Vēsturisks brīdis: Eiropas Savienība un Indija vienojas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Reaģējot uz Donalda Trampa tirdzniecības karu, ES un Indija izveido brīvās tirdzniecības zonu, par ko diskutēja gandrīz 20 gadus.
Sarunas par Eiropas Savienības un Indiju brīvās tirdzniecības nolīgumu ar pārtraukumiem turpinājās gandrīz divas desmitgades un tika pabeigtas, strauji pasliktinoties globālajai tirdzniecības videi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktiem tirdzniecības kariem. ES-Indijas samitā Ņūdeli 27. janvārī panākta “visu laiku grandiozākā vienošanās”.Par katalizatoru kļuva ASV ārpolitikas maiņa un tarifu spiediens, tuvinot Briseli un Ņūdeli kompromisam. Donalda Trampa tarifu politika un neprognozējamās attiecības ar ASV administrāciju mudināja meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. ES vēlas mazināt atkarību no ASV un Ķīnas, savukārt Indija cenšas atbrīvoties no protekcionisma ekonomikā un atjaunot līdzsvaru ārpolitikas jomā.
Provizoriskais nolīgums paredz pakāpenisku tarifu samazināšanu vai pilnīgu atcelšanu. 27 Eiropas Savienības dalībvalstis brīvi tirgosies ar pasaules apdzīvotāko valsti un piekto lielāko ekonomiku. Nolīguma oficiālā parakstīšana notiks pēc juridiskās ekspertīzes, kas ilgs piecus līdz sešus mēnešus.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vienošanos nodēvēja par “visu laiku lielāko tirdzniecības darījumu”: “Eiropa un Indija šodien maina vēsturi. Mēs esam noslēguši visu laiku vērienīgāko vienošanos (..) izveidojuši brīvās tirdzniecības zonu diviem miljardiem cilvēku ar gandrīz ceturtdaļu no pasaules iekšzemes kopprodukta, un abas puses būs ieguvējas. Tas ir tikai sākums. Mēs attīstīsim savas stratēģiskās attiecības, lai padarītu tās vēl spēcīgākas (..) Šodien divas pasaules lielākās demokrātijas parakstīja drošības un aizsardzības partnerības nolīgumu. Tā ir sadarbības platforma vissvarīgākajos stratēģiskajos jautājumos - sākot ar bruņojuma nozari līdz kuģošanas drošībai. Tā rīkojas tikai uzticami partneri.” Indijas premjerministrs Narendra Modi: “Vienošanās ir visu darījumu māte, jo aptver aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas un trešdaļu pasaules tirdzniecības, paverot milzīgas iespējas Indijas un Eiropas iedzīvotājiem.”
“Nolīgums līdz 2032. gadam divkāršos ES eksportu uz Indiju, atceļot vai samazinot tarifus 96,6% Eiropas preču - no automašīnām un rūpniecības iekārtām līdz vīnam un šokolādei. Eiropas eksportētāji ietaupīs līdz pat 4,75 miljardiem ASV dolāru gadā, lielākie ieguvēji būs lauksaimnieki, autobūves nozare un pakalpojumu sektors. Savukārt ES septiņu gadu laikā atcels vai samazinās tarifus 99,5% no Indijas importētam precēm,” informēja “Bloomberg”. Darījums “atvērs tirgus, novērsīs šķēršļus un stiprinās kritiski svarīgas piegādes ķēdes tīro tehnoloģiju, farmācijas un pusvadītāju jomā”, komentēja ES amatpersonas.
Vienošanās ir abpusēji izdevīga: nolīgums paredz tarifu samazinājumus vairumam rūpniecības un plaša patēriņa preču. Lai gan Indijas eksporta preču klāsts ir samērā ierobežots, ES novērtē Indijas preces kā alternatīvu ASV un Ķīnas eksportam, savukārt Indijai tas atvieglo nogurdinošās tarifu problēmas risinājumus. 2025. gada augustā Tramps piemēroja 50 procentu tarifus Indijas precēm, kopš tā laika Ņūdeli meklē alternatīvus eksporta tirgus. Indija ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus ar Apvienoto Karalisti, Omānu un Jaunzēlandi.
ES eksports uz Indiju 2024. gadā bija 75 miljardi eiro, ieskaitot patēriņa preces 48,8 miljardu eiro vērtībā, Indijas eksports uz ES - 89,8 miljardi eiro. Paredzams, ka līdz 2031. gadam Indija palielinās eksportu uz ES par aptuveni 50 miljardiem ASV dolāru gadā, īpaši farmācijas, tekstilizstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības nozarēs. Indijai tas īpaši svarīgi, jo valstij jau vairākus gadus ir ceturtdaļtriljona ASV dolāru liels tirdzniecības deficīts un pastāvīgi trūkst ārvalstu valūtas. Indija atcels muitas tarifus ES mašīnām un elektroiekārtām, dzelzs un tērauda izstrādājumiem, pārstrādātiem pārtikas produktiem, olīveļļai, margarīnam un citām augu eļļām, atverot savu milzīgo tirgu ES lauksaimniecības produktu eksportam, ziņo “The Times of India”. Līdz 20-30% tiks samazināti tarifi vīnam un līdz 40% - stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (pašlaik dažās preču grupās sasniedz 150%). No ES importēto automašīnu nodevas pakāpeniski tiks samazinātas no 110% līdz 10%, savukārt nodevas auto detaļām tiks pilnībā atceltas piecu līdz desmit gadu laikā.
ES apņēmusies sadarboties vides jomā un piešķirs Indijai 500 miljonus eiro, lai palīdzētu “samazināt siltumnīcas efektu no gāzu emisijas un atbalstītu valsts rūpniecisko pāreju”. Nolīgums paredz arī “elastīgus oglekļa dioksīda emisiju kvotu maksājumus” Indijai, “neierobežotu mobilitāti” Indijas studentiem un nulles tarifus jūras produktiem, ādai, ķīmiskām vielām, plastmasai, gumijai, tekstilizstrādājumiem, apģērbam, parastajiem metāliem, dārgakmeņiem un rotaslietām.
Amerikai ir pretenzijas
ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja: “ASV upurēja daudz vairāk nekā eiropieši. Mēs piemērojām 25% tarifus Krievijas naftas eksportam uz Indiju. Uzminiet, kas notika pagājušajā nedēļā? Eiropieši ar Indiju parakstīja tirdzniecības līgumu. Krievijas nafta nonāk Indijā, pēc tam tiek izvesti naftas pārstrādes produkti, un eiropieši tos pērk. Viņi finansē karu paši pret sevi.”
“Piedraudot Kanādai ar 100% tarifiem un tikko izjaucis līdzīgu Ķīnas - Kanādas tirdzniecības līgumu, Donalds Tramps tomēr neriskēja tarifu karu turpināt, piemērojot jaunas tarifu likmes ES un Indijai. Kanādas un Ķīnas gadījumā ASV vismaz formāli rīkojās savās interesēs, aizbildinoties, ka Kanāda kļūs par Ķīnas preču tranzīta zonu uz ASV, ko gan nevar teikt par ES-Indijas darījumu, kas uz ASV tieši neattiecas. Bet ja runa ir par Krievijas jēlnaftas produktu iegādi, ES Padome 26. janvārī vienojās par noteikumiem Krievijas dabasgāzes importa pakāpeniskam aizliegumam un drīzumā sola līdzīgu vienošanos par naftu. Tāpēc Amerika ir saniknota, bet padarīt vairs neko nevar,” raksta “Telegram” kanāls “Призрак экономики”. “Gluži tāpat kā ar ES un “Mercosur” brīvās tirdzniecības nolīgumu, ko arī nespēja apturēt. Trampa tarifu politika faktiski paātrinājusi tos globālās integrācijas procesus, kur ASV nepiedalās. Izdzīvošanai pasaule meklē un atrod pretlīdzekļus neprognozējamai ASV tarifu politikai.”
Kāpēc tas ir svarīgi?
Trampa ekspansija var izrādīties spēcīgs stimuls ekonomikas izaugsmei: pasaules otra lielākā ekonomika Eiropas Savienība un piektā lielākā Indija ASV spiediena ietekmē meklēja un atrada risinājumus. Eiropas Komisijas prezidente Pasaules ekonomikas forumā Davosā uzsvēra, ka Eiropa ir apņēmusies sadarboties ar 21. gadsimta izaugsmes centriem un ekonomikas līderiem, arī Indijas un Klusā okeāna reģionā, nodrošinot Eiropas uzņēmumiem priekšrocības vienā no visstraujāk augošiem un dinamiskiem kontinentiem. Indijas tirdzniecības ministrs Pijušs Gojals vienošanos nodēvēja par “visu laiku labāko darījumu”, kas kļūs par liela Briseles un Ņūdeli uzvaru, jo abas valstis ASV tarifu un Ķīnas eksporta kontroles apstākļos atrada jaunus tirgus. Tomēr amatpersonas vēlas uzsvērt, ka jautājums sniedzas tālāk par tirdzniecību. “ES un Indija satuvinās laikā, kad noteikumos balstītā starptautiskā kārtība pakļauta vēl nepieredzētai spriedzei karu, vardarbības un ekonomikas fragmentācijas dēļ,” paziņoja ES ārlietu vadītāja Kaja Kallasa. Trampa stingrā tarifu politika stimulē ES un neitrālās Indijas, tāpat citu tarifu karā iesaistīto valstu tirdzniecības saites. 25 gadus ES neizdevās noslēgt brīvās tirdzniecības un partnerības nolīgumu ar “Mercosur” bloka valstīm (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja) un 20 gadus ar Indiju, bet tagad tā ir realitāte, kas nākotnē varētu mazināt atkarību no ASV.
Pēc Krievijas dabasgāzes iepirkumu pakāpeniskas pārtraukšanas un importa aizlieguma līdz 2027. gada beigām, kad Krieviju dabasgāzi tirgū aizstās galvenokārt ASV piegādes, pieaugs Eiropas atkarība no ASV energoresursiem. Arī Ķīna nesnauž, dibinot kontaktus ar Britu Sadraudzības valstīm. Sekojot Kanādas premjerministra Marka Kārnija piemēram, pēc ilgāka pārtraukuma un tirdzniecības kariem uz Pekinu devās Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers. Tiek gatavots vēl viens darījums...
Tāpēc paredzamā nākotnē varētu sagaidīt intensīvākas ES tirdzniecības sarunas ar Apvienoto Karalisti, Kanādu un vairākām citām valstīm. Agrāk vai vēlāk arī Pekinai būs jārēķinās ar ES un jāvienojas par abpusēji izdevīgu sadarbību, un tad Vašingtonas tarifu spiediena iespējas tiks ievērojami vājinātas. “Ķīna un ES ir partneri, nevis konkurenti, ko jau sen ir pierādījuši vairāk nekā 50 gadu sadarbības auglīgie rezultāti. Abas puses spēj koordinēt un atrisināt konkrētus tirdzniecības strīdus, izmantojot dialogu (..) pašreizējās “starptautiskās turbulences” apstākļos Pekinai un Briselei ir jāstiprina uzticēšanās un jāpadziļina sadarbība,” 28. janvāra telefonsarunā ar Francijas prezidenta ārpolitikas padomnieku Emanuelu Bonnu sacīja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji.
2025. gada decembrī Eiropas Komisija piemēroja 120 miljonu eiro naudassodu Īlona Maska mikroblogošanas platformai “X” par Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu akta (DSA) prasību neievērošanu, bet Tramps paziņoja, ka ieviesīs sankcijas vai tarifus valstīm, kas vajā ASV lielos tehnoloģiju uzņēmumus. “Ja Tramps turpinās Briseli “lauzt”, viņš riskē izprovocēt turpmāku Eiropas pārorientāciju sadarbībai ar citām valstīm, kaitējot Amerikas ekonomikai,” komentē “Telegram” kanāls “Украина - не Россия?”. “Turklāt šis nebūs scenārijs, kad ASV un Eiropas ekonomiskās simbiozes laika rūpnīcas iestatījumus varēs ātri atiestatīt.”
Indija aktīvi pērk Krievijas ogļūdeņražus, uzrāda ekonomikas izaugsmi, un nav skaidrs, kas turpmāk sagaida Eiropas Savienību, kamēr enerģētikas krīze negatīvi ietekmē bloka konkurētspēju, bet Indijas tirdzniecība ar Krieviju nav apdraudēta. Eiropas Savienība nevar izkonkurēt Krieviju kā nozīmīgu Indijas tirdzniecības partneri ar tās galveno eksportpreci jēlnaftu.
Pēcpadomju periodā Krievijas un Indijas ekonomiskā sadarbība bija mazāk aktīva, taču tas mainījās 2000. gados. Kopš tā laika tirdzniecība ir pastāvīgi pieaugusi. Krievija ir viena no četrām lielākajām Indijas tirdzniecības partnerēm (pēc ASV, Ķīnas un AAE) un ieņem otro vietu no Indijas importēto preču ziņā, atpaliekot tikai no Ķīnas.2025. gadā Indijas-Krievijas tirdzniecības apgrozījums pārsniedza 70 miljardus ASV dolāru, lai gan pirms dažiem gadiem tie bija 12 miljardi.Līdz 2030. gadam tas varētu sasniegt 100 miljardus ASV dolāru, ar nosacījumu, ka tiks novērsti tirdzniecības šķēršļi un Indijas negatīvā ārējās tirdzniecības bilance - Indijas eksports atpaliek no Krievijas, pārsvarā uz energoresursu rēķina. Krievija no Indijas gaida ievērojamu eksporta apjomu un sortimenta pieaugumu. Krievija kļuvusi Indijai par galveno ieroču, kodoltehnoloģiju un energoresursu piegādātāju. Savukārt Indijas uzņēmumi uz Krieviju eksportē tekstilizstrādājumus, lauksaimniecības produktus, farmāciju un programmatūru. 2025. gadā ieskicēti ambiciozi plāni tirdzniecību palielināt. Tiek īstenoti enerģētikas projekti, ieskaitot atomelektrostaciju būvniecību. Krievija ar Indiju sadarbojas kosmosa rūpniecības, digitālo tehnoloģiju, farmācijas un citās jomās. Piemēram, “Transmašholding” rūpnīca ražo vilcienus Indijas dzelzceļam.
Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta (EU ISS) analītiskajā ziņojumā pamatots agrākā ES un Indijas attiecību modeļa un loģikas izsīkums. Dokumenta publicēšanas laiks sakritis ar gadiem ilgo sarunu par brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgumu, taču attiecas uz daudz plašāku jautājumu loku.
Pirmo reizi Brisele skaidri atzinusi, ka ES partnerība ar Indiju vairs nevarēs balstīties tikai tirdzniecībā un “kopīgās vērtībās” un turpmāk būs jārēķinās ar “pastāvīgām stratēģiskām atšķirībām un domstarpībām”. Pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija kļuvusi Eiropai par eksistenciālu problēmu, kas nosaka militāros budžetus, enerģētikas un ārpolitiku, apgalvo ziņojuma autore Liza Bomasi. Savukārt Indijai galvenais stratēģiskais izaicinājums joprojām ir Ķīna - sākot ar sauszemes robežām līdz tehnoloģiju ķēdēm un reģionālās drošības arhitektūrai. Indija uztver Krieviju kā partneri, nevis ienaidnieku. Tās ir fundamentālas, nevis īstermiņa Eiropas un Indijas nostājas atšķirības. Vismaz pagaidām Indija fokusējas Ķīnas un Krievijas virzienā, tāpēc ES un Indijas partnerību nevarēs balstīt tikai brīvās tirdzniecības nolīgums vai abstraktas “kopīgas vērtības”. Tai jāfunkcionē kā modulārai konstrukcijai, kur dažādi sadarbības virzieni darbojas katrs pēc saviem noteikumiem.
EU ISS ziņojuma autore apraksta trīs jaunos Eiropas pamatprincipus attiecībās ar Indiju.Pirmkārt, Briselei būs jāatsakās no mēģinājumiem ietekmēt vai mainīt Indijas nostāju Krievijas jautājumā.Otrkārt, ir jākoncentrējas sadarbībai ar Ņūdeli militārajā un tehnoloģiju jomā, jo Ķīna “rada kopīgus riskus un ievainojamības”, apgalvo Bomasi.Eiropa ir atkarīga no Ķīnas retzemju elementu un tīro tehnoloģiju piegādēm,Indija - no Ķīnas elektronikas, telekomunikāciju un digitālo ekosistēmu piegādēm. Visbeidzot, arī ekonomiskā sadarbība ar Indiju Eiropai būs neparasta.Pasaule, kurā tirdzniecība bija svarīgākais vienojošais elements, jau ir pagātnē.Indija ekonomiku tagad uzskata par suverenitātes un modernizācijas instrumentu, papildus stimulējot ražošanu, industrializācijas politiku un izmantojot saukli “Make in India!” (“Ražots Indijā!”). Tāpēc Briselei vides prasību un standartu jomā būs jāpiekāpjas. Veidojas jauns attiecību modelis: nevis vienprātīga partnerība, bet “nesaskaņu pārvaldība”.ES vairs nav iespēju veidot lielas stratēģiskās alianses “pa vecam”. Savukārt Indija joprojām paliek uzticīga stratēģiskās autonomijas loģikai un bloku disciplīnai pielāgoties negrasās. ES mācās dzīvot jaunā pasaulē, kur partneri nekļūst par sabiedrotajiem tikai “vērtībās” balstītā retorikā - visu nosaka funkcionāla mijiedarbība.Eiropai jāsamierinās ar daudzpolāru pasauli, un Krievijai šajā procesā daži aspekti ir izdevīgi.Politisko procesu vērotāji uzskata, ka Eiropa no Indijas vairs negaida solidaritāti Krievijas agresijas sakarā, tikpat nereāli ir visi ES mēģinājumi iesaistīt Ņūdeli rietumvalstu sabiedroto aliansēs.Indija nav Rietumu jaunākais partneris, bet neatkarīgs ģeopolitiskās ietekmes un varas centrs. Bet arī Krievijai pastāv potenciālie riski:ES sadarbojas ar Indiju tehnoloģiju un bruņojuma jomās, tāpēc Indijas tehnoloģiskās jaudas var tikt izmantotas Eiropā, nevis Krievijā.Tomēr Indijas partnerība ar ES nebūs vērsta pret Krieviju - drīzāk tie būs centieni mazināt atkarību no Ķīnas.
