Krievijas kodoldraudi neliedz ASV un Eiropai vienoties par atbalstu Maskavas–Kijivas miera līgumam un “daudzpakāpju rīcības plānam” pamiera pārkāpuma gadījumā no Krievijas puses. Jautājums – vai plāns aizstās Ukrainas dalību NATO un alianses līguma 5. pantu?
Atbilstoši plānam, jau pēc pirmā pamiera nosacījumu pārkāpuma sekos Ukrainas sabiedroto diplomātisks brīdinājums Krievijai un Ukrainas bruņoto spēku atbilde 24 stundu laikā. Ja pārkāpumi turpināsies, otrajā posmā iesaistīsies Eiropas valstu, Lielbritānijas, Norvēģijas, Islandes un Turcijas koalīcijas spēki. Liela mēroga uzbrukuma gadījumā 72 stundu laikā pēc pirmā incidenta sekos “koordinēta militāra atbilde” ar ASV bruņoto spēku dalību, ziņo britu laikraksts “Financial Times”.
Plāns iepriekš apspriests decembra miera sarunu laikā Parīzē, 3. janvārī Kijivā un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā Baltajā namā.
ASV piedāvā nodrošināt frontes līnijas monitoringu, Lielbritānija un Francija - izvietot karaspēku un piegādāt bruņojumu ASV drošības garantiju ietvaros. Ukraina norāda uz Krievijas atkārtotiem iepriekšējo vienošanos pārkāpumiem, ieskaitot Minskas vienošanos, kas beidzās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu 2022. gadā. Zelenskis paziņoja, ka vienošanās par drošības garantijām ir sagatavotas un gaida apstiprinājumu par parakstīšanas vietu un laiku. Tomēr detaļas joprojām nav skaidras, un drošības garantijām vajadzīgs stabils pamiers.
Baltais nams skaidri pateicis, ka drošības garantijas Ukrainai iespējamas tikai pēc miera līguma noslēgšanas, kas, visticamāk, paredz Donbasa teritoriju nodošanu Krievijai. Lai ASV prezidents Donalds Tramps piekristu un tās parakstītu, Kijivai būs jāpiekāpjas un jāizved bruņotie spēki no Donbasa, liecina medijiem nopludinātā Trampa administrācijas informācija. Savukārt Maskava garantijas, pamieru un Rietumu sabiedroto karaspēka izvietošanu Ukrainā noraida, kamēr nav panākta “visaptveroša vienošanās”.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite: “Tiklīdz tiks noslēgts miera līgums, nekavējoties parādīsies to alianses valstu bruņotie spēki, lidmašīnas un atbalsts jūrā, kas piekritušas spēku izvietošanai.”
Līdz ar to plāns būtībā ir identisks Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā izklāstītajām procedūrām, bet jautājumam par Ukrainas pievienošanos NATO tik lielas nozīmes vairs nebūs.
Tomēr svarīgākais jautājums ir plāna izpilde. Iespējams, ka Kijiva tiešām par šādu plānu ar Rietumu sabiedrotajiem vienojās, tomēr politisko procesu vērotājus māc šaubas par Eiropas Savienības, Lielbritānijas un jo īpaši ASV līderu gatavību to īstenot, jo tas var beigties ar pilna mēroga Krievijas un NATO karu. Ukraina pēc Krievijas energocīda ir tuvu humānai katastrofai. Izskan arvien vairāk aicinājumu atteikties no teritorijām, bet vai prezidents Zelenskis piekritīs? Konsultāciju laikā ar Vašingtonu Kijiva to noraidīja. Turklāt Maskava vairākkārt uzsvērusi, ka teritoriju jautājums nebūt nav vienīgais klupšanas akmens Krievijas - Ukrainas sarunās.
Kremlis sūkstās par Baltajam namam piespēlētajiem miera līguma špikeriem
Ironiski, ka sākotnējo Ukrainas miera plāna versiju 2025. gada novembra beigās ASV saņēma no Putina pilnvarotā sarunu vedēja Kirila Dmitrijeva. “Bloomberg” nopludinātajā skandalozajā 29. oktobra telefonsarunas stenogrammā izlasāmi Dmitrijeva skaidrojumi Putina palīgam Jurijam Ušakovam: “Mēs vienkārši uztaisīsim šo dokumentu no mūsu pozīcijas skatupunkta, un es to atdošu, paskaidrojot, ka tas viss ir neformāli. Bet viņi lai to uztaisa kā savējo. Bet es nedomāju, ka viņi paņems tieši mūsu versiju, bet vismaz kaut ko pēc iespējas līdzīgu.” Dmitrijevs piedāvāja iesniegt Kremļa “miera plānu” Trampa īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam, lai Trampa pārstāvis to varētu pārrakstīt un ASV prezidentam pasniegt kā savu. No sarunas tapa skaidrs, ka Ušakovs bija manāmi satraucies, jo Vitkofs Kremļa plānu varot patvaļīgi mainīt un Krievijas prasības nepareizi interpretēt, iepriekš nesaskaņojot ar Kremli. Dmitrijevs apgalvoja, ka viņš liks Vitkofam visu darīt precīzi, kā plānots, un ka viss tiks “izdarīts ļoti rūpīgi”. Ušakovs tobrīd iebilda: “Tur jau tā lieta, viņi varbūt to nepaņems, bet beigās pateiks, ka ar mums tika panākta vienošanās. Lūk par ko baidos.” Un tieši tā arī notika, secina “Telegram” kanāls “Московская прачечная”.
Pēc tam ASV pārstāvji sarīkoja vairākas atsevišķas konsultāciju kārtas ar Maskavu un Kijivu. Jaunāko 20 punktu miera plāna versiju Putinam iesniedza ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, plāna grozījumu autors Džareds Kušners un ASV Federālā iepirkumu dienesta komisārs Džošs Grīnbaums. “Kijivas, ES un ASV izstrādātās Ukrainas drošības garantijas vēl neviens ar Krievijas pusi nav saskaņojis,” komentārā Kremļa televīzijas “Pirmajam kanālam” sūkstījās Ušakovs.
Savukārt Putina, Ušakova un Dmitrijeva 22. janvāra tikšanās ar amerikāņu delegāciju Kremlī rezultāts bija Kremļa paziņojums: Krievija turpinās konsekventi īstenot “speciālās militārās operācijas mērķus”, kamēr Kušners, Vitkofs un Grīnbaums (tagad arī Trampa jaunizveidotās Miera padomes izpildkomitejas vecākais padomnieks) saspringtās sarunās aizvadīja četras stundas. Krievija pieprasīja sniegt drošības garantijas ne vien Kijivai, bet arī Maskavai un teritoriālā jautājuma risinājumu “Ankoridžas samita garā”. ASV pārstāvji ieradās, lai saskaņotu vismaz 10 iepriekš ar Ukrainu un Eiropas valstu sabiedrotajiem apspriestos miera līguma dokumentus un panāktu oficiālu vienošanos par Krievijas dalību 23. janvāra trīspusējās sarunās Apvienotajos Arābu Emirātos. Kremlis uz Abū Dabī nosūtīja militārpersonu delegāciju Krievijas ģenerālštāba priekšnieka vietnieka un militārā izlūkdienesta (GRU) priekšnieka Igora Kostjukova vadībā. Taču 1. februārī ieplānotā kārtējā trīspusējo sarunu kārta tika atcelta, nākamo plānojot 4. un 5. februārī. Kremlis aizbildinājās ar “sarunu dalībnieku tikšanos grafiku pārklāšanos”.
Putina vārtu rūme
Politologs un publicists Vladimirs Pastuhovs: “Fakti ir spītīga lieta. ASV prezidenta Džo Baidena laikos Maskava pat tuvu nevarēja atļauties rīcību, par ko Vašingtona “spēcīgā” Trampa vadībā tagad piever acis.” Tiklīdz kļuva skaidrs, ka Putina “zibenskarš” Ukrainā cietis neveiksmi, par svarīgāko kļuva Ukrainas enerģētikas sistēmas un dzelzceļa loģistikas ievainojamība. Kāpēc Putins uzreiz neuzbruka Ukrainas tiltiem un dzelzceļiem? Daudzie “strelkovi” un “dugini” toreiz atklāti jautāja par to pašu. “Tagad mums ir atbilde: Putins gaidīja Trampu. Bez Trampa viņam nebija pārliecības, ka varētu izsprukt nesodīts par Ukrainas energocīdu un miljons iedzīvotāju pilsētu masveida apšaudēm ar ballistiskajām raķetēm. Tagad viņam tāda pārliecība ir. Ar visām savām darbībām un labajiem nodomiem Tramps nepārtraukti mudināja Putinu uz teroru, jo radīja pārliecību, ka Amerika neatbildēs. Pēc Trampa “otrās frontes” atklāšanas - konflikta ar Eiropu - kļuva skaidrs, ka arī no turienes atbildes nebūs. Ankoridžā Tramps faktiski atstāja Zelenski vienu pašu ar Putinu tumšajā vārtu rūmē, kur vēl no jaunības laikiem Kremļa diktators jūtas mentāli vislabāk un atbilstoši uzvedas. Tāpat kā Krievija - metodiski iznīcinot pašlaik Ukrainas neaizsargāto civilo infrastruktūru, četru gadu laikā nespējot gūt pārākumus frontē.”
Ko dara Eiropa?
Krievija izziņoja dažas formālas piekāpšanās. Piemēram, ka ir gatava ziedot Miera padomei miljardu ASV dolāru no iesaldētajiem Krievijas aktīviem un atlikušos līdzekļus izmantot Putina agresijas sagrauto teritoriju atjaunošanai. Protams, ka Kremlis runā par Ukrainas okupētajām teritorijām, taču ASV netiešu reparāciju veidā var pieprasīt piešķirt līdzekļus arī Ukrainai.
Tomēr vienošanās ar ASV ir tikai puse no uzvaras. Eiropas Savienība apņēmusies uzsākt cīņu ar Putina režīmu. 22. janvārī ES piešķīra pirmos 10 miljonus eiro īpaša starptautiska tribunāla izveidei Krievijas agresijas akta un kara noziegumu Ukrainā izmeklēšanai. Izskanēja pat aicinājumi izveidot Eiropas armiju ārpus NATO, kas gan ātri tika noraidīti. ES diplomātijas vadītāja Kaja Kallasa 2. februārī drošības konferencē Norvēģijā brīdināja, ka aicinājumi izveidot Eiropas mēroga armiju atsevišķi no NATO varētu būt ārkārtīgi bīstami. 26. janvārī Eiropas Parlamentā Marks Rite deputātiem atgādināja, ka bez NATO Eiropa sevi aizsargāt nespēj: “Ja kāds šeit atkal domā, ka Eiropa var sevi aizstāvēt bez ASV - turpiniet sapņot. Jūs to nevarat.”
Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena saņēma netiešus pārmetumus par ES dalībvalstu gatavošanos iespējamam karam ar Krieviju. “Cerībā līdz 2030. gadam sagatavot dalībvalstis karam ar Krieviju fon der Leiena iniciējusi parādsaistību atvieglojumus ar mērķi panākt papildu finansējumu aizsardzības izdevumiem 650 miljardu eiro apmērā,” teikts britu laikraksta “The Telegraph” publikācijā. “Jo vairāk ASV un ES attālināsies, jo grūtāk būs parakstīt miera līgumu,” secina “Telegram” kanāls “Русский декаданс”.
Uzticība ASV drošības garantijām Eiropā ir būtiski sarukusi. Eiropa arvien vairāk apzinās, ka gadu desmitiem ierastais drošības modelis un ASV aizbildniecība vairs neko negarantē, un sāk meklēt risinājumus Kijivas drošības un kaujas spēju stiprināšanai, izveidojot Labas gribas koalīciju.
“Ukrainas aizsardzības spējām jākļūst par Krievijas ilgtermiņa atturēšanas pamatu,” žurnāla “Foreign Affairs” publikācijā skaidro Kārnegija fonda Eiropas programmas eksperti Ēriks Čiaramella un Sofija Beša. Trampa administrācijas neprognozējamās rīcības dēļ ASV drošības garantijas joprojām ir neskaidras. Eiropa atzīst, ka par Ukrainu jāuzņemas atbildība ilgtermiņā - bruņojuma piegādēm un armijas modernizāciju, investīcijām aizsardzībā un tehnoloģijās, militāro apmācību un sadarbību izlūkošanā. Kaut vai sekojot fon der Leienas paziņojumam, ka Ukrainai jākļūst par “tērauda dzeloņcūku” - valsti, ko Krievija ar militāru agresiju “sagremot” nespēs.
NATO - Krievijas kara scenārijs
Krievija sāks karu ar NATO pēc diviem gadiem, intervijā britu laikrakstam “The Times” paziņoja Bundesvēra ģenerālleitnants, Vācijas Bruņoto spēku Atbalsta pavēlniecības komandieris Džeralds Funke. Ģenerālis paredz, ka karš ar Krieviju būs grūts: “Kamēr Afganistānā man bija diemžēl liels, bet pārvaldāms ievainoto skaits, tagad man jāgatavojas potenciāli tūkstošiem cietušo karavīru dienā. Ar pieciem kara hospitāļiem 1800 ievainotajiem noteikti nepietiks - būs jāizmanto civilās slimnīcas.” Tāpēc Bundesvērs sadarbībā ar Veselības ministriju sadalījuši Vācijas slimnīcas četros sektoros, kas kara laikā tiks rezervētas ievainotajiem. Funke prognozē, ka Krievijas armija uzsāks “pilna mēroga agresīvu karu pret NATO un 5000 vīru liela Bundesvēra mehanizētā brigāde uzbruks Krievijas karaspēkam no Lietuvas teritorijas (..) Pēc tam dažu dienu laikā Austrumu frontē paredzēts izvietot 15 000 karavīru lielus ātrās reaģēšanas spēkus, kas tiks pakļauti sabotāžai, kiberuzbrukumiem un, iespējams, tāla darbības rādiusa raķešu triecieniem.”
Kremļa propagandisti Džeralda Funkes interviju izmantoja, lai atgādinātu par Kremļa kodoldraudiem. “Scenārijs paredz konvencionālu karu, kur NATO ir lielas priekšrocības. Savukārt Krievija savu kaujas potenciālu ar aliansi spēj izlīdzināt tikai ar kodolieročiem. Vācu ģenerāļa aprēķins par karu ar Krieviju, izmantojot konvencionālo bruņojumu, liek apšaubīt Krievijas kodolatturēšanas spēju pietiekamību - gan stratēģiskā, gan reģionālā līmenī. Ir vairākkārt uzsvērts, ka jauns Lielais karš Eiropā nav iepriekš paredzams un kara draudus var novērst tikai Krievijas kodolfaktors. Ir jāatjauno kodolkara bailes Amerikas un Eiropas elites vidū,” savā “Telegram” kanālā raksta Jeļena Paņina, Krievijas Starptautisko politisko un ekonomisko stratēģiju institūta (РУССТРАТ) direktore.
Putins janvāra vidū pieprasīja specdienestiem informāciju un prognozes par Krievijas un Eiropas pilna mēroga kara iespējamību tuvākajā nākotnē, komentē “Telegram” kanāls “Insider-T”. “Pats Putins šādus draudus neuzskata par reāliem un eskalāciju neapsver, ziņo “informēti avoti”. Tomēr, ņemot vērā rietumvalstu agresīvo noskaņojumu, jāizvērtē visi iespējamie scenāriji.”
“Nākamo trīs līdz četru gadu laikā Maskavas un Briseles militāras sadursmes risks ir 50-60% robežās,” šādu Kremļa informāciju, atsaucoties uz Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) “operatīvajiem datiem”, pludina “Insider-T”.
“Taču šī varbūtība varētu mazināties, ja Eiropa nonāks konfrontācijā ar ASV, piemēram, Grenlandes jautājumā. Tā būs Krievijas iespēja: ja Tramps nopietni konfliktēs ar Franciju, Vāciju un Lielbritāniju, tām noteikti neatliks laika Krievijai. Taču, pazīstot Trampu, uz šo faktoru pārāk paļauties nevajadzētu,” apgalvo “avoti izlūkdienestos”. Paredzams, ka jau tuvākajā laikā šī būs galvenā diskusiju tēma paplašinātajā Krievijas Drošības padomes sanāksmē.
Vai Krievijas armiju gatavo iebrukumam Baltijā?
“Krievijas Ļeņingradas kara apgabals kļuvis par placdarmu jaunu militāru formējumu komplektācijai potenciālam iebrukumam Baltijas valstīs, bet karaspēka grupa “Ziemeļi” (ГВ “Север”) kaujas Ukrainas Sumu un Harkivas apgabalos izmanto kā apmācību poligonu iebrukumam Baltijā,” raksta “Telegram” kanāls “Воля/Volya”. “2025. gadā uz KF Bruņoto spēku 44. armijas korpusa bāzes Karēlijā tika veidotas jaunas motorizētās strēlnieku divīzijas. 2026. gada pirmajā ceturksnī uz 11. un 14. armijas korpusu bāzes Kaļiņingradas un Murmanskas apgabalos tiks veidotas jaunas divīzijas un viena vai, pēc citu avotu ziņām - divas armiju grupas. Ļeņingradas un Pleskavas apgabalos tiek komplektētas jaunas brigādes un pulki, kurus līdz 2026. gada pirmā ceturkšņa beigām plānots apvienot armiju korpusos vai vēl vienā rezerves armiju grupā. Avoti Ļeņingradas kara apgabala un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābā apgalvo, ka 2025. gadā jaunās armijas vienības nebija atļauts izmantot kaujas zonās. Tomēr līdz gada beigām situācija mainījās, tāpēc tās sāka pārvietot karadarbībai Sumu un Harkivas apgabalos, militārpersonu grupas tika piekomandētas citām armijas vienībām. 2026. gada sākumā karavīrus pārdislocēja jau lielākos formējumos - rotās un bataljonos, kopā ar komandieriem un štābiem, bet bez tankiem, bruņumašīnām vai artilērijas. No jauna izveidoto Ļeņingradas kara apgabala vienību karavīri un virsnieki uz Ukrainu tiek nosūtīti īslaicīgi un ar mērķi “sagatavot ierindas un komandējošo sastāvu kaujas operācijām”. Vienkārši sakot, viņi dodas karā, lai iegūtu kaujas pieredzi. Pēc tam izdzīvojušie atgriezīsies Ļeņingradas kara apgabalā, lai apmācītu jaunos kareivjus. Sumu un Harkivas apgabalos pie Volčanskas un Veļikij Burluk virzienā reljefs atgādina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas apvidu - upes, ezeri, purvi, meži, pilsētu un lauku apbūve. Kaujas tur mazāk intensīvas nekā karstākajos Ukrainas frontes posmos, toties pēc komandējuma kaujas zonā pieredzējušos kadrus varēs izmantot kā instruktorus armijas vienību kodolam iebrukumam Baltijas valstīs,” rezumē kanāls.
Suvalku koridors
“Apmēram pirms gada tapa zināmas dažas detaļas par Baltkrievijas militārajiem plāniem, galvenokārt Lietuvas flangā, bet toreiz tos uzskatīja par maz ticamiem. Pašlaik, atbilstoši jau kopīgi apstiprinātiem Krievijas un Baltkrievijas ģenerālštābu stratēģiskajiem plāniem, Maskava un Minska gaida ES un NATO reformas un decentralizāciju. Toreiz plānošanas gaitā ASV tika vērtētas kā galvenais Krievijas - Baltkrievijas ģeopolitiskais sabiedrotais, ES un NATO struktūru sabrukuma katalizators. Pirms gada šī informācija izraisīja tikai smīnu,” raksta Baltkrievijas specdienestiem tuvais “Telegram” kanāls “Belarusian Inteligence”.
“Sagaidot NATO faktisko sabrukumu, Maskava un Minska plānoja Krievijas un Baltkrievijas Savienības armijas izveidi. Šai nolūkā plānots izvietot “sabiedroto” militārās infrastruktūras objektus Baltkrievijas teritorijā un koncentrēties Ukrainai un “Lietuvas koridoram”. Sagatavošanās darbi rit pilnā sparā, tiek gatavoti divi potenciāli militāro operāciju virzieni: Ukraina un Lietuva, likti pamati karaspēka, bruņojuma un saistītās loģistikas izvietošanai. Iespējamā Ukrainas kara pauze būs tikai tehnisks pārtraukums, lai sadziedētu brūces un papildinātu munīcijas krājumus plašāka mēroga karadarbībai. Bet kāpēc tad Krievijas un Baltkrievijas ģenerālštābos valda pārliecība par ASV darbību iznākumu?” retoriski vaicā anonīmā kanāla autori. “Ja nedarbojas starptautisko tiesību normas, jebkurš scenārijs var kļūt par realitāti. Krievija cer sagrābt Suvalku koridoru, Baltkrieviju un Ukrainu, bet Eiropas Savienību sagaida nopietni pārbaudījumi.”
