Trešdiena bija veiksmīga diena ne tikai ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējušajam Donaldam Trampam. Saskaņā ar “Bloomberg” miljardieru indeksu, pasaules 10 turīgāko cilvēku bagātība vienas dienas laikā pieauga par rekordlielu summu.
Jaunā pētījumā tiek slavēta Igaunija, Apvienotā Karaliste un Vācija, savukārt nopelta Itālija un Francija, raksta “euronews.com”, analizējot Eiropas valstu nodokļu sistēmas.
Vēl gluži nesen populārākie importētie lietotie auto Krievijā bija japāņu automobiļi, taču, sākot ar 2024. gada septembri, to īpatsvars lietoto auto importā sarucis gandrīz uz pusi – no 90% līdz 47%. Tomēr šis bizness joprojām baro ievērojamu daļu Vladivostokas iedzīvotāju, lai arī karš un sankcijas mainīja tirgu – mazie importētāji bankrotēja, bet lielie uzņēmumi pārgāja uz pelēkajām shēmām un kontrabandu, par automašīnu kontrabandas pasauli raksta “The Insider”.
Ar ko tieši Donalds Tramps spēja pārliecināt vairākumu amerikāņu atdot savas balsis par viņu, nevis sāncensi, demokrātu kandidāti Kamalu Harisu, kādu rītdienu visai pasaulei un tostarp ASV iedzīvotājiem sola Trampa pārliecinošā uzvara un republikāņu dominance ASV politikā – jautājumi, kurus šķetina raidorganizācijas BBC Ziemeļamerikas redaktore Sāra Smita.
Jāsaka, kā ir. Tādu sagrāvi, kādu ASV vēlēšanās piedzīvoja demokrātu partija un tās prezidenta amata kandidāte Kamala Harisa, nebiju gaidījis. Lai arī nojausma, ka republikāņu kandidāta Donalda Trampa izredzes ir lielākas, bija.
Lai arī ASV prezidenta vēlēšanās piedalās tikai ASV pilsoņi, to ietekme uz visu pasauli ir tik liela, ka arī citās valstīs cilvēki aktīvi dzīvo līdzi šīm vēlēšanām, izsakot atbalstu vienam vai otram kandidātam.
2023. gada 7. oktobrī palestīniešu grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēku, pamatā civiliedzīvotājus, un sagrāba 250 ķīlnieku. Joprojām par vairāk nekā 100 sagūstīto likteni nekas nav zināms. Kādu reakciju 7. oktobris raisa Izraēlas tautā, situācijā Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā, intervijā “Neatkarīgajai” skaidro Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.
Pētniecības organizācijas “OpenSecrets” 8. oktobrī publicētajā ziņojumā konstatēts, ka abas lielāko ASV partiju prezidenta vēlēšanu kampaņas kopā ar tām saistītajām “politiskās rīcības komitejām” un trešo pušu kandidātiem un organizācijām 2024. gada vēlēšanu cikla laikā iztērēs vairāk nekā 15,9 miljardus dolāru.
Ar pazīstamo ārpolitikas eksperti, Latvijas Universitātes vadošo pētnieci, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes locekli Žanetu Ozoliņu sarunājamies tieši ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Tāpēc vispirms par šīm vēlēšanām un to, ko pasaule no tām var sagaidīt. Tāpat arī par karu Ukrainā un Krievijas diktatora Putina vēlmi pārskatīt līdzšinējo pasaules kārtību.
Otrdien, 5. novembrī, ASV izšķirsies, kurš kļūs par pasaules ietekmīgākās valsts prezidentu uz turpmākajiem četriem gadiem – Donalds Tramps vai Kamala Harisa. To mēs uzzināsim jau trešdien no rīta. Taču, pirms tas noticis, ir vērts padomāt: kā līdz tam nonācis, ka par ASV prezidenta krēslu cīnās divas šim augstajam amatam tik maz piemērotas personas. Vai tiešām starp 330 miljoniem amerikāņu nebija cienījamāku kandidātu?
Nieka desmittūkstoš balsu pagaidām izšķīrušas jautājumu par to, vai Moldovas konstitūcijā ierakstīt virzību uz Eiropas Savienību kā vienu no valstiskajiem mērķiem — un šis sasniegums var ilgtermiņā nenoturēties, jo šonedēļ vēl paredzēta prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
Pirms Lietuvā notikušajām Seima vēlēšanām ar lielu varbūtību tika prognozēts valdošās konservatīvās partijas zaudējums, jo sociāldemokrāti bija reitingu līderi, taču tik smaga sakāve, kādu valdošie piedzīvoja šajās vēlēšanās, bija nedaudz negaidīta. Valdošā Ingrīdas Šimonītes un Gabrieļus Landsberģa partija “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti”, kam šobrīd Seimā ir 50 vietas (no 141), jaunajā Seimā ieguvusi tikai 28 mandātus.
“Neatkarīgā” ved šogad jau otro pikapu uz Ukrainu, pa ceļam redzot, kā šobrīd izskatās Bučā, Izjumā un citās kara postītajās vietās. Ziņas par iepriekš nogalinātajiem humānās palīdzības vedējiem ir likušas baltiešu humānās palīdzības misijām rīkoties vēl uzmanīgāk nekā līdz šim – ievērot piesardzību, disciplīnu un konspirāciju, īpaši jau tuvojoties frontes līnijai.
Šomēnes Ukrainas un tās atbalstītāju starpā izraisījies kārtējais saspīlējums, ukraiņiem atsakoties sūtīt karā astoņpadsmitgadīgos un turpinot mobilizēt kareivjus no 25 gadu vecuma, kas radījis neizpratni ASV, kura pieprasa šādu lēmumu mainīt.
Naktī uz sestdienu Izraēlas gaisa spēki veica triecienu pa militāriem objektiem Irānā. Pasaules sabiedrības uzmanības centrā jautājums – karš Tuvajos Austrumos vērsīsies plašumā vai tomēr to izdosies ierobežot un apslāpēt.
Krimas platformas trešā parlamentārā sesija šonedēļ deva jaunu grūdienu Krimas deokupācijas jautājumā, parādot to, ka Latvija spēj palīdzēt ne vien Ukrainai kopumā, bet arī Krimas tatāru nācijai. Tādējādi mums tagad izdodas atdot Krimas tatāriem savdabīgu karmisku parādu.
Ilggadējs laikraksta “The Washington Post” žurnālists, divkāršs Pulicera prēmijas laureāts (1973. un 2002. gadā), Votergeitas skandāla (kā rezultātā 1974. gadā atkāpās toreizējais ASV prezidents Ričards Niksons) “uzracējs” (kopā ar Karlu Bernstīnu) Bobs Vudvords nesen laida klajā savu jaunāko grāmatu – “Karš”. Tajā viņš dienu pa dienai atsedz ASV politiskās vadības rīcību gan pirms, gan pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Izdevuma “The Insider” sarunu biedrs, kurš dezertēja no Krievijas armijas, tāpat kā daudzi citi tika ar viltu piespiests parakstīt līgumu un bez sagatavošanas iemests priekšējā frontes līnijā. Viņš dienēja sešus mēnešus, tika smagi ievainots un aizbēga. Vīrietis stāsta par ārpustiesas nāvessodu piespriešanu karavīriem, kuri atsakās piedalīties “gaļas” uzbrukumos, frontē plaši izplatīto alkoholismu un narkomāniju, kā arī attieksmi pret Krievijas militārpersonām armijā.
Uz BRICS valstu galotņu tikšanos, kas šajās dienās notiek Krievijā, Tatarstānas galvaspilsētā Kazaņā, ieradušies ne tikai Ķīnas, Indijas, Dienvidāfrikas, Ēģiptes, Irānas, Turcijas un citu valstu vadītāji, bet arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs. Tieši viņa dalība šajā Krievijas rīkotajā pasākumā izraisījusi vislielāko Ukrainas un tās draugu neapmierinātību.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Polija nopietni baidās, ka Krievijas armija varētu sākt karu arī tās teritorijā. Neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina apgalvojumiem, ka Krievijai “nav interešu” Austrumeiropā, Polijas līderi neslēpj, ka valsts joprojām dzīvo “pirmskara laikos”, un prognozē kara sākšanos ar Krieviju pēc trim gadiem.
“Parasti Lietuvas tauta ļoti atbalsta prezidentu, bet kritizē premjeru un valdību. Rodas trīšanās, spriedze. Grūti pateikt, vai tas ir labi vai nē. No otras puses, ja valdībā iekļūst kādi tumši spēki, tad prezidents ir kā garants, lai tiem neļautu pārāk izvērsties,” intervijā “Neatkarīgajai”, komentējot pašreiz Lietuvā notiekošās parlamenta vēlēšanas, teic lietuviešu politologs Toms Dapkus.
Jaunākajā “BestBrokers” pētījumā, kurā tika aplūkotas nekustamo īpašumu cenas 62 valstīs un analizēts, cik tie ir pieejami, salīdzinot ar katras valsts vidējo algu, par uzvarētāju negaidīti kļuva valsts, kas tiek uzskatīta par vienu no dārgākajām Eiropā, raksta “postimees.ee”. Latvija Eiropas reitingā atrodas 9. vietā.
