai izvairītos no asinsatriebības, aicināja viņus pierādīt pretējo.
Kadirova “jumts” vairs neglābj
Kadirova un Kerimova attiecības sašķobījās vēl pirms strīda par “Wildberries”, konflikts aizsākās 2010. gadu sākumā. “Проект” izpētīja, ka Čečenijas vietvaldis savulaik palīdzējis Suleimanam Kerimovam kļūt par kālija minerālmēslu ražotāja “Uralkaļij” (“Уралкалий”) līdzīpašnieku, kad Kerimovs lūdza Kadirovu “pārliecināt” Pjotru Kondrašovu, Krievijas minerālmēslojuma ražotāja “Silvinit” (“Силвинит”) līdzīpašnieku par akciju pārdošanu, lai Kerimovs varētu apvienot uzņēmumu ar “Uralkaļij”. Cerībā apvienotajā uzņēmumā iegūt 20% Kadirovs 2013. gadā solījumu izpildīja, taču Kerimovs bez viņa ziņas akcijas pārdeva, un Kadirovs palika tukšā, komentēja izdevums “Agentstvo”.
Taču tikt galā ar Kerimovu un “Wildberries” Kadirovam pa spēkam nebija, un atriebības plāns Kremlī drīz vien tika anulēts. Kadirovs savā “Telegram” kanālā paziņoja, ka apšaudi pie “Wilberries” ofisa apspriedis ar Čečenijas drošības dienestu komandieriem, ierakstam pievienotajā video čečenu valodā bija lasāmi draudi: “Viņi pasūtīja manu slepkavību. Lai mani nogalinātu... Es oficiāli saku, oficiāli paziņoju, ka pasludinu asinsatriebību Barahojevam, un, ja viņa vainu nepierādīs, arī Suleimanam Kerimovam un Rizvanam Kurbanovam. Jo esmu kaukāzietis, esmu čečens. Es atgriežu to, kas pieder man”, Kadirovu citēja “Проект”. Konflikta kulminācijas brīdī Kerimovs patvērās savā privātmājā Krievijas Federālā apsardzes dienesta (ФСО) ciematā Zvirbuļu kalnos Maskavas dienvidrietumos, blakus Putina prezidenta administrācijas vadītāja Antona Vaino rezidencei. Kadirova “jumts” Bakaļčuku neglāba, kurš galu galā “Wildberries” biznesu pazaudēja. Tika atrasts arī vainīgais “pārmijnieks” - bēguļojošais miljardieris, KF domes deputāts Magomeds Gadžijevs, kurš baumas par atentātu pret Kadirovu izplatījis it kā nepatikas dēļ pret bijušo biznesa partneri Kerimovu.
Racionāla pieeja
“Asinsatriebību “kaukāziešu gaumē” Kadirovs izziņoja 2024. gada oktobrī un atcēla 2026. gada janvārī, pirms jau gāja mazumā runas par viņa veselības stāvokli un iespējamo varas maiņu Groznijā. Šādam notikumu pavērsienam pietika ar foto Kremļa saimnieka administrācijas vadītāja kabinetā, rokasspiedienu un dažām rindiņām par Čečenijas un Dagestānas brālīgajām tautām. Tas pat nav ierastais Kremļa galma iemītnieku cinisms, bet racionāla pieeja tā dēvētās Putina varas vertikāles spēles noteikumu pragmatismam. 2024. gadā Kadirovs iejaucās svešā biznesā, kur darbojās cilvēki ar daudz lielāku naudu, sakariem un iespējām nekā Kadirova klanam. Apšaude pie “Wildberries” biroja Maskavā, nogalinātie apsardzes darbinieki, publiskie draudi un simt miljoni “par katru galvu” - tas viss bija baisi un izlikās draudīgi, bet beidzās paredzami: Bakaļčuks zaudēja uzņēmumu, Kadirovs “tika uzmests”, bet Kerimovs paturēja savus miljardus un savrupmāju blakus Putina administrācijas vadītājam Antonam Vaino. Kad personīgie rēķini nokārtoti vai atlikti uz vēlāku laiku, galvenais ir demonstrēt lojalitāti, lai izbeigtu domstarpības ar Putina galma ierēdņiem, tāpat kā ilgtermiņa reģionālos un etniskos konfliktus, kas varētu sarežģīt šķietamu vai reālu “varas tranzītu”, komentē “Telegram” kanāls “Плавильный котёл”.
“Vienas labi iestudētas sanāksmes gaitā publiski un skaļi pasludinātā asinsatriebība tiek atcelta - tā nav nekāda vājība, bet Kremļa sistēmas stiprā puse, kur “goda” vietā jau sen izvēlas “lietderīgu pragmatisku rīcību. Iznākumā publika vēro klasisku Putina varas laikmeta sižetu: vēl vakar tu biji “nācijas ienaidnieks numur viens”, šodien jau esi “brālis”. Un rīt, ja nepieciešams, varēs atkal pasludināt jebko. Galvenais pareizajā vietā uztaisīt foto ar vadoņa “margrietiņu portretu” fonā. Viss pārējais ir tikai dekorācija,” ironizē kanāls.
“Wildberries” kontrolēs Putina līdzgaitnieki
Klanu cīņa beidzās ar apvienotā uzņēmuma “RWB” (“Wildberries & Russ”) nonākšanu Putinam tuvā Jurija Kovaļčuka grupējuma kontrolē. Kamēr Kerimovs un Kadirovs viens otram draudēja, darījums tika pielāgots atbilstoši Kremļa “galvenā Ukrainas un jauna pasaules kara ideologa” un viņa biznesa interesēm. “Russ Outdoor” grupa, kas tagad kļuvusi par “RWB” biznesa struktūru, nav tikai āra reklāmas operators, bet jaudīgs pilsētvides informācijas telpas kontroles instruments. Jurijs Kovaļčuks, izmantojot savus mediju aktīvus (Nacionālo mediju grupu un citus), tagad pilnībā kontrolēs holdinga uzņēmuma reklāmu un ideoloģiskos saturu. Turpmāk visas Krievijā redzamās reklāmas āra stendos un viedtālruņos tiks saskaņotas vienā vietā - Jurija Kovaļčuka kabinetā.
“Ar uzaicinājumu audiencei Kremlī Kadirovs un viņa klans kompensācijai par lojalitāti saņēma varas garantijas. Tāpat tā ir garantija, ka neviens neuzdrošināsies apstrīdēt Kovaļčuku klana intereses “Wildberries” biznesā. Miljardieris Suleimans Kerimovs projektā ir pieredzējis vadītājs un patiesais labuma guvējs, taču stratēģiskos lēmumus viņš vairs nepieņem. Viņa uzdevums ir Jurija Kovaļčuka uzraudzībā nodrošināt finansiālo stabilitāti”, komentē “Telegram” kanāls “Insider-T”.
Traucē migrantofobija un darbaspēka trūkums
“Wildberries” līdzīpašnieks, miljardieris Suleimans Kerimovs ir liels lētā migrantu darbaspēka piekritējs, kas Krievijas valstij un sabiedrībai ilgtermiņā varētu izmaksāt visai dārgi. Neskaitot tadžiku viesstrādniekus, nereti iespaidotus ar islāmistu propagandu, “Wildberries” noliktavās strādā sievietes no Ziemeļkorejas. Viņas dzīvo kazarmu režīmā un uzvedas klusi, nopelnot vēl mazāk nekā tadžiki, taču daļa no viņu ienākumiem ar Kima Čenuna gādību nonāk KTDR valsts budžetā. Drīzumā jau parādīsies indiešu viesstrādnieki, no kuriem būs grūti sagaidīt tik piezemētu izturēšanos.
Miljardieris pat piešķīris līdzekļus “sabiedrisko attiecību kampaņai”, lai pieklusinātu incidentu ar sava uzņēmuma viesstrādnieku, Tadžikistānas iedzīvotāju, 19 gadu veco Imomali Turdievu, kurš 21. janvārī arestēts Piemaskavā par kautiņu ar neonacistiem un tiek apsūdzēts radikālā grupējuma dalībnieka slepkavībā, apgalvo viņam tuvs avots. Pēc Kerimova iejaukšanās Krievijas mediji sāka izplatīt stāstus par to, kā aizdomās turētais autobusā vairākas sievietes glābis no skinhedu uzbrukuma. Toties tagad, pēc sakāves cīņā par “Wildberries”, Ramzans Kadirovs par Kerimova likstām var tikai priecāties. Bet, ja būtu uzvarējis Kadirovs, arī viņš turpinātu ievest lēto darbaspēku, veicinot sabiedrības kriminalizāciju un noziedzības līmeni, ieskaitot terorisma draudus, komentē “Telegram” kanāls “Red Binder”.
“Problēmas cēloņsakarības jāmeklē Krievijas iekšpolitikas pretrunās. Ekonomikai nepieciešami simtiem tūkstošu darbinieku - lēti, mobili, gatavi aizpildīt vakances celtniecībā, lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sfērā un daudzās citās jomās. Tikmēr politiskajai retorikai nepieciešams arī “iekšējā ienaidnieka” tēls, lai “kanalizētu” sabiedrisko spriedzi,” komentē “Telegram” kanāls “Критик новостной ленты”.
“Krievijas varas iestādes gadiem ilgi, pārdomāti un sistemātiski uzkurināja migrantofobiju. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pretruna kļuva acīmredzama. Demogrāfiskie zaudējumi, emigrācija, mobilizācija un personāla trūkums padarīja migrāciju ne vien par vēlamu, bet izdzīvošanai vitāli svarīgu. Vienlaikus šovinistiski patriotiskā mērķauditorija, kas ir Putina režīma balsts, vismazāk vēlas samierināties ar domu, ka kara laika apstākļos frontes aizmuguri nodrošina “draudzīgo republiku” darbaspēks. Kremlis nonācis slazdā: migranti vajadzīgi kā gaiss, bet viņu publiskā aizstāvība ir politiski toksiska.”
Kremļa jaunā ideoloģija
Putina “varas vertikāles” sistēmā akceptēts jauns un Krievijas ārpolitiskajam kursam atbilstošs “ordas” jēdziens (“ордынство”), kas vairs nav lamuvārds un Kremļa varas koridoros tiek izrunāts skaļi. Jēdziena būtība: Krieviju vairs nebūvēs kā “Eiropas impēriju”, bet Āzijas civilizāciju ar “ordas mantojuma” kultu, vertikālu varas struktūru un daudznacionālu “ulusu” (mongoļu un tjurku tautām - centralizēti pārvaldīta klanu vai cilšu savienība - red.), kurā jāiekļaujas ikvienam - sākot ar čečeniem un dagestāniešiem līdz Centrālāzijas un Kaukāza reģiona diasporām. Jauno politisko kursu uzticēts ieviest Tautību lietu aģentūrai (ФАДН) Igora Barinova vadībā. Krievijas Finanšu ministrija aģentūrai 2024.-2026. gadā piešķīra 9,3 miljardus rubļu (~ 120 milj. USD) “valsts nacionālās politikas programmas” īstenošanai. Barinovs personīgi popularizē “krievu nācijas” ideju kā sintēzi, kur krievi ir tikai viena no 190 etniskām grupām, bez jebkādas dominances. Barinova vietniece Arina Jamkova pārrauga propagandas pasākumus, piemēram, “Viskrievijas projektu “ЭтНик”, kas popularizē “tautu attiecību harmoniju” un cīņu pret “etnonacionālismu”.
“Ideoloģiskais pamats ir Aleksandra Dugina “eirāzisms”, kura idejas par Krieviju kā “kontinentālu civilizāciju ar Zelta ordas mantojumu” veido pamatu jauniem naratīviem: Zelta orda it kā nodrošināja vertikālo varas struktūru, toleranci pret ciltīm un imunitāti pret Rietumiem. Duginam pašlaik ir liela ietekme Putina augsta ranga administrācijas un Drošības padomes ierēdņu vidū un savu sekotāju prātos,” apgalvo “Insider-T” avoti Kremlī. Paralēli Pasaules krievu tautas padomē (ВРНС) rosās Aleksandrs Ščipkovs, kurš jau trīs gadu garumā publicē tekstus par “etnisko krievu un krievijiešu vienotību” (“русско-российское единство”), izvairoties no etniskā uzsvara un krievu nācijas “vecākā brāļa” lomas koncepta. Vēl viena aktīviste un publiciste ir Irina Tatarskaja, vēsturniece un kaislīga “Krievzemes-ordas” (“Русь-Орда”) simbiozes piekritēja. Viņas skatījumā “tatāru-mongoļu faktors ir impērijas pamatā”, bet lielākie ieguvēji būs tieši “multinacionālās kopienas” un diasporu pārstāvji.
Ar Putina ukazu 2011. gadā izveidotais fonds tautiešu atbalstam ārzemēs jau tāpat tērē miljonus krievvalodīgo un etnisko kopienu atbalsta programmām, taču tagad uzsvars tiks likts uz “atgriezenisko saiti” - Tadžikistānas, Uzbekistānas un Azerbaidžānas diasporām Krievijā. Izmantojot nevalstiskās organizācijas, diasporu organizācijas ziedo festivāliem, skolām un plašsaziņas līdzekļiem. Tautību lietu aģentūra rosina šo aptuveni 20 milj. USD finansējumu legalizēt, ja tas tiek novirzīts “etniskās kultūras daudzveidībai”. Korporatīvā nauda Dugina “eirāzisma” projektiem nāk no “Gazprom”, “Rosņeftj” un Krievijas dzelzceļa. “Uzņēmumu vadība - Aleksejs Millers, Igors Sečins un Vitālijs Saveļjevs - ieinteresēti stabilā migrantu darbaspēka plūsmā bez etniskiem konfliktiem,” raksta “Telegram” kanāls “Insider elites”. Diasporas uzņēmēji Krievijā, piemēram, Uzbekistānas magnāts Ališers Usmanovs vai Azerbaidžānas tirdzniecības klani mēģina izrādīt Kremlim lojalitāti, “tautu draudzības” naratīvu finansiāli atbalstot ar dažādu fondu starpniecību. Ieguvēji ir reģionālie līderi Ramzans Kadirovs un, piemēram, Ziemeļosetijas-Alānijas republikas vadītājs Sergejs Meņailo, kur “ordas” ideoloģijas modelis ļauj apiet krievu nācijas “vecākā brāļa” pārstāvju dominanci varas vertikālē.
Ķīnas jaunākais brālis
Īpaši izdevīgi tas šķiet Ķīnai: “ķīniešu sapņa - nācijas lielās atdzimšanas” procesā Pekina Maskavai atvēlējusi “jaunākā sadarbības partnera” lomu. Ķīnas skatījumā “ordas” Krievija piederīga nevis Eiropas, bet Eirāzijas civilizācijai. Arī Kremļa struktūras, piemēram, Krievijas Starptautisko lietu padome (РСМД), analītiskajos pārskatos Krieviju pozicionē kā “Āzijas vektora civilizāciju”.
Krievija iesaistījusies vērienīgos informācijas tehnoloģiju sadarbības projektos, veidojot ar Ķīnu kopīgu digitālo identitāti, piemēram, ziņapmaiņas lietotnē “Молния” ar Ķīnas tehnoloģijām lietotāju elektroniskai identifikācijai. “Paredzams, ka finansējumu Ķīna pludinās ar “Jaunā zīda ceļa” iniciatīvu, “Eirāzijas” centru dotācijām universitātēs, plašsaziņas līdzekļos un kultūras forumos, kur Krieviju prezentēs kā “tiltu uz Āziju”,” komentē “Insider elites”. Krievijas vēsture tiek pārrakstīta un kļūs par “ordas triumfu”. Ilgtermiņā tas var mainīt visu - sākot ar mācību grāmatām līdz pat ārpolitikai. Kremļa manevra iespējas sarūk, bet ievainojamības kļūst par ārpolitiskā tirgus objektu.
