Tā kā miers joprojām nav panākts, Ukraina vēl nav izlēmusi, kad pēc miera iestāšanās tiks rīkotas valsts prezidenta vēlēšanas. Tikmēr Vladimirs Putins pieprasa ne tikai vēlēšanas Ukrainā, bet arī uzstāj, ka vēlēšanās jāpiedalās Krievijā dzīvojošajiem 5–10 miljoniem ukraiņu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kategoriski noraidījis šo iespēju. ASV valdības finansētais medijs “Radio Brīvība” aptaujājis ekspertus, kuri apgalvo, ka Krievija šo faktoru varētu izmantot, lai veiktu masveida krāpšanos vēlēšanās ar mērķi ietekmēt rezultātus.
Kā norāda “Radio Brīvība”, Vladimirs Putins ideju par tiesībām ukraiņiem balsot Krievijā Ukrainas vēlēšanās - ja tādas notiktu - formulēja jau 2025. gada 19. decembrī. "Ir viens jautājums, ko mēs nevaram ignorēt. Proti, Krievijas Federācijā dzīvo miljoniem Ukrainas pilsoņu. Saskaņā ar dažādām aplēsēm, balsstiesības ir no pieciem līdz desmit miljoniem. Un, ja vēlēšanas notiks, tad mums ir tiesības pieprasīt, lai tie, kas tās organizē, piešķirtu ukraiņiem, kuri pašlaik dzīvo Krievijā, tiesības balsot Krievijas Federācijā," sacīja Putins savā ikgadējā preses konferencē.
Pērnā gada beigās līdzīgu paziņojumu sniedza Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. "Kijivas vadībai ir jāsaņem mandāts miera līgumu parakstīšanai. To var panākt tikai ar vēlēšanām, caurspīdīgu un godīgu vēlēšanu kampaņu, kurā piedalās visi ieinteresētie politiskie spēki. Mums beidzot ir jādod Ukrainas tautai iespēja noteikt savu likteni, tostarp milzīgajam skaitam tās pārstāvju, kas dzīvo Krievijā," 30. decembrī intervijā valsts ziņu aģentūrai “Rossija Segodņa” sacīja Lavrovs.
Maskavas motīvi
Iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atsaucoties uz Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta datiem, paziņoja, ka Maskava ir pārņemta ar ideju, ka ukraiņiem, kas dzīvo pagaidu okupētajās teritorijās (POT) un Krievijas Federācijā, būtu jābalso iespējamās vēlēšanās.
"Kāpēc viņi to dara? Mērķis ir aktualizēt jautājumu par to, ka tur (POT un Krievijas Federācijā) dzīvo liels skaits cilvēku un ka viņiem ir tiesības balsot, un ja viņiem tās tiks liegtas, lai Krievija pēc tam varētu apgalvot, ka ir pamats šīs vēlēšanas neatzīt," Zelenskis sacīja žurnālistiem Kijivā 27. decembrī.
Kāpēc balsošana Krievijā varētu būt problēma Ukrainai?
Pirmkārt, tā ir valsts, kas veic agresiju pret Ukrainu. Otrkārt, kā norāda “Radio Brīvība” avoti, Krievijā nebūs iespējams veikt vēlēšanu kampaņu, jo situāciju tur pilnībā kontrolē varas iestādes un sabiedrību spēcīgi ietekmē propaganda.
"Kā Ukraina, kas karo ar Krieviju, var organizēt vēlēšanu iecirkņus Krievijas teritorijā? Galu galā, cilvēki parasti balso vēstniecībās un konsulātos. Teorētiski, protams, neitrāla valsts, piemēram, Turcija, varētu piedāvāt atvērt vēlēšanu iecirkņus savos konsulātos. Taču ir milzum daudz tehnisku problēmu, kuru risināšanas veids nav skaidrs," intervijā “Radio Brīvība” sacīja krievu politologs Abass Galjamovs.
"Ukrainas balsojuma organizēšana Krievijā nav iespējama. Un Ukraina uz to uzstās. Un Putinam tas būs iegansts paziņot, ka Krievija nav apmierināta ar šīm vēlēšanām, ka tās nav īstas, negodīgas vēlēšanas. Tātad izrādās, ka Putina prasība patiesībā ir vairāk vai mazāk leģitīms veids, kā izjaukt vēlēšanas Ukrainā," piebilst Galjamovs.
Cik ukraiņu ir Krievijā?
Putins runā par "pieciem līdz desmit miljoniem" ukraiņu Krievijā. Tas acīmredzami attiecas uz Ukrainas pilsoņiem, kuri teorētiski varētu balsot.
Saskaņā ar 1989. gada padomju tautas skaitīšanas datiem, Krievijā dzīvoja gandrīz 4,4 miljoni ukraiņu. Vairāk nekā puse ukraiņu diasporas dzīvoja Maskavā un Maskavas apgabalā, Krasnodaras un Rostovas apgabalos, Tjumeņas un Primorskas novados. Ukraiņu kopiena kopā ar tatāriem bija viena no divām lielākajām etniskajām minoritātēm Krievijas Federācijā.
Tomēr laika gaitā ukraiņu skaits samazinājās. Ukrainas Ārlietu ministrijas minētais oficiālais skaitlis pirms iebrukuma bija 1,93 miljoni tā saukto ārzemju ukraiņu Krievijā. Tie pārsvarā bija etniskie ukraiņi, kas bija Krievijas pilsoņi un nepiedalījās Ukrainas vēlēšanās.
Krievijā sistemātiski tika pārkāptas ukraiņu kopienas tiesības. Daudzi aktīvisti tika pakļauti spiedienam, sabiedriskās organizācijas, svētdienas skolas un kultūras biedrības tika slēgtas. Daži aktīvisti pat tika ieslodzīti. 2012. gadā tika slēgta lielākā organizācija - Krievijas Ukraiņu asociācija. Tās vadītāji faktiski bija spiesti pamest Krievijas Federāciju - daži pārcēlās uz Ukrainu, citi uz Kanādu vai citām valstīm, bet vēl citi pārtrauca jebkādu sabiedrisko darbību.
Krievijai bija arī viesstrādnieki no Ukrainas. Sākoties konfliktam Donbasā 2014. gadā, daži Ukrainas pilsoņi pameta kara plosīto reģionu un devās uz Krieviju. Kad 2022. gada februārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums, arī daži Ukrainas pilsoņi devās uz Krieviju: dažiem tur bija radinieki, citiem bija loģistiski vieglāk doties uz Krieviju, bet citiem tā bija politiska izvēle.
"Mēs uz viņiem neizdarījām spiedienu, bet viņu cilvēciskā izvēle - kurp doties ar ģimenēm - nekavējoties nozīmē viņu nākotnes [politisko] izvēli," intervijā “Radio Brīvība” sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko.
"Ukrainas pilsoņi var balsot. Krievijā nav pat desmitās daļas no 5-10 miljoniem vai pat simtās daļas. Un kur viņi balsos? Tās ir pilnīgas muļķības. Krievijā šobrīd nav aktīvas ukraiņu kopienas. Organizācijas vai nu pašas aiziet, vai tiek likvidētas. Tikai nedaudzas organizācijas paliek likumīgi reģistrētas. Visi ir apklusuši," “Radio Brīvība” pastāstīja Valērijs Semeņenko, viens no 2012. gadā aizliegtās Krievijas Ukraiņu asociācijas līderiem. Pēc kratīšanas savā Maskavas dzīvoklī Semeņenko 2023. gadā bija spiests pamest Krieviju un tagad dzīvo Dņipro.
"Nu, pirmkārt, šis skaitlis - 10 miljoni - ir fantastisks skaitlis. Tas acīmredzami ir vismaz desmit reizes pārspīlēts. Bet viņi šo skaitli paaugstina, lai sagatavotu scenāriju, kurā Krievija atzītu Ukrainas vēlēšanas par nelikumīgām," intervijā “Radio Brīvība” sacīja Ukrainas Vēlētāju komitejas priekšsēdētājs Oleksijs Košeļs.
Ne pirmo reizi
Šī nav pirmā reize, kad Krievija ir mēģinājusi izmantot noteikta skaita Ukrainas pilsoņu klātbūtni savā teritorijā, lai ietekmētu Ukrainas vēlēšanu rezultātus. 2004. gada rudenī, kad Viktors Juščenko un Viktors Janukovičs cīnījās par prezidenta amatu, bija skaidrs, ka kandidātiem ir aptuveni vienādas izredzes. Pēc mēģinājuma viltot vēlēšanu otrās kārtas rezultātus Ukrainā sākās "Oranžā revolūcija". Otrajā balsošanas kārtā uzvarēja prorietumnieciskais kandidāts Viktors Juščenko.
Salīdzinājumam, 2004. gadā kopumā tika atvērti 228 vēlēšanu iecirkņi 68 valstīs. Krievija vēlējās atvērt desmitiem, ja ne simtiem vēlēšanu iecirkņu savā teritorijā. Galu galā Ukraina atvēra vēlēšanu iecirkņus savā vēstniecībā Maskavā, kā arī konsulātus Sanktpēterburgā, Novosibirskā, Vladivostokā un vairākās citās Krievijas pilsētās.
Kaut kas līdzīgs notiek arī tagad - ar būtisku atšķirību, ka pirmajā plaša mēroga agresijas dienā 2022. gada 24. februārī Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju, lai gan atstāja tur vairākus konsulātus savu pilsoņu atbalstam.
Problēmas ne tikai Krievijā
Jebkurā gadījumā Kijevai joprojām būs jārisina jautājums par vairākām vēlētāju kategorijām. Pirmkārt, ir militārpersonas, īpaši tās, kas atrodas frontes līnijā, kur ir nepieciešamas stingras drošības un neuzbrukšanas garantijas no Krievijas puses. Otrkārt, pastāv ievērojama iekšzemē pārvietoto personu kategorija. Turklāt ir ļoti liela Ukrainas pilsoņu kategorija, kas kļuvuši par bēgļiem, galvenokārt Eiropas valstīs.
"Mums ir jārada apstākļi, lai ukraiņi ārzemēs varētu balsot, jo mums tur ir tikai simbolisks vēlēšanu iecirkņu skaits, un 95 procenti cilvēku vienkārši nevarēs balsot fiziski vai tehniski. Tāpēc mums tas ir jārisina, jo šīs vēlēšanas būs skaidrs demokrātisko standartu ievērošanas apliecinājums, un ir svarīgi, lai tās noritētu nevainojami," saka Oleksijs Košels, runājot par ukraiņu bēgļu balsošanu ārzemēs.
Vicepremjerministrs Mihailo Fjodorovs ierosināja elektronisko balsošanu kā iespēju, piemēram, izmantojot lietotni "Diya". Pašlaik tiek pētītas arī citas iespējas.
Ja Ukrainā tagad tiešām notiks vēlēšanas, nebūs nekādu izredžu, ka uzvarēs prokrievisks kandidāts.
Vēl ir nedaudz pāragri par visu šo domāt, jo karš joprojām ir karstā fāzē un pamiers vēl nav panākts. Tomēr Ukrainas parlamentā jau ir izveidota darba grupa, lai izpētītu veidus, kā grozīt likumdošanu, lai beidzot organizētu prezidenta vēlēšanas. Pēc Zelenska teiktā, šīs vēlēšanas notiks četrus līdz sešus mēnešus pēc miera panākšanas.
"Ja Ukrainā tagad patiešām notiktu vēlēšanas, nebūtu nekādas iespējas uzvarēt prokrieviskam kandidātam. Vai nu uzvarētu pats Zelenskis, nostiprinot savu leģitimitāti, nodrošinot sev jaunu mandātu, vai arī uzvarētu kāds cits antikrievisks, antiputinisks politiķis, piemēram, [Valērijs] Zalužnijs," saka politologs Abass Galjamovs.
Viņš piebilst: "Un pēc vēlēšanām valstij būs jauns līderis. Protams, Putinam tas nav vajadzīgs, un viņš cenšas radīt kaudzi problēmu, lai no šīm vēlēšanām nekas nesanāktu. Arguments, ka Krievijā ir bariņš ukraiņu un lai viņi arī piedalās vēlēšanās, ir tieši kategorijā "ej tur, nezin kur, atved to, nezin ko"."
