Labas gribas koalīcijas 6. janvāra samitā Elizejas pilī Eiropas valstu līderi ar ASV un Ukrainas delegācijām apsprieda drošības garantijas Ukrainai. Trīspusēju nodomu deklarāciju par daudznacionālo miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainas teritorijā pēc pamiera un vienošanos par drošības garantijām parakstīja Francija, Lielbritānija un Ukraina.
“Pēc ticamas karadarbības pārtraukšanas” sabiedrotie īstenos miera uzturēšanas pasākumus uz sauszemes, jūrā un gaisā. Dokumentos izklāstīti pamiera uzraudzības mehānismi ASV vadībā un dažādi sabiedroto nodomi Eiropas valstu karaspēka izvietošanai Ukrainā pēc kara beigām, ar ASV atbalstu paredzot veikt Krievijas darbību monitoringu, lai novērstu apšaudes, raķešu triecienus, provokācijas un gatavošanos jaunam iebrukumam. Savukārt Eiropas valstis apņemsies sniegt atbalstu 800 000 vīru Ukrainas armijai, kamēr Labas gribas jeb “apņēmīgo koalīcijas” valstu vadītāju “Parīzes deklarācija” par drošības garantijām Ukrainai palika bez ASV paraksta, ziņoja “Reuters” un “Politico”.
Vispirms pamiers - pēc tam drošības garantijas
Parīzes samita rezultāti: ASV nepiekrīt karaspēka izvietošanai Ukrainā, iespējama tikai “apņēmīgo koalīcijas” valstu spēku klātbūtne, paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Partnervalstis, tostarp Francija un Apvienotā Karaliste, varēs nosūtīt armiju uz Ukrainu pēc karadarbības beigām. Neviena ES valsts “pašreizējā konfliktā” iejaukties neplāno. “Vispirms pamiers, tad drošības garantijas Ukrainai - un tikai pēc tam ilgtermiņa līgums ar Krieviju. Un tas nav iespējams bez Krievijas piekrišanas, no kuras mēs, iespējams, vēl esam diezgan tālu,” piebilda Mercs.
ASV atteikums, nepietiekamas garantijas un Eiropas līderu stingrās apņemšanās
“Esam parakstījuši Parīzes deklarāciju, kas atspoguļo kopīgu Eiropas un Amerikas apņemšanos sniegt drošības garantijas Ukrainai,” preses konferencē paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers: “Dokumentā paredzēta karaspēka izvietošana Ukrainā, ja tiks panākts miers (..) Šī ir svarīga mūsu stingrā apņemšanās Ukrainas ilgtermiņa atbalstam un paver ceļu tiesiskam regulējumam, lai Lielbritānijas, Francijas un sabiedroto bruņotie spēki varētu darboties Ukrainas teritorijā, nodrošinot Ukrainas gaisa un jūras telpas drošību, palīdzot atjaunot armiju (..) pamiera laikā Lielbritānijas un Francijas spēki Ukrainā uzbūvēs militārās bāzes un noliktavas Ukrainas bruņotajiem spēkiem.” Deklarācijas “Uzticamas drošības garantijas stingram un ilgstošam mieram Ukrainā” teksts publicēts Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tīmekļa vietnē.
Tomēr ASV deklarāciju neparakstīja, komentē “Politico”. Sākotnēji bijušas cerības par Vašingtonas atbalstu, bet pievienojās tikai vadošās “apņēmīgo koalīcijas” valstis, kur ASV oficiāli nepiedalās. Samitā bija klāt 27 valstu pārstāvji, to vidū Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners. Amerikāņu paraksta neesamība kļuva par galveno Parīzes samita intrigu.
“Vitkofs sociālajos tīklos ievietoja vispārīgu ierakstu “par labajiem nodomiem” un piedalījās kopīgā preses konferencē ar eiropiešiem. Visdrīzāk Kušneram un Vitkofam vienkārši nav Trampa pilnvaru kaut ko parakstīt, bet ASV valsts sekretārs Marko Rubio piedalīties nevarēja, jo aizņemts ar “Grenlandes problēmu”. Deklarāciju “apņēmīgo koalīcijas” vārdā parakstīja tikai Lielbritānijas premjers un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Mercs atkārtoti paziņoja, ka vācu karaspēks Ukrainā izvietots netiks, bet varētu tikt izvietots kādā NATO valstī Ukrainas pierobežā. Arī Itālijas premjere Džordža Meloni apstiprināja, ka karaspēku uz Ukrainu sūtīt atsakās. Makrons bilda, ka Francija varētu nosūtīt vairākus tūkstošus karavīru. “Koalīcija” kopumā vēlētos nosūtīt līdz 30 000, bet reāli 15 000-20 000 karavīru. Acīmredzot aprēķinos iekļauts arī ārpus Ukrainas izvietotais sabiedroto karaspēks,” komentē “Telegram” kanāls “artjockey”.
“Politico” iztaujātie avoti diplomātiskajās aprindās to skaidro ar ASV prezidenta administrācijas piesardzību: Vašingtona gatava atbalstīt pamiera tehnoloģisko monitoringu (sensori, droni, satelīti), taču nevēlas uzņemties saistības par kolektīvo aizsardzību vai militāro klātbūtni - atbilstoši Trampa priekšvēlēšanu solījumiem samazināt izdevumus ārvalstu konfliktos, lielāku atbildības nastu deleģējot Eiropai. Komentējot samita rezultātus, prezidents Zelenskis deklarāciju nosauca par “vēsturisku”, taču uzsvēra, ka bez pilnīgas ASV līdzdalības garantijas nebūs pietiekamas.
Savukārt Eiropas līderi cenšas pasniegt deklarāciju kā panākumu: Makrons runāja par “jaunu Eiropas atbildības ēru”, Tusks - par “signālu Maskavai”. Politisko procesu vērotāji apšauba deklarācijas praktisko nozīmi. Dokumentā nav juridiski saistošu mehānismu, kas būtu līdzvērtīgi NATO līguma 5. pantam - bez Amerikas atbalsta tā paliks tikai nodomu deklarācija.
“Maskava oficiāli neatbild, taču kuluāros avoti Krievijā dokumentu sauc par “provokāciju” un kategoriski noraida jebkādu “ārējo spēku” izvietošanu Ukrainas teritorijā,” komentē “Telegram” kanāls “День опричника”. “Parīzes samits ir noslēdzies, bet svarīgākie jautājumi nav atrisināti: vai “apņēmīgo koalīcija” kļūs par reālu atturēšanas instrumentu, vai arī Eiropa atkal nonāks “jaunākā partnera” lomā, gaidot Vašingtonas lēmumus?” Starptautiskie mediji samitu novērtēja diezgan pozitīvi, norādot, ka arī ierobežota ASV dalība ir Eiropas diplomātijas panākums. Vienošanās nosaka ASV atbildību par pamiera monitoringu ar tehniskiem līdzekļiem, bet pats svarīgākais - Vašingtona uzņemsies šķīrējtiesneša lomu, kas iezīmē ASV ārpolitiskās nostājas maiņu. Tramps to iepriekš noraidīja, nevēloties tiešu ASV iesaistīšanos pamiera uzraudzībā pēc kara beigām. Taču, neskatoties uz “pozīciju konverģenci” un “ievērojamu izrāvienu”, patiesais rezultāts patiesībā ir vārdi, memorandi, nodomu deklarācijas utt. Turklāt ar to visvairāk neapmierināts ir pats Tramps: laikraksts “The Financial Times” ziņoja, ka ASV un Ukrainas prezidenti pieprasa, lai eiropieši savas saistības precizētu, bet viņi to darīt nesteidzas.
ASV miera plāna apspriešana un Kremļa atbildes Decembra sākumā Putins Kremlī uzņēma amerikāņu delegāciju. Puses apsprieda ASV ierosinātās iniciatīvas būtību, taču kompromisu rast nespēja. Putins apgalvoja, ka Vašingtona sadalīja sākotnējā plāna 27 punktus četrās paketēs un ierosināja apspriest katru no tiem atsevišķi. Dažas dienas vēlāk Berlīnē notika ASV un Ukrainas pārstāvju tikšanās, par ko Putins tika informēts ar sava pilnvarotā pārstāvja “investīciju un ekonomiskās sadarbības jautājumos ar ārvalstīm” Kirila Dmitrijeva starpniecību. Decembra beigās Donalds Tramps Floridā tikās ar Volodimiru Zelenski un pēc sarunām paziņoja, ka panākta savstarpēja sapratne “95 procentos jautājumu”. Pēc tam Amerikas prezidentam notika telefonsaruna ar “Kremļa kolēģi”, kuras laikā Putins informēja par “Ukrainas mēģinājumu uzbrukt viņa rezidencei Valdajā”. Putina palīgs Jurijs Ušakovs paziņoja: sarunas laikā Baltā nama vadītājs atzina, ka mainījis pieeju sadarbībai ar Zelenski, savukārt Kremļa Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs precizēja, ka Maskava “pēc Kijivas rīcības” pārskatīs sarunu pozīcijas. Putina pilnvarotais Kirils Dmitrijevs “apņēmīgo koalīcijas” samita laikā atradās Parīzē un 7. janvārī tikās ar Vitkofu un Kušneru, lai apspriestu ASV miera plānu Ukrainā, “atsaucoties uz informētiem avotiem”, vēstīja “Axios”. “Baltais nams vēlas no Vladimira Putina “skaidru atbildi” ASV priekšlikumiem konflikta risināšanai,” teikts publikācijā. Pēc samita Vitkofs viņam iesniedza saskaņoto miera plānu. Putins atbildēja: 9. janvārī Krievija ar “Orešņik” raķetēm apšaudīja gāzes krātuvi netālu no Ļvivas.
“Apņēmīgo koalīcijai” jābūt reālam spēkam
“Lai tiktu galā ar Krieviju, “apņēmīgo koalīcijai” jābūt spēcīgai,” bijušā ASV armijas komandiera Eiropā Bena Hodžesa brīdinājumu citē “The Guardian”. “Veiksmīgai Krievijas atturēšanai no pēckara pamiera pārkāpšanas britu-franču stabilizācijas spēkiem Ukrainā būtu nepieciešami tūkstošiem karavīru.” Hodžess piebilda, ka daudznacionālajiem spēkiem jābūt pietiekami spēcīgiem, lai tiktu galā ar Kremļa organizētām provokācijām. “Apņēmīgo koalīcijai” jābūt reālam spēkam, kam ļauts reaģēt nekavējoties un atbildēt uz jebkādiem pārkāpumiem. “Virsnieki frontē nevar piezvanīt uz Parīzi vai Londonu, lai uzzinātu, kā rīkoties ar kārtējo Krievijas dronu (..) Ikviens, kurš tic, ka Krievija ievēros jebkādas vienošanās, nedzīvo realitātē (..) Lielbritānijas un Francijas karavīriem jāaizstāvas pret bezpilota lidaparātu un citiem uzbrukumiem, jo ļoti iespējams, ka Krievija nekavējoties pārbaudīs sabiedroto reaģēšanas spējas,” piebilda Hodžess.
Kāds ir Eiropas aprēķins? “Deklarācija ir eiropiešu un Zelenska sarunu stratēģijas kulminācijas brīdis: ja Tramps vēlas mieru, bet neizprot Ukrainas notikumu cēloņsakarības un Putina patiesos mērķus, uzskatot, ka rezultātus var sasniegt ar klaju spēka spiedienu un saukļiem, tad jāizvēlas cits ceļš un jāpielabina - lai nevainotu Ukrainu par sarunu izgāšanos. Kamēr koalīcijas un mierizlīguma plāna priekšlikumi iesniegti amerikāņiem, “sarunu bumba” ir Putina pusē, kurš, protams, visas iniciatīvas noraidīs,” komentē “Telegram” kanāls “Воля/Volya”. “Izturoties pret ASV prezidentu Donaldu Trampu kā ārprātīgo, kuram sabiedrotie spiesti nepārtraukti piekrist un māt ar galvu, turpinot kārtot lietas pēc saviem ieskatiem, Ukrainai un Eiropai ir izdevies atturēt Baltā nama administrāciju no patiesi nesaprātīgiem soļiem, piemēram, izbeigt dalību NATO vai izvest ASV karaspēku no Eiropas, taču stratēģiski rezultāts, visticamāk, sasniegts netiks. Tramps kārtējo reizi aizsūtīs Vitkofu vizītē pie Putina pārrakstīt Eiropas un Ukrainas priekšlikumus, vainojot “koalīciju” un Zelenski. Vienlaikus Tramps pilnā nopietnībā apsver Grenlandes aneksiju, draudot ar militāru iejaukšanos vai ekonomisku spiedienu Dānijai, ieskaitot tās sabiedrotos ES un NATO.” Savā vārdā nosauktajā sociālo mediju kontā Tramps kārtējo reizi demonstrēja spēju radīt haosu, paziņojot, ka “mēs ar NATO būsim vienmēr, pat ja viņi (eiropieši?) kopā ar mums nebūs”, un apvainojās uz Norvēģiju par nesaņemto Nobela prēmiju pēc “astoņiem kariem, kurus novērsis personīgi”. Visticamāk, ka tuvākajā laikā Tramps pievērsīsies Grenlandei, “mēģinot iekarot Dānijas teritoriju ar pārliecināšanu, draudiem, lielu darījumu piedāvājumiem un spiedienu, ieskaitot Dānijas sabiedrotos Eiropas Savienībā un NATO”.
Sarunu apburtais loks Sarunu dalībnieki nonākuši apburtā lokā: eiropieši vēlas, lai ASV “garantētu viņu garantijas”, jo viņi paši tās izpildīt nespēj un baidās par sekām, savukārt ASV neko papildus garantēt nevēlas un gaida, kad garantijas tiks precizētas, raksta “artjockey”. Galvenais jautājums ir Krievijas nostāja, jo nav skaidrs, vai Putins piekritīs “galīgajām garantijām”, kas jāredz, bet to nav. Kremlis vienmēr uzstājis, ka rietumvalstu karaspēka izvietošana Ukrainā Maskavai ir “sarkanā līnija”, taču, zinot Putina manipulācijas ar “līnijām”, tas nenozīmē, ka Krievijas diktators no darījuma atteiksies. Ja Rietumu sabiedroto karaspēks tiks izvietots relatīvi nelielā skaitā tikai Ukrainas rietumos, nebūvējot militārās bāzes un bez smagās kaujas tehnikas, un ar ierobežotu uzturēšanās laiku, tad arī Kremlis var šādus nosacījumus apsvērt. Ja puses patiesi vēlas panākt mieru, tās atradīs kompromisus, bet ja nevēlas - vienmēr atradīs attaisnojumus. Šī tikšanās noteikti nav pēdējā - lai gan Tramps pakāpeniski savu nostāju mīkstina, plāna joprojām nav. Sarunas var turpināties bezgalīgi, parakstot kārtējos memorandus un demonstrējot “ievērojamu progresu”. Makrons jau paguva izteikties, ka “runās ar Putinu tuvākajā laikā (..) Par ko viņi tur runās, joprojām nav skaidrs, taču, ja Eiropa vēlas panākt mieru, tas jādara ātri, pirms Tramps ieņem Grenlandi, jo tas varētu ievērojami ietekmēt ASV un ES nostāju Ukrainas jautājumā un ASV garantijas”, rezumē kanāls.
Eiropai nav laika: Trampa ārpolitika var izprovocēt Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs
Eiropas valstu un īpaši “apņēmīgo koalīcijas" dalībvalstu nostāja Grenlandes jautājumā var izšķirt arī Krievijas un Putina turpmāko rīcību un lēmumus Baltijas valstu virzienā. Ja Eiropa neatbalstīs Dāniju, Putins to uzskatīs par iespēju - “zaļo gaismu” iebrukumam Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
“Ja tas nenotiks un Tramps paliks bez Grenlandes, tas būs smags trieciens aliansei un var to sagraut, apgalvo NATO vadības pārstāvji. Gluži tāpat kā Grenlandes aneksija,” komentē “Воля/Volya”.
“Abos gadījumos ASV un Eiropas konfliktu Putins uzskatīs par iespēju iebrukumam Baltijas valstīs.
Ja Francija, Lielbritānija, Vācija, Polija, Zviedrija, Somija, Itālija, Čehija un Baltijas valstis līdz martam nevirzīsies uz priekšu jautājumā par jaunas militārās alianses izveidi, tad Eiropa līdz vasaras sākumam atbilstoši Putina plāniem var saņemt karu. Iespējams scenārijs, kad NATO uz iebrukumu Baltijā nereaģēs, jo vadošās Eiropas valstis bez ASV atbalsta nolems nevis karot, bet sarunāties ar Putinu, bet apmaiņā pret mieru tām tiks piedāvāts pārtraukt atbalstu Ukrainai. Un pēc Ukrainas Putins dosies tālāk. Eiropai atlicis ļoti maz laika sarunām ar impulsīvo ASV līderi,” rezumē kanāls.
